SlideShare uma empresa Scribd logo
1 de 61
Baixar para ler offline
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
i/61
DO MINISTÉRIU DA AGRICULTURA E PESCAS
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
ii/61
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
iii/61
ÍNDISE
Pájina
Prefasiu.................................................................................................................................................................................................... ii
Índise......................................................................................................................................................................................................... iii
Lista Figuras........................................................................................................................................................................................... iv
Abreviaturas........................................................................................................................................................................................... v
A. Introdusaun.................................................................................................................................................................................. 1
B. Istória badak kona-bá lala’ok institusional Ministériu nian........................................................................................ 1
C. Sumáriu kona-bá situasaun Ministériu nian ..................................................................................................................... 2
1. Situasaun Finanseira.......................................................................................................................................................... 2
2. Dezenvolvimentu organizasional................................................................................................................................... 4
2.1 Fortalesimentu institusional jeral.......................................................................................................................... 4
2.2 Medidas fortalesimentu institusional no polítikas setoriais......................................................................... 5
2.3 Reforma no transformasaun hirak seluk ............................................................................................................. 6
3. Polítikas estratéjikas ne’ebé dezenvolve ona ............................................................................................................ 8
3.1 Diplomas ka lejislasaun ne’ebé dezenvolve no hetan ona aprovasaun...................................................... 8
3.2 Diplomas ka lejislasaun ne’ebé sei iha hela prosessu elaborasaun............................................................. 9
D. Avaliasaun real no fidedigna kona-bá situasaun polítikas, programas no projetus ne’ebé
implementa ona........................................................................................................................................................................... 10
1. Programa governasaun di’ak no jestaun institusional............................................................................................. 10
2. Programa aumentu sustentável iha produtividade no produsaun...................................................................... 10
3. Programa hadi’ak asessu ba merkadu sira no agregasaun de valor ................................................................... 26
4. Programa aproveitamentu sustentável husi rekursu sira...................................................................................... 31
5. Dezenvolvimentu ensinu tékniku agríkula nian sira................................................................................................ 32
E. Sumáriu kona-bá difikuldade prinsipal no obstákulu sira ne’ebé hasoru ona hodi alkansa ninia
objetivu sira.................................................................................................................................................................................. 37
1. Dezafius herdadus................................................................................................................................................................ 37
2. Dezafius prezentes............................................................................................................................................................... 38
F. Konkluzaun ho rekomendasoens ba futuru....................................................................................................................... 39
1. Konkluzaun............................................................................................................................................................................. 39
2. Rekomendasoens ba futuru.............................................................................................................................................. 41
Aneksu: Fotografias ka Figuras ne’ebé aprezenta implementasaun atividade sira MAP nian................................... 45
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
iv/61
LISTA FIGURAS
Pájina
Konteúdu:
Figura 1: Atividades peskiza durante periódu mandatu...................................................................................................12
Figura 2: Atividades implementasaun programa sintura hortikultura, iha Munisípius.........................................13
Figura 3: Atividades produtores de sementes komersiais, iha Munisípius ...............................................................14
Figura 4: Atividades reabilitasaun ba plantasaun kafé, iha Munisípiu Ermera no Liquiçá ...................................16
Figura 5: Atividades dezenvolvimentu setor akikultura, iha Munisípius....................................................................17
Figura 6: Atividades dezenvolvimentu pastajem, iha Munisípius ................................................................................18
Figura 7: Atividades dezenvolvimentu plantasaun ai-kameli (sândalo), iha Suco Aidabaleten, Posto
Administrativo Atabae, Munisipiu Bobonaro....................................................................................................19
Figura 8: Atividades dezenvolvimentu plantasaun ai-kameli (sândalo), iha Suco Maudemo, Posto
Administrativo Tilomar, Munisípiu Covalima ...................................................................................................19
Figura 9: Atividades dezenvolvimentu plantasaun ai-teka, mahoni no saria, iha Suco Ahic, Posto
Administrativo Lacluta, Munisípiu Viqueque ....................................................................................................20
Figura 10: Konstrusaun irrigasaun Buluto, lokaliza iha Posto Administrativo Laleia, Munisípiu
Manatuto ........................................................................................................................................................................22
Figura 11: Servisus normalizasaun ba mota hodi assegura no proteje zonas agríkulas.................................22-23
Figura 12: Atividades loke dalan ba be’e hodi asesu ba natar ne’ebé abandonadu.................................................23
Figura 13: Atividades vasinasaun karau vaka no fahi, iha Munisípius..................................................................27-28
Figura 14: Atividades surveillence iha kampo......................................................................................................................28
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
v/61
ABREVIATURAS
AAP Anual Action Plan
ADN National Development Agency
AgGDP Agriculture Gross Domestic Product
ALGIS Agriculture and Land Use Geographical Information System
AECID Agencia Espanhola Del Cooperacion Internacional para Desarolo
AusAid Australian Agency for International Development
ACIAR Australian Center for International Agriculture Research
AQIS Australia Quarantine Inspection Service
ATSEF Arafura Timor Sea Experts Forum
BRC Budget Review Committee
CFTL Consolidated Fund for Timor Leste
CoM Council of Ministers
CTI Coral Triangle Initiative
DPCM Development Policy Coordination Mechanism
DPMU Development Partnership Management Unit
FAO Food and Agriculture Organization of the United Nations
GAFSP Global Agriculture and Food Security Program
GIZ Germany International Cooperation
HASETIL Hametin Agrikultura Sustentável Timor Leste
IFAD International Fund for Agriculture Development
IPAD Instituição Programa Apoio Desenvolvimento
JICA Japan International for Cooperation Agency
JIRCAS Japan International Research Center for Agriculture Sciences
LM Line Ministry
M&E Monitoring and Evaluation
MAP Ministériu da Agricultura e Pescas
MIRT Ministry Institutional Reform and Transformation
MTOP Medium Term Operational Plan
MTIP Medium Term Investment Plan
NDP National Development Plan
NP National Priorities
OGE Orsamento Geral do Estado
OIE Organization International Epizootic
PEMSEA Partnership on Environmental Management of Seas of Southeast Asia
RFLP Regional Fisheries Livelihood Program
SOL3 Seeds of Life 3
SAPIP Sustainable Agriculture Productivity Improvement Project
SDP Strategic Development Plan 2011-2030
USAID The United State Agency for International Development
UNDP United Nation Development Program
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
1/61
PROSESSU GOVERNASAUN
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 2015-2017
A. Introdusaun
Mandatu VI Governu Konstitusional sei remata iha fulan Agosto 2017. Hanesan bai-bain, Governu ne’ebé de’it,
wainhira termina nia governasaun, sei aprezenta relatóriu kona-bá lala’ok governasaun durante nia mandatu.
Relatóriu tinan 2 ho balun ne’e (Fevereiro 2015 to’o Agosto 2017), hanesan exersísiu obrigatóriu ne’ebé VI
Governu Konstitusional, liu husi Ministériu da Agrikultura e Peskas (MAP) tenke prepara no submete ba
Gabinete Primeiru Ministru RDTL ho objetivu atu aprezenta saída de’it maka Ministériu ne’e hala’o ona
durante prosesu governasaun VI Governu Konstitusional, hahú husi Fevereiro 2015 to’o Agosto 2017. Além
de objetivu ida ne’e, relatóriu ne’e hanesan dokumentu ofisial ne’ebé, sei entrega ba susessor ne’ebé mak sei
mai hatutan kna’ar iha Ministériu .
Relatóriu ida ne’e konstituidu husi parte bo’ot ne’en, maka hanesan: 1) Introdusaun, 2) Istória badak kona-bá
lala’ok institusional Ministériu nian, 3) Sumáriu kona-bá situasaun Ministériu nian iha nível finanseira,
organizasional no polítikas estratéjikas sira ne’ebé dezenvole ona, 4) Avaliasaun real no fidedigna ba
situasaun polítikas, programas no projetus ne’ebé implementa ona, ho referênsia ba lokal, jéneru no númeru
husi benefisiáriu sira, 5) Súmariu kona-bá difikuldade prinsipal no obstákulu sira ne’ebé hasoru ona hodi
alkansa ninia objetivu sira, no 6) Konkluzaun ho rekomendasoens sira ba futuru.
Dokumentu ne’e serve hanesan Hand Over ba prosesu governasaun iha VI Governu Konstitusional. Ho
relatoriu ne’e, sei ajuda di’ak liu tan Governu tuir mai atu fó kontinuidade ba susesu sira ne’ebé realiza ona no
ajuda kuñese di’ak liu tan obstáklulu sira ne’ebé presiza atu ultrapasa. Relatoriu ne’e sei submete ba Gabinete
Primeiru Ministru iha loron 31 Jullu 2017, konforme intrusaun husi Sua Ex.sia Primeiru Ministru, liu husi surat
ofisial ho Ref. 2869/GPM/I/2017.
B. Istória badak kona-bá lala’ok institusional Ministériu nian.
Hahú husi 1º to’o 3º Governu Konstitusional RDTL, Ministériu ida ne’e hanaran an Ministériu da Agrikultura,
Florestas e Peskas, dezignadamente MAFP, ne’ebé lideradu husi Ministru ida, Vise-Ministru ida, no hetan
apoiu husi Sekretáriu Permanente ida, Diresaun Nasional tolu, Diresaun Servisu ualu lokalizadu iha edifísiu
sentral Ministériu nian iha Díli, Rejiaun Agrikultura hat (Regiaun Baucau, Bobonaro, Manufahi no Oecusse) no
Koordenadores Servisus Agrikultura nian iha Distritus.
Iha 2007, 4º Governu Konstitusional RDTL, liu husi Dekretu-Lei n.o 7/2007, loron 5 Setembru, harí legalmente
Ministériu da Agrikultura e Peskas, dezignadamente MAP hodi substitui naran MAFP. MAP lideradu husi
Ministru ida no Sekretárius de Estadu tolu, no hetan apoiu husi Director Jeral ida, Diresoens Nasionais sanulu
resin rua ne’ebé lokalizadu iha edifísiu sentral Ministériu nian iha Díli no Servisus de Agrikultura Distrital
sanulu resin rua, exseptu Distritu Dili ne’ebé ikus mai koñesidu hanesan “Diresoens Distritais”. Além de
Diresoens Nasionais ne’ebé refere iha leten, MAP iha mós Gabinete de Inspesaun no Auditoria Interna ida.
Haktuir Dekretu-Lei n.º 6/2015, loron 11 de Março, ne’ebé aprova Orgânika VI Governu Konstitusional, liu
husi artigo 18.º, reformula ligeiramente atribuisoens sira Ministériu da Agrikultura e Peskas, ho modo atu
refleta ho klareza kona-bá política Governu nian ba sector ida ne’e, hodi reforsa nomeadamente nia papel
sentral iha protesaun no konservasaun natureza no biodiversidade.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
2/61
Iha sorin seluk, verifika nesesidade atu fleksibiliza estrutura Ministériu da Agrikultura e Peskas, hodi garante
koordenasaun di’ak liu no artikula nia órgãun sira no konsequentemente melhorandu iha prestasaun de
servisus ba públiku.
Tan ne’e iha loron 24 de Junho, aprova ona Dekretu Lei no. 14/2015, de 24 de Junho, konaba Orgânika du
Ministériu da Agrikultura e Peskas, hodi troka Orgânika MAP ne’ebé aprova ho Dekretu Lei no. 5/2014, loron
26 de Fevereiro. Iha orgânika ne’e, hatur MAP nu’udar órgaun Sentral Governu nian ne’ebé responsável ba
konsepsaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun ba polítika, ne’ebé define no aprova husi Conselho de
Ministros, ba áreas agrikultura, florestas, peskas no pekuária. Estrutura MAP ne’e mós lideradu husi Ministru
ida, Vise-Ministru ida, no hetan apoiu husi Sekretáriu Jeral ida, Diresoens Jerais hat, Diresoens Nasionais
sanulu resin sia, ne’ebé lokalizadu iha edifísiu sentral Ministériu nian iha Díli. Edifísiu sentral Comoro:
Diresoens Jerais tolu no Diresoens Nasionais sanulu resin lima; edifísiu sentral Caicoli: Diresaun Jeral ida no
Diresoens Nasionais tolu; no edifísiu sentral Airoportu: Diresaun Nasional ida no Servisus de Agrikultura
Munisipal sanulu resin rua, ne’ebé ikus mai koñesidu hanesan “Diresoens Munisipais” (baze ba Dekretu Lei
no. 3/2016). Alem de Diresoens Nasionais ne’ebé refere iha leten, MAP iha mós Gabinete de Inspesaun no
Auditoria Interna ida Ministériu nian iha Díli no Rejiaun Agrikultura tolu (Regiaun I-Baucau, II-Ainaro no III-
Ermera).
C. Sumáriu kona-bá situasaun Ministériu nian.
1. Situasaun Finanseira.
MAP, liu husi Diresaun Nasional de Administrasaun e Finansas, iha kna’ar importante atu jere no kontrola
ezekusaun orsamentu estadu nian ne’ebé aloka mai ministériu ida ne’e. Atu garante katak jestaun finanseira
ne’ebé MAP halo ho koretu, nune’e ministériu ida ne’e sempre hala’o sistema kontrolu internu liu husi
auditoria husi Gabinete Inspetor Jeral no dala ruma iha mós auditoria husi Ministériu Finansas rasik.
Hahu tinan fiskal 2017, linhas ministeriais sira, inklui MAP hahú simu servisus desentralizadu liga ho kna’ar
hodi jere rasik sistema ezekusaun OJE iha Ministériu . Orsamentu Jeral du Estadu mai MAP, husi 2015 to’o
2017 maka hanesan haktuir iha tabela 1.
Tabela 1. Orsamentu Jeral du Estadu ne’ebé mak aloka mai MAP husi 2015- 2017
No. Tinan Fiskal Alokasaun
Orsamentu (‘000)
Persentajen
Ezekusaun (%)
Observasaun
1 2015 27,289,000.00 18,073,850 (66.30%) Dezembro 2015
2 2016 22,343,000.00 18,605,209 (83.3%) Dezembro 2016
3 2017 16,192,405.00 4,879,043.84 (30%) 30 de Junho de 2017
Iha tabela 1, hatudu katak alokasaun orsamentu mai MAP durante tinan 3 (2015-2017) hamutuk USD
65,824,000.00 (Dólar Amerikanu Tokon Nenulu Resin Lima, Rihun Atus Walu Ruanulu Resin Hat).
Detalhus ba alokasaun orsamentu mai MAP tuir kategoria bele haré iha deskrisaun tuir mai.
1.1 Tinan Fiskal 2015.
Orsamentu ne’ebé aloka mai MAP iha tinan fiskal 2015 hamutuk USD 27,289,000 (Dolar Amerikanu Tokon
Ruanulu Resin Hitu, Rihun Atus Rua Walunulu Resin Sia), ho nia kompozisaun por kategoria maka
hanesan:
Salários e Vencimentos : $ 6,052,000.00;
Bens e Serviços : $16,240,000.00;
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
3/61
Transferências Públicas : $ 750,000.00;
Capital Menor : $ 498,000.00;
Capital Desenvolvimento : $ 3,749,000.00.
Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé alokadu mai MAP, to’o Dezembru 2015 hatudu ninia ezekusaun maka
hanesan tuir mai: Cash Expenditure + Obligations: $ 19,158,916 (70.3%), husi total orsamentu alokadu.
Cash Expenditure: $ 18,073,850 (66.3%), Obligations: $ 1,085,066 (4.0%), Commitments: $ 6,673,275
(24.5%) no Balance Appropriation: $ 1,425,030 (5.2%).
1.2 Tinan Fiskal 2016
Orsamentu ne’ebé aloka mai MAP iha tinan fiskal 2016 hamutuk USD 22,343,000.00 (Dólar Amerikanu
Tokon Ruanulu Resin Rua, Rihun Atus Tolu Hatnulu Resin Tolu), ho nia kompozisaun por kategoria maka
hanesan:
Salários e Vencimentos : $ 6,019,000.00;
Bens e Serviços : $12,399,490.00;
Transferências Públicas : $ 530,000.00;
Capital Menor : $ 1,314,510.00;
Capital Desenvolvimento : $ 2,080,000.00.
Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé alokadu mai MAP, to’o Dezembru 2016 hatudu ninia ezekusaun maka
hanesan tuir mai: Cash Expenditure + Obligations: $ 19,274,628 (86.3%), husi total orsamentu alokadu.
Cash Expenditure: $ 18,605,209 (83.3%), Obligations: $ 669,419 (3.0%), Commitments: $ 2,385,239
(10.7%) no Balance Appropriation: $ 683,133 (3.1%). MAP la konsegue ezekuta orsamentu to’o 100%,
tanbá iha tempu ne’ebá MAP halo ajustamentu internu ba orsamentu husi Kategoria “Bens e Serviços” ba
Kategoria “Capital Menor”, hodi atende nesesidades MAP nian, liu-liu liga ho akizisaun ba ekipamentus
tratores, maibé infelizmente orsamentu refere la konsegue ezekuta, tanbá atraza iha prosesu tenderizasaun
no sistema finansas ne’ebé taka iha dia 15 de Novembro de 2016.
1.3 Tinan Fiskal 2017
Orsamentu ne’ebé aloka mai MAP iha tinan fiskal 2017 hamutuk USD 16,192,405.00 (Dolar Amerikanu
Tokon Sanulu Resin Nen, Rihun Atus Ida Sianulu Resin Rua, Atus Hat Lima), ho nia kompozisaun por
kategoria maka hanesan:
Salários e Vencimentos : $3,348,376.00;
Bens e Serviços : $9,937,589.00;
Transferências Públicas : $ 470,000.00;
Capital Menor : $ 642,700.00;
Capital Desenvolvimento : $1,793,740.00.
Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé alokadu mai MAP, to’o 30 de Junho de 2017 hatudu ninia ezekusaun
maka hanesan tuir mai: Cash Expenditure: $ 4,879,043.84 (30%), husi total orsamentu alokadu.
Obligations: $ 3,325,554.22 (21%), Commitments: $ 2,131,751.71 (13%) no Balance Appropriation: $
5,856,055.23 (36%). Orsamentu ba gastus hirak seluk, sei iha prosessu aprovasaun proposta no tuir planu
sei ezekuta iha Terceiro-trimester no Quarto-trimestre 2017.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
4/61
2. Dezenvolvimentu organizasional.
Dezenvolvimentu organizasional importante atu hasa’e MAP no ninia funsionárius nia kbi’it hodi hala’o
kna’ar tuir ninia vizaun no misaun no tuir definisaun funsoens ne’ebé hakerek tia ona iha Dekretu Lei no.
14/2015. Atu haforsa di’ak liu tan Instituisaun MAP nia dezempeñu, presiza mós atu hametin kooperasoens
iha áreas oin-oin, liu-liu iha áreas téknika agríkula, dezenvolvimentu rekursus umanus no seluk-seluk tan ho
ajensais rejionais no internasionais.
Total funsionárius ne’ebé hakna’ar an iha MAP hamutuk 2.053, kompostu husi funsionárius permanentes
rejime jeral 1.559, professores rejime espesial 95 no ajente administrasaun públiku 399. Iha tinan 2017, ho
baze ba polítika deskonsentrasaun no desentralizasaun kompetênsias, ne’ebé governu sentral hahu delega
ba servisus municípais, maka númeru funsionárius ne’ebé destakadu iha MAP Central hela de’it 842,
kompostu husi funsionárius permanentes rejime jeral 691, professores rejime espesial 95 no ajente
administrasaun públiku 56.
Kompozisaun funsionárius MAP tuir grau mak hanesan: Grau A=4, Grau B=34, Grau C=106, Grau D=318,
Grau E=166, Grau F=156 no Grau G=58. Bazeia ba nível edukasional, MAP nia funsionárius kompostu husi
Doutoradus (S3)=2, Mestradus (S2)=65, Lisensiatura (S1)=304, Diplomas (D1,2,3,4)=76, Edukasaun
Sekundária=344, Edukasaun Pre-Sekundária=21 no Primária=30.
Ho kompozisaun no kapasidade edukasional ne’ebé hatudu iha parágrafu anterior, MAP sei esfórsa an atu iha
tinan hirak tuir mai, sei buka aumenta koñesimentu no “skill” ba ninia funsionárius, liu-liu ba sira ne’ebé ho
Grau E no Grau F, atu hotu-hotu bele servisu di’ak liu tan ba ministériu ida ne’e no bele kontribui makás liu
tan ba dezenvolvimentu agrikutura iha Timor Leste.
Durante mandatu de governasaun tinan rua ho balun, Ministériu halo ona refórma no transformasaun oin-
oin maka hanesan tuir mai :
2.1 Fortalesimentu institusional jeral:
Estrutura orgânika:
 Re-estruturasaun ba orgânika Ministériu ninian, ne’ebé permiti hodi kria pozisaun Sekretáriu-Jeral,
ne’ebé sentraliza servisus kona-bá administrasaun no finansas, fahe koordenasaun setor florestas no
peskas, kria diresaun-jeral espesifiku kona-bá pekuária no veterinária;
 Diminui servisus balun (tau hamutuk diresoens no departamentus balun) tanbá insufisiênsia funsionárius
atu preenche efetivamente númeru mínimu husi funsionárius ba kriasaun de departamentus;
 Kria servisus de monitorizasaun no avaliasaun;
 Elimina figura inspectores munisipais, tanbá MAP konsidera la efisiente;
 Re-estabelese diresõens regionais sira;
 Define funsõens departamentus tuir diploma ministerial.
Sistema kontrolu internu:
 Kria manuais prosedimentus relativus ba jestaun finanseira, no patrimóniu, loke kontas ofisiais,
aprovizionamentu, lojístika, liu-liu jestaun ba kareta no mós transferênsias públikas.
 Fó apoiu jurídiku ba aprovizionamentu.
Rekursus humanus:
 Rekoloka fila fali funsionárius ho experiensia naruk ba pozisoens importante;
 Fokus ba formasaun funsionáriu sira, artikula ho CFP atu halo konkursus hodi nomeia funsionárius tuir
méritu atu eleva sira nia níveis;
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
5/61
 Aumenta númeru feto iha kargu diresaun.
Kumprimentu ba lei:
 Kontrata assessores jurídikus;
 Realiza formasaun iha direitu ba dirijente sira.
Diresaun e koordenasaun:
 Realiza reunioens semanal ho diretor sira;
 Hametin relasoens ho parseirus dezenvolvimentu, liu husi kriasaun grupu de trabalhu temátikus hodi
estimula sinerjias no realizasaun reunioens trimestrais ho parseirus hotu, hodi diskuti di’ak liu formas
husi parseirus hodi halo alinhamentu ba polítikas no programas MAP nian iha perspektiva
komplementaridade;
 Uza rekursu ne’ebé MECAE iha, hodi fó apoiu atu dezenvolve planus ekonómikus espesífikus ba setores
ne’ebé MAP atua ba.
2.2 Medidas fortalesimentu institusional no polítikas setoriais:
Florestas:
 Kria Diresaun-Jeral espesífika ida, atu autonomiza setor ida ne’e;
 Prioritiza fila fali dezenvolvimentu seitor Floresta, Kafé no Plantas Industriais;
 Halo revizaun ba polítika nasionál florestas (Sei iha prosesu diskusaun final entre MAP no FAO);
 Aprova Dekretu Lei kona-bá Sistema Nasional de Áreas Protegidas;
 Aprova prosedimentu atu deklara áreas protegidas;
 Aprova rezolusaun Governu kona-bá kria Loron Nasional ba Sândalo no Florestas;
 Servisu hamutuk ho MCIA, hodi prepara Dekretu Lei kona-bá Biodiversidades;
 Servisu hamutuk ho MCAE no ADB, hodi prepara planu investimentu seitor floresta no kafé;
 Kria komissaun interministerial ba jestaun basias hidrográfikas;
 Asina nota de entendimentu kona-bá área koopersaun seitor floresta entre Ministériu Agrikultura no
Peskas (RDTL) no Ministériu Ambiente no Florestas (República Indonésia);
 Asina planu implementasaun jestaun basias hidrografikas 10 entre Timor-Leste no Indonésia;
 Asina planu implementasaun kona-bá kapasitasaun rekursus humanus iha seitor floresta entre Timor-
Leste no Indonesia;
 Haruka estudantes nain 10 ba eskola tékniku vokasionál florestál iha Indonésia;
 Kria inkontru harmonizasaun regular entre DGFCPI no parseiru dezenvolvimentu;
 Kria assosiasaun ba produsaun kafé.
Pekuária no Veterinária:
 Kria Diresaun-Jeral espesífika ida, atu autonomiza setor ida ne’e;
 Realiza análise ida ba setor ne’e, hodi hateten katak sei iha potensialidade ekonómiku signifikativu ba
setor pekuária;
 Investe iha rekursus humanus, liu husi fó bolsas ba ema naín 10 hodi hasai lisensiatura iha área
veterinária;
 Hala’o hela preparasaun ba elaborasaun polítika espesífika ida, ba setor pekuária no veterinária ne’ebé
integrada ho polítika MAP nian ne’ebé iha hela prosesu revizaun;
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
6/61
 Servisu hamutuk entre MAP ho Governu Malaysia, atu estabelese “parent stock” iha Timor-Leste hodi
produz fini manu rasa ne’ebé bele fasilita indústria lokal sira;
 Koordena ho Governu Australia, atu importa karau ho naran “reverina buffalo” ho objetivu atu hadi’ak
kualidade fini karau timur, ne’ebé afetadu husi moras brucellosis;
 Servisu hamutuk entre MAP ho Universidade Nusa Cendana Kupang, hodi hala’o programa utilizasaun
chromolaena odorata ba adubus orgâniku;
 Servisu hamutuk entre MAP ho Universidade Nusa Cendana Kupang, Indonésia, hodi hala’o formasaun ba
inspector na’an;
 Servisu hamutuk entre MAP ho tékniku husi Indonesia, hodi hala’o atividade inseminasaun artifisial ba
karau iha munisípiu Bobonaro no Covalima ho objetivu atu hadi’ak jenétika karau;
 Hala’o hela programas espesífikus ba forragens;
 Hadi’a kondisoens de mobilidade ba ajentes veterinária iha sucos.
Peskas:
 Kria Diresaun-Jeral espesífika ida, atu autonomiza setor ida ne’e;
 Kansela lisensiamentu peska semi-industrial ba kompañia estranjeiru Global Fidelity, tanbá la tuir lei;
 Hala’o lisensiamentu ba atividades peska industrial ne’ebé kompostu husi kompañia estranjeiru Hong
Long Fisheries Lda. no Best Seafoods (ET) Lda.;
 Estabelese no fó apoiu ba grupu juventude hodi involve iha estabelesimentu tánkes akuakultura hodi
hakiak ikan tilápia no chanos-chanos iha munisípius 10 no sei extende tan ba munísipius 2 no RAEOA,
hodi aumenta konsumu ikan iha zonas interior;
 Iha aumentu ba tarifas peskas no mós akuakultura.
 Hetan apoiu finanseiru husi JICA hodi estabelese Vessels Monitoring System (VMS), apoiu finanseiru husi
KOICA hodi estabelese Sentru Formasaun Peskas iha Posto Administrativo Maubara, apoiu finanseiru husi
Governu Nova Zelândia hodi asegura sustentabilidade fini ikan tilápia iha Gleno-Ermera, liu husi
transformasaun jenétika (monoseksu) hodi fahe ba akikultores, nomós apoiu finanseiru husi Governu
Norwega hodi kria polítika jestaun peska sustentável;
Agrikultura:
 Kria Diresaun-Jeral espesífika ida, atu autonomiza setor ida ne’e;
 Kria assosiasoens hodi produz fini, ida ne’e permiti ona ba MAP atu lalika hola tan fini hare, batar no fore
rai husi rai liur;
 Estabelese fila fali funsionamentu sentru agríkula de Maliana;
 Haforsa relasaun di’ak entre MAP, MCIA ho Sentru Lojístiku Nasional kona-bá hola no fa’an háre;
 Fó apoiu polítika ba dezenvolvimentu programas de investimentu iha agrikultura tuir jovens;
 Halo lansamentu variedades foun ba háre, fore rai, fore munggu, fore keli, fehuk midar no aifarina ailuka
2 e 4 ;
 Implementasaun sintura hortikultura;
 Realiza ona estudus embrionárius hodi kria empresa públika ida ba setor agríkula.
2.3 Refórma no transformasaun hirak seluk:
 Implementa rekomendasaun husi relatóriu auditoria Câmara de Contas, no. 2/2015 no no. 3/2015, MAP
liu husi Despacho Ministro no. 29/GM-MAP/XI/2015, sobre Aprovação das Medidas Corretivas com Vista
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
7/61
a Melhorar o Sistema de Controlo Interno do Ministério , ho definisaun ekipa ne’ebé servisu hamutuk ho
GIFA (Gab. Inspecção, Fiscalização e Auditoria), hodi halo ezersisiu ba asaun medidas korretivas ba
difisiênsias no irregularidades ne’ebé deteta iha auditoria Câmara de Contas refere.
Área detectadas sira maka: manuais no prosedimentus, arkivu, aprovizionamentu no kontratos públikus,
resesaun no inspesaun, administrasaun no finansas, regularizasaun ba kontas bankárias, adiantamentus,
formasaun, taxas, programans de apoiu ba agrikultores no distribuisaun bens, monitorizasaun, no
investigasaun.
 Diresaun sira hotu atu hahu kria no tau iha prátika hodi implementa manuais no prosedimentus ne’ebé
hatur ona tuir ida-idak nia área servisu, nune’e bele assegura katak implementasaun atividade hotu la’o
tuir regras ne’ebé iha, hodi diminui irregularidades;
 Halo inspesaun no auditoria atu assegura katak, atividade sira implementa tuir planu, inklui ninia
utilizasaun orsamentu;
 Kazu sira ne’ebé mensiona iha Relatóriu Câmara de Contas, GIFA halo verifikasaun fila-fali no relata
relatóriu ba SE. Ministru;
 Halo ona diagnóstiku interna MAP ho objetivu prinsipal, atu buka hatene no análise funsionamentu no
dezempeñu MAP nian, haré husi: estrutura orgâniku MAP nian koresponde ho supervizaun; sistema hirak
jestaun nian, administrasaun no kontrolu internu hanesan rekursu umanu nian; jestaun finanseira liu-liu
ba ezekusaun orsamental, aprovizionamentu, no kontratasaun públika; prosedimentus operasionais
internu no esterna; implementasaun polítikas no programas; prestasaun servisu no dezafius;
 Servisu hamutuk entre MAP, MECAE ho Banco Mundial, hodi elabora dau-daun Instrumentu
Programasaun Agríkula (IPA), ne’ebé sei introduz no fó tulun ba MAP no agrikultor ki’ik sira, iha prosesu
planeamentu, liu-liu iha nível programasaun agrikula no análise polítika orsamental;
 Servisu hamutuk entre MAP, MECAE ho Banco Mundial, hodi halo análise despesas públikas ba setor
agrikultura, husi tinan 2008 to’o 2016, ho objetivu buka kompriende alokasaun orsamentu estadu nian ba
iha setor agrikultura, ne’ebé kobre sub setor ha’at hanesan: agrikultura, floresta, pekuária no peskas.
Importante mós, atu bele haklean estudu ida hodi halo análise ba impaktu husi gastus públiku iha sub
seitor ida-idak;
 Servisu hamutuk entre MAP ho JICA, hodi haré ba produsaun no kemersializasaun hare, ho área tarjetu
iha eskemas da irrigasaun Buluto no Maliana-1;
 Halo dau-daun preparasaun hodi realiza sensus agríkulas;
 Formaliza dau-daun adesão FAO no OIE, no mós adessaun Organizasaun Florestal de Kooperasaun
Asiátika;
 Atribui ona kompetênsias Servisus de Agrikultura Distritu ba Servisus de Agrikultura Munisipal;
 Dezenvolvimentu instituisional MAP, liu husi implementasaun Projetu MIRT (Ministry Institutional
Reform and Transformation) iha nível munisípiu, atu haforsa área planeamentu no monitorizasaun;
 Servisu hamutuk entre MAP ho Department of Agriculture and Water Resources liu husi BAHS & VPHB
Program halo joint surveillance ba moras animal, Public Awareness moras animais iha territorio Timor-
Leste, halo Bilateral meeting entre Quarentena Timor-Leste ho Indonésia iha Kupang: Induction Training
ba Biosecurity, Rabies Responce, Inter Ministerial Level Harmonization workshop on Biosecurity Services
at Border Area ba tékniku superior, tékniku professional, tékniku administrativu kona-bá servisu
bioseguransa, lei kode penal, lei quarentena, distribui material informasaun quarentena ba komunidades
sira iha áreas fronteiras.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
8/61
3. Polítikas estratéjikas ne’ebé dezenvolve ona.
Haktuir Dekretu-Lei n.º 14/2015, ne’ebé aprova Orgânika do Ministériu da Agrikultura e Peskas, hatur MAP
nu’udar órgaun Sentral Governu nian ne’ebé responsável ba konsepsaun, ezekusaun, koordenasaun no
avaliasaun ba polítika, ne’ebé define no aprova husi Conselho de Ministros, ba áreas agrikultura, florestas,
peskas no pekuária, ho objetivu:
 Hadi’ak disponibilidade no asesu ba ai-hán nutritivu, diversifikadu, seguru no seguransa ai-hán ba
populasaun iha área ruráis;
 Aumenta tan agrikultór sira nia ligasaun ba oportunidade sira ne’ebé oferese husi merkadu, liu husi
dezenvolvimentu kadeia de valór, nune’e mós hadi’ak liu partisipasaun komunidade no sektór privadu
sira nian;
 Aumenta liu tán rendimentu iha área rural no empregu desente, espesialmente ba joven no feto sira;
 Hetan rendimentu husi exportasaun de merkadorias, liu husi substituisaun ba importasaun;
 Jestaun no uzu sustentável ba rekursu naturáis, inklui rai, floresta, kosteria, biodiversidade marinu, hodi
fornese benefísiu ambientál, sosiál no ekonómiku ba ema Timor oan sira;
 Hadi’ak tan dezenvolvimentu institusional setor agríkula, hodi kria ambiente propísiu no servisu apoiu
sira.
Vizaun MAP katak, wainhira tama ba tinan 2030, Timor-Leste iha ona sistema agro ai-han ne’ebé
sensiveis ba nutrisaun, reziliente ba klima, ekonomikamente viabel no sustentável hodi kontribui ba
halakon hamlaha no malnutrisaun ho forma oi-oin.
Atu lori Ministériu ne’e sai hanesan instituisaun ne’ebé proativu no fórte hodi lidera dezenvolvimentu iha
Setor agrikultura, maka MAP dezenvolve dau-daun diplomas ka lejislasaun nu’udar kuadru legais, hodi atinji
objetivu estratéjikus maka hanesan:
3.1 Diplomas ka lejislasaun ne’ebé dezenvolve no hetan ona aprovasaun.
 Orgânica do MAP - Decreto-lei n.º 14/2015, de 24 de Junho;
 Tamanho e pesos mínimos para pesca - Diploma Ministerial Conjunto n.º 11/GM/2015, de 1 de Julho;
 Cria o Parque Nacional Kay Rala Xanana Gusmão - Resolução do Governu n.º 38/2015, de 21 de
Outubro;
 Importância do Sândalo como Planta Emblemática de Valor Nacional - Resolução do Governu n.º
41/2015, de 18 de Novembro;
 Estrutura Orgânico-Funcional da Direção-Geral de Agricultura do Ministériu da Agricultura e Pescas -
Diploma Ministerial N.º 9 /2016 de 3 de Fevereiro;
 Estrutura Orgânico-Funcional da Direção-Geral das Florestas, Café e Plantas Industriais do Ministériu
da Agricultura e Pescas - Diploma Ministerial N.º 10 /2016 de 3 de Fevereiro;
 Estrutura Orgânico-Funcional da Direção-Geral de Pecuária e Veterinária do Ministériu da Agricultura
e Pescas - Diploma Ministerial N.º 11/2016 de 3 de Fevereiro;
 Estrutura Orgânico-Funcional da Direção-Geral de Pescas do Ministériu da Agricultura e Pescas -
Diploma Ministerial N.º 12/2016 de 3 de Fevereiro;
 Estrutura Orgânico-Funcional da Gabinete de Inspeção, Fiscalização e Auditoria de Agricultura do
Ministériu da Agricultura e Pescas - Diploma Ministerial N.º 13 /2016 de 3 de Fevereiro;
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
9/61
 Estrutura Orgânico-Funcional dos Serviços Periféricos do Ministériu da Agricultura e Pescas - Diploma
Ministerial N.º 14/2016 de 3 de Fevereiro;
 Estrutura Orgânico-Funcional da Secretaria-Geral do Ministériu da Agricultura e Pescas - Diploma
Ministerial N.º 15/2016 de 3 de Fevereiro;
 Cria o Jardim Botânico Francisco Xavier do Amaral - Resolução do Governu n.º 3/2016, de 9 de
Fevereiro;
 Sistema Nacional de Áreas Protegidas - Decreto-lei n.º 5/2016, de 16 de Março;
 Estratégia Nacional para a Gestão do Lixo Marinho - Resolução do Governu n.º 15/2016, de 13 de Maio;
 Resolução do Parlamento Nacional que aprova a adesão à OIE;
 Resolução do Parlamento Nacional que aprova a adesão à FAO;
 Resolução do Parlamento Nacional que aprova a ratificação da Constituição da AFOCO;
 Resolução do Governu que aprova a Política de Segurança alimentar;
 Resolução do Governu que cria a Estrutura Administrativa para a Realização dos Censos Agrícolas;
 Diploma Ministerial sobre espécies aquáticas protegidas;
 Diploma Ministerial sobre tarifas de aquacultura;
 Decreto do Governu sobre tarifas de pescas.
3.2 Diplomas ka lejislasaun ne’ebé sei iha hela prosessu elaborasaun.
 Servisu hamutuk entre MAP ho FAO, hodi halo revizaun ba Polítika MAP, ho objetivu atu revé no
atualiza polítika Ministériu nian ne’ebé kuaze tinan 13 ona, hodi haré ba mudansa ne’ebé iha husi 2003
to’o 2017;
 Servisu hamutuk entre MAP ho UN Women, hodi elabora Polítika Jéneru no inkluzaun ba kritérius kona-
bá jéneru iha konsessaun transferênsias públika;
 Servisu hamutuk entre MAP ho FAO, hodi elabora Polítika de Mekanizasaun ho objetivu atu promove
utilizasaun mákinas agríkulas ho efisiensia no apropriadu ba Timor-Leste nia sistema agro-ekolójiku.
Politika mekanizasaun ne’e mós koalia kona-bá utilizasaun mákinas agríkulas, hahú husi faze input,
produsaun, post-koileta, merkadu no konsumus, inklui mekanismu de jestaun ofisina no manutensaun;
 Servisu hamutuk entre MAP ho MECAE, hodi elabora Politika Empreja Públika ba setor Agrikultura, ho
objetivu atu hari’i empreza públika ida hodi suporta tansformasaun agrikultura subsistensia ba
agrikultura orienta ba merkadu, liu husi manutensaun ba tratores no eskema de irrigasaun;
 Servisu hamutuk entre MAP ho MECAE, hodi dezenvolve planu investimentu iha setor florestas no
peskas industriais;
 Servisu hamutuk entre MAP ho MECAE, hodi elabora Plano Investimentu Pekuária Timor-Leste – Zero
Draft ka esbosu;
 Polítika Nasional de Oceano- Zero Draft ka Esboso (sei halo husi PEMSEA, servisu konjunta Inter
Ministerial);
 Resolução do Governu que aprova a Política de Florestas revista (seidauk aprezenta iha Conselho de
Ministros);
 Resolução do Governu kona-bá criação Parque Nacional Atauro – Terrestre e Marinha (servisu hamutuk
entre Diresaun Jeral Peskas, Diresaun Jeral Florestas, Diresaun Jeral Ambiente no CI);
 Diploma Ministerial sobre pestes reguladas (draft a ser encaminhado pela DNQB a S. E. Ministro);
 Diploma Ministerial sobre tratamento de água (draft a ser encaminhado pela DNQB a S. E. Ministro);
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
10/61
 Atu estabelese Dekretu-Lei ba Animal Health and Quarantine no Plant Health and Quarantine atu reforsa
servisu quarentena hodi halo kontrolu no prevene risku moras exótika no zoonótiku husi fatin seluk ka
nasaun seluk labele introduz tama iha Timor-Leste, liu husi aktividade exportasaun no importasaun
produtus agrikulas;
 Servisu hamutuk entre MAP ho IFC, hodi halo revizaun ba Dekretu-Lei no Dekretu governu kona-bá
servisu quarentena iha Timor-Leste;
 Diploma Ministerial kona-bá Ko-jestaun rekursus naturais área marinha (servisu hamutuk entre
Diresaun Jeral Peskas no CI);
 Diploma Ministerial kona-bá estabelesimentu áreas protegidas marinha Com, Jono, Pereveno, Hilapuna,
Porto de Lore no Souço (servisu hamutuk entre Diresaun Jeral Peskas no CI);
 Rejime Jeral das Florestas (hein atu promulga);
D. Avaliasaun real no fidedigna kona-bá situasaun polítikas, programas no
projetus ne’ebé implementa ona.
MAP nia projetus ka atividades implementadus durante periódo Fevereiro 2015 to’o Agosto 2017 (tinan
2 ho balun governação), fahe ba programa bo’ot 5, maka hanesan: 1) Programa governasaun di’ak no
jestaun institusional; 2) Programa aumentu sustentável iha produtividade no produsaun; 3) Programa
hadi’ak asessu ba merkadu sira no agregasaun de valor; 4) Programa aproveitamentu sustentável iha
rekursu sira; no 5). Dezenvolvimentu Ensinu Tékniku Agríkula nian sira.
1. Programa governasaun di’ak no jestaun institusional.
Hahú tinan 2015 to’o 2017, MAP hetan orsamentu husi Bens e Serviços hodi haforsa programa
governasaun di’ak no jestaun institusional. Iha tinan fiskal 2016, MAP aloka orsamentu ho montante USD
8,718,273.86. Alokasaun orsamentu refere, hodi kobre mós despezas korrente iha MAP nia laran.
2. Programa aumentu sustentável iha produtividade no produsaun.
Alokasaun orsamentu hodi finansia programa aumentu sustentável iha produtividade no produsaun husi
tinan 2015 to’o 2017, hamutuk USD 17,068,226.11. Alokasaun orsamentu refere, hodi kobre atividade
hirak tuir mai:
2.1 Peskiza Agríkula:
MAP liu husi Diresaun Nasional de Peskiza, Estatistika e Informasaun Jeografika (DNPEIG) hala’o ninia
papel importante iha área peskiza. Aktividade peskiza sira ne’ebé hala’o durante mandatu (2015 –
2017), balun kontinuasaun husi peskiza ne’ebé iha ona, liu-liu teste adaptivu ba variedade agrikultura
sira ne’ebé hala’o ho ajensia Fini ba Moris (SoL), maibé barak maka ho aktividade peskiza foun sira iha
área agrikultura, teste adaptivu, pekuária, pos kolleita, solo, agrometeorolojia no estatistika ne’ebé
implementa husi departamentu lima. Peskiza foun sira ne’e, DNPEIG/MAP dezenha hodi responde
problema sira ne’ebé agrikultor sira hasoru.
Aktividade peskiza sira ne’e hala’o iha sentru peskiza sira no agrikultor sira nia to’os. Iha sentru peskiza
tolu no estasaun rua, respektivamente, Betano, Loes, Darasula, Quintal Portugal no Ululefa ne’ebé
establese ona, maibé iha estasaun hat (Manatuto, Lospalos, Ratahu/Viqueque no Gleno) ne’ebé
estabelesidu durante periódu mandatu. Sentru ho estasaun sira ne’e, MAP estabele hodi hala’o peskiza
ba kultura sira no animais tuir agro-ekolójika sira.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
11/61
Depois de halo teste adaptivu ba ai-horis importante sira, MAP análiza no prepara atu rekomenda
nu’udar variedade nasional ho produktividade ne’ebé ás liu, kompara ho variedade sira ne’ebé eziste
ona. Durante periódu mandatu, MAP lansa ona variedade hitu. Pasu ida ne’e MAP foti hodi hasa’e
produktividade hodi responde ejizénsia produsaun ai-horis balun ne’ebé produktividade menus.
DNPEIG/MAP hala’o peskiza espesifiku balun atu ajuda to’os na’in sira, liu-liu dezenvolve teknolojia foun
sira, reduz produsaun háre no batar ne’ebé lakon no infeksaun moras Aflatoxina. MAP halo análize ba
amostra batar musan sira no detekta nível infeksaun. Tuir mai MAP fó konfiansa ba Kompanhia Timor
Global ne’ebé sai importador batar atu sosa produtu batar rai-laran ho garantia livre ka menus infeksaun
Aflatoxina, bazeia ba padraun ajénsia internasional WHO nian. Ho ida ne’e, Timor Global sosa batar
musan besik tonelada 50 no fore keli tonelada 10, liu husi Road Campaign.
Rezultadu peskiza durante mandatu maka hanesan tuir mai ne’e:
 Rezultadu peskiza hamutuk ho SoL maka halo lansamentu variedade foun ba fehuk midar (variedade
2), háre natar (variedade 1), fore-mungu (variedade 2) no koto (variedade 2);
 Teste adaptivu ba háre natar ho kor musan mean iha Baucau no Maliana hamutuk variedade lima;
 Teste adaptivu háre rai maran hamutuk variedade 12, inklui lokal iha Sentru Peskiza Darasula,
Baucau no Lospalos;
 Teste adaptivu ai-horis ba altitude as (>1.000 m HTL) maka hanesan koto, fehuk ropa, forekeli, terigu
no batar iha Sentru Peskiza Ululefa, Maubisse;
 Dezenvolve teknolojia Konsevasaun Agrikultura (CA) liu husi utilzasaun biomassa legume sira
hamutuk ho ajénsia internasional FAO;
 Peskiza nível dose adubu ba batar ho háre iha Baucau, Loes, Betano no Lospalos;
 Peskiza tipu kompos uja materiais lokal chromolaena odorata, ai-gama tahan, forerai fuik no ai-matan
dukur;
 Teste konservasaun rai ho modelu teras, half circle, teras banku no kontrolu;
 Peskiza ba legumes iha altitude badak maka hanesan dohain no forekeli;
 Peskiza produsaun ne’ebé lakon depois kolleita ba háre no batar iha Maliana, Viqueque, Same,
Baucau, Lospalos, Covalima, Manatuto no Manufahi;
 Redus nivel Aflatoxina liu husi treinamentu bazeia ba análize amostra batar;
 Survey porsentu modo ne’ebé lakon durante tempu kolleta, transportasaun no iha merkadoria;
 Peskiza ba melhoramentu batar no háre hodi hetan variedade foun iha Loes no Manatuto;
 Peskiza kona-bá uja modelu linha legume (spacing /intercropping iha Sentru Peskiza Loes;
 Karakterizasaun morfolojia ba háre lokal époka rai maran variedade Fatukadi, Nipon Laho ten, Ofoleo
Torela no Fatumasi iha hela faze de implementasaun;
 Peskiza ba redusaun erosaun ho utilzasaun duút Vetiver iha Betano no Ainaro;
 Peskiza teste identifikasaun ba produsaun animais ruminantes iha Munisípiu Baucau no Lautem;
 Peskiza habokur karau vaka ho utilizasaun 100% Taramba (Leucaena sp.) iha Sentru Peskiza Loes;
 Peskiza habokur fahi Durox ho utilizasaun hahan lokal iha Sentru Peskiza Loes;
 Kontinuasaun peskiza ba konservasaun no melhoramentu linhas de kultivasaun ba batar iha Sentru
Peskiza Loes;
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
12/61
 Konservasaun rekursus jenetika (batar, háre rai maran, legumes, tuberculos, no indigenius kultura
sira seluk iha Sentru Peskiza Loes;
 Estabelesimentu estasaun agrometeorolojia 46 ne’ebé reprezenta agro-ekolójika hotu iha Timor
Leste no lansamentu Wesite ba Agrometeorolojia (dadus udan been, temperature, anin no
humidade/humidity);
 Servisu hamutuk ho Camões (Portugal) no GIZ (Alemanha) lansa programa treinamentu ba
treinadores (TOT) ho koperasaun Instituisaun Meteorolojia no Jeofisika Indonésia (BMKG).
Rezultadu peskiza adaptivu ne’ebé hala’o durante neé maka, MAP lansa ona variedade hitu maka
hanesan: koto-nani (Variedade Ululefa-RW no Fleixa-RW), háre natar (Nakroma I), fore-mungu
(Variedade Kiukae-AV no Lakateu-AV), fehuk midar (Variedade Sia no Darasula-CIP) iha fulan Jullu,
2016.
Figura 1: Atividade peskiza durante periódu mandatu
2.2 Implementasaun sentrus ba “sintura hortíkultura”.
MAP hahú tau iha planu ba atividade sintura hortikultura iha tinan 2016, no implementa iha munisípiu 8
maka hanesan: Munisípiu Aileu (hectar 8), Ainaro (hectar 8), Baucau (hectar 10), Bobonaro (hectar 2),
Dili (hectar 4), Ermera (hectar 11), Liquiça (hectar 4) e Manufahi (hectar 8). Kulturas ne’ebé dezenvolve
iha programa ne’e maka: brocolo, cauliflower, bock choi, pimentão, malaguetas, tomate, lis mean, lis
mutin, fehuk europa, alfase, chili, morangos, abrunhos, papaia california, melancia, salak, rambutan no
tangerinha.
Área intervensaun iha tinan 2016 kobre hectar 53 no 2017 kobre área hectar 54. Objectivu final husi
sentrus hirak ne’e gradualmente, bele sai nu’udar sentrus ba produsaun no fornesimentu hortíkulas ba
merkadu lokais (atende nesesidade ba programa merenda eskolar, kazerna PNTL no FFDTL no hospitais
referal, etc.). Total benefisiariu ba implementasaun atividade sintura hortikultura tinan 2016 no 2017,
hamutuk agrikultores 1,620, kompostu husi feto 810 no mane 810.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
13/61
Figura 2: Atividades Implementasaun Programa Sintura Hortikultura, Iha Munisipios.
2.3 Estabelesimentu agrikultura integradu iha áreas irrigadas potensiais.
Atividade ida ne’e MAP hahu tau iha planu iha tinan 2016, no implementa iha área irrigada Oebaba,
Munisípiu Covalima; Casa, Bonuk no Raibere, Munisípiu Ainaro; Karau Ulun, Munisípiu Manufahi ho total
área intervensaun hamutuk hectar 960. Objetivu husi programa ida ne’e, alem de atu re-organiza fila fali
uzu ba rai ne’ebé abandonadu iha tempu naruk, no aumesmu tempu buka atu utiliza hodi rekultiva fila
fali ho sistema agrikultura integradu.
Tuir planu, iha 2017 atividade hanesan sei kontinua implementa iha área irrigada Oebaba, Casa, Bonuk,
Raibere no Karau Ulun ho total área de intervensaun hamutuk hectar 960, no sei abrange ba área
irrigadu Buluto, Posto Administrativo Laleia, Munisípiu Manatuto ho total área de intervensaun hamutuk
hectar 780. Total benefisiáriu ba implementasaun atividade ida ne’e ba tinan 2016 no 2017, hamutuk
agrikultores 4,190, kompostu husi feto 1,167 no mane 3,023.
2.4 Multiplikasaun fini (breeder, foundation no certificate) no produz fini komersiais (hare,
batar no fore rai).
MAP hahu tau orsamentu hodi finansia programa ida ne’e, iha tinan 2016 ho objetivu atu hahú reduz
importasaun fini, liu-liu fini háre no batar husi rai liur. Agora dau-daun ita hari ona assosiasoens
produtores ba fini komersiais (háre, batar no fore-rai) hamutuk 65 iha tinan 2017.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
14/61
Iha tinan 2015, ho assosiasoens produtores fini 48, konsege produz ona:
a) Fini variedades inan no fundasaun husi háre tonelada 0.5, batar tonelada 1,7, fore-rai tonelada 2,
fehuk midar 200,000 cortes, aifarina variedade ailuka-2 no 4 300,000 estacas;
b) Fini sertifikadu ba háre tonelada 5, batar tonelada 11 no fore-rai tonelada 11;
c) Fini komersiais ba háre tonelada 100, batar tonelada 100 no fore-rai tonelada 9.
Iha tinan 2016, ho assosiasoens produtores fini 59, konsege produz ona:
a) Fini variedades inan no fundasaun husi háre tonelada 0.3, batar tonelada 1,7 no fore-rai tonelada 2;
b) Fini sertifikadu ba háre tonelada 5, batar tonelada 13 no fore-rai tonelada 11;
c) Fini komersiais ba háre tonelada 227, batar tonelada 198 no fore-rai tonelada 16; no
d) Fini aifarina variedade ailuka-2 no 4 de 200,000 estacas.
Tuir planu, iha tinan 2017 ho assosiasoens produtores fini 65, MAP nia projesaun maka sei produz tan:
a) Fini variedades inan no fundasaun ba háre tonelada 0.6 (variedade Nakroma: tonelada 0.3 no
Nakroma-1: tonelada 0.3); batar tonelada 1.7 (Sele tonelada 1 no Noi mutin tonelada 0.7); fore mungu
tonelada 0.6 (variedade Lakateu: tonelada 0.3 no Quikai: tonelada 0.3); fore-rai tonelada 2 (variedade
Utamua); fehuk midar 200,000 cortes (variedade H1, H2, H3) no aifarina 300,000 estacas;
b) Fini sertifikadu ba háre tonelada 5, batar tonelada 13 no fore-rai tonelada 11;
c) Fini komersiais ba háre tonelada 356 (área intervensaun hectar 178), batar tonelada 358.5 (área
intervensaun hectar 239) no fore-rai tonelada 23.45 (área intervensaun hectar 33.5).
Total benefisiárius ba implementasaun atividade ida ne’e ba tinan 2015, 2016 no 2017, hamutuk
agrikultores 610, kompostu husi feto 242 no mane 368.
Figura 3: Atividades produtores fini komersiais. Iha Munisipius.
2.5 Apoia inisiativas grupu jovens (feto no mane).
Atividade ida ne’e MAP hahú tau iha planu iha tinan 2016, ho objetivu atu atrai fali jovens (feto no mane)
sira nia interese ba setor ida ne’e. Hanesan ita hotu hatene, oras ne’e dau-daun jovens barak hahú husik
sira nia hela fatin iha áreas rurais hodi mai buka servisu iha sidade. Tan ne’e, implika ba forsa trabalhu
iha setor ida ne’e. Rai ne’ebé identifikadu nu’udar área potensial ba dezenvolvimentu setor agrikultura,
ninia utilizasaun husi tinan ba tinan hahu menus ba bebeik. Governu investe ho orsamentu bo’ot hodi
finansia konstrusaun irrigasaun iha fatin balun, ho objetivu atu oinsa área potensial hirak ne’ebé
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
15/61
agrikultor sira husik hela, bele utiliza fali hodi dezenvolve setor agríkula ho apoiu we ne’ebé diak. Maibé
realidade maka ne’e, ita la konsegue rezolve kestaun ne’e, tanbá razaun:
a) Envolvimentu ita nia agrikultor sira, iha setor ne’e maioria ho idade ne’ebé la permiti ona ka katuas
ona,
b) Envolvimentu ita nia jovens sira iha setor ne’e hahu menus, tanbá sira prefere liu mai sidade hodi
buka servisu, duke sira mantein iha sira nia fatin ho inserteza hodi buka rendimentu seluk.
Programa apoiu inisiativas grupu jovens (feto no mane) iha área agrikultura, MAP hahu inisia iha tinan
2016 hodi fó apoiu ba grupu hamutuk 226. Husi grupu jovens 226 ne’e, grupu 66 ba área kuda modo ho
área de intervensaun hectar 66 no abranje ba benefisiárius hamutuk 990 (feto: 346 no mane: 644);
grupu 26 ba área kuda háre ho área de intervensaun hectar 176.5 no abranje ba benefisiarius hamutuk
735 (feto: 258 no mane: 477); grupu 49 ba área kuda batar ho área de intervensaun hectar 193.2 no
abranje ba benefisiarius hamutuk 894 (feto: 294 no mane: 600); grupu 25 ba área Akikultura ka hakiak
ikan, hodi estabelese ona tankes unidade 115 ho medida 10 x 20 m2 no husik ona ikan oan hamutuk
69,000, no abranje ba benefisiárius hamutuk 719 (feto: 77 no mane: 642); grupu 24 ba área kriasaun
fahi, hodi fó ona apoiu fini fahi 100, no abranje ba benefisiarius hamutuk 173 (feto: 72 no mane: 101);
grupu 22 ba área kriasaun karau, hodi fó ona apoiu fini karau 160, no abranje ba benefisiarius hamutuk
225 (feto: 110 no mane: 115); no grupu 14 ba área kriasaun bibi, hodi fó ona apoiu fini bibi 100, no
abranje ba benefisiárius hamutuk 100 (feto: 40 no mane: 60).
Tuir planu, iha tinan 2017 MAP sei kontinua fó apoiu ba inisiativas grupu jovens (feto no mane), iha área
apikultura grupu 5, área kuda háre grupu 31 (kada grupu hectar 2), kuda batar grupu 50 (kada grupu
hectar 2), kuda modo grupu 106 (kada grupu hectar 1) ho total área de intervensaun hectar 273 (hectar
1.5 hectar por grupu), no grupu 16 ba kriasaun fahi, karau no bibi. Atividade ne’e, implementa iha
munisípiu 12.
Kooperasaun ne’ebé MAP halo ho Arava International Center for Agricultural Training (AICAT), iha
âmbitu formasaun no kapasitasaun ba jevens sira (feto no mane), maka hahú husi tinan 2015 to’o 2017,
MAP konsege haruka ona jovens hamutuk ema naín 100 (feto: 25 no mane: 75), hodi partisipa
formasaun ho área espesializada iha hortikultura, irrigasaun, prosesamentu, agro-komérsiu, etc. ho
periódu formasaun fulan 11. Objetivu prinsipal husi programa ne’e maka wainhira fila husi formasaun,
sira hetan ona habilidade ne’ebé di’ak hodi kontribui ba dezenvolvimentu setor agrikultura iha ida-idak
nia munisípiu.
Hafoin hetan kualifikasaun profisionál iha AICAT Israel no fila fali mai Timor-Leste, formandu sira
estabelese ona grupus ne’ebé mak hetan apoiu orsamentu submisaun hosi MECAE no MAP, hodi hala’o
atividades agríkulas. Iha Tinan 2016, estabelese grupu 5 no iha Tinan 2017, estabelese tan grupu 5
ne’ebé mak espalla iha territóriu Timor-Leste laran.
2.6 Reabilitasaun plantasõens kafé no plantas industriais.
Atividade reabilitasaun plantasaun kafé, nu’udar mós prioridade MAP nian ida. Tan ne’e, iha tinan 2015,
MAP aloka orsamentu hodi:
a) Halo espansaun ba área plantasaun kafé hectar 55 iha Munisipiu Aileu, Ermera no Lautem;
b) Halo reabilitasaun ba plantasaun kafé hectar 70 iha Munisipiu Aileu, Ainaro, Ermera no Liquiçá;
c) Produz mudas kafé hamutuk 50,000 pés; no
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
16/61
d) Halo espansaun ba plantasaun kaiju, baunila no nu’u hamutuk hectar 54.
Iha tinan 2016, MAP mós aloka orsamentu hodi:
a) Halo reabilitasaun ba plantasaun kafé hamutuk hectar 500, iha Munisípiu Ermera: hectar 350 no
Liquiçá: hectar 150;
b) Halo expansaun ba plantasaun kafé hamutuk hectar 50, iha Munisípiu Aileu, Ainaro, Ermera no
Manufahi;
c) Halo diversifikasaun ba plantasaun kafe hectar 100
Tuir planu, iha 2017 sei reabilita tan plantasaun kafé ho total área de intervensaun hamutuk hectar 450,
kompostu husi Munisipiu Aileu: hectar 50, Ainaro: hectar 50, Baucau: hectar 5, Bobonaro: hectar 15,
Ermera: hectar 150, Manatuto: hectar 15, Manufahi: hectar 100 no Munisipiu Liquiça: hectar 65 no sei
halo mós expansaun ba plantasaun kafé iha Ermera ho total área de intervensaun hamutuk hectar 100.
Além de ne’e, atividade expansaun ba plantasaun kafé, sei hala’o mós iha munisípiu Ermera, ho total área
intervensaun hectar 100.
MAP mós sei halo expansaun ba plantasaun pereniais no anuais hectar 94 iha Munisípiu 11. Nu’u iha
Lautém: hectar 14; Cacau iha Viqueque: hectar 14; Avelã/Kami iha Baucau: hectar 10 no Ainaro: hectar
5; Cravinho iha Manatuto: hectar 8 no Liquiça: hectar 6; Kaiju iha Covalima: hectar 7 no Bobonaro:
hectar 7; Pimenta iha Aileu: hectar 8 no Liquiça: hectar 7; Baunilha iha Ermera hectar 8)
Atu apoia atividade reabilitasaun no expansaun ba plantasaun kafé no plantasaun plantas pereniais no
anuais, iha tinan 2017, Diresaun Nasional Kafé no Plantas Industriais (DNCPI) sei prepara mudas kafé
hamutuk 800,000 pés, ai-mahon 10,000 pés, kakau: 15.554 pés, nu’u: 1.722 pés, kaiju: 2.184 pés,
baunilha: 10.000 pés, avelã/kami: 2,184 pés, cravinho: 4.018 pés no pimenta: 24.000 pés. Total
benefisiarius husi implementasaun atividade ne’e hamutuk 1,789 chefes de familia.
Figura 4: Atividades reabilitasaun ba plantasaun kafé, iha Munisípiu Ermera no Liquiçá.
2.7 Dezenvolvimentu produsaun ikan Tilapia.
Dezenvolvimentu setor peskas, liu-liu sub setor akikultura importante tebes, tanbá atu atende
nessesidade merkadu ikan iha áreas rurais ka zonas montahosas, presiza duni atensaun no esforso oin-
oin hodi assegura fornesimentu ikan, bele to’o iha ita nia komunidade rurais. Tan ne’e, hahu tinan 2016
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
17/61
MAP hahú investe orsamentu hodi konstrui tankes unidade 138, hodi hakiak ikan tilapia iha Munisípiu
10 maka hanesan:
a). Munisípiu Ainaro: konstrui ona tanke unidade 8 no husik ona ikan oan hamutuk 8,000;
b). Munisípiu Bobonaro: konstrui ona tanke unidade 16 no husik ona ikan oan hamutuk 6,000;
c). Munisípiu Baucau: konstrui ona tanke unidade 17 no husik ona ikan oan hamutuk 7,084;
d). Munisípiu Covalima: konstrui ona tanke unidade 7 no husik ona ikan oan hamutuk 4,200;
e). Munisípiu Ermera: konstrui ona tanke unidade 31 no husik ona ikan oan hamutuk 32,000;
f). Munisípiu Liquiçá: konstrui ona tanke unidade 10 no husik ona ikan oan hamutuk 6,000;
g). Munisípiu Lautém: konstrui ona tanke unidade 10 no husik ona ikan oan hamutuk 7,000;
h). Munisípiu Manufahi: konstrui ona tanke unidade 15 no husik ona ikan oan hamutuk 15,000;
i). Munisípiu Manatuto: konstrui ona tanke unidade 7 no husik ona ikan oan hamutuk 4,200; no
j). Munisípiu Viqueque: konstrui ona tanke unidade 17 no husik ona ikan oan hamutuk 7,000.
Tuir planu, iha tinan 2017 sei konstrui tan tankes foun unidade 64, hodi hakiak ikan tilapia ho objetivu
atu dezenvolve produsõens no porventura fa’an ikan iha merkadu lokais. Total benefisiáriu ba
implementasaun atividade ne’e hamutuk akikultores 70, involve grupu 12.
Figura 5: Atividades dezenvolvimentu setor akikultura iha Munisípius.
2.8 Dezenvolvimentu pastajem utiliza métodu CFS (Crops Forage System) no pastajem nativa.
MAP tau mós prioridade ba oinsa dezenvolve pastajem hodi assegura kriasaun animal, liu-liu animal
bo’ot. Iha tinan 2016, dezenvolvimentu pastajem utiliza métodu CFS (crops forage system) no pastajem
nativa hectar 12, hahu implementa iha Suco Cairui, Posto Administrativo Laleia, Município de Manatuto.
Além de ne’e, pastajem nativa hectar 8 seluk, dezenvolve mós iha Suco Batugade, Sanirin, Maudemo,
Fuiluro no Umaberloik.
Tuir planu, iha tinan 2017 sei dezenvolve mós pastajem komunal hectar 7 no melhoramentu pastajem
nativa hectar 6 iha Munisípiu 5 (Bobonaro, Covalima, Lautem, Manatuto e Manufahi). Total benefisiarius
husi implementasaun atividade ne’e hamutuk agrikultores 350, kompostu husi feto 105 no mane 245.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
18/61
Figura 6: Atividades dezenvolvimentu pastajem, iha Munisípius.
2.9 Apoia kriasaun bibi susu-ben, fahi no karau vaka.
Kriasaun animal, liu-liu bibi susu-ben, fahi no karau vaka sai mós prioridade MAP nian. Tan ne’e iha tinan
2016, MAP halo ona manutensaun ba ai-han bibi susu-ben hectar 50 iha Suco Seloi Kraik no Seloi Malere,
Munisípiu Aileu, ho objetivu atu assegura sustentabilidade ba kriasaun bibi susu-ben. Atu suporta
kriasaun bibi susu-ben, MAP fó mós apoiu ai-han tonelada 13. Iha tinan hanesan, MAP fó ona apoiu karau
16 ba grupu agrikultor sira iha Suco Batugade, Maudemo, Fuiluro no Umaberloik, hodi apoia programa
habokur karau.
Tuir planu, iha 2017 sei kuda tan forrageiras (ai-han) ba bibi susu-ben hectar 15, sei apoia ai-han ba fahi
180,000 kilogramas, ai-han ba bibi susu-ben 36,000 kilogramas no ai-han ba manu 138,000 kilogramas.
Ai-han hirak ne’e, sei fó apoiu ba kriasaun animal (bibi susu-ben, fahi, karau no manu) iha Munisípiu 7
(Aileu, Baucau, Bobonaro, Covalima, Lautem, Manufahi e Viqueque). Total benefisiárius ba
implementasaun atividade ida ne’e ba tinan 2016 no 2017, hamutuk agrikultores 346, kompostu husi
feto 46 no mane 300.
2.10 Dezenvolvimentu plantasaun ai-kameli (sândalo).
Atividade dezenvolvimentu plantasaun ai-kameli (sândalo), nu’udar prioridade MAP nian. Tan ne’e, hahu
tinan 2015, MAP aloka orsamentu hodi dezenvolve plantasaun ai-kameli (sândalo) hectar 14 ho sistema
agro-florestal, iha Suco Maudemo, Posto Administrativo Tilomar, Munisípiu Covalima ho total
agrikultores abranjidus hamutuk 75. Total mudas ai-kameli (sândalo) ne’ebé kuda ona iha área ne’e
hamutuk 11,000 pés.
Iha tinan 2016, MAP mós halo tan manutensaun ba plantasaun ai-kameli (sândalo) hectar 14 iha fatin
hanesan, hodi kuda mós mudas ai-kameli (sândalo) hamutuk 3,500 pés. Além de ne’e, MAP mós
dezenvolve plantasaun ai-kameli (sândalo) hectar 100 ho sistema agro-florestal, iha Suco Aidabaleten,
Posto Administrativo Atabae, Município Bobonaro hodi kuda mós mudas ai-kameli (sândalo) hamutuk
40,000 pés no ai-turi 40,000 pés.
Tuir planu, iha 2017 sei dezenvolve tan plantasaun ai-kameli (sândalo) hectar 50 iha Suco hanesan no
sei kuda tan mudas ai-kameli (sândalo) 20,000 pés no sesbania 20,000 pés. Total benefisiarius husi
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
19/61
implementasaun atividade ne’e ba tinan 2016 no 2017, hamutuk 525 agrikultores, komposto husi feto
157 no mane 368.
Figura 7: Atividades dezenvolvimentu plantasaun ai-kameli (sândalo), iha Suco Aidabaleten, Posto
Administrativo Atabae, Munisípiu de Bobonaro (hectar 100):
Figura 8: Atividades manutensaun ba plantasaun ai-kameli (sândalo), iha Suco Maudemo, Posto
Administrativo Tilomar, Munisípiu de Covalima (hectar 14):
2.11 Dezenvolvimentu plantasaun ai-teka, mahoni no saria.
Atividade dezenvolvimentu plantasaun teka, nu’udar mós prioridade MAP nian ida. Tan ne’e, hahu tinan
2016, MAP aloka orsamentu hodi dezenvolve plantasaun ai-teka hectar 100 iha Suco Ahick, Posto
Administrativo Lacluta, Munisípiu de Viqueque ho total agrikultores abranjidus hamutuk 200. Total
mudas ba ai-teka ne’ebé kuda ona iha área ne’e hamutuk 24,000 pés, mahoni 24,000 pés no saria 12,000
pés.
Tuir planu, iha 2017 sei dezenvolve tan plantasaun ai-teka, mahoni no saria, hectar 50 iha Suco hanesan
no sei kuda tan mudas ai-teka hamutuk 6,000 pés, mahoni 6,000 pés no saria 8,000 pés, ho total
agrikultores abrangidus hamutuk 100. Alem de ne’e, MAP mós sei halo manutensaun ba plantasaun ai-
teka, mahoni no saria ne’ebé kuda ona iha área hectar 100, hodi kuda mudas hamutuk 10,000 pés. Total
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
20/61
benefisiarius husi implementasaun atividade ne’e ba tinan 2016 no 2017, hamutuk 300 agrikultores,
kompostu husi feto 90 no mane 210.
Figura 9: Atividades dezenvolvimentu plantasaun ai-teka, mahoni no saria, iha suco Ahic, Posto
Administrativo Lacluta, Munisípiu Viqueque (hectar 100):
Ho limitasaun orsamentu ne’ebé alokadu mai setor ne’e, MAP konsege mobiliza apoiu husi fundus balun
maka hanesan, liu husi Global Agriculture and Food Security Program (GAFSP)-Trust Fund, MAP hetan
apoiu projetu foun ida ho titulu “Sustainable Agriculture Productivity Improvement Project” ka
“SAPIP”, ho montante orsamentu USD 21 milhões, ne’ebé sei implementa husi MAP ho hetan apoiu husi
Banku Mundial, Organizasoens sosiedade sivil no FAO. Objetivu husi projetu ne’e maka atu hasa’e
produtividade no merkadu ba produsaun agrikultores ki’ik iha basias hidrográfikas 4 maka hanesan: 1)
basia hidrográfika Belulic-suco 13, kobre munisípiu Ainaro no Covalima; 2) basia hidrográfika Loes-suco
16, kobre munisípiu Bobonaro, Ermera no Liquiçá; 3) basia hidrográfika Raumoco-suco 9, kobre
munisípiu Lautem; no 4) basia hidrográfika Tono-suco 6, kobre RAEO-Ambeno. Projetu ne’e sei
implementa durante tinan 6.
2.12 Dezenvolvimentu infraestruturas da irrigasaun.
Governu konsiente katak, atu hasa’e produsaun agríkula, investimentu iha área infraestrutura da
irrigasaun importante tebes, atu nune’e bele fornese be ne’ebé sufisiente ba agrikultores sira hodi utilija
ba atividades agríkulas. Tan ne’e, liu husi orsamentu jeral du estadu (OJE), governu hahu investe
orsamentu liu husi fundu infraestrutura hodi dezenvolve no hadi’a eskemas de irrigasaun iha fatin barak.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
21/61
Hatutan polítika governasaun sira dahuluk, VI Governu Konstitusional liu husi MAP, konsege finaliza
projetu konstrusaun eskemas de irrigasaun balun maka hanesan:
 Eskema de irrigasaun “Kayrala Xanana Gusmão-Oebaba”, lokaliza iha mota Belulik, Posto
Administrativo Zumalai, Munisípiu Covalima hodi fornese be ba natar ho área potensial hamutuk
hectar 2,263 no abranje ba uma kain hamutuk 2,038. Konstrusaun eskemas irrigasaun Oebaba, gasta
orsamentu hamutuk $ 12,470,502.00;
 Eskema de irrigasaun “Fernando Lasama de Araújo-Raibere”, lokaliza iha mota Belulik, Suco
Leolima, Posto Administrativo Hatudo, Munisípiu Ainaro hodi fornese be ba natar ho área potensial
hamutuk hectar 225 no abranje ba uma kain hamutuk 457. Konstrusaun eskemas irrigasaun
Raibere, gasta orsamentu hamutuk $ 3,551,986.00.
Eskemas de irrigasaun ne’ebé iha hela faze finalizasaun maka:
 Eskema de irrigasaun Carau-Ulun, lokaliza iha mota Carau-Ulun, Suco Betano, Posto Administrativo
Same, Munisípiu Manufahi hodi fornese be ba natar ho área potensial hamutuk hectar 1,010 no
abranje ba uma kain hamutuk 261. Konstrusaun eskemas irrigasaun Carau-Ulun, gasta orsamentu
hamutuk $ 5,402,277.00.
Eskema irrigasaun ne’e, agrikultor sira utiliza ona, maibé sei hadi’a tan parte balun, liu-liu ninia
barreira iha parte Karau Ulun no Stilling Basin (basia redusaun be’e) ne’ebé hetan estragus husi
mota bo’ot. Orsamentu ne’ebé seidauk selu ba kompanhia ho montante $113,000.00, tanbá sei hein
finalizasaun ba obra refere.
 Eskema de irrigasaun Larisula, lokaliza iha mota Lekidiga, Suco Larisula, Posto Administrativo
Baguia, Munisípiu Baucau hodi fornese be ba natar ho área potensial hectar 374 no abranje ba uma
kain 347. Irrigasaun ne’e, sei iha faze de finalizasaun no total investimentu ba eskemas irrigasaun
ne’e hamutuk $ 5,952,956.00. Konstrusaun ba eskema irrigasaun ne’e, nia progressu foin maka
atinji 50%.
Hanesan kontinuasaun investimentu iha área irrigasaun, iha 2017 ne’e atu hahú tan konstrusaun
eskemas de irrigasaun rua maka, Galata no Dardau. Irrigasaun Galata ne’e lokaliza iha mota Seiçal nia
ulun, Posto Administrativo Venilale, Munisípiu Baucau, no bele fornese be’e ba Posto Administrativo 3
(Venilale, Quelicai no Ossú). Irrigasaun Dardau lokaliza iha mota Besoru nia ulun, Posto Administrativo
Uatulari, Munisípiu Viqueque, no no bele fornese be’e ba Posto Administrativo 2 (Uatulari no
Uatucarbau).
Além de projetu ne’ebé hetan finansiamentu husi orsamentu jeral du estadu (OJE), Governu hetan mós
tulun husi Governu Japão hodi konstrui “irrigasaun Buluto”, ne’ebé lokaliza iha mota Laleia, Suco
Haturalan, Posto Administrativo Laleia, Munisípiu Manatuto hodi fornese be ba natar ho área potensial
hectar 780, ne’ebé sei kobre natar iha Posto Administrativo Laleia no Vemasse. Eskemas de irrigasaun
ne’e, sei abranje ba uma kain hamutuk 600. Eskema irrigasaun ne’e, inaugura ona iha dia 18 de Janeiro
de 2017.
MAP mós konklui ona estudus rua maka hanesan: Estudu Detalhadu ba eskemas de irrigasaun 10 no
Estudu Prelimináriu ba Dam Site iha mota 15 iha território laran.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
22/61
Figura 10: Konstrusaun irrigasaun Buluto, lokaliza iha Posto Administrativo Laleia, Munisípiu Manatuto,
hodi fornese be ba natar ho área potensial hectar 780, kobre área Laleia no Vemasse.
Atu fó assistensia ba agrikultores iha tempu udan, liu-liu ba eskemas de irrigasaun iha território laran,
MAP halo mós akizisaun ka sosa makinas exkavadora foun 2 (200 pc no 150 pc), tanbá exkavador ne’ebé
sosa iha tinan 2010 nia kondisaun tuan hotu ona.
Mobilizasaun ba eskavadores hirak ne’e, ho objetivu para além halo atendimentu ba servisus de
normalizasaun ba mota hodi assegura no proteje zonas agríkulas, halo eskavasaun ba sedimentasaun iha
eskemas de irrigasaun ne’ebé ezisti iha territóriu tomak, baze ba pedidu husi agrikoltores, loke dalan ba
be’e hodi asesu ba natar ne’ebé abandonadu no fó mós apoiu hodi ke’e kolam ikan, debu ba karau hodi
apoia programa pekuária.
Figura 11: Servisus normalizasaun ba mota hodi assegura no proteje zonas agríkulas.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
23/61
Figura 12: Atividade loke dalan ba be’e hodi asesu ba natar ne’ebé abandonadu.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
24/61
2.13 Dezenvolvimentu peska industrial.
Atu dezenvolve peska industrial, MAP tau orsamentu liu husi OJE tinan 2015 ho montante $ 116.527.00
ba kategoria Bens e Serviços, hodi apoia atividade importante balun maka hanesan: halo monitorizasaun
ba “Biolojiku Ekosistema” tasi nian, atu hetan informasaun kona-bá Lafaek, teknolojia das peskas hodi
halo rumpon ka FADs no atividades lisensiamento nian, hodi halo kobransa ba tarifas peskas nian husi
fulan Janeiru to’o Dezembru 2015.
Total kobransa ba tarifas peskas nian, bele hare iha gráfiku tuir mai:
Iha tinan 2016, MAP tau orsamentu ho montante $ 292.130.00 ba kategoria Bens e Serviços, hodi apoia
atividades:
 Jestaun (halo identifikasaun ba área potensial);
 Konservasaun (halo sosializasaun ba meio ambiente tasi nian, konservasaun no protesaun ba área
marinha);
 Porto, lotas no ofisina (hadi’a ro’o peskadores no mákinas ka motor ne’ebé nakfera ka a’at);
 Lisensamentu (halo rejistu ba peskadores ne’ebé halo kna’ar nudar kaer ikan nian); no
 Prosesamentu ba produto das peskas nian (halo testing ba kualidade ikan no diversifika produtu
peska).
225.00 -
7,320.00
20.00
1,200.00
520.00
9,285.00
Inspeccao das
Embarcacao
Licenca de
Pesca
Industrial
Licenca de
Pesca Semi
Industrial
Licenca de
Pesca
Artesanal
Exportacao do
Pescado
Licenca de
Pesca Nao
Comercial
TOTAL
Grafico Tarifas Tinan 2015 (USD$)
Tarifas(USD$)
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
25/61
Total kobransa ba tarifas peskas nian, husi fulan Janeiru to’o Dezembru 2016, bele haré iha gráfiku tuir
mai:
Iha tinan 2017, MAP tau tan orsamentu ho montante $ 238.390.00 ba kategoria Bens e Serviços, hodi
apoia atividades:
 Konservasaun (halo survey ba área kosteirus potensiais, monitorizasaun biolojiku, kapasitasaun
tékniku kona-bá “Metodolojia Transect Line (LIT)”, promosaun uzu kustume “TARA BANDO” no
implementasaun Plana Asaun Anual NCC CTI);
 Jestaun (restruktura peskadores, aktualizasaun dadus, kapasitasaun ba tékniku kona-bá análise
dadus estatistika das peskas, limpeza tasi ninin no konstrusaun fatin lixu);
 Portu, lotas no ofisina (hadi’a no halo manutensaun ba ro’o no mákina tasi nian).
 Prosesamentu (halo teste ba kualidade produtu peska nian); no
 Lisensiamentu (kobransa de tarifas das peskas).
-
50,000.00
100,000.00
150,000.00
200,000.00
250,000.00
300,000.00
350,000.00
400,000.00
450,000.00
2,600.00
399,500.00
- 360.00 330.00 2,265.00
405,055.00
Grafico Tarifas Tinan 2016 (USD$)
Tarifas(USD$)
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
26/61
Total kobransa ba tarifas peskas nian, husi fulan Janeiru to’o Maio, bele hare iha gráfiku tuir mai:
Husi tinan 2015 to’o 2017, MAP hasai ona lisensa ba atividade peska maka hanesan:
 Lisensa ba atividade peska industrial hamutuk 18;
 Lisensa ba atividade peska semi industrial hamutuk 1;
 Lisensa ba atividade peska artisanal hamutuk 17; no
 Lisensa ba atividade peska não komersial hamutuk 21.
Rezultadu husi publikasaun lisensa ba atividade peskas hirak ne’e maka, konsegue atribui ba reseitas du
estadu osan ho montante US$ 520,079.00 (Dolar Amerikanu Rihun Atus Lima Ruanulu, Hitunulu
Resin Sia), husi fulan Janeiro de 2015 to’o Maio de 2017.
Atu dezenvolve sub setor peskas, Governu Timor-Leste liu husi MAP, hetan mós tulun husi Governu
Coreia do Sul liu husi KOIKA, hodi harí Sentru Formasaun Peskas iha Posto Administrativo Maubara,
Munisípiu Liquiçá, ho montante orsamentu hamutuk $ 6 milhões.
Objetivu hari sentru ne’e, nu’udar fatin hodi fó kapasitasaun ka formasaun ba peskadores no
aquikultores, inklui jovens sira ne’ebé hakarak hetan konhesimentu iha área peskas, antes atu ba servisu
iha rai li’ur, liu-liu Correia do Sul. Konstrusaun sentru ne’e, ninia progressu atinji ona 70% no kompanhia
SAMHEE Construction Lda. maka responsabiliza ba obra ne’e.
3. Programa hadi’ak asessu ba merkadu sira no agregasaun de valor.
Alokasaun orsamentu hodi finansia programa hadi’ak asessu ba merkadu sira no agregasaun de valor
husi tinan 2016 to’o 2017, hamutuk USD 1,119,500.00. Alokasaun orsamentu refere, hodi kobre
atividade hirak tuir mai:
-
20,000.00
40,000.00
60,000.00
80,000.00
100,000.00
120,000.00
16,719.00
87,250.00
- 5.00 540.00 1,225.00
105,739.00
Grafico Tarifas Tinan 2017 (USD$)
Tarifas(USD$)
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
27/61
3.1 Estabelesimentu medidas SPS de quarentena de animais, plantas no peskas.
Atu fasilita prosesus administrativas de quarentena ba importasaun no exportasaun produtus agríkulas,
MAP aloka ona orsamentu iha tinan 2016 hodi:
a). Dezenvolve software ba banku de dadus quarentena ba ai-horis, animais no SOP ba ai-horis;
b). Estabelese estandarizasaun ba prosedimentus operasionais quarentena ba ai-horis (SOPQ);
c). Análise no dezenha banku de dadus ba sistema sertifikadu Sanitary no Phytosanitary (SPS) iha DNQB;
d).Rekizita pakote software, UNCEFACT SPS Schema hodi apoia implementasaun hard copy SPS
sertifikadu no eletróniku SPS.
Tuir planu, iha 2017 MAP aloka tan orsamentu balun hodi kompleta no harmoniza medidas quarentena
ba ai-horis no animais (terrestres e aquátikus), hadi’a manual estandarizasaun ba prosedimentus
operasionais quarentena (SOPQ), tuir regras, padraun no rekomendasaun internasional ho rai seluk,
pelo menos to’o 70%.
3.2 Tratamentu moras animais.
Estabelese ona sistema banku de dadus ba vigilánsia moras animais iha tinan 2016 no programa
vasinasaun hahu husi tinan 2002 to’o agora, MAP aloka ona orsamentu hodi sosa 256.318 doses vasinas
SE, 175.000 doses vasinas CSF no 600.000 doses vasinas ND hodi distribui ba Munisípius 12, inklui
RAEO-Ambeno.
Iha tinan fiskál 2015-2016, DNV inisia polítika kona-bá estabelesimentu vasinadór komunitáriu iha suku
sira, liu husi treinamentu báziku oinsa halo vasinasaun hodi haforsa programa prevensaun moras ND
(Newcastle Disease) ba manu iha teritóriu tomak. Konsidera disponibilidade tékniku veterináriu ne’ebé
mínimu hodi destaka to’o nível sucos. Programa refere hetan apoiu orsamentu no asistensia téknika husi
Governu Australia (Departementu Agrikultura Australia), liu husi programa “Saude Manu no
Biosiguransa iha Timor-Leste”. Programa vasinasaun regular ba manu lokal ne’e hala’o uluk iha suku
pilotu tolu, maibé DNV ho komitmentu hodi tau orsamentu rasik husi AAP habelar ona programa ne’e ba
suku 222 no planu sei kobre suku hotu.
Tuir planu, iha 2017 MAP mós aloka ona orsamentu hodi sosa 256,318 doses vasinas SE, 142,000.00
doses vasinas CSF no 260,000 doses vasinas ND hodi distribui ba Munisípius 12, inklui RAEO-Ambeno,
no programa tratamentu no vasinasaun sei kontinua tau nafatin iha planu de asaun anual kada tinan.
Figuras 13: Atividades vasinasaun karau vaka no fahi iha munisípius.
un
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
28/61
Númeru animal ne’ebé hetan ona tratamentu husi tékniku veterinária iha Munisipius, husi tinan 2015
to’o 2017 maka hanesan haktuir iha tabela tuir mai.
Tinan
2015 2016 2017
12,218 16,558 8,505 - rezultadu husi fulan
Janeiru-Julho 2017
Além de atividade hirak temi iha letan, MAP estabelese “Sentinel herd” ba karau vaka iha Munisipiu
Lautém, hodi identifika prevalénsia moras Bluetongue Anaplasma, Foot and Mouth Disease no
Brucellosis. Produz mós mapa moras “Parasita Internal” ba fahi iha Munisipiu Ainaro, Baucau, Ermera,
Lautém, Liquiçá no Manufahi.
Figura 14: Atividade Surveillence iha kampu.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
29/61
Amostra pozitivu ho infesaun parazita oi-oin hanesan detalla iha gráfiku tuir mai ne’e:
Mapa hatudu rezultadu survey ba nematoda iha fahi
33.97
29.29
17.03
7.87
0.67 2.43
0.76
0.24 0.05 0
Infesaun parazita gastrointestinal
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
30/61
Vijilánsia konjunta regular liu husi kooperasaun ho Departamentu Agrikultura Australia, MAP liu husi
DNV kada tinan haré moras animal hotu iha Timor. Hanesan nasaun membru ba Organizasaun Mundial
Saúde Animal nian (OIE), hato’o ona relatóriu tinan 2016 nian, liu husi pontu fokal notifikasaun moras
animal ne’ebé, públika ona iha Website OIE nian no liu husi kolaborasaun, ita mós produz ona lista
moras prioridade ba animal iha Timor –Leste (Top 20 priorities of Animal Diseases in Timor-Leste).
3.3 Dezenvolve no promove produtus agríkulas, pekuária, florestas no peskas.
Atu apoia programa ne’e, iha tinan 2016 no 2017, agro-komérsiu mobiliza rekurus hodi apoia jestaun
pos kolheita iha parte prosesamentu, hadiak embalajen, armajenamentu no promosaun produtus. Total
orsamentu ne’ebé gasta iha 2016 no 2017 hamutuk $ 145,000, hodi hakbiit agrikultores nia kapasidade
iha área jestaun planeamentu no subsidiu.
Meius ne’ebé uja hodi implementa programa ne’e maka: kapasitasaun ba agrikultores, subsidiu material
no ekipamentus, promosaun produtus iha merkadu no supermerkadu iha Dili, no mós fasilita empreza
ki’ik no médiu sira, promove produtus agro-pekuária, florestas no peskas liu husi expozisaun iha nível
nasional no internasional.
Rezultadu no benefisiu husi programa ne’e maka:
a). Agrikultores koto husi uma kain 175 iha suco 3, Posto Administrativo Baguia, konsege fa’an koto ho
kualidade diak iha Dili;
b). Agrikultor sira ne’ebé utiliza eskemas irrigasaun bo’ot sira, hahu halo promosaun fo’os lokal iha
merkadu no sira mós ho efesiente utiliza produtus derivadu husi produtus agrikultura, hodi produz
animal nia hahán no iha ona meius hodi produz adubu orgâniku husi animal ne’ebé bele repoin fali
ba rai hodi hadiak nutrisaun rai. Diversifikasaun pekenas indústria agro-pekuária hahu dadauk ona
husi organizasaun dos agrikultores CAAKUB iha Maliana;
c). Agrikultores kafé organizadu ona iha assosiasaun dos agrikultores (kafé C-SAT) no hetan ona
International Fairtrade Certification;
d). Halo ona promosaun produtus agrikultura no fasilita ona industria ki’ik agro-alimentar iha
expozisaun nasional no internasional.
3.4 Dezenvolve assosiasõens agrikultores liu husi diversifikasaun ba alimentus lokais hodi apoia
programa nutrisaun.
Iha faktores barak ne’ebé kontribui hodi determina produsuan a’as ho kualidade di’ak, maibé kuandu
agrikultores seidauk fó importansia hodi halibur-an iha klibur ka assosiasaun ne’ebé nia abut no hun
metin, maka sira iha difikuldade hodi hetan asessu ba imputs no mós difikulta sira transforma sira nia
produtus ba ai-han nutrisional ne’ebé lori tempu naruk maka a-at, sira mós la iha kbi’it produz matéria
prima husi produtus agrikultura, hodi apoiu hari indústria ki’ik ne’ebé proviziona ai-han nutrisional hodi
apoiu programa nutrisaun ba labarik no feto isin-rua, la-iha meius no fasilidades hodi produz ai-han ho
kualidade di’ak hodi substitui produtus importasaun, no seluk seluk tan.
Bazeia ba potensia, oportunidade, dezafius no obstakulu ne’ebé hato’o iha leten, maka Ministériu
Agrikultura no Peskas (MAP) hare katak, nesesáriu atu reaktiva fila-fali assosiasaun dos agrikultores sira
ne’ebé hari iha I-Governu no mós fó prioridade atu hari assosiasaun dos agrikultores ne’ebé utiliza
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
31/61
irrigasaun bo’ot sira, atu utiliza ho máximu ba areal natar ne’ebé Governu investe osan barak ona, maibé
produtividades no produsaun sei menus.
Meius ne’ebé uja hodi harí no hametin assosiasaun maka:
a). Hala’o pra-kongressu ho kongressu hodi elabora Estatutu;
b). Fasilita legalizasaun iha Ministériu da Justica;
c). Apoiu tékniku hodi prepara assosiasaun sira nia planu estratéjiku, planu tinan 5 nian, planu asaun
anual no mós dezenvolve propostas no;
d). Fó kapasitasaun ba jestores assosiasaun sira (Board, Exekutivo e Fiscalizador).
Rezultadu no benefisiu husi programa ne’e maka:
a). Iha ona assosiasaun dos agrikultores 7 ne’ebé nia estatutu aprovadu ona husi Ministériu da Justica;
b). Lideransa assosiasaun iha ona kapasidade hodi dezenvolve planu, programa no proposta hodi fó
apoiu ba agrikultor sira ne’ebé pertense ba irrigasaun Maliana, Irrigasaun Kayrala Xanana Gusmão-
Oebaba, Irrigasaun Fernando Lasama de Araújo-Raibere, Irrigasaun Karau-Ulun no Irrigasaun
Bebui-Belia-Saketu;
c). Assosiasaun dos agrikultores CAAKUB iha Maliana produz rasik fós no fa’an ona iha Dili;
d). Presidente Assosiasaun dos Agrikultores Sentru Atendimentu Agrikula Kuda-Ulun Bobonaro
(CAAKUB) ba tuir ona treinamentu fulan 3 iha Japão;
e). Agrikultores Suco 3 iha Baguia iha ona asessu ba merkadu iha Dili;
f). Agrikultores kafé Ermera, Ainaro no Aileu ne’ebé halibur-an iha Kooperativa-Komersiu Agrikula
Timor (C-CAT) nia membru sira, simu ona International Fairtrade Certification ba sira nia produtu
kafé no iha tinan 2017, sei halo exportasaun dahuluk uja sertifikadu Fairtrade.
4. Programa aproveitamentu sustentável husi rekursu sira.
Alokasaun orsamentu hodi finansia programa aproveitamentu sustentável husi rekursu sira, husi tinan
2016 to’o 2017, hamutuk USD 2,262,000.00. Alokasaun orsamentu refere, hodi kobre atividade hirak
tuir mai:
4.1 Alargamentu Jardim Botâniku.
Jardim Botâniku “Francisco Xavier do Amaral”, estabelese ho Resolução do Governu no. 3/2016, dia 9
de Fevereiro. Lokaliza iha Suco Açumau, Posto Administrativo Remexio, Munisípiu Aileu. Atu assegura
implementasaun atividade ne’e, iha tinan 2016 MAP hahú tau orsamentu. Atividade prinsipal ne’ebé
hala’o iha tinan ne’ebá maka espésies nativas de 3,000 pés rekolhidu no identifikadu. Além de ne’e, halo
mós manutensaun ba plantasaun amostra espécies 28 husi total espésies introduzida 1,200 pés iha área
hectar 4, no halo expanssaun ba área hectar 6 hodi kuda tan plantasaun amostra espésies 103 husi total
espésies nativas 3,000 pés.
Tuir planu, iha 2017 sei estabelese dezenhu ba landscapes iha Jardim botâniku, halo análise ba amostra
rai, no halo manutensaun ba plantasaun amostra husi espésies nativas no introduzidas iha área hectar
10, ne’ebé kuda tiha ona iha tinan 2016.
Objetivu prinsipal husi estabelesimentu ka alargamentu Jardim Botâniku ne’e, maka: 1) halo kolesaun ba
espésies ai-oan nativas, ne’ebé existe iha Timor-Leste no introduzidas; 2) nu’udar fatin biblioteka hodi
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
32/61
konserva espésies ai-oan nativas no introduzidas; 3) fatin hodi hala’o peskiza; no 4) fatin hodi halo
rekreiu natural.
4.2 Alargamentu Arboretum iha PNNKS.
Atividade alargamentu do Arboretum, lokaliza iha Parke Nasional Nino Konis Santana (PNNKS), Suco
Mehara, Posto Administrativo Tutuala, Município Lautem, ho objetivu prinsipal: 1) halo konservasaun ba
espésies ai-oan nativas, ne’ebé existe iha Timor-Leste no nia existénsia hahu atu lakon; 2) fatin hodi
hala’o peskiza; no 3) fatin hodi halo rekreiu natural. MAP hahu tau orsamentu ba atividade ne’e iha tinan
2016, hodi halo preparasaun ba terrenu ho luan hectar 5 no kuda mós mudas de plantasaun espésies
nativas de 10.000 pés.
Tuir planu, iha 2017 sei halo de’it manutensaun ba plantasaun espésies nativas iha área hectar 5, ne’ebé
kuda ona iha tinan 2016.
5. Dezenvolvimentu Ensinu Tékniku Agríkula nian sira.
5.1 Situasaun Jerál.
Diresaun Nasionál Formasaun Téknika Agríkula (DNFTA) nu’udar diresaun ida iha Ministériu
Agrikultura no Peskas (MAP), ne’ebé mak tuir Dekretu-Lei n.o 14/2015 de 24 de Junho, kona-bá Orgânika
du Ministériu da Agrikultura e Peskas, Artigo 12.o alinea 1, no Diploma Ministérial N.o 15/2016 de 3 de
Fevereiro, kona-bá Estrutura Orgâniku-Funsional da Sekretária-Jeral du Ministériu da Agrikultura e
Peskas, Subsecção VI, Artigo 30.o alinea 1, simu misaun hodi promove, dezenvolve no implementa
programa sira ba formasaun espesializada iha âmbitu atribuisaun sira hosi MAP.
Relativamente ho Diploma Ministérial N.o 15/2016 de 3 de Fevereiro, Artigo 31.o, mak ba DNFTA nia
estrutura integra departamentus no servisus ekiparadus ho departamentu hanesan:
1. Departamentu ba Kurríkulu no Avaliasaun Ensinu Tékniku Agríkula;
2. Departamentu ba Formasaun Tékniku Agríkula;
3. Eskola Téknika Agríkula Natarbora;
4. Eskola Téknika Agríkula Moleana.
Hosi inísiu, DNFTA jere Eskola Téknika Agríkula (ETA) 3, mak ETA Natarbora, ETA Moleana no ETA Don
Bosco Fuiloro, ne’ebé hetan transferénsias hosi Ministériu Edukasaun, Kultura, Juventude e Desporto
(MECJD) ba Ministériu da Agrikultura, Florestas e Peskas (MAFP), iha loron 30 Juñu 2005. Hafoin, iha
4.o Governu Konstitusionál mak MAP rekoñese-tán ETA ida iha Rejiaun Oecusse. Iha Tinan 2014, ETA
Oecusse totalmente pertense ona ba Região Administrativa Especial Oecusse - Ambeno – Zonas Especiais
de Economia Social de Mercado (RAEOA – ZEESM). Hafoin implementasaun akordu Estadu RDTL ho
Santa Sé iha Tinan 2016, maka ETA Don Bosco Fuiloro mós la integra ona ba Órganika MAP. Tanbá ne’e,
atualmente MAP liu husi DNFTA tau matan de’it ba eskola 2, mak ETA Natarbora no ETA Moleana.
Iha periódu governasaun VI Governu Konstitusionál ida ne’e, atividades ba prosesu ensinu no
aprendizajen la’o tuir Kurríkulu no Kalendáriu Eskolár ba Tékniku Produsaun Agrária ho sistema
modulár ne’ebé Ministériu Edukasaun implementa nasionalmente hahú tinan 2014. Maske nune’e,
realmente edukadór sira preokupa ho implementasaun sistema modulár ne’ebé teorikál liu, katak lá fó
vantajen ba realizasaun prátika hodi hasa’e estudante sira nia kompeténsia no profisionalismu iha área
agrikultura.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
33/61
Bazeia ba Dekretu-Lei no 23/2010 de 9 de Dezembro, kona-bá Estatuto da Carreira dos Educadores de
Infância e dos Professores do Ensino Básico e Secundário (Estatuto da Carreira Docente), mak iha tinan
2013, DNFTA estabelese ona rejime espesiál hosi tinan sivil 2013 ba nia funsionáriu públiku (profesór
no asistente) sira. Estabelesimentu rejime karreira dosente ne’e fó efeitu ba edukadór sira nia moris no
dezempeñu de servisu iha área ensinu tékniku agríkula nian.
5.2 Vizaun.
Forma no eduka foin sa’e sira ne’ebé iha morál, dedikasaun ás, kompeténsia no profisionalismu ba área
agrikultura atu tane dezenvolvimentu nasionál.
5.3 Misaun.
 Dezenvolve kualidade edukadór no staf sira seluk ne’ebé mak suporta realizasaun ensinu
kualifikadu, iha relevánsia no kompeténsia ás tuir lolós nesesidade mundu servisu nian iha sektór
agrikultura;
 Dezenvolve fasilidades no infraestutura atu suporta realizasaun ensinu kualifikadu iha relevánsia no
kompeténsia ás tuir lolós nesesidade mundu servisu nian iha sektór agrikultura;
 Dezenvolve komunikasaun internál entre profesór, estudante, no staff sira seluk, nomós
komunikasaun externál entre eskola ho aman-inan estudante sira nian no entidade utilizadór alumni
atu estabelese/konstrui sistema ensinamentu ne’ebé ho kompeténsia ás;
 Dezenvolve kapasidade atu serbi ba sosiedade liu hosi transfer matenek no teknolojia agrikultura.
 Hala’o kooperasaun ho instituisaun seluk iha ámbitu estudu, peskiza no implementasaun teknolojia
agríkula.
5.4 Objetivu.
 Eleva kualifikasaun profesór, staf no jestór Eskola Téknika Agríkula sira nian, liu hosi kooperasaun
ho instituisaun edukasaun sira iha rai laran no rai liur;
 Hasa’e utilizasaun rekursus ho efisiénsia no efikásia, nomós hasa’e fasilidades no infraestrutura
edukasaun nian;
 Hamoris komunikasaun internál no externál atu suporta ensinu no aprendizajen ho baze
kompeténsia;
 Extende atividades extra-kurrikulár atu hasa’e badaen iha servisu no badaen moris nian;
 Habelar kna’ar eskola nian iha atividade extensaun agríkula, nu’udar responsabilidade sosiál eskola
nian ba sosiedade laran;
 Hari’i relasaun diak ho instituisaun seluk iha ámbitu estudu/peskija no realizasaun teknolojia
agríkula atu dezenvolve eskola no sosiedade;
 Produz alumni sira ne’ebé mak kompetentes no profesionál iha área agrikultura.
5.5 Naran Eskola no Lokalidade.
Eskola Téknika Agríkula (ETA) Natarbora, Postu Administrativu Natarbora/Barrique, Munisípiu
Manatuto, ne’ebé mak lokalizadu iha parte Sul ka rai-klaran.
Eskola Téknika Agríkula (ETA) Moleana, Postu Administrativu Maliana, Munisípiu Bobonaro, ne’ebé mak
lokalizadu iha parte Osidentál.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
34/61
5.6 Totál funsionáriu sira iha DNFTA no ETA.
Totál funsionárius públiku iha DNFTA no ETA tuir kategoria to’o tinan 2017 mak mensiona iha Tabela 2
no 3. Hosi totál funsionáriu públiku sira ne’e, iha mós funsionáriu (profesór no asistente) sira ne’ebé
goja ona rejime espesiál (rejime karreira dosente) ho númeru mak hanesan iha Tabela 4.
Tabela 2. Totál funsionárius DNFTA no ETA tuir kategoria iha tinan sivil 2017
No. Diresaun/Eskolas
Kategoria / Jéneru
Totál per
Diresaun/Eskola
(Pessoas)
Funsionárius Públiku
(pessoas)
Ajentes/Kontratadu
(pessoas)
M F Totál M F Totál
1. DNFTA 9 5 14 1 - 1 15
2. ETA Natarbora 30 5 35 4 - 4 39
3. ETA Moleana 28 4 32 6 3 9 41
4. ETA Fuiloro 10 4 14 3 2 5 19
Totál Kategoria/Jéneru 77 18 95 14 5 19 114
Tabela 3. Totál profesóres no asistentes sira destakadas iha ETA ba tinan sivil 2017.
No. Eskolas
Kategoria
Totál
(Pessoas)
Profesóres (pessoas) Asistentes (pessoas)
Funsionárius
Públiku
Ajentes/
Kontratadu
Funsionárius
Públiku
Ajentes/
Kontratadu
1. ETA Natarbora 27 2 6 4 39
2. ETA Moleana 20 4 6 9 39
3. ETA Fuiloro 8 5 4 5 22
Totál 55 11 16 18 100
Tabela 4. Totál profesóres no asistentes sira ne’ebé simu rejime espesiál (rejime karreira dosente).
No. Eskolas
Kategoria / Jéneru
Totál
(Pessoas)
Profesóres (pessoas) Asistentes (pessoas)
M F Totál M F Totál
1. ETA Natarbora 27 3 30 6 - 6 36
2. ETA Moleana 20 3 23 4 2 6 29
3. ETA Fuiloro 8 - 8 6 3 9 17
4. ETA Filiál Oe-Cusse 9 - 9 4 - 4 13
Totál Kategoria/Jéneru 70 25 95
5.7 Totál Estudantes.
Totál estudantes iha ETA Natarbora, Moleana no Don Bosco Fuiloro tinan eskolár hosi tinan eskolár
2015 to’o 2017 mak hanesan iha Tabela 5, 6, no 7.
Tabela 5. Totál estudantes tinan eskolár 2015.
No. ETA
Númeru Estudantes Tinan Eskolár 2015 Totál
(Pessoas)10o Ano 11o Ano 12o Ano
1. ETA Natarbora 110 61 76 247
2. ETA Moleana 100 78 81 259
3. ETA Fuiloro 80 - - 80
Totál 290 139 157 586
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
35/61
Tabela 6. Totál estudantes tinan eskolár 2016.
No. ETA
Númeru Estudantes Tinan Eskolár 2016 Totál
(Pessoas)10o Ano 11o Ano 12o Ano
1. ETA Natarbora 94 80 55 229
2. ETA Moleana 74 64 54 192
3. ETA Fuiloro 62 66 - 127
Totál 229 210 109 548
Tabela 7. Totál estudantes tinan eskolár 2017.
No. ETA Númeru Estudantes Tinan Eskolár 2017 Total
(Pessoas)10o Ano 11o Ano 12o Ano
1. ETA Natarbora 110 61 - 247
2. ETA Moleana 100 78 - 259
3. ETA Fuiloro 79 62 66 207
Total 330 176 190 696
5.8 Progresu Alumni ETA.
Progresu alumni hosi ETA sira ne’ebé MAP tutela tuir tinan eskolár mak hanesan iha Tabela 8.
Tabela 8. Progresu alumni ETA tuir tinan eskolár.
No. Tinan Eskolár ETA
Kompozisaun Alumni
Totál (Pessoas)
Mane Feto
1 2005/2006 Natarbora 38 3 41
Moleana 44 19 63
Don Bosco Fuiloro 37 6 43
Sub Totál 1 147
2 2006/2007 Natarbora 47 10 57
Moleana 43 26 69
Don Bosco Fuiloro 35 13 48
Sub Totál 2 174
3 2007/2008 Natarbora 29 6 35
Moleana 35 5 40
Don Bosco Fuiloro 17 7 24
Filiál Oe-Cusse 24 38 62
Sub Totál 3 161
4 2008/2009 Natarbora 46 13 59
Moleana 75 20 95
Don Bosco Fuiloro 23 18 41
Filiál Oe-Cusse 9 6 15
Sub Totál 4 210
5 2009/2010 Natarbora 75 29 104
Moleana 88 23 111
Don Bosco Fuiloro 45 15 60
Filiál Oe-Cusse 5 5 10
Sub Totál 5 285
6 2011 Natarbora 85 15 100
Moleana 102 61 163
Don Bosco Fuiloro 23 14 37
Filial Oe-Cusse 30 18 48
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
36/61
Sub Totál 6 348
7 2012 Natarbora 47 18 65
Moleana 80 50 130
Don Bosco Fuiloro 20 13 33
Filiál Oe-Cusse 27 32 59
Sub Totál 7 287
8 2013 Natarbora 64 23 87
Moleana 58 39 97
Don Bosco Fuiloro 33 13 46
Filiál Oe-Cusse 14 11 25
Sub Totál 8 255
9 2014 Natarbora 62 19 81
Moleana 49 24 73
Don Bosco Fuiloro 35 23 58
Filiál Oe-Cusse 9 5 14
Sub Totál 9 226
10 2015 Natarbora 50 24 74
Moleana 41 24 65
Don Bosco Fuiloro - - -
Filiál Oe-Cusse 24 10 34
Sub Totál 10 173
11 2016 Natarbora 44 11 55
Moleana 36 18 54
Don Bosco Fuiloro - - -
Sub Totál 11 109
Soma Totál 1,648 727 2,375
5.9 Atividades ne’ebé hala’o ona:
a. Implementa dadaun kurríkulu foun ho sistema modulár, ne’ebé mak elabora nasionalmente hosi
Ministériu Edukasaun;
b. Atividades ba prosesu ensinu no aprendizajen la’o tuir kalendáriu eskolár ne’ebé Ministériu
Edukasaun estabelese;
c. Hala’o ona programas ba formasaun iha kontestu trabalhu (FCT) no prova aptidão profissional
(PAP) ba estudantes 12.o Ano;
d. Hala’o ezame nasionál ho Ministériu Edukasaun iha tinan 2015 ne’ebé mak termina Kurríkulu
Polivalénsia;
e. Hala’o ezame nasionál ho Ministériu Edukasaun iha tinan 2016 ne’ebé mak ba dala-uluk hosi
implementasaun kurríkulu foun ho programa tékniku produsaun agrária;
f. Estabelese be’e-mos ba ETA Moleana no ETA Natarbora;
g. Fornese ekipamentus/materiais eskolár ba ETA ida-idak, maka:
 Semi spring bad
 Materiál/ekipamentus múzika
 Materiál/ekipamentus desportivu
 Uniforme ba estudante no funsionáriu sira.
h. Fornese catering services no estabelese VSAT (internet) anualmente ba estudante sira iha kada ETA.
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
37/61
i. Servisu hamutuk ho parseirus dezenvolvimentu, hodi hala’o:
 Estabelesimentu baze demonstrasaun agrikultura modernu iha áreal Eskola Téknika Agríkula
(ETA) Natarbora, ne’ebé mak utiliza mákinas/mekanizasaun modernu ba prosesu tomak, hahu
hosi preparasaun, manutensaun, kolheita no pos-kolheita to’o asesu ba merkadoria;
 Sentru treinamentu prátikas ba estudante no profesór sira, nomós atu sai nu’udar sentru
treinamentu no estudu komparativu ba extensionistas no grupu agrikultóres iha territóriu
Timor-Leste;
 Suporta no apoiu estudu komparativu ba estudante sira no treinamentu/kapasitasaun adekuadu
ba profesór sira iha Yuan Longping High-Tech Agriculture Co., LTD. China, hodi bele hasa’e
kualidade ensinu tékniku agríkola iha Natarbora;
 Hasa’e produsaun agríkola ho kuantidade no kualidade ne’ebé mak sei fó benefísiu ba ETA refere
no povu agrikultór sira;
 Fó motivasaun ba foin sa’e sira no agrikultór sira atu bele hili servisu iha área agrikultura nu’udar
setór ne’ebé iha prosperiedade hodi kombate hamlaha no hadia kualidade moris nian;
 Hahú tinan 2015, MAP estabelese ona kooperasaun di’ak ho AICAT Israel iha ámbitu formasaun
no kapasatitasaun ba alumni ETA Natarbora, Moleana no Fuiloro, nomós ba universitáriu sira
hosi Universidade Nasionál Timor Loro Sa’e (UNTL) no Universidade Oriental (UNITAL);
 Alumni no universitáriu sira hetan seleksaun rigorozamente iha nível Eskola no Universidade
nomós iha nível DNFTA-MAP sentrál, molok sira ne’ebé seleksionadu bele ba partisipa
formasaun/kapasitasaun adekuadu iha AICAT Israel, hodi hetan kualifikasaun profisionál
durante fulan 11 nia laran;
 DNFTA-MAP haruka ona ema naín 100, ne’ebé mai hosi alumni ETA Natarbora, Moleana no Don
Bosco Fuiloro, estudantes ne’ebé livre teoria no graduadus hosi UNTL no UNITAL;
 Formasaun/kapasitasaun ne’e hanesan on job training ne’ebé ekiparadu ho nível diploma I iha
área agrikultura.
E. Sumáriu kona-bá difikuldade prinsipal no obstákulu sira ne’ebé hasoru ona hodi
alkansa ninia objetivu sira.
1. Dezafius herdadus:
Estrutura orgânika:
 Estrutura orgânika ne’ebé todan teb-tebes no la efisiente, ho servisu administrasaun no finansas
ne’ebé segrega (desliga/hado’ok-a’an) tuir diresaun, la hó ezistênsia, iha prátika, servisu sentrál
ida ho autonomia no autoridade;
 Ineszistênsia ba kargu de koordenasaun ida iha diresaun-jerál sira;
 Ineszistênsia ba servisu de monitorizasaun no avaliasaun nian;
 Koordenasaun indiferensiada husi setór peskas no setór florestas nian;
 Ineszistênsia de koordenasaun dedikada ba sektór pekuária no veterinária nian.
Personalizasaun da instituisaun:
 Politizasaun kona-bá servisu sira;
 Afastamentu ka tau ses funsionáriu sira ne’ebé iha experiênsia natón husi pozisaun diresaun ka
xefia, la hó fundamentu ne’ebé bele hare’e ho matan;
VI GOVERNU KONSTITUSIONAL
38/61
 Iha kazu balun diresaun servisu no desizaun sira ne’ebé foti la tau iha konta (la sura ho) kualkér
lei ka regulamentu sira.
Sistema kontrolu internu:
 Ineszistênsia iha norma ka manuál prosedimentu nian sira ne’ebé iha relasaun ho jestaun
finanseira, patrimonial no tezouraria nian;
 Desorganizasaun absoluta kona-bá aprovizionamentu no la halo tuir lei ho frekuênsia balun;
 Jestaun finanseira adiantamentu nian sira ne’ebé realiza ona, la hó komparênsia regras sira
ne’ebé bele aplika;
 Preparasaun no asinatura kontratu nian ne’ebé la kumpri rekizitus mínimu legalidade nian;
 La iha kontrolu natón kona-bá kompra sira ne’ebé halo tiha ona, no nia kualidade rasik,
mekanizmu distribuisaun no prosedimentu entrega;
 Jestaun a’at kona-bá programa transferênsia públika.
Finansas:
 Iha konta bankária oi-oin ne’ebé la ofisiál;
 Kobransa reseitas la hó depózitu;
 Realizasaun pagamentu la ho entrega sasán sira;
 Pagamentu sira ne’ebé la devia halo.
Rekursus humanus:
 Rekursus umanus la preparadu, la iha motivasaun, la natón ka insufisiente;
 Ladauk iha jestaun rekursus umanus efisiente ida ne’ebé mak bele dezenvolve estratéjia sira hodi
prepara diak liu funsionárius sira no promove ninia motivasaun;
 Falta bo’ot kona-bá asiduidade no pontualidade.
Kumprimentu ba lei:
 Ladauk iha apoiu jurídiku kualifikadu;
 La iha koiñesimentu kona-bá regras sira ne’ebé elementár liu kona-bá jestaun finanseira,
aprovizionamentu no funsionamentu públiku.
Arkivu:
 Ladauk iha arkivu ne’ebé natón no adekuadu;
 Funsionárius sira la hatene kona-bá oinsá organiza arkivu.
2. Dezafius prezentes:
Maske MAP alkansa tiha ona rezultadu pozitivu balun, maibé tenke rekoiñese katak, sira sei
mantein hela dezafiu balun bà nível funsionamentu MAP nian:
Estrutura orgânika:
 Estrutura orgânika, ba pesoál ne’ebé iha tiha ona (pesoál ezistente), kontinua bo’ot teb-tebes.
Sistema kontrolu internu:
 Maske kria tiha ona matadalan ka manuál prosedimentu oi-oin hodi hadiak sistema kontrolu
internu nian, implementasaun manuál prosedimentu hirak ne’e, seidauk atinji nível exelênsia
(nível diak liu teb-tebes) nian ida ne’ebé mak hein tiha ona.
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017

Mais conteúdo relacionado

Mais procurados

Proposal ternak itik_petelur
Proposal ternak itik_petelurProposal ternak itik_petelur
Proposal ternak itik_petelurssusereef849
 
PMK no.1096 Tentang Hygiene Sanitasi Jasaboga
PMK no.1096 Tentang Hygiene Sanitasi JasabogaPMK no.1096 Tentang Hygiene Sanitasi Jasaboga
PMK no.1096 Tentang Hygiene Sanitasi JasabogaUFDK
 
Makalah peranan pemerintahan sby terhadap pertanian indonesia
Makalah peranan pemerintahan sby terhadap pertanian indonesiaMakalah peranan pemerintahan sby terhadap pertanian indonesia
Makalah peranan pemerintahan sby terhadap pertanian indonesiaOperator Warnet Vast Raha
 
Materi Modul Stunting Sesi 2.ppt
Materi Modul Stunting  Sesi 2.pptMateri Modul Stunting  Sesi 2.ppt
Materi Modul Stunting Sesi 2.pptYoviAlfajri1
 
Panduan Pengajuan Perhutanan Sosial
Panduan Pengajuan Perhutanan SosialPanduan Pengajuan Perhutanan Sosial
Panduan Pengajuan Perhutanan SosialRyadhi EthniCitizen
 
Jurnal tata kota edisi 01 mail
Jurnal tata kota edisi 01 mailJurnal tata kota edisi 01 mail
Jurnal tata kota edisi 01 mailAdhitya Arjanggi
 
Proposal permohonan bantuan team futsal tahun anggaran 2014
Proposal permohonan bantuan team futsal tahun anggaran 2014Proposal permohonan bantuan team futsal tahun anggaran 2014
Proposal permohonan bantuan team futsal tahun anggaran 2014Operator Warnet Vast Raha
 
Upaya Pemberdayaan UMKM BRSDMKP.pptx
Upaya Pemberdayaan UMKM BRSDMKP.pptxUpaya Pemberdayaan UMKM BRSDMKP.pptx
Upaya Pemberdayaan UMKM BRSDMKP.pptxSemySimbala
 
Proposal Kerjasama Penanaman Kayu Jabon PT. Global Media Nusantara
Proposal Kerjasama Penanaman Kayu Jabon PT. Global Media NusantaraProposal Kerjasama Penanaman Kayu Jabon PT. Global Media Nusantara
Proposal Kerjasama Penanaman Kayu Jabon PT. Global Media Nusantaraanom monalope
 
Distribusi pendapatan nasional
Distribusi pendapatan nasionalDistribusi pendapatan nasional
Distribusi pendapatan nasionaldestaputranto
 
Soal perikanan
Soal perikananSoal perikanan
Soal perikananjaka01
 
Outlook komoditas perkebunan
Outlook komoditas perkebunanOutlook komoditas perkebunan
Outlook komoditas perkebunanprettywulandari
 
Pengantar diskusi perhutanan sosial dan sdgs desa point 8 dan 9 6 juli 2021 l...
Pengantar diskusi perhutanan sosial dan sdgs desa point 8 dan 9 6 juli 2021 l...Pengantar diskusi perhutanan sosial dan sdgs desa point 8 dan 9 6 juli 2021 l...
Pengantar diskusi perhutanan sosial dan sdgs desa point 8 dan 9 6 juli 2021 l...TV Desa
 
Paper Vertion: Kondisi Ekosistem Terumbu Karang Serta Strategi Pengelolaannya...
Paper Vertion: Kondisi Ekosistem Terumbu Karang Serta Strategi Pengelolaannya...Paper Vertion: Kondisi Ekosistem Terumbu Karang Serta Strategi Pengelolaannya...
Paper Vertion: Kondisi Ekosistem Terumbu Karang Serta Strategi Pengelolaannya...Mujiyanto -
 
Peningkatan produktifitas lahan dengan system agroforestri (tumpangsari
Peningkatan produktifitas lahan dengan system agroforestri (tumpangsariPeningkatan produktifitas lahan dengan system agroforestri (tumpangsari
Peningkatan produktifitas lahan dengan system agroforestri (tumpangsariGilang Putra
 
Makalah Fiqih - Ibadah Haji dan Umrah serta Qurban dan Aqiqah (untuk kelas X ...
Makalah Fiqih - Ibadah Haji dan Umrah serta Qurban dan Aqiqah (untuk kelas X ...Makalah Fiqih - Ibadah Haji dan Umrah serta Qurban dan Aqiqah (untuk kelas X ...
Makalah Fiqih - Ibadah Haji dan Umrah serta Qurban dan Aqiqah (untuk kelas X ...Mulia Fathan
 

Mais procurados (20)

Proposal ternak itik_petelur
Proposal ternak itik_petelurProposal ternak itik_petelur
Proposal ternak itik_petelur
 
PMK no.1096 Tentang Hygiene Sanitasi Jasaboga
PMK no.1096 Tentang Hygiene Sanitasi JasabogaPMK no.1096 Tentang Hygiene Sanitasi Jasaboga
PMK no.1096 Tentang Hygiene Sanitasi Jasaboga
 
Makalah peranan pemerintahan sby terhadap pertanian indonesia
Makalah peranan pemerintahan sby terhadap pertanian indonesiaMakalah peranan pemerintahan sby terhadap pertanian indonesia
Makalah peranan pemerintahan sby terhadap pertanian indonesia
 
Materi Modul Stunting Sesi 2.ppt
Materi Modul Stunting  Sesi 2.pptMateri Modul Stunting  Sesi 2.ppt
Materi Modul Stunting Sesi 2.ppt
 
Panduan Pengajuan Perhutanan Sosial
Panduan Pengajuan Perhutanan SosialPanduan Pengajuan Perhutanan Sosial
Panduan Pengajuan Perhutanan Sosial
 
Laporan boba fix-1[1]
Laporan boba fix-1[1]Laporan boba fix-1[1]
Laporan boba fix-1[1]
 
Jurnal tata kota edisi 01 mail
Jurnal tata kota edisi 01 mailJurnal tata kota edisi 01 mail
Jurnal tata kota edisi 01 mail
 
Proposal permohonan bantuan team futsal tahun anggaran 2014
Proposal permohonan bantuan team futsal tahun anggaran 2014Proposal permohonan bantuan team futsal tahun anggaran 2014
Proposal permohonan bantuan team futsal tahun anggaran 2014
 
Upaya Pemberdayaan UMKM BRSDMKP.pptx
Upaya Pemberdayaan UMKM BRSDMKP.pptxUpaya Pemberdayaan UMKM BRSDMKP.pptx
Upaya Pemberdayaan UMKM BRSDMKP.pptx
 
Proposal Kerjasama Penanaman Kayu Jabon PT. Global Media Nusantara
Proposal Kerjasama Penanaman Kayu Jabon PT. Global Media NusantaraProposal Kerjasama Penanaman Kayu Jabon PT. Global Media Nusantara
Proposal Kerjasama Penanaman Kayu Jabon PT. Global Media Nusantara
 
Distribusi pendapatan nasional
Distribusi pendapatan nasionalDistribusi pendapatan nasional
Distribusi pendapatan nasional
 
Soal perikanan
Soal perikananSoal perikanan
Soal perikanan
 
Outlook komoditas perkebunan
Outlook komoditas perkebunanOutlook komoditas perkebunan
Outlook komoditas perkebunan
 
Pengantar diskusi perhutanan sosial dan sdgs desa point 8 dan 9 6 juli 2021 l...
Pengantar diskusi perhutanan sosial dan sdgs desa point 8 dan 9 6 juli 2021 l...Pengantar diskusi perhutanan sosial dan sdgs desa point 8 dan 9 6 juli 2021 l...
Pengantar diskusi perhutanan sosial dan sdgs desa point 8 dan 9 6 juli 2021 l...
 
Proposal proyek kawasan agropolitan 'satriya tani' desa panggungharjo
Proposal proyek kawasan agropolitan 'satriya tani' desa panggungharjoProposal proyek kawasan agropolitan 'satriya tani' desa panggungharjo
Proposal proyek kawasan agropolitan 'satriya tani' desa panggungharjo
 
Proposal permohonan
Proposal permohonanProposal permohonan
Proposal permohonan
 
Paper Vertion: Kondisi Ekosistem Terumbu Karang Serta Strategi Pengelolaannya...
Paper Vertion: Kondisi Ekosistem Terumbu Karang Serta Strategi Pengelolaannya...Paper Vertion: Kondisi Ekosistem Terumbu Karang Serta Strategi Pengelolaannya...
Paper Vertion: Kondisi Ekosistem Terumbu Karang Serta Strategi Pengelolaannya...
 
Peningkatan produktifitas lahan dengan system agroforestri (tumpangsari
Peningkatan produktifitas lahan dengan system agroforestri (tumpangsariPeningkatan produktifitas lahan dengan system agroforestri (tumpangsari
Peningkatan produktifitas lahan dengan system agroforestri (tumpangsari
 
BDPP_Pertemuan 4_komoditas dalam budidaya
BDPP_Pertemuan 4_komoditas  dalam budidayaBDPP_Pertemuan 4_komoditas  dalam budidaya
BDPP_Pertemuan 4_komoditas dalam budidaya
 
Makalah Fiqih - Ibadah Haji dan Umrah serta Qurban dan Aqiqah (untuk kelas X ...
Makalah Fiqih - Ibadah Haji dan Umrah serta Qurban dan Aqiqah (untuk kelas X ...Makalah Fiqih - Ibadah Haji dan Umrah serta Qurban dan Aqiqah (untuk kelas X ...
Makalah Fiqih - Ibadah Haji dan Umrah serta Qurban dan Aqiqah (untuk kelas X ...
 

Semelhante a East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017

O mercado mundial de biocombustíveis na expansão da Agricultura Brasileira e ...
O mercado mundial de biocombustíveis na expansão da Agricultura Brasileira e ...O mercado mundial de biocombustíveis na expansão da Agricultura Brasileira e ...
O mercado mundial de biocombustíveis na expansão da Agricultura Brasileira e ...ProjetoBr
 
DESENVOLVIMENTO DA CADEIA DO LEITE TOCANTINA
DESENVOLVIMENTO DA CADEIA DO LEITE TOCANTINA DESENVOLVIMENTO DA CADEIA DO LEITE TOCANTINA
DESENVOLVIMENTO DA CADEIA DO LEITE TOCANTINA portaldabetania
 
Mapa: Projeções do agronegócio 2009/10 a 2019/20
Mapa: Projeções do agronegócio 2009/10 a 2019/20Mapa: Projeções do agronegócio 2009/10 a 2019/20
Mapa: Projeções do agronegócio 2009/10 a 2019/20BeefPoint
 
Reflexões e recomendações sobre estratégias de combate à pobreza
Reflexões e recomendações sobre estratégias de combate à pobrezaReflexões e recomendações sobre estratégias de combate à pobreza
Reflexões e recomendações sobre estratégias de combate à pobrezaiicabrasil
 
Cartilha-Geleia-de-Frutas.pdf
Cartilha-Geleia-de-Frutas.pdfCartilha-Geleia-de-Frutas.pdf
Cartilha-Geleia-de-Frutas.pdfGeinesesPinheiro1
 
Viabilidade econômica da produção de mirtilo
Viabilidade econômica da produção de mirtiloViabilidade econômica da produção de mirtilo
Viabilidade econômica da produção de mirtiloErick Espinoza
 
Juruna km 17-rev-final-11-04-09
Juruna km 17-rev-final-11-04-09Juruna km 17-rev-final-11-04-09
Juruna km 17-rev-final-11-04-09Caetano
 
Oleaginocultura.pdf
Oleaginocultura.pdfOleaginocultura.pdf
Oleaginocultura.pdfmocolocoxxx
 
Apostila agricultura-geral-2012
Apostila agricultura-geral-2012Apostila agricultura-geral-2012
Apostila agricultura-geral-2012Lúcio Déo
 
Apostila agricultura-geral-2012
Apostila agricultura-geral-2012Apostila agricultura-geral-2012
Apostila agricultura-geral-2012Péricles Budoi
 
PLANO NACIONAL SOBRE MUDANÇA DO CLIMA – PNMC – BRASIL
PLANO NACIONAL SOBRE MUDANÇA DO CLIMA – PNMC – BRASIL PLANO NACIONAL SOBRE MUDANÇA DO CLIMA – PNMC – BRASIL
PLANO NACIONAL SOBRE MUDANÇA DO CLIMA – PNMC – BRASIL Chico Macena
 
GUIA PRÁTICO de AGRICULTURA DE CONSERVAÇÃO manual ueber_konservierende_landwi...
GUIA PRÁTICO de AGRICULTURA DE CONSERVAÇÃO manual ueber_konservierende_landwi...GUIA PRÁTICO de AGRICULTURA DE CONSERVAÇÃO manual ueber_konservierende_landwi...
GUIA PRÁTICO de AGRICULTURA DE CONSERVAÇÃO manual ueber_konservierende_landwi...Alexandre Panerai
 
Minfin_Plano de Desenvolvimento Nacional.pdf
Minfin_Plano de Desenvolvimento Nacional.pdfMinfin_Plano de Desenvolvimento Nacional.pdf
Minfin_Plano de Desenvolvimento Nacional.pdfPauloPastana1
 
Boletim estatístico mpa 2010
Boletim estatístico mpa 2010Boletim estatístico mpa 2010
Boletim estatístico mpa 2010onivaldo77
 

Semelhante a East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017 (20)

Programa livre-europeias2019
Programa livre-europeias2019Programa livre-europeias2019
Programa livre-europeias2019
 
O mercado mundial de biocombustíveis na expansão da Agricultura Brasileira e ...
O mercado mundial de biocombustíveis na expansão da Agricultura Brasileira e ...O mercado mundial de biocombustíveis na expansão da Agricultura Brasileira e ...
O mercado mundial de biocombustíveis na expansão da Agricultura Brasileira e ...
 
DESENVOLVIMENTO DA CADEIA DO LEITE TOCANTINA
DESENVOLVIMENTO DA CADEIA DO LEITE TOCANTINA DESENVOLVIMENTO DA CADEIA DO LEITE TOCANTINA
DESENVOLVIMENTO DA CADEIA DO LEITE TOCANTINA
 
Mapa: Projeções do agronegócio 2009/10 a 2019/20
Mapa: Projeções do agronegócio 2009/10 a 2019/20Mapa: Projeções do agronegócio 2009/10 a 2019/20
Mapa: Projeções do agronegócio 2009/10 a 2019/20
 
Reflexões e recomendações sobre estratégias de combate à pobreza
Reflexões e recomendações sobre estratégias de combate à pobrezaReflexões e recomendações sobre estratégias de combate à pobreza
Reflexões e recomendações sobre estratégias de combate à pobreza
 
Cartilha-Geleia-de-Frutas.pdf
Cartilha-Geleia-de-Frutas.pdfCartilha-Geleia-de-Frutas.pdf
Cartilha-Geleia-de-Frutas.pdf
 
Viabilidade econômica da produção de mirtilo
Viabilidade econômica da produção de mirtiloViabilidade econômica da produção de mirtilo
Viabilidade econômica da produção de mirtilo
 
Juruna km 17-rev-final-11-04-09
Juruna km 17-rev-final-11-04-09Juruna km 17-rev-final-11-04-09
Juruna km 17-rev-final-11-04-09
 
Oleaginocultura.pdf
Oleaginocultura.pdfOleaginocultura.pdf
Oleaginocultura.pdf
 
Apostila agricultura-geral-2012
Apostila agricultura-geral-2012Apostila agricultura-geral-2012
Apostila agricultura-geral-2012
 
Apostila agricultura-geral-2012
Apostila agricultura-geral-2012Apostila agricultura-geral-2012
Apostila agricultura-geral-2012
 
PLANO NACIONAL SOBRE MUDANÇA DO CLIMA – PNMC – BRASIL
PLANO NACIONAL SOBRE MUDANÇA DO CLIMA – PNMC – BRASIL PLANO NACIONAL SOBRE MUDANÇA DO CLIMA – PNMC – BRASIL
PLANO NACIONAL SOBRE MUDANÇA DO CLIMA – PNMC – BRASIL
 
96 01122008060233
96 0112200806023396 01122008060233
96 01122008060233
 
Touros para Leite Nova India 2009
Touros para Leite Nova India 2009Touros para Leite Nova India 2009
Touros para Leite Nova India 2009
 
Esan ii e_pasan_portuges
Esan ii e_pasan_portugesEsan ii e_pasan_portuges
Esan ii e_pasan_portuges
 
GUIA PRÁTICO de AGRICULTURA DE CONSERVAÇÃO manual ueber_konservierende_landwi...
GUIA PRÁTICO de AGRICULTURA DE CONSERVAÇÃO manual ueber_konservierende_landwi...GUIA PRÁTICO de AGRICULTURA DE CONSERVAÇÃO manual ueber_konservierende_landwi...
GUIA PRÁTICO de AGRICULTURA DE CONSERVAÇÃO manual ueber_konservierende_landwi...
 
79 com
79 com79 com
79 com
 
Caderno do texto base da 14 Plenária Nacional da CUT
Caderno do texto base da 14 Plenária Nacional da CUTCaderno do texto base da 14 Plenária Nacional da CUT
Caderno do texto base da 14 Plenária Nacional da CUT
 
Minfin_Plano de Desenvolvimento Nacional.pdf
Minfin_Plano de Desenvolvimento Nacional.pdfMinfin_Plano de Desenvolvimento Nacional.pdf
Minfin_Plano de Desenvolvimento Nacional.pdf
 
Boletim estatístico mpa 2010
Boletim estatístico mpa 2010Boletim estatístico mpa 2010
Boletim estatístico mpa 2010
 

Último

Militares Brasileiros em festa da Embaixada da República Islâmica do Irã - Br...
Militares Brasileiros em festa da Embaixada da República Islâmica do Irã - Br...Militares Brasileiros em festa da Embaixada da República Islâmica do Irã - Br...
Militares Brasileiros em festa da Embaixada da República Islâmica do Irã - Br...Revista Sociedade Militar
 
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdfRELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdfHELLEN CRISTINA
 
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdfRELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdfHELLEN CRISTINA
 
relatorio de estagio de terapia ocupacional.pdf
relatorio de estagio de terapia ocupacional.pdfrelatorio de estagio de terapia ocupacional.pdf
relatorio de estagio de terapia ocupacional.pdfHELLEN CRISTINA
 
relatorio para alun o.pdf
relatorio para alun                         o.pdfrelatorio para alun                         o.pdf
relatorio para alun o.pdfHELLEN CRISTINA
 
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdfRELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdfHELLEN CRISTINA
 
ATIVIDADE 1 - FSCE - FORMAÇÃO SOCIOCULTURAL E ÉTICA II - 52_2024.pdf
ATIVIDADE 1 - FSCE - FORMAÇÃO SOCIOCULTURAL E ÉTICA II - 52_2024.pdfATIVIDADE 1 - FSCE - FORMAÇÃO SOCIOCULTURAL E ÉTICA II - 52_2024.pdf
ATIVIDADE 1 - FSCE - FORMAÇÃO SOCIOCULTURAL E ÉTICA II - 52_2024.pdfdiyij69533
 
Viagens do general Tomás Miguel Miné 2023 e 2024 até maio.pdf
Viagens do general Tomás Miguel Miné 2023 e 2024 até maio.pdfViagens do general Tomás Miguel Miné 2023 e 2024 até maio.pdf
Viagens do general Tomás Miguel Miné 2023 e 2024 até maio.pdfRevista Sociedade Militar
 
IA e Reconhecimento Facial no Governo Aberto.pptx
IA e Reconhecimento Facial no Governo Aberto.pptxIA e Reconhecimento Facial no Governo Aberto.pptx
IA e Reconhecimento Facial no Governo Aberto.pptxDiego Galofero
 

Último (9)

Militares Brasileiros em festa da Embaixada da República Islâmica do Irã - Br...
Militares Brasileiros em festa da Embaixada da República Islâmica do Irã - Br...Militares Brasileiros em festa da Embaixada da República Islâmica do Irã - Br...
Militares Brasileiros em festa da Embaixada da República Islâmica do Irã - Br...
 
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdfRELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
 
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdfRELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
 
relatorio de estagio de terapia ocupacional.pdf
relatorio de estagio de terapia ocupacional.pdfrelatorio de estagio de terapia ocupacional.pdf
relatorio de estagio de terapia ocupacional.pdf
 
relatorio para alun o.pdf
relatorio para alun                         o.pdfrelatorio para alun                         o.pdf
relatorio para alun o.pdf
 
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdfRELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
RELATÓRIO DE ESTÁGIO SUPERVISIONADO I.pdf
 
ATIVIDADE 1 - FSCE - FORMAÇÃO SOCIOCULTURAL E ÉTICA II - 52_2024.pdf
ATIVIDADE 1 - FSCE - FORMAÇÃO SOCIOCULTURAL E ÉTICA II - 52_2024.pdfATIVIDADE 1 - FSCE - FORMAÇÃO SOCIOCULTURAL E ÉTICA II - 52_2024.pdf
ATIVIDADE 1 - FSCE - FORMAÇÃO SOCIOCULTURAL E ÉTICA II - 52_2024.pdf
 
Viagens do general Tomás Miguel Miné 2023 e 2024 até maio.pdf
Viagens do general Tomás Miguel Miné 2023 e 2024 até maio.pdfViagens do general Tomás Miguel Miné 2023 e 2024 até maio.pdf
Viagens do general Tomás Miguel Miné 2023 e 2024 até maio.pdf
 
IA e Reconhecimento Facial no Governo Aberto.pptx
IA e Reconhecimento Facial no Governo Aberto.pptxIA e Reconhecimento Facial no Governo Aberto.pptx
IA e Reconhecimento Facial no Governo Aberto.pptx
 

East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017

  • 1. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL i/61 DO MINISTÉRIU DA AGRICULTURA E PESCAS
  • 3. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL iii/61 ÍNDISE Pájina Prefasiu.................................................................................................................................................................................................... ii Índise......................................................................................................................................................................................................... iii Lista Figuras........................................................................................................................................................................................... iv Abreviaturas........................................................................................................................................................................................... v A. Introdusaun.................................................................................................................................................................................. 1 B. Istória badak kona-bá lala’ok institusional Ministériu nian........................................................................................ 1 C. Sumáriu kona-bá situasaun Ministériu nian ..................................................................................................................... 2 1. Situasaun Finanseira.......................................................................................................................................................... 2 2. Dezenvolvimentu organizasional................................................................................................................................... 4 2.1 Fortalesimentu institusional jeral.......................................................................................................................... 4 2.2 Medidas fortalesimentu institusional no polítikas setoriais......................................................................... 5 2.3 Reforma no transformasaun hirak seluk ............................................................................................................. 6 3. Polítikas estratéjikas ne’ebé dezenvolve ona ............................................................................................................ 8 3.1 Diplomas ka lejislasaun ne’ebé dezenvolve no hetan ona aprovasaun...................................................... 8 3.2 Diplomas ka lejislasaun ne’ebé sei iha hela prosessu elaborasaun............................................................. 9 D. Avaliasaun real no fidedigna kona-bá situasaun polítikas, programas no projetus ne’ebé implementa ona........................................................................................................................................................................... 10 1. Programa governasaun di’ak no jestaun institusional............................................................................................. 10 2. Programa aumentu sustentável iha produtividade no produsaun...................................................................... 10 3. Programa hadi’ak asessu ba merkadu sira no agregasaun de valor ................................................................... 26 4. Programa aproveitamentu sustentável husi rekursu sira...................................................................................... 31 5. Dezenvolvimentu ensinu tékniku agríkula nian sira................................................................................................ 32 E. Sumáriu kona-bá difikuldade prinsipal no obstákulu sira ne’ebé hasoru ona hodi alkansa ninia objetivu sira.................................................................................................................................................................................. 37 1. Dezafius herdadus................................................................................................................................................................ 37 2. Dezafius prezentes............................................................................................................................................................... 38 F. Konkluzaun ho rekomendasoens ba futuru....................................................................................................................... 39 1. Konkluzaun............................................................................................................................................................................. 39 2. Rekomendasoens ba futuru.............................................................................................................................................. 41 Aneksu: Fotografias ka Figuras ne’ebé aprezenta implementasaun atividade sira MAP nian................................... 45
  • 4. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL iv/61 LISTA FIGURAS Pájina Konteúdu: Figura 1: Atividades peskiza durante periódu mandatu...................................................................................................12 Figura 2: Atividades implementasaun programa sintura hortikultura, iha Munisípius.........................................13 Figura 3: Atividades produtores de sementes komersiais, iha Munisípius ...............................................................14 Figura 4: Atividades reabilitasaun ba plantasaun kafé, iha Munisípiu Ermera no Liquiçá ...................................16 Figura 5: Atividades dezenvolvimentu setor akikultura, iha Munisípius....................................................................17 Figura 6: Atividades dezenvolvimentu pastajem, iha Munisípius ................................................................................18 Figura 7: Atividades dezenvolvimentu plantasaun ai-kameli (sândalo), iha Suco Aidabaleten, Posto Administrativo Atabae, Munisipiu Bobonaro....................................................................................................19 Figura 8: Atividades dezenvolvimentu plantasaun ai-kameli (sândalo), iha Suco Maudemo, Posto Administrativo Tilomar, Munisípiu Covalima ...................................................................................................19 Figura 9: Atividades dezenvolvimentu plantasaun ai-teka, mahoni no saria, iha Suco Ahic, Posto Administrativo Lacluta, Munisípiu Viqueque ....................................................................................................20 Figura 10: Konstrusaun irrigasaun Buluto, lokaliza iha Posto Administrativo Laleia, Munisípiu Manatuto ........................................................................................................................................................................22 Figura 11: Servisus normalizasaun ba mota hodi assegura no proteje zonas agríkulas.................................22-23 Figura 12: Atividades loke dalan ba be’e hodi asesu ba natar ne’ebé abandonadu.................................................23 Figura 13: Atividades vasinasaun karau vaka no fahi, iha Munisípius..................................................................27-28 Figura 14: Atividades surveillence iha kampo......................................................................................................................28
  • 5. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL v/61 ABREVIATURAS AAP Anual Action Plan ADN National Development Agency AgGDP Agriculture Gross Domestic Product ALGIS Agriculture and Land Use Geographical Information System AECID Agencia Espanhola Del Cooperacion Internacional para Desarolo AusAid Australian Agency for International Development ACIAR Australian Center for International Agriculture Research AQIS Australia Quarantine Inspection Service ATSEF Arafura Timor Sea Experts Forum BRC Budget Review Committee CFTL Consolidated Fund for Timor Leste CoM Council of Ministers CTI Coral Triangle Initiative DPCM Development Policy Coordination Mechanism DPMU Development Partnership Management Unit FAO Food and Agriculture Organization of the United Nations GAFSP Global Agriculture and Food Security Program GIZ Germany International Cooperation HASETIL Hametin Agrikultura Sustentável Timor Leste IFAD International Fund for Agriculture Development IPAD Instituição Programa Apoio Desenvolvimento JICA Japan International for Cooperation Agency JIRCAS Japan International Research Center for Agriculture Sciences LM Line Ministry M&E Monitoring and Evaluation MAP Ministériu da Agricultura e Pescas MIRT Ministry Institutional Reform and Transformation MTOP Medium Term Operational Plan MTIP Medium Term Investment Plan NDP National Development Plan NP National Priorities OGE Orsamento Geral do Estado OIE Organization International Epizootic PEMSEA Partnership on Environmental Management of Seas of Southeast Asia RFLP Regional Fisheries Livelihood Program SOL3 Seeds of Life 3 SAPIP Sustainable Agriculture Productivity Improvement Project SDP Strategic Development Plan 2011-2030 USAID The United State Agency for International Development UNDP United Nation Development Program
  • 6. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 1/61 PROSESSU GOVERNASAUN VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 2015-2017 A. Introdusaun Mandatu VI Governu Konstitusional sei remata iha fulan Agosto 2017. Hanesan bai-bain, Governu ne’ebé de’it, wainhira termina nia governasaun, sei aprezenta relatóriu kona-bá lala’ok governasaun durante nia mandatu. Relatóriu tinan 2 ho balun ne’e (Fevereiro 2015 to’o Agosto 2017), hanesan exersísiu obrigatóriu ne’ebé VI Governu Konstitusional, liu husi Ministériu da Agrikultura e Peskas (MAP) tenke prepara no submete ba Gabinete Primeiru Ministru RDTL ho objetivu atu aprezenta saída de’it maka Ministériu ne’e hala’o ona durante prosesu governasaun VI Governu Konstitusional, hahú husi Fevereiro 2015 to’o Agosto 2017. Além de objetivu ida ne’e, relatóriu ne’e hanesan dokumentu ofisial ne’ebé, sei entrega ba susessor ne’ebé mak sei mai hatutan kna’ar iha Ministériu . Relatóriu ida ne’e konstituidu husi parte bo’ot ne’en, maka hanesan: 1) Introdusaun, 2) Istória badak kona-bá lala’ok institusional Ministériu nian, 3) Sumáriu kona-bá situasaun Ministériu nian iha nível finanseira, organizasional no polítikas estratéjikas sira ne’ebé dezenvole ona, 4) Avaliasaun real no fidedigna ba situasaun polítikas, programas no projetus ne’ebé implementa ona, ho referênsia ba lokal, jéneru no númeru husi benefisiáriu sira, 5) Súmariu kona-bá difikuldade prinsipal no obstákulu sira ne’ebé hasoru ona hodi alkansa ninia objetivu sira, no 6) Konkluzaun ho rekomendasoens sira ba futuru. Dokumentu ne’e serve hanesan Hand Over ba prosesu governasaun iha VI Governu Konstitusional. Ho relatoriu ne’e, sei ajuda di’ak liu tan Governu tuir mai atu fó kontinuidade ba susesu sira ne’ebé realiza ona no ajuda kuñese di’ak liu tan obstáklulu sira ne’ebé presiza atu ultrapasa. Relatoriu ne’e sei submete ba Gabinete Primeiru Ministru iha loron 31 Jullu 2017, konforme intrusaun husi Sua Ex.sia Primeiru Ministru, liu husi surat ofisial ho Ref. 2869/GPM/I/2017. B. Istória badak kona-bá lala’ok institusional Ministériu nian. Hahú husi 1º to’o 3º Governu Konstitusional RDTL, Ministériu ida ne’e hanaran an Ministériu da Agrikultura, Florestas e Peskas, dezignadamente MAFP, ne’ebé lideradu husi Ministru ida, Vise-Ministru ida, no hetan apoiu husi Sekretáriu Permanente ida, Diresaun Nasional tolu, Diresaun Servisu ualu lokalizadu iha edifísiu sentral Ministériu nian iha Díli, Rejiaun Agrikultura hat (Regiaun Baucau, Bobonaro, Manufahi no Oecusse) no Koordenadores Servisus Agrikultura nian iha Distritus. Iha 2007, 4º Governu Konstitusional RDTL, liu husi Dekretu-Lei n.o 7/2007, loron 5 Setembru, harí legalmente Ministériu da Agrikultura e Peskas, dezignadamente MAP hodi substitui naran MAFP. MAP lideradu husi Ministru ida no Sekretárius de Estadu tolu, no hetan apoiu husi Director Jeral ida, Diresoens Nasionais sanulu resin rua ne’ebé lokalizadu iha edifísiu sentral Ministériu nian iha Díli no Servisus de Agrikultura Distrital sanulu resin rua, exseptu Distritu Dili ne’ebé ikus mai koñesidu hanesan “Diresoens Distritais”. Além de Diresoens Nasionais ne’ebé refere iha leten, MAP iha mós Gabinete de Inspesaun no Auditoria Interna ida. Haktuir Dekretu-Lei n.º 6/2015, loron 11 de Março, ne’ebé aprova Orgânika VI Governu Konstitusional, liu husi artigo 18.º, reformula ligeiramente atribuisoens sira Ministériu da Agrikultura e Peskas, ho modo atu refleta ho klareza kona-bá política Governu nian ba sector ida ne’e, hodi reforsa nomeadamente nia papel sentral iha protesaun no konservasaun natureza no biodiversidade.
  • 7. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 2/61 Iha sorin seluk, verifika nesesidade atu fleksibiliza estrutura Ministériu da Agrikultura e Peskas, hodi garante koordenasaun di’ak liu no artikula nia órgãun sira no konsequentemente melhorandu iha prestasaun de servisus ba públiku. Tan ne’e iha loron 24 de Junho, aprova ona Dekretu Lei no. 14/2015, de 24 de Junho, konaba Orgânika du Ministériu da Agrikultura e Peskas, hodi troka Orgânika MAP ne’ebé aprova ho Dekretu Lei no. 5/2014, loron 26 de Fevereiro. Iha orgânika ne’e, hatur MAP nu’udar órgaun Sentral Governu nian ne’ebé responsável ba konsepsaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun ba polítika, ne’ebé define no aprova husi Conselho de Ministros, ba áreas agrikultura, florestas, peskas no pekuária. Estrutura MAP ne’e mós lideradu husi Ministru ida, Vise-Ministru ida, no hetan apoiu husi Sekretáriu Jeral ida, Diresoens Jerais hat, Diresoens Nasionais sanulu resin sia, ne’ebé lokalizadu iha edifísiu sentral Ministériu nian iha Díli. Edifísiu sentral Comoro: Diresoens Jerais tolu no Diresoens Nasionais sanulu resin lima; edifísiu sentral Caicoli: Diresaun Jeral ida no Diresoens Nasionais tolu; no edifísiu sentral Airoportu: Diresaun Nasional ida no Servisus de Agrikultura Munisipal sanulu resin rua, ne’ebé ikus mai koñesidu hanesan “Diresoens Munisipais” (baze ba Dekretu Lei no. 3/2016). Alem de Diresoens Nasionais ne’ebé refere iha leten, MAP iha mós Gabinete de Inspesaun no Auditoria Interna ida Ministériu nian iha Díli no Rejiaun Agrikultura tolu (Regiaun I-Baucau, II-Ainaro no III- Ermera). C. Sumáriu kona-bá situasaun Ministériu nian. 1. Situasaun Finanseira. MAP, liu husi Diresaun Nasional de Administrasaun e Finansas, iha kna’ar importante atu jere no kontrola ezekusaun orsamentu estadu nian ne’ebé aloka mai ministériu ida ne’e. Atu garante katak jestaun finanseira ne’ebé MAP halo ho koretu, nune’e ministériu ida ne’e sempre hala’o sistema kontrolu internu liu husi auditoria husi Gabinete Inspetor Jeral no dala ruma iha mós auditoria husi Ministériu Finansas rasik. Hahu tinan fiskal 2017, linhas ministeriais sira, inklui MAP hahú simu servisus desentralizadu liga ho kna’ar hodi jere rasik sistema ezekusaun OJE iha Ministériu . Orsamentu Jeral du Estadu mai MAP, husi 2015 to’o 2017 maka hanesan haktuir iha tabela 1. Tabela 1. Orsamentu Jeral du Estadu ne’ebé mak aloka mai MAP husi 2015- 2017 No. Tinan Fiskal Alokasaun Orsamentu (‘000) Persentajen Ezekusaun (%) Observasaun 1 2015 27,289,000.00 18,073,850 (66.30%) Dezembro 2015 2 2016 22,343,000.00 18,605,209 (83.3%) Dezembro 2016 3 2017 16,192,405.00 4,879,043.84 (30%) 30 de Junho de 2017 Iha tabela 1, hatudu katak alokasaun orsamentu mai MAP durante tinan 3 (2015-2017) hamutuk USD 65,824,000.00 (Dólar Amerikanu Tokon Nenulu Resin Lima, Rihun Atus Walu Ruanulu Resin Hat). Detalhus ba alokasaun orsamentu mai MAP tuir kategoria bele haré iha deskrisaun tuir mai. 1.1 Tinan Fiskal 2015. Orsamentu ne’ebé aloka mai MAP iha tinan fiskal 2015 hamutuk USD 27,289,000 (Dolar Amerikanu Tokon Ruanulu Resin Hitu, Rihun Atus Rua Walunulu Resin Sia), ho nia kompozisaun por kategoria maka hanesan: Salários e Vencimentos : $ 6,052,000.00; Bens e Serviços : $16,240,000.00;
  • 8. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 3/61 Transferências Públicas : $ 750,000.00; Capital Menor : $ 498,000.00; Capital Desenvolvimento : $ 3,749,000.00. Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé alokadu mai MAP, to’o Dezembru 2015 hatudu ninia ezekusaun maka hanesan tuir mai: Cash Expenditure + Obligations: $ 19,158,916 (70.3%), husi total orsamentu alokadu. Cash Expenditure: $ 18,073,850 (66.3%), Obligations: $ 1,085,066 (4.0%), Commitments: $ 6,673,275 (24.5%) no Balance Appropriation: $ 1,425,030 (5.2%). 1.2 Tinan Fiskal 2016 Orsamentu ne’ebé aloka mai MAP iha tinan fiskal 2016 hamutuk USD 22,343,000.00 (Dólar Amerikanu Tokon Ruanulu Resin Rua, Rihun Atus Tolu Hatnulu Resin Tolu), ho nia kompozisaun por kategoria maka hanesan: Salários e Vencimentos : $ 6,019,000.00; Bens e Serviços : $12,399,490.00; Transferências Públicas : $ 530,000.00; Capital Menor : $ 1,314,510.00; Capital Desenvolvimento : $ 2,080,000.00. Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé alokadu mai MAP, to’o Dezembru 2016 hatudu ninia ezekusaun maka hanesan tuir mai: Cash Expenditure + Obligations: $ 19,274,628 (86.3%), husi total orsamentu alokadu. Cash Expenditure: $ 18,605,209 (83.3%), Obligations: $ 669,419 (3.0%), Commitments: $ 2,385,239 (10.7%) no Balance Appropriation: $ 683,133 (3.1%). MAP la konsegue ezekuta orsamentu to’o 100%, tanbá iha tempu ne’ebá MAP halo ajustamentu internu ba orsamentu husi Kategoria “Bens e Serviços” ba Kategoria “Capital Menor”, hodi atende nesesidades MAP nian, liu-liu liga ho akizisaun ba ekipamentus tratores, maibé infelizmente orsamentu refere la konsegue ezekuta, tanbá atraza iha prosesu tenderizasaun no sistema finansas ne’ebé taka iha dia 15 de Novembro de 2016. 1.3 Tinan Fiskal 2017 Orsamentu ne’ebé aloka mai MAP iha tinan fiskal 2017 hamutuk USD 16,192,405.00 (Dolar Amerikanu Tokon Sanulu Resin Nen, Rihun Atus Ida Sianulu Resin Rua, Atus Hat Lima), ho nia kompozisaun por kategoria maka hanesan: Salários e Vencimentos : $3,348,376.00; Bens e Serviços : $9,937,589.00; Transferências Públicas : $ 470,000.00; Capital Menor : $ 642,700.00; Capital Desenvolvimento : $1,793,740.00. Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé alokadu mai MAP, to’o 30 de Junho de 2017 hatudu ninia ezekusaun maka hanesan tuir mai: Cash Expenditure: $ 4,879,043.84 (30%), husi total orsamentu alokadu. Obligations: $ 3,325,554.22 (21%), Commitments: $ 2,131,751.71 (13%) no Balance Appropriation: $ 5,856,055.23 (36%). Orsamentu ba gastus hirak seluk, sei iha prosessu aprovasaun proposta no tuir planu sei ezekuta iha Terceiro-trimester no Quarto-trimestre 2017.
  • 9. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 4/61 2. Dezenvolvimentu organizasional. Dezenvolvimentu organizasional importante atu hasa’e MAP no ninia funsionárius nia kbi’it hodi hala’o kna’ar tuir ninia vizaun no misaun no tuir definisaun funsoens ne’ebé hakerek tia ona iha Dekretu Lei no. 14/2015. Atu haforsa di’ak liu tan Instituisaun MAP nia dezempeñu, presiza mós atu hametin kooperasoens iha áreas oin-oin, liu-liu iha áreas téknika agríkula, dezenvolvimentu rekursus umanus no seluk-seluk tan ho ajensais rejionais no internasionais. Total funsionárius ne’ebé hakna’ar an iha MAP hamutuk 2.053, kompostu husi funsionárius permanentes rejime jeral 1.559, professores rejime espesial 95 no ajente administrasaun públiku 399. Iha tinan 2017, ho baze ba polítika deskonsentrasaun no desentralizasaun kompetênsias, ne’ebé governu sentral hahu delega ba servisus municípais, maka númeru funsionárius ne’ebé destakadu iha MAP Central hela de’it 842, kompostu husi funsionárius permanentes rejime jeral 691, professores rejime espesial 95 no ajente administrasaun públiku 56. Kompozisaun funsionárius MAP tuir grau mak hanesan: Grau A=4, Grau B=34, Grau C=106, Grau D=318, Grau E=166, Grau F=156 no Grau G=58. Bazeia ba nível edukasional, MAP nia funsionárius kompostu husi Doutoradus (S3)=2, Mestradus (S2)=65, Lisensiatura (S1)=304, Diplomas (D1,2,3,4)=76, Edukasaun Sekundária=344, Edukasaun Pre-Sekundária=21 no Primária=30. Ho kompozisaun no kapasidade edukasional ne’ebé hatudu iha parágrafu anterior, MAP sei esfórsa an atu iha tinan hirak tuir mai, sei buka aumenta koñesimentu no “skill” ba ninia funsionárius, liu-liu ba sira ne’ebé ho Grau E no Grau F, atu hotu-hotu bele servisu di’ak liu tan ba ministériu ida ne’e no bele kontribui makás liu tan ba dezenvolvimentu agrikutura iha Timor Leste. Durante mandatu de governasaun tinan rua ho balun, Ministériu halo ona refórma no transformasaun oin- oin maka hanesan tuir mai : 2.1 Fortalesimentu institusional jeral: Estrutura orgânika:  Re-estruturasaun ba orgânika Ministériu ninian, ne’ebé permiti hodi kria pozisaun Sekretáriu-Jeral, ne’ebé sentraliza servisus kona-bá administrasaun no finansas, fahe koordenasaun setor florestas no peskas, kria diresaun-jeral espesifiku kona-bá pekuária no veterinária;  Diminui servisus balun (tau hamutuk diresoens no departamentus balun) tanbá insufisiênsia funsionárius atu preenche efetivamente númeru mínimu husi funsionárius ba kriasaun de departamentus;  Kria servisus de monitorizasaun no avaliasaun;  Elimina figura inspectores munisipais, tanbá MAP konsidera la efisiente;  Re-estabelese diresõens regionais sira;  Define funsõens departamentus tuir diploma ministerial. Sistema kontrolu internu:  Kria manuais prosedimentus relativus ba jestaun finanseira, no patrimóniu, loke kontas ofisiais, aprovizionamentu, lojístika, liu-liu jestaun ba kareta no mós transferênsias públikas.  Fó apoiu jurídiku ba aprovizionamentu. Rekursus humanus:  Rekoloka fila fali funsionárius ho experiensia naruk ba pozisoens importante;  Fokus ba formasaun funsionáriu sira, artikula ho CFP atu halo konkursus hodi nomeia funsionárius tuir méritu atu eleva sira nia níveis;
  • 10. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 5/61  Aumenta númeru feto iha kargu diresaun. Kumprimentu ba lei:  Kontrata assessores jurídikus;  Realiza formasaun iha direitu ba dirijente sira. Diresaun e koordenasaun:  Realiza reunioens semanal ho diretor sira;  Hametin relasoens ho parseirus dezenvolvimentu, liu husi kriasaun grupu de trabalhu temátikus hodi estimula sinerjias no realizasaun reunioens trimestrais ho parseirus hotu, hodi diskuti di’ak liu formas husi parseirus hodi halo alinhamentu ba polítikas no programas MAP nian iha perspektiva komplementaridade;  Uza rekursu ne’ebé MECAE iha, hodi fó apoiu atu dezenvolve planus ekonómikus espesífikus ba setores ne’ebé MAP atua ba. 2.2 Medidas fortalesimentu institusional no polítikas setoriais: Florestas:  Kria Diresaun-Jeral espesífika ida, atu autonomiza setor ida ne’e;  Prioritiza fila fali dezenvolvimentu seitor Floresta, Kafé no Plantas Industriais;  Halo revizaun ba polítika nasionál florestas (Sei iha prosesu diskusaun final entre MAP no FAO);  Aprova Dekretu Lei kona-bá Sistema Nasional de Áreas Protegidas;  Aprova prosedimentu atu deklara áreas protegidas;  Aprova rezolusaun Governu kona-bá kria Loron Nasional ba Sândalo no Florestas;  Servisu hamutuk ho MCIA, hodi prepara Dekretu Lei kona-bá Biodiversidades;  Servisu hamutuk ho MCAE no ADB, hodi prepara planu investimentu seitor floresta no kafé;  Kria komissaun interministerial ba jestaun basias hidrográfikas;  Asina nota de entendimentu kona-bá área koopersaun seitor floresta entre Ministériu Agrikultura no Peskas (RDTL) no Ministériu Ambiente no Florestas (República Indonésia);  Asina planu implementasaun jestaun basias hidrografikas 10 entre Timor-Leste no Indonésia;  Asina planu implementasaun kona-bá kapasitasaun rekursus humanus iha seitor floresta entre Timor- Leste no Indonesia;  Haruka estudantes nain 10 ba eskola tékniku vokasionál florestál iha Indonésia;  Kria inkontru harmonizasaun regular entre DGFCPI no parseiru dezenvolvimentu;  Kria assosiasaun ba produsaun kafé. Pekuária no Veterinária:  Kria Diresaun-Jeral espesífika ida, atu autonomiza setor ida ne’e;  Realiza análise ida ba setor ne’e, hodi hateten katak sei iha potensialidade ekonómiku signifikativu ba setor pekuária;  Investe iha rekursus humanus, liu husi fó bolsas ba ema naín 10 hodi hasai lisensiatura iha área veterinária;  Hala’o hela preparasaun ba elaborasaun polítika espesífika ida, ba setor pekuária no veterinária ne’ebé integrada ho polítika MAP nian ne’ebé iha hela prosesu revizaun;
  • 11. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 6/61  Servisu hamutuk entre MAP ho Governu Malaysia, atu estabelese “parent stock” iha Timor-Leste hodi produz fini manu rasa ne’ebé bele fasilita indústria lokal sira;  Koordena ho Governu Australia, atu importa karau ho naran “reverina buffalo” ho objetivu atu hadi’ak kualidade fini karau timur, ne’ebé afetadu husi moras brucellosis;  Servisu hamutuk entre MAP ho Universidade Nusa Cendana Kupang, hodi hala’o programa utilizasaun chromolaena odorata ba adubus orgâniku;  Servisu hamutuk entre MAP ho Universidade Nusa Cendana Kupang, Indonésia, hodi hala’o formasaun ba inspector na’an;  Servisu hamutuk entre MAP ho tékniku husi Indonesia, hodi hala’o atividade inseminasaun artifisial ba karau iha munisípiu Bobonaro no Covalima ho objetivu atu hadi’ak jenétika karau;  Hala’o hela programas espesífikus ba forragens;  Hadi’a kondisoens de mobilidade ba ajentes veterinária iha sucos. Peskas:  Kria Diresaun-Jeral espesífika ida, atu autonomiza setor ida ne’e;  Kansela lisensiamentu peska semi-industrial ba kompañia estranjeiru Global Fidelity, tanbá la tuir lei;  Hala’o lisensiamentu ba atividades peska industrial ne’ebé kompostu husi kompañia estranjeiru Hong Long Fisheries Lda. no Best Seafoods (ET) Lda.;  Estabelese no fó apoiu ba grupu juventude hodi involve iha estabelesimentu tánkes akuakultura hodi hakiak ikan tilápia no chanos-chanos iha munisípius 10 no sei extende tan ba munísipius 2 no RAEOA, hodi aumenta konsumu ikan iha zonas interior;  Iha aumentu ba tarifas peskas no mós akuakultura.  Hetan apoiu finanseiru husi JICA hodi estabelese Vessels Monitoring System (VMS), apoiu finanseiru husi KOICA hodi estabelese Sentru Formasaun Peskas iha Posto Administrativo Maubara, apoiu finanseiru husi Governu Nova Zelândia hodi asegura sustentabilidade fini ikan tilápia iha Gleno-Ermera, liu husi transformasaun jenétika (monoseksu) hodi fahe ba akikultores, nomós apoiu finanseiru husi Governu Norwega hodi kria polítika jestaun peska sustentável; Agrikultura:  Kria Diresaun-Jeral espesífika ida, atu autonomiza setor ida ne’e;  Kria assosiasoens hodi produz fini, ida ne’e permiti ona ba MAP atu lalika hola tan fini hare, batar no fore rai husi rai liur;  Estabelese fila fali funsionamentu sentru agríkula de Maliana;  Haforsa relasaun di’ak entre MAP, MCIA ho Sentru Lojístiku Nasional kona-bá hola no fa’an háre;  Fó apoiu polítika ba dezenvolvimentu programas de investimentu iha agrikultura tuir jovens;  Halo lansamentu variedades foun ba háre, fore rai, fore munggu, fore keli, fehuk midar no aifarina ailuka 2 e 4 ;  Implementasaun sintura hortikultura;  Realiza ona estudus embrionárius hodi kria empresa públika ida ba setor agríkula. 2.3 Refórma no transformasaun hirak seluk:  Implementa rekomendasaun husi relatóriu auditoria Câmara de Contas, no. 2/2015 no no. 3/2015, MAP liu husi Despacho Ministro no. 29/GM-MAP/XI/2015, sobre Aprovação das Medidas Corretivas com Vista
  • 12. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 7/61 a Melhorar o Sistema de Controlo Interno do Ministério , ho definisaun ekipa ne’ebé servisu hamutuk ho GIFA (Gab. Inspecção, Fiscalização e Auditoria), hodi halo ezersisiu ba asaun medidas korretivas ba difisiênsias no irregularidades ne’ebé deteta iha auditoria Câmara de Contas refere. Área detectadas sira maka: manuais no prosedimentus, arkivu, aprovizionamentu no kontratos públikus, resesaun no inspesaun, administrasaun no finansas, regularizasaun ba kontas bankárias, adiantamentus, formasaun, taxas, programans de apoiu ba agrikultores no distribuisaun bens, monitorizasaun, no investigasaun.  Diresaun sira hotu atu hahu kria no tau iha prátika hodi implementa manuais no prosedimentus ne’ebé hatur ona tuir ida-idak nia área servisu, nune’e bele assegura katak implementasaun atividade hotu la’o tuir regras ne’ebé iha, hodi diminui irregularidades;  Halo inspesaun no auditoria atu assegura katak, atividade sira implementa tuir planu, inklui ninia utilizasaun orsamentu;  Kazu sira ne’ebé mensiona iha Relatóriu Câmara de Contas, GIFA halo verifikasaun fila-fali no relata relatóriu ba SE. Ministru;  Halo ona diagnóstiku interna MAP ho objetivu prinsipal, atu buka hatene no análise funsionamentu no dezempeñu MAP nian, haré husi: estrutura orgâniku MAP nian koresponde ho supervizaun; sistema hirak jestaun nian, administrasaun no kontrolu internu hanesan rekursu umanu nian; jestaun finanseira liu-liu ba ezekusaun orsamental, aprovizionamentu, no kontratasaun públika; prosedimentus operasionais internu no esterna; implementasaun polítikas no programas; prestasaun servisu no dezafius;  Servisu hamutuk entre MAP, MECAE ho Banco Mundial, hodi elabora dau-daun Instrumentu Programasaun Agríkula (IPA), ne’ebé sei introduz no fó tulun ba MAP no agrikultor ki’ik sira, iha prosesu planeamentu, liu-liu iha nível programasaun agrikula no análise polítika orsamental;  Servisu hamutuk entre MAP, MECAE ho Banco Mundial, hodi halo análise despesas públikas ba setor agrikultura, husi tinan 2008 to’o 2016, ho objetivu buka kompriende alokasaun orsamentu estadu nian ba iha setor agrikultura, ne’ebé kobre sub setor ha’at hanesan: agrikultura, floresta, pekuária no peskas. Importante mós, atu bele haklean estudu ida hodi halo análise ba impaktu husi gastus públiku iha sub seitor ida-idak;  Servisu hamutuk entre MAP ho JICA, hodi haré ba produsaun no kemersializasaun hare, ho área tarjetu iha eskemas da irrigasaun Buluto no Maliana-1;  Halo dau-daun preparasaun hodi realiza sensus agríkulas;  Formaliza dau-daun adesão FAO no OIE, no mós adessaun Organizasaun Florestal de Kooperasaun Asiátika;  Atribui ona kompetênsias Servisus de Agrikultura Distritu ba Servisus de Agrikultura Munisipal;  Dezenvolvimentu instituisional MAP, liu husi implementasaun Projetu MIRT (Ministry Institutional Reform and Transformation) iha nível munisípiu, atu haforsa área planeamentu no monitorizasaun;  Servisu hamutuk entre MAP ho Department of Agriculture and Water Resources liu husi BAHS & VPHB Program halo joint surveillance ba moras animal, Public Awareness moras animais iha territorio Timor- Leste, halo Bilateral meeting entre Quarentena Timor-Leste ho Indonésia iha Kupang: Induction Training ba Biosecurity, Rabies Responce, Inter Ministerial Level Harmonization workshop on Biosecurity Services at Border Area ba tékniku superior, tékniku professional, tékniku administrativu kona-bá servisu bioseguransa, lei kode penal, lei quarentena, distribui material informasaun quarentena ba komunidades sira iha áreas fronteiras.
  • 13. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 8/61 3. Polítikas estratéjikas ne’ebé dezenvolve ona. Haktuir Dekretu-Lei n.º 14/2015, ne’ebé aprova Orgânika do Ministériu da Agrikultura e Peskas, hatur MAP nu’udar órgaun Sentral Governu nian ne’ebé responsável ba konsepsaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun ba polítika, ne’ebé define no aprova husi Conselho de Ministros, ba áreas agrikultura, florestas, peskas no pekuária, ho objetivu:  Hadi’ak disponibilidade no asesu ba ai-hán nutritivu, diversifikadu, seguru no seguransa ai-hán ba populasaun iha área ruráis;  Aumenta tan agrikultór sira nia ligasaun ba oportunidade sira ne’ebé oferese husi merkadu, liu husi dezenvolvimentu kadeia de valór, nune’e mós hadi’ak liu partisipasaun komunidade no sektór privadu sira nian;  Aumenta liu tán rendimentu iha área rural no empregu desente, espesialmente ba joven no feto sira;  Hetan rendimentu husi exportasaun de merkadorias, liu husi substituisaun ba importasaun;  Jestaun no uzu sustentável ba rekursu naturáis, inklui rai, floresta, kosteria, biodiversidade marinu, hodi fornese benefísiu ambientál, sosiál no ekonómiku ba ema Timor oan sira;  Hadi’ak tan dezenvolvimentu institusional setor agríkula, hodi kria ambiente propísiu no servisu apoiu sira. Vizaun MAP katak, wainhira tama ba tinan 2030, Timor-Leste iha ona sistema agro ai-han ne’ebé sensiveis ba nutrisaun, reziliente ba klima, ekonomikamente viabel no sustentável hodi kontribui ba halakon hamlaha no malnutrisaun ho forma oi-oin. Atu lori Ministériu ne’e sai hanesan instituisaun ne’ebé proativu no fórte hodi lidera dezenvolvimentu iha Setor agrikultura, maka MAP dezenvolve dau-daun diplomas ka lejislasaun nu’udar kuadru legais, hodi atinji objetivu estratéjikus maka hanesan: 3.1 Diplomas ka lejislasaun ne’ebé dezenvolve no hetan ona aprovasaun.  Orgânica do MAP - Decreto-lei n.º 14/2015, de 24 de Junho;  Tamanho e pesos mínimos para pesca - Diploma Ministerial Conjunto n.º 11/GM/2015, de 1 de Julho;  Cria o Parque Nacional Kay Rala Xanana Gusmão - Resolução do Governu n.º 38/2015, de 21 de Outubro;  Importância do Sândalo como Planta Emblemática de Valor Nacional - Resolução do Governu n.º 41/2015, de 18 de Novembro;  Estrutura Orgânico-Funcional da Direção-Geral de Agricultura do Ministériu da Agricultura e Pescas - Diploma Ministerial N.º 9 /2016 de 3 de Fevereiro;  Estrutura Orgânico-Funcional da Direção-Geral das Florestas, Café e Plantas Industriais do Ministériu da Agricultura e Pescas - Diploma Ministerial N.º 10 /2016 de 3 de Fevereiro;  Estrutura Orgânico-Funcional da Direção-Geral de Pecuária e Veterinária do Ministériu da Agricultura e Pescas - Diploma Ministerial N.º 11/2016 de 3 de Fevereiro;  Estrutura Orgânico-Funcional da Direção-Geral de Pescas do Ministériu da Agricultura e Pescas - Diploma Ministerial N.º 12/2016 de 3 de Fevereiro;  Estrutura Orgânico-Funcional da Gabinete de Inspeção, Fiscalização e Auditoria de Agricultura do Ministériu da Agricultura e Pescas - Diploma Ministerial N.º 13 /2016 de 3 de Fevereiro;
  • 14. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 9/61  Estrutura Orgânico-Funcional dos Serviços Periféricos do Ministériu da Agricultura e Pescas - Diploma Ministerial N.º 14/2016 de 3 de Fevereiro;  Estrutura Orgânico-Funcional da Secretaria-Geral do Ministériu da Agricultura e Pescas - Diploma Ministerial N.º 15/2016 de 3 de Fevereiro;  Cria o Jardim Botânico Francisco Xavier do Amaral - Resolução do Governu n.º 3/2016, de 9 de Fevereiro;  Sistema Nacional de Áreas Protegidas - Decreto-lei n.º 5/2016, de 16 de Março;  Estratégia Nacional para a Gestão do Lixo Marinho - Resolução do Governu n.º 15/2016, de 13 de Maio;  Resolução do Parlamento Nacional que aprova a adesão à OIE;  Resolução do Parlamento Nacional que aprova a adesão à FAO;  Resolução do Parlamento Nacional que aprova a ratificação da Constituição da AFOCO;  Resolução do Governu que aprova a Política de Segurança alimentar;  Resolução do Governu que cria a Estrutura Administrativa para a Realização dos Censos Agrícolas;  Diploma Ministerial sobre espécies aquáticas protegidas;  Diploma Ministerial sobre tarifas de aquacultura;  Decreto do Governu sobre tarifas de pescas. 3.2 Diplomas ka lejislasaun ne’ebé sei iha hela prosessu elaborasaun.  Servisu hamutuk entre MAP ho FAO, hodi halo revizaun ba Polítika MAP, ho objetivu atu revé no atualiza polítika Ministériu nian ne’ebé kuaze tinan 13 ona, hodi haré ba mudansa ne’ebé iha husi 2003 to’o 2017;  Servisu hamutuk entre MAP ho UN Women, hodi elabora Polítika Jéneru no inkluzaun ba kritérius kona- bá jéneru iha konsessaun transferênsias públika;  Servisu hamutuk entre MAP ho FAO, hodi elabora Polítika de Mekanizasaun ho objetivu atu promove utilizasaun mákinas agríkulas ho efisiensia no apropriadu ba Timor-Leste nia sistema agro-ekolójiku. Politika mekanizasaun ne’e mós koalia kona-bá utilizasaun mákinas agríkulas, hahú husi faze input, produsaun, post-koileta, merkadu no konsumus, inklui mekanismu de jestaun ofisina no manutensaun;  Servisu hamutuk entre MAP ho MECAE, hodi elabora Politika Empreja Públika ba setor Agrikultura, ho objetivu atu hari’i empreza públika ida hodi suporta tansformasaun agrikultura subsistensia ba agrikultura orienta ba merkadu, liu husi manutensaun ba tratores no eskema de irrigasaun;  Servisu hamutuk entre MAP ho MECAE, hodi dezenvolve planu investimentu iha setor florestas no peskas industriais;  Servisu hamutuk entre MAP ho MECAE, hodi elabora Plano Investimentu Pekuária Timor-Leste – Zero Draft ka esbosu;  Polítika Nasional de Oceano- Zero Draft ka Esboso (sei halo husi PEMSEA, servisu konjunta Inter Ministerial);  Resolução do Governu que aprova a Política de Florestas revista (seidauk aprezenta iha Conselho de Ministros);  Resolução do Governu kona-bá criação Parque Nacional Atauro – Terrestre e Marinha (servisu hamutuk entre Diresaun Jeral Peskas, Diresaun Jeral Florestas, Diresaun Jeral Ambiente no CI);  Diploma Ministerial sobre pestes reguladas (draft a ser encaminhado pela DNQB a S. E. Ministro);  Diploma Ministerial sobre tratamento de água (draft a ser encaminhado pela DNQB a S. E. Ministro);
  • 15. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 10/61  Atu estabelese Dekretu-Lei ba Animal Health and Quarantine no Plant Health and Quarantine atu reforsa servisu quarentena hodi halo kontrolu no prevene risku moras exótika no zoonótiku husi fatin seluk ka nasaun seluk labele introduz tama iha Timor-Leste, liu husi aktividade exportasaun no importasaun produtus agrikulas;  Servisu hamutuk entre MAP ho IFC, hodi halo revizaun ba Dekretu-Lei no Dekretu governu kona-bá servisu quarentena iha Timor-Leste;  Diploma Ministerial kona-bá Ko-jestaun rekursus naturais área marinha (servisu hamutuk entre Diresaun Jeral Peskas no CI);  Diploma Ministerial kona-bá estabelesimentu áreas protegidas marinha Com, Jono, Pereveno, Hilapuna, Porto de Lore no Souço (servisu hamutuk entre Diresaun Jeral Peskas no CI);  Rejime Jeral das Florestas (hein atu promulga); D. Avaliasaun real no fidedigna kona-bá situasaun polítikas, programas no projetus ne’ebé implementa ona. MAP nia projetus ka atividades implementadus durante periódo Fevereiro 2015 to’o Agosto 2017 (tinan 2 ho balun governação), fahe ba programa bo’ot 5, maka hanesan: 1) Programa governasaun di’ak no jestaun institusional; 2) Programa aumentu sustentável iha produtividade no produsaun; 3) Programa hadi’ak asessu ba merkadu sira no agregasaun de valor; 4) Programa aproveitamentu sustentável iha rekursu sira; no 5). Dezenvolvimentu Ensinu Tékniku Agríkula nian sira. 1. Programa governasaun di’ak no jestaun institusional. Hahú tinan 2015 to’o 2017, MAP hetan orsamentu husi Bens e Serviços hodi haforsa programa governasaun di’ak no jestaun institusional. Iha tinan fiskal 2016, MAP aloka orsamentu ho montante USD 8,718,273.86. Alokasaun orsamentu refere, hodi kobre mós despezas korrente iha MAP nia laran. 2. Programa aumentu sustentável iha produtividade no produsaun. Alokasaun orsamentu hodi finansia programa aumentu sustentável iha produtividade no produsaun husi tinan 2015 to’o 2017, hamutuk USD 17,068,226.11. Alokasaun orsamentu refere, hodi kobre atividade hirak tuir mai: 2.1 Peskiza Agríkula: MAP liu husi Diresaun Nasional de Peskiza, Estatistika e Informasaun Jeografika (DNPEIG) hala’o ninia papel importante iha área peskiza. Aktividade peskiza sira ne’ebé hala’o durante mandatu (2015 – 2017), balun kontinuasaun husi peskiza ne’ebé iha ona, liu-liu teste adaptivu ba variedade agrikultura sira ne’ebé hala’o ho ajensia Fini ba Moris (SoL), maibé barak maka ho aktividade peskiza foun sira iha área agrikultura, teste adaptivu, pekuária, pos kolleita, solo, agrometeorolojia no estatistika ne’ebé implementa husi departamentu lima. Peskiza foun sira ne’e, DNPEIG/MAP dezenha hodi responde problema sira ne’ebé agrikultor sira hasoru. Aktividade peskiza sira ne’e hala’o iha sentru peskiza sira no agrikultor sira nia to’os. Iha sentru peskiza tolu no estasaun rua, respektivamente, Betano, Loes, Darasula, Quintal Portugal no Ululefa ne’ebé establese ona, maibé iha estasaun hat (Manatuto, Lospalos, Ratahu/Viqueque no Gleno) ne’ebé estabelesidu durante periódu mandatu. Sentru ho estasaun sira ne’e, MAP estabele hodi hala’o peskiza ba kultura sira no animais tuir agro-ekolójika sira.
  • 16. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 11/61 Depois de halo teste adaptivu ba ai-horis importante sira, MAP análiza no prepara atu rekomenda nu’udar variedade nasional ho produktividade ne’ebé ás liu, kompara ho variedade sira ne’ebé eziste ona. Durante periódu mandatu, MAP lansa ona variedade hitu. Pasu ida ne’e MAP foti hodi hasa’e produktividade hodi responde ejizénsia produsaun ai-horis balun ne’ebé produktividade menus. DNPEIG/MAP hala’o peskiza espesifiku balun atu ajuda to’os na’in sira, liu-liu dezenvolve teknolojia foun sira, reduz produsaun háre no batar ne’ebé lakon no infeksaun moras Aflatoxina. MAP halo análize ba amostra batar musan sira no detekta nível infeksaun. Tuir mai MAP fó konfiansa ba Kompanhia Timor Global ne’ebé sai importador batar atu sosa produtu batar rai-laran ho garantia livre ka menus infeksaun Aflatoxina, bazeia ba padraun ajénsia internasional WHO nian. Ho ida ne’e, Timor Global sosa batar musan besik tonelada 50 no fore keli tonelada 10, liu husi Road Campaign. Rezultadu peskiza durante mandatu maka hanesan tuir mai ne’e:  Rezultadu peskiza hamutuk ho SoL maka halo lansamentu variedade foun ba fehuk midar (variedade 2), háre natar (variedade 1), fore-mungu (variedade 2) no koto (variedade 2);  Teste adaptivu ba háre natar ho kor musan mean iha Baucau no Maliana hamutuk variedade lima;  Teste adaptivu háre rai maran hamutuk variedade 12, inklui lokal iha Sentru Peskiza Darasula, Baucau no Lospalos;  Teste adaptivu ai-horis ba altitude as (>1.000 m HTL) maka hanesan koto, fehuk ropa, forekeli, terigu no batar iha Sentru Peskiza Ululefa, Maubisse;  Dezenvolve teknolojia Konsevasaun Agrikultura (CA) liu husi utilzasaun biomassa legume sira hamutuk ho ajénsia internasional FAO;  Peskiza nível dose adubu ba batar ho háre iha Baucau, Loes, Betano no Lospalos;  Peskiza tipu kompos uja materiais lokal chromolaena odorata, ai-gama tahan, forerai fuik no ai-matan dukur;  Teste konservasaun rai ho modelu teras, half circle, teras banku no kontrolu;  Peskiza ba legumes iha altitude badak maka hanesan dohain no forekeli;  Peskiza produsaun ne’ebé lakon depois kolleita ba háre no batar iha Maliana, Viqueque, Same, Baucau, Lospalos, Covalima, Manatuto no Manufahi;  Redus nivel Aflatoxina liu husi treinamentu bazeia ba análize amostra batar;  Survey porsentu modo ne’ebé lakon durante tempu kolleta, transportasaun no iha merkadoria;  Peskiza ba melhoramentu batar no háre hodi hetan variedade foun iha Loes no Manatuto;  Peskiza kona-bá uja modelu linha legume (spacing /intercropping iha Sentru Peskiza Loes;  Karakterizasaun morfolojia ba háre lokal époka rai maran variedade Fatukadi, Nipon Laho ten, Ofoleo Torela no Fatumasi iha hela faze de implementasaun;  Peskiza ba redusaun erosaun ho utilzasaun duút Vetiver iha Betano no Ainaro;  Peskiza teste identifikasaun ba produsaun animais ruminantes iha Munisípiu Baucau no Lautem;  Peskiza habokur karau vaka ho utilizasaun 100% Taramba (Leucaena sp.) iha Sentru Peskiza Loes;  Peskiza habokur fahi Durox ho utilizasaun hahan lokal iha Sentru Peskiza Loes;  Kontinuasaun peskiza ba konservasaun no melhoramentu linhas de kultivasaun ba batar iha Sentru Peskiza Loes;
  • 17. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 12/61  Konservasaun rekursus jenetika (batar, háre rai maran, legumes, tuberculos, no indigenius kultura sira seluk iha Sentru Peskiza Loes;  Estabelesimentu estasaun agrometeorolojia 46 ne’ebé reprezenta agro-ekolójika hotu iha Timor Leste no lansamentu Wesite ba Agrometeorolojia (dadus udan been, temperature, anin no humidade/humidity);  Servisu hamutuk ho Camões (Portugal) no GIZ (Alemanha) lansa programa treinamentu ba treinadores (TOT) ho koperasaun Instituisaun Meteorolojia no Jeofisika Indonésia (BMKG). Rezultadu peskiza adaptivu ne’ebé hala’o durante neé maka, MAP lansa ona variedade hitu maka hanesan: koto-nani (Variedade Ululefa-RW no Fleixa-RW), háre natar (Nakroma I), fore-mungu (Variedade Kiukae-AV no Lakateu-AV), fehuk midar (Variedade Sia no Darasula-CIP) iha fulan Jullu, 2016. Figura 1: Atividade peskiza durante periódu mandatu 2.2 Implementasaun sentrus ba “sintura hortíkultura”. MAP hahú tau iha planu ba atividade sintura hortikultura iha tinan 2016, no implementa iha munisípiu 8 maka hanesan: Munisípiu Aileu (hectar 8), Ainaro (hectar 8), Baucau (hectar 10), Bobonaro (hectar 2), Dili (hectar 4), Ermera (hectar 11), Liquiça (hectar 4) e Manufahi (hectar 8). Kulturas ne’ebé dezenvolve iha programa ne’e maka: brocolo, cauliflower, bock choi, pimentão, malaguetas, tomate, lis mean, lis mutin, fehuk europa, alfase, chili, morangos, abrunhos, papaia california, melancia, salak, rambutan no tangerinha. Área intervensaun iha tinan 2016 kobre hectar 53 no 2017 kobre área hectar 54. Objectivu final husi sentrus hirak ne’e gradualmente, bele sai nu’udar sentrus ba produsaun no fornesimentu hortíkulas ba merkadu lokais (atende nesesidade ba programa merenda eskolar, kazerna PNTL no FFDTL no hospitais referal, etc.). Total benefisiariu ba implementasaun atividade sintura hortikultura tinan 2016 no 2017, hamutuk agrikultores 1,620, kompostu husi feto 810 no mane 810.
  • 18. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 13/61 Figura 2: Atividades Implementasaun Programa Sintura Hortikultura, Iha Munisipios. 2.3 Estabelesimentu agrikultura integradu iha áreas irrigadas potensiais. Atividade ida ne’e MAP hahu tau iha planu iha tinan 2016, no implementa iha área irrigada Oebaba, Munisípiu Covalima; Casa, Bonuk no Raibere, Munisípiu Ainaro; Karau Ulun, Munisípiu Manufahi ho total área intervensaun hamutuk hectar 960. Objetivu husi programa ida ne’e, alem de atu re-organiza fila fali uzu ba rai ne’ebé abandonadu iha tempu naruk, no aumesmu tempu buka atu utiliza hodi rekultiva fila fali ho sistema agrikultura integradu. Tuir planu, iha 2017 atividade hanesan sei kontinua implementa iha área irrigada Oebaba, Casa, Bonuk, Raibere no Karau Ulun ho total área de intervensaun hamutuk hectar 960, no sei abrange ba área irrigadu Buluto, Posto Administrativo Laleia, Munisípiu Manatuto ho total área de intervensaun hamutuk hectar 780. Total benefisiáriu ba implementasaun atividade ida ne’e ba tinan 2016 no 2017, hamutuk agrikultores 4,190, kompostu husi feto 1,167 no mane 3,023. 2.4 Multiplikasaun fini (breeder, foundation no certificate) no produz fini komersiais (hare, batar no fore rai). MAP hahu tau orsamentu hodi finansia programa ida ne’e, iha tinan 2016 ho objetivu atu hahú reduz importasaun fini, liu-liu fini háre no batar husi rai liur. Agora dau-daun ita hari ona assosiasoens produtores ba fini komersiais (háre, batar no fore-rai) hamutuk 65 iha tinan 2017.
  • 19. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 14/61 Iha tinan 2015, ho assosiasoens produtores fini 48, konsege produz ona: a) Fini variedades inan no fundasaun husi háre tonelada 0.5, batar tonelada 1,7, fore-rai tonelada 2, fehuk midar 200,000 cortes, aifarina variedade ailuka-2 no 4 300,000 estacas; b) Fini sertifikadu ba háre tonelada 5, batar tonelada 11 no fore-rai tonelada 11; c) Fini komersiais ba háre tonelada 100, batar tonelada 100 no fore-rai tonelada 9. Iha tinan 2016, ho assosiasoens produtores fini 59, konsege produz ona: a) Fini variedades inan no fundasaun husi háre tonelada 0.3, batar tonelada 1,7 no fore-rai tonelada 2; b) Fini sertifikadu ba háre tonelada 5, batar tonelada 13 no fore-rai tonelada 11; c) Fini komersiais ba háre tonelada 227, batar tonelada 198 no fore-rai tonelada 16; no d) Fini aifarina variedade ailuka-2 no 4 de 200,000 estacas. Tuir planu, iha tinan 2017 ho assosiasoens produtores fini 65, MAP nia projesaun maka sei produz tan: a) Fini variedades inan no fundasaun ba háre tonelada 0.6 (variedade Nakroma: tonelada 0.3 no Nakroma-1: tonelada 0.3); batar tonelada 1.7 (Sele tonelada 1 no Noi mutin tonelada 0.7); fore mungu tonelada 0.6 (variedade Lakateu: tonelada 0.3 no Quikai: tonelada 0.3); fore-rai tonelada 2 (variedade Utamua); fehuk midar 200,000 cortes (variedade H1, H2, H3) no aifarina 300,000 estacas; b) Fini sertifikadu ba háre tonelada 5, batar tonelada 13 no fore-rai tonelada 11; c) Fini komersiais ba háre tonelada 356 (área intervensaun hectar 178), batar tonelada 358.5 (área intervensaun hectar 239) no fore-rai tonelada 23.45 (área intervensaun hectar 33.5). Total benefisiárius ba implementasaun atividade ida ne’e ba tinan 2015, 2016 no 2017, hamutuk agrikultores 610, kompostu husi feto 242 no mane 368. Figura 3: Atividades produtores fini komersiais. Iha Munisipius. 2.5 Apoia inisiativas grupu jovens (feto no mane). Atividade ida ne’e MAP hahú tau iha planu iha tinan 2016, ho objetivu atu atrai fali jovens (feto no mane) sira nia interese ba setor ida ne’e. Hanesan ita hotu hatene, oras ne’e dau-daun jovens barak hahú husik sira nia hela fatin iha áreas rurais hodi mai buka servisu iha sidade. Tan ne’e, implika ba forsa trabalhu iha setor ida ne’e. Rai ne’ebé identifikadu nu’udar área potensial ba dezenvolvimentu setor agrikultura, ninia utilizasaun husi tinan ba tinan hahu menus ba bebeik. Governu investe ho orsamentu bo’ot hodi finansia konstrusaun irrigasaun iha fatin balun, ho objetivu atu oinsa área potensial hirak ne’ebé
  • 20. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 15/61 agrikultor sira husik hela, bele utiliza fali hodi dezenvolve setor agríkula ho apoiu we ne’ebé diak. Maibé realidade maka ne’e, ita la konsegue rezolve kestaun ne’e, tanbá razaun: a) Envolvimentu ita nia agrikultor sira, iha setor ne’e maioria ho idade ne’ebé la permiti ona ka katuas ona, b) Envolvimentu ita nia jovens sira iha setor ne’e hahu menus, tanbá sira prefere liu mai sidade hodi buka servisu, duke sira mantein iha sira nia fatin ho inserteza hodi buka rendimentu seluk. Programa apoiu inisiativas grupu jovens (feto no mane) iha área agrikultura, MAP hahu inisia iha tinan 2016 hodi fó apoiu ba grupu hamutuk 226. Husi grupu jovens 226 ne’e, grupu 66 ba área kuda modo ho área de intervensaun hectar 66 no abranje ba benefisiárius hamutuk 990 (feto: 346 no mane: 644); grupu 26 ba área kuda háre ho área de intervensaun hectar 176.5 no abranje ba benefisiarius hamutuk 735 (feto: 258 no mane: 477); grupu 49 ba área kuda batar ho área de intervensaun hectar 193.2 no abranje ba benefisiarius hamutuk 894 (feto: 294 no mane: 600); grupu 25 ba área Akikultura ka hakiak ikan, hodi estabelese ona tankes unidade 115 ho medida 10 x 20 m2 no husik ona ikan oan hamutuk 69,000, no abranje ba benefisiárius hamutuk 719 (feto: 77 no mane: 642); grupu 24 ba área kriasaun fahi, hodi fó ona apoiu fini fahi 100, no abranje ba benefisiarius hamutuk 173 (feto: 72 no mane: 101); grupu 22 ba área kriasaun karau, hodi fó ona apoiu fini karau 160, no abranje ba benefisiarius hamutuk 225 (feto: 110 no mane: 115); no grupu 14 ba área kriasaun bibi, hodi fó ona apoiu fini bibi 100, no abranje ba benefisiárius hamutuk 100 (feto: 40 no mane: 60). Tuir planu, iha tinan 2017 MAP sei kontinua fó apoiu ba inisiativas grupu jovens (feto no mane), iha área apikultura grupu 5, área kuda háre grupu 31 (kada grupu hectar 2), kuda batar grupu 50 (kada grupu hectar 2), kuda modo grupu 106 (kada grupu hectar 1) ho total área de intervensaun hectar 273 (hectar 1.5 hectar por grupu), no grupu 16 ba kriasaun fahi, karau no bibi. Atividade ne’e, implementa iha munisípiu 12. Kooperasaun ne’ebé MAP halo ho Arava International Center for Agricultural Training (AICAT), iha âmbitu formasaun no kapasitasaun ba jevens sira (feto no mane), maka hahú husi tinan 2015 to’o 2017, MAP konsege haruka ona jovens hamutuk ema naín 100 (feto: 25 no mane: 75), hodi partisipa formasaun ho área espesializada iha hortikultura, irrigasaun, prosesamentu, agro-komérsiu, etc. ho periódu formasaun fulan 11. Objetivu prinsipal husi programa ne’e maka wainhira fila husi formasaun, sira hetan ona habilidade ne’ebé di’ak hodi kontribui ba dezenvolvimentu setor agrikultura iha ida-idak nia munisípiu. Hafoin hetan kualifikasaun profisionál iha AICAT Israel no fila fali mai Timor-Leste, formandu sira estabelese ona grupus ne’ebé mak hetan apoiu orsamentu submisaun hosi MECAE no MAP, hodi hala’o atividades agríkulas. Iha Tinan 2016, estabelese grupu 5 no iha Tinan 2017, estabelese tan grupu 5 ne’ebé mak espalla iha territóriu Timor-Leste laran. 2.6 Reabilitasaun plantasõens kafé no plantas industriais. Atividade reabilitasaun plantasaun kafé, nu’udar mós prioridade MAP nian ida. Tan ne’e, iha tinan 2015, MAP aloka orsamentu hodi: a) Halo espansaun ba área plantasaun kafé hectar 55 iha Munisipiu Aileu, Ermera no Lautem; b) Halo reabilitasaun ba plantasaun kafé hectar 70 iha Munisipiu Aileu, Ainaro, Ermera no Liquiçá; c) Produz mudas kafé hamutuk 50,000 pés; no
  • 21. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 16/61 d) Halo espansaun ba plantasaun kaiju, baunila no nu’u hamutuk hectar 54. Iha tinan 2016, MAP mós aloka orsamentu hodi: a) Halo reabilitasaun ba plantasaun kafé hamutuk hectar 500, iha Munisípiu Ermera: hectar 350 no Liquiçá: hectar 150; b) Halo expansaun ba plantasaun kafé hamutuk hectar 50, iha Munisípiu Aileu, Ainaro, Ermera no Manufahi; c) Halo diversifikasaun ba plantasaun kafe hectar 100 Tuir planu, iha 2017 sei reabilita tan plantasaun kafé ho total área de intervensaun hamutuk hectar 450, kompostu husi Munisipiu Aileu: hectar 50, Ainaro: hectar 50, Baucau: hectar 5, Bobonaro: hectar 15, Ermera: hectar 150, Manatuto: hectar 15, Manufahi: hectar 100 no Munisipiu Liquiça: hectar 65 no sei halo mós expansaun ba plantasaun kafé iha Ermera ho total área de intervensaun hamutuk hectar 100. Além de ne’e, atividade expansaun ba plantasaun kafé, sei hala’o mós iha munisípiu Ermera, ho total área intervensaun hectar 100. MAP mós sei halo expansaun ba plantasaun pereniais no anuais hectar 94 iha Munisípiu 11. Nu’u iha Lautém: hectar 14; Cacau iha Viqueque: hectar 14; Avelã/Kami iha Baucau: hectar 10 no Ainaro: hectar 5; Cravinho iha Manatuto: hectar 8 no Liquiça: hectar 6; Kaiju iha Covalima: hectar 7 no Bobonaro: hectar 7; Pimenta iha Aileu: hectar 8 no Liquiça: hectar 7; Baunilha iha Ermera hectar 8) Atu apoia atividade reabilitasaun no expansaun ba plantasaun kafé no plantasaun plantas pereniais no anuais, iha tinan 2017, Diresaun Nasional Kafé no Plantas Industriais (DNCPI) sei prepara mudas kafé hamutuk 800,000 pés, ai-mahon 10,000 pés, kakau: 15.554 pés, nu’u: 1.722 pés, kaiju: 2.184 pés, baunilha: 10.000 pés, avelã/kami: 2,184 pés, cravinho: 4.018 pés no pimenta: 24.000 pés. Total benefisiarius husi implementasaun atividade ne’e hamutuk 1,789 chefes de familia. Figura 4: Atividades reabilitasaun ba plantasaun kafé, iha Munisípiu Ermera no Liquiçá. 2.7 Dezenvolvimentu produsaun ikan Tilapia. Dezenvolvimentu setor peskas, liu-liu sub setor akikultura importante tebes, tanbá atu atende nessesidade merkadu ikan iha áreas rurais ka zonas montahosas, presiza duni atensaun no esforso oin- oin hodi assegura fornesimentu ikan, bele to’o iha ita nia komunidade rurais. Tan ne’e, hahu tinan 2016
  • 22. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 17/61 MAP hahú investe orsamentu hodi konstrui tankes unidade 138, hodi hakiak ikan tilapia iha Munisípiu 10 maka hanesan: a). Munisípiu Ainaro: konstrui ona tanke unidade 8 no husik ona ikan oan hamutuk 8,000; b). Munisípiu Bobonaro: konstrui ona tanke unidade 16 no husik ona ikan oan hamutuk 6,000; c). Munisípiu Baucau: konstrui ona tanke unidade 17 no husik ona ikan oan hamutuk 7,084; d). Munisípiu Covalima: konstrui ona tanke unidade 7 no husik ona ikan oan hamutuk 4,200; e). Munisípiu Ermera: konstrui ona tanke unidade 31 no husik ona ikan oan hamutuk 32,000; f). Munisípiu Liquiçá: konstrui ona tanke unidade 10 no husik ona ikan oan hamutuk 6,000; g). Munisípiu Lautém: konstrui ona tanke unidade 10 no husik ona ikan oan hamutuk 7,000; h). Munisípiu Manufahi: konstrui ona tanke unidade 15 no husik ona ikan oan hamutuk 15,000; i). Munisípiu Manatuto: konstrui ona tanke unidade 7 no husik ona ikan oan hamutuk 4,200; no j). Munisípiu Viqueque: konstrui ona tanke unidade 17 no husik ona ikan oan hamutuk 7,000. Tuir planu, iha tinan 2017 sei konstrui tan tankes foun unidade 64, hodi hakiak ikan tilapia ho objetivu atu dezenvolve produsõens no porventura fa’an ikan iha merkadu lokais. Total benefisiáriu ba implementasaun atividade ne’e hamutuk akikultores 70, involve grupu 12. Figura 5: Atividades dezenvolvimentu setor akikultura iha Munisípius. 2.8 Dezenvolvimentu pastajem utiliza métodu CFS (Crops Forage System) no pastajem nativa. MAP tau mós prioridade ba oinsa dezenvolve pastajem hodi assegura kriasaun animal, liu-liu animal bo’ot. Iha tinan 2016, dezenvolvimentu pastajem utiliza métodu CFS (crops forage system) no pastajem nativa hectar 12, hahu implementa iha Suco Cairui, Posto Administrativo Laleia, Município de Manatuto. Além de ne’e, pastajem nativa hectar 8 seluk, dezenvolve mós iha Suco Batugade, Sanirin, Maudemo, Fuiluro no Umaberloik. Tuir planu, iha tinan 2017 sei dezenvolve mós pastajem komunal hectar 7 no melhoramentu pastajem nativa hectar 6 iha Munisípiu 5 (Bobonaro, Covalima, Lautem, Manatuto e Manufahi). Total benefisiarius husi implementasaun atividade ne’e hamutuk agrikultores 350, kompostu husi feto 105 no mane 245.
  • 23. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 18/61 Figura 6: Atividades dezenvolvimentu pastajem, iha Munisípius. 2.9 Apoia kriasaun bibi susu-ben, fahi no karau vaka. Kriasaun animal, liu-liu bibi susu-ben, fahi no karau vaka sai mós prioridade MAP nian. Tan ne’e iha tinan 2016, MAP halo ona manutensaun ba ai-han bibi susu-ben hectar 50 iha Suco Seloi Kraik no Seloi Malere, Munisípiu Aileu, ho objetivu atu assegura sustentabilidade ba kriasaun bibi susu-ben. Atu suporta kriasaun bibi susu-ben, MAP fó mós apoiu ai-han tonelada 13. Iha tinan hanesan, MAP fó ona apoiu karau 16 ba grupu agrikultor sira iha Suco Batugade, Maudemo, Fuiluro no Umaberloik, hodi apoia programa habokur karau. Tuir planu, iha 2017 sei kuda tan forrageiras (ai-han) ba bibi susu-ben hectar 15, sei apoia ai-han ba fahi 180,000 kilogramas, ai-han ba bibi susu-ben 36,000 kilogramas no ai-han ba manu 138,000 kilogramas. Ai-han hirak ne’e, sei fó apoiu ba kriasaun animal (bibi susu-ben, fahi, karau no manu) iha Munisípiu 7 (Aileu, Baucau, Bobonaro, Covalima, Lautem, Manufahi e Viqueque). Total benefisiárius ba implementasaun atividade ida ne’e ba tinan 2016 no 2017, hamutuk agrikultores 346, kompostu husi feto 46 no mane 300. 2.10 Dezenvolvimentu plantasaun ai-kameli (sândalo). Atividade dezenvolvimentu plantasaun ai-kameli (sândalo), nu’udar prioridade MAP nian. Tan ne’e, hahu tinan 2015, MAP aloka orsamentu hodi dezenvolve plantasaun ai-kameli (sândalo) hectar 14 ho sistema agro-florestal, iha Suco Maudemo, Posto Administrativo Tilomar, Munisípiu Covalima ho total agrikultores abranjidus hamutuk 75. Total mudas ai-kameli (sândalo) ne’ebé kuda ona iha área ne’e hamutuk 11,000 pés. Iha tinan 2016, MAP mós halo tan manutensaun ba plantasaun ai-kameli (sândalo) hectar 14 iha fatin hanesan, hodi kuda mós mudas ai-kameli (sândalo) hamutuk 3,500 pés. Além de ne’e, MAP mós dezenvolve plantasaun ai-kameli (sândalo) hectar 100 ho sistema agro-florestal, iha Suco Aidabaleten, Posto Administrativo Atabae, Município Bobonaro hodi kuda mós mudas ai-kameli (sândalo) hamutuk 40,000 pés no ai-turi 40,000 pés. Tuir planu, iha 2017 sei dezenvolve tan plantasaun ai-kameli (sândalo) hectar 50 iha Suco hanesan no sei kuda tan mudas ai-kameli (sândalo) 20,000 pés no sesbania 20,000 pés. Total benefisiarius husi
  • 24. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 19/61 implementasaun atividade ne’e ba tinan 2016 no 2017, hamutuk 525 agrikultores, komposto husi feto 157 no mane 368. Figura 7: Atividades dezenvolvimentu plantasaun ai-kameli (sândalo), iha Suco Aidabaleten, Posto Administrativo Atabae, Munisípiu de Bobonaro (hectar 100): Figura 8: Atividades manutensaun ba plantasaun ai-kameli (sândalo), iha Suco Maudemo, Posto Administrativo Tilomar, Munisípiu de Covalima (hectar 14): 2.11 Dezenvolvimentu plantasaun ai-teka, mahoni no saria. Atividade dezenvolvimentu plantasaun teka, nu’udar mós prioridade MAP nian ida. Tan ne’e, hahu tinan 2016, MAP aloka orsamentu hodi dezenvolve plantasaun ai-teka hectar 100 iha Suco Ahick, Posto Administrativo Lacluta, Munisípiu de Viqueque ho total agrikultores abranjidus hamutuk 200. Total mudas ba ai-teka ne’ebé kuda ona iha área ne’e hamutuk 24,000 pés, mahoni 24,000 pés no saria 12,000 pés. Tuir planu, iha 2017 sei dezenvolve tan plantasaun ai-teka, mahoni no saria, hectar 50 iha Suco hanesan no sei kuda tan mudas ai-teka hamutuk 6,000 pés, mahoni 6,000 pés no saria 8,000 pés, ho total agrikultores abrangidus hamutuk 100. Alem de ne’e, MAP mós sei halo manutensaun ba plantasaun ai- teka, mahoni no saria ne’ebé kuda ona iha área hectar 100, hodi kuda mudas hamutuk 10,000 pés. Total
  • 25. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 20/61 benefisiarius husi implementasaun atividade ne’e ba tinan 2016 no 2017, hamutuk 300 agrikultores, kompostu husi feto 90 no mane 210. Figura 9: Atividades dezenvolvimentu plantasaun ai-teka, mahoni no saria, iha suco Ahic, Posto Administrativo Lacluta, Munisípiu Viqueque (hectar 100): Ho limitasaun orsamentu ne’ebé alokadu mai setor ne’e, MAP konsege mobiliza apoiu husi fundus balun maka hanesan, liu husi Global Agriculture and Food Security Program (GAFSP)-Trust Fund, MAP hetan apoiu projetu foun ida ho titulu “Sustainable Agriculture Productivity Improvement Project” ka “SAPIP”, ho montante orsamentu USD 21 milhões, ne’ebé sei implementa husi MAP ho hetan apoiu husi Banku Mundial, Organizasoens sosiedade sivil no FAO. Objetivu husi projetu ne’e maka atu hasa’e produtividade no merkadu ba produsaun agrikultores ki’ik iha basias hidrográfikas 4 maka hanesan: 1) basia hidrográfika Belulic-suco 13, kobre munisípiu Ainaro no Covalima; 2) basia hidrográfika Loes-suco 16, kobre munisípiu Bobonaro, Ermera no Liquiçá; 3) basia hidrográfika Raumoco-suco 9, kobre munisípiu Lautem; no 4) basia hidrográfika Tono-suco 6, kobre RAEO-Ambeno. Projetu ne’e sei implementa durante tinan 6. 2.12 Dezenvolvimentu infraestruturas da irrigasaun. Governu konsiente katak, atu hasa’e produsaun agríkula, investimentu iha área infraestrutura da irrigasaun importante tebes, atu nune’e bele fornese be ne’ebé sufisiente ba agrikultores sira hodi utilija ba atividades agríkulas. Tan ne’e, liu husi orsamentu jeral du estadu (OJE), governu hahu investe orsamentu liu husi fundu infraestrutura hodi dezenvolve no hadi’a eskemas de irrigasaun iha fatin barak.
  • 26. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 21/61 Hatutan polítika governasaun sira dahuluk, VI Governu Konstitusional liu husi MAP, konsege finaliza projetu konstrusaun eskemas de irrigasaun balun maka hanesan:  Eskema de irrigasaun “Kayrala Xanana Gusmão-Oebaba”, lokaliza iha mota Belulik, Posto Administrativo Zumalai, Munisípiu Covalima hodi fornese be ba natar ho área potensial hamutuk hectar 2,263 no abranje ba uma kain hamutuk 2,038. Konstrusaun eskemas irrigasaun Oebaba, gasta orsamentu hamutuk $ 12,470,502.00;  Eskema de irrigasaun “Fernando Lasama de Araújo-Raibere”, lokaliza iha mota Belulik, Suco Leolima, Posto Administrativo Hatudo, Munisípiu Ainaro hodi fornese be ba natar ho área potensial hamutuk hectar 225 no abranje ba uma kain hamutuk 457. Konstrusaun eskemas irrigasaun Raibere, gasta orsamentu hamutuk $ 3,551,986.00. Eskemas de irrigasaun ne’ebé iha hela faze finalizasaun maka:  Eskema de irrigasaun Carau-Ulun, lokaliza iha mota Carau-Ulun, Suco Betano, Posto Administrativo Same, Munisípiu Manufahi hodi fornese be ba natar ho área potensial hamutuk hectar 1,010 no abranje ba uma kain hamutuk 261. Konstrusaun eskemas irrigasaun Carau-Ulun, gasta orsamentu hamutuk $ 5,402,277.00. Eskema irrigasaun ne’e, agrikultor sira utiliza ona, maibé sei hadi’a tan parte balun, liu-liu ninia barreira iha parte Karau Ulun no Stilling Basin (basia redusaun be’e) ne’ebé hetan estragus husi mota bo’ot. Orsamentu ne’ebé seidauk selu ba kompanhia ho montante $113,000.00, tanbá sei hein finalizasaun ba obra refere.  Eskema de irrigasaun Larisula, lokaliza iha mota Lekidiga, Suco Larisula, Posto Administrativo Baguia, Munisípiu Baucau hodi fornese be ba natar ho área potensial hectar 374 no abranje ba uma kain 347. Irrigasaun ne’e, sei iha faze de finalizasaun no total investimentu ba eskemas irrigasaun ne’e hamutuk $ 5,952,956.00. Konstrusaun ba eskema irrigasaun ne’e, nia progressu foin maka atinji 50%. Hanesan kontinuasaun investimentu iha área irrigasaun, iha 2017 ne’e atu hahú tan konstrusaun eskemas de irrigasaun rua maka, Galata no Dardau. Irrigasaun Galata ne’e lokaliza iha mota Seiçal nia ulun, Posto Administrativo Venilale, Munisípiu Baucau, no bele fornese be’e ba Posto Administrativo 3 (Venilale, Quelicai no Ossú). Irrigasaun Dardau lokaliza iha mota Besoru nia ulun, Posto Administrativo Uatulari, Munisípiu Viqueque, no no bele fornese be’e ba Posto Administrativo 2 (Uatulari no Uatucarbau). Além de projetu ne’ebé hetan finansiamentu husi orsamentu jeral du estadu (OJE), Governu hetan mós tulun husi Governu Japão hodi konstrui “irrigasaun Buluto”, ne’ebé lokaliza iha mota Laleia, Suco Haturalan, Posto Administrativo Laleia, Munisípiu Manatuto hodi fornese be ba natar ho área potensial hectar 780, ne’ebé sei kobre natar iha Posto Administrativo Laleia no Vemasse. Eskemas de irrigasaun ne’e, sei abranje ba uma kain hamutuk 600. Eskema irrigasaun ne’e, inaugura ona iha dia 18 de Janeiro de 2017. MAP mós konklui ona estudus rua maka hanesan: Estudu Detalhadu ba eskemas de irrigasaun 10 no Estudu Prelimináriu ba Dam Site iha mota 15 iha território laran.
  • 27. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 22/61 Figura 10: Konstrusaun irrigasaun Buluto, lokaliza iha Posto Administrativo Laleia, Munisípiu Manatuto, hodi fornese be ba natar ho área potensial hectar 780, kobre área Laleia no Vemasse. Atu fó assistensia ba agrikultores iha tempu udan, liu-liu ba eskemas de irrigasaun iha território laran, MAP halo mós akizisaun ka sosa makinas exkavadora foun 2 (200 pc no 150 pc), tanbá exkavador ne’ebé sosa iha tinan 2010 nia kondisaun tuan hotu ona. Mobilizasaun ba eskavadores hirak ne’e, ho objetivu para além halo atendimentu ba servisus de normalizasaun ba mota hodi assegura no proteje zonas agríkulas, halo eskavasaun ba sedimentasaun iha eskemas de irrigasaun ne’ebé ezisti iha territóriu tomak, baze ba pedidu husi agrikoltores, loke dalan ba be’e hodi asesu ba natar ne’ebé abandonadu no fó mós apoiu hodi ke’e kolam ikan, debu ba karau hodi apoia programa pekuária. Figura 11: Servisus normalizasaun ba mota hodi assegura no proteje zonas agríkulas.
  • 28. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 23/61 Figura 12: Atividade loke dalan ba be’e hodi asesu ba natar ne’ebé abandonadu.
  • 29. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 24/61 2.13 Dezenvolvimentu peska industrial. Atu dezenvolve peska industrial, MAP tau orsamentu liu husi OJE tinan 2015 ho montante $ 116.527.00 ba kategoria Bens e Serviços, hodi apoia atividade importante balun maka hanesan: halo monitorizasaun ba “Biolojiku Ekosistema” tasi nian, atu hetan informasaun kona-bá Lafaek, teknolojia das peskas hodi halo rumpon ka FADs no atividades lisensiamento nian, hodi halo kobransa ba tarifas peskas nian husi fulan Janeiru to’o Dezembru 2015. Total kobransa ba tarifas peskas nian, bele hare iha gráfiku tuir mai: Iha tinan 2016, MAP tau orsamentu ho montante $ 292.130.00 ba kategoria Bens e Serviços, hodi apoia atividades:  Jestaun (halo identifikasaun ba área potensial);  Konservasaun (halo sosializasaun ba meio ambiente tasi nian, konservasaun no protesaun ba área marinha);  Porto, lotas no ofisina (hadi’a ro’o peskadores no mákinas ka motor ne’ebé nakfera ka a’at);  Lisensamentu (halo rejistu ba peskadores ne’ebé halo kna’ar nudar kaer ikan nian); no  Prosesamentu ba produto das peskas nian (halo testing ba kualidade ikan no diversifika produtu peska). 225.00 - 7,320.00 20.00 1,200.00 520.00 9,285.00 Inspeccao das Embarcacao Licenca de Pesca Industrial Licenca de Pesca Semi Industrial Licenca de Pesca Artesanal Exportacao do Pescado Licenca de Pesca Nao Comercial TOTAL Grafico Tarifas Tinan 2015 (USD$) Tarifas(USD$)
  • 30. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 25/61 Total kobransa ba tarifas peskas nian, husi fulan Janeiru to’o Dezembru 2016, bele haré iha gráfiku tuir mai: Iha tinan 2017, MAP tau tan orsamentu ho montante $ 238.390.00 ba kategoria Bens e Serviços, hodi apoia atividades:  Konservasaun (halo survey ba área kosteirus potensiais, monitorizasaun biolojiku, kapasitasaun tékniku kona-bá “Metodolojia Transect Line (LIT)”, promosaun uzu kustume “TARA BANDO” no implementasaun Plana Asaun Anual NCC CTI);  Jestaun (restruktura peskadores, aktualizasaun dadus, kapasitasaun ba tékniku kona-bá análise dadus estatistika das peskas, limpeza tasi ninin no konstrusaun fatin lixu);  Portu, lotas no ofisina (hadi’a no halo manutensaun ba ro’o no mákina tasi nian).  Prosesamentu (halo teste ba kualidade produtu peska nian); no  Lisensiamentu (kobransa de tarifas das peskas). - 50,000.00 100,000.00 150,000.00 200,000.00 250,000.00 300,000.00 350,000.00 400,000.00 450,000.00 2,600.00 399,500.00 - 360.00 330.00 2,265.00 405,055.00 Grafico Tarifas Tinan 2016 (USD$) Tarifas(USD$)
  • 31. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 26/61 Total kobransa ba tarifas peskas nian, husi fulan Janeiru to’o Maio, bele hare iha gráfiku tuir mai: Husi tinan 2015 to’o 2017, MAP hasai ona lisensa ba atividade peska maka hanesan:  Lisensa ba atividade peska industrial hamutuk 18;  Lisensa ba atividade peska semi industrial hamutuk 1;  Lisensa ba atividade peska artisanal hamutuk 17; no  Lisensa ba atividade peska não komersial hamutuk 21. Rezultadu husi publikasaun lisensa ba atividade peskas hirak ne’e maka, konsegue atribui ba reseitas du estadu osan ho montante US$ 520,079.00 (Dolar Amerikanu Rihun Atus Lima Ruanulu, Hitunulu Resin Sia), husi fulan Janeiro de 2015 to’o Maio de 2017. Atu dezenvolve sub setor peskas, Governu Timor-Leste liu husi MAP, hetan mós tulun husi Governu Coreia do Sul liu husi KOIKA, hodi harí Sentru Formasaun Peskas iha Posto Administrativo Maubara, Munisípiu Liquiçá, ho montante orsamentu hamutuk $ 6 milhões. Objetivu hari sentru ne’e, nu’udar fatin hodi fó kapasitasaun ka formasaun ba peskadores no aquikultores, inklui jovens sira ne’ebé hakarak hetan konhesimentu iha área peskas, antes atu ba servisu iha rai li’ur, liu-liu Correia do Sul. Konstrusaun sentru ne’e, ninia progressu atinji ona 70% no kompanhia SAMHEE Construction Lda. maka responsabiliza ba obra ne’e. 3. Programa hadi’ak asessu ba merkadu sira no agregasaun de valor. Alokasaun orsamentu hodi finansia programa hadi’ak asessu ba merkadu sira no agregasaun de valor husi tinan 2016 to’o 2017, hamutuk USD 1,119,500.00. Alokasaun orsamentu refere, hodi kobre atividade hirak tuir mai: - 20,000.00 40,000.00 60,000.00 80,000.00 100,000.00 120,000.00 16,719.00 87,250.00 - 5.00 540.00 1,225.00 105,739.00 Grafico Tarifas Tinan 2017 (USD$) Tarifas(USD$)
  • 32. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 27/61 3.1 Estabelesimentu medidas SPS de quarentena de animais, plantas no peskas. Atu fasilita prosesus administrativas de quarentena ba importasaun no exportasaun produtus agríkulas, MAP aloka ona orsamentu iha tinan 2016 hodi: a). Dezenvolve software ba banku de dadus quarentena ba ai-horis, animais no SOP ba ai-horis; b). Estabelese estandarizasaun ba prosedimentus operasionais quarentena ba ai-horis (SOPQ); c). Análise no dezenha banku de dadus ba sistema sertifikadu Sanitary no Phytosanitary (SPS) iha DNQB; d).Rekizita pakote software, UNCEFACT SPS Schema hodi apoia implementasaun hard copy SPS sertifikadu no eletróniku SPS. Tuir planu, iha 2017 MAP aloka tan orsamentu balun hodi kompleta no harmoniza medidas quarentena ba ai-horis no animais (terrestres e aquátikus), hadi’a manual estandarizasaun ba prosedimentus operasionais quarentena (SOPQ), tuir regras, padraun no rekomendasaun internasional ho rai seluk, pelo menos to’o 70%. 3.2 Tratamentu moras animais. Estabelese ona sistema banku de dadus ba vigilánsia moras animais iha tinan 2016 no programa vasinasaun hahu husi tinan 2002 to’o agora, MAP aloka ona orsamentu hodi sosa 256.318 doses vasinas SE, 175.000 doses vasinas CSF no 600.000 doses vasinas ND hodi distribui ba Munisípius 12, inklui RAEO-Ambeno. Iha tinan fiskál 2015-2016, DNV inisia polítika kona-bá estabelesimentu vasinadór komunitáriu iha suku sira, liu husi treinamentu báziku oinsa halo vasinasaun hodi haforsa programa prevensaun moras ND (Newcastle Disease) ba manu iha teritóriu tomak. Konsidera disponibilidade tékniku veterináriu ne’ebé mínimu hodi destaka to’o nível sucos. Programa refere hetan apoiu orsamentu no asistensia téknika husi Governu Australia (Departementu Agrikultura Australia), liu husi programa “Saude Manu no Biosiguransa iha Timor-Leste”. Programa vasinasaun regular ba manu lokal ne’e hala’o uluk iha suku pilotu tolu, maibé DNV ho komitmentu hodi tau orsamentu rasik husi AAP habelar ona programa ne’e ba suku 222 no planu sei kobre suku hotu. Tuir planu, iha 2017 MAP mós aloka ona orsamentu hodi sosa 256,318 doses vasinas SE, 142,000.00 doses vasinas CSF no 260,000 doses vasinas ND hodi distribui ba Munisípius 12, inklui RAEO-Ambeno, no programa tratamentu no vasinasaun sei kontinua tau nafatin iha planu de asaun anual kada tinan. Figuras 13: Atividades vasinasaun karau vaka no fahi iha munisípius. un
  • 33. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 28/61 Númeru animal ne’ebé hetan ona tratamentu husi tékniku veterinária iha Munisipius, husi tinan 2015 to’o 2017 maka hanesan haktuir iha tabela tuir mai. Tinan 2015 2016 2017 12,218 16,558 8,505 - rezultadu husi fulan Janeiru-Julho 2017 Além de atividade hirak temi iha letan, MAP estabelese “Sentinel herd” ba karau vaka iha Munisipiu Lautém, hodi identifika prevalénsia moras Bluetongue Anaplasma, Foot and Mouth Disease no Brucellosis. Produz mós mapa moras “Parasita Internal” ba fahi iha Munisipiu Ainaro, Baucau, Ermera, Lautém, Liquiçá no Manufahi. Figura 14: Atividade Surveillence iha kampu.
  • 34. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 29/61 Amostra pozitivu ho infesaun parazita oi-oin hanesan detalla iha gráfiku tuir mai ne’e: Mapa hatudu rezultadu survey ba nematoda iha fahi 33.97 29.29 17.03 7.87 0.67 2.43 0.76 0.24 0.05 0 Infesaun parazita gastrointestinal
  • 35. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 30/61 Vijilánsia konjunta regular liu husi kooperasaun ho Departamentu Agrikultura Australia, MAP liu husi DNV kada tinan haré moras animal hotu iha Timor. Hanesan nasaun membru ba Organizasaun Mundial Saúde Animal nian (OIE), hato’o ona relatóriu tinan 2016 nian, liu husi pontu fokal notifikasaun moras animal ne’ebé, públika ona iha Website OIE nian no liu husi kolaborasaun, ita mós produz ona lista moras prioridade ba animal iha Timor –Leste (Top 20 priorities of Animal Diseases in Timor-Leste). 3.3 Dezenvolve no promove produtus agríkulas, pekuária, florestas no peskas. Atu apoia programa ne’e, iha tinan 2016 no 2017, agro-komérsiu mobiliza rekurus hodi apoia jestaun pos kolheita iha parte prosesamentu, hadiak embalajen, armajenamentu no promosaun produtus. Total orsamentu ne’ebé gasta iha 2016 no 2017 hamutuk $ 145,000, hodi hakbiit agrikultores nia kapasidade iha área jestaun planeamentu no subsidiu. Meius ne’ebé uja hodi implementa programa ne’e maka: kapasitasaun ba agrikultores, subsidiu material no ekipamentus, promosaun produtus iha merkadu no supermerkadu iha Dili, no mós fasilita empreza ki’ik no médiu sira, promove produtus agro-pekuária, florestas no peskas liu husi expozisaun iha nível nasional no internasional. Rezultadu no benefisiu husi programa ne’e maka: a). Agrikultores koto husi uma kain 175 iha suco 3, Posto Administrativo Baguia, konsege fa’an koto ho kualidade diak iha Dili; b). Agrikultor sira ne’ebé utiliza eskemas irrigasaun bo’ot sira, hahu halo promosaun fo’os lokal iha merkadu no sira mós ho efesiente utiliza produtus derivadu husi produtus agrikultura, hodi produz animal nia hahán no iha ona meius hodi produz adubu orgâniku husi animal ne’ebé bele repoin fali ba rai hodi hadiak nutrisaun rai. Diversifikasaun pekenas indústria agro-pekuária hahu dadauk ona husi organizasaun dos agrikultores CAAKUB iha Maliana; c). Agrikultores kafé organizadu ona iha assosiasaun dos agrikultores (kafé C-SAT) no hetan ona International Fairtrade Certification; d). Halo ona promosaun produtus agrikultura no fasilita ona industria ki’ik agro-alimentar iha expozisaun nasional no internasional. 3.4 Dezenvolve assosiasõens agrikultores liu husi diversifikasaun ba alimentus lokais hodi apoia programa nutrisaun. Iha faktores barak ne’ebé kontribui hodi determina produsuan a’as ho kualidade di’ak, maibé kuandu agrikultores seidauk fó importansia hodi halibur-an iha klibur ka assosiasaun ne’ebé nia abut no hun metin, maka sira iha difikuldade hodi hetan asessu ba imputs no mós difikulta sira transforma sira nia produtus ba ai-han nutrisional ne’ebé lori tempu naruk maka a-at, sira mós la iha kbi’it produz matéria prima husi produtus agrikultura, hodi apoiu hari indústria ki’ik ne’ebé proviziona ai-han nutrisional hodi apoiu programa nutrisaun ba labarik no feto isin-rua, la-iha meius no fasilidades hodi produz ai-han ho kualidade di’ak hodi substitui produtus importasaun, no seluk seluk tan. Bazeia ba potensia, oportunidade, dezafius no obstakulu ne’ebé hato’o iha leten, maka Ministériu Agrikultura no Peskas (MAP) hare katak, nesesáriu atu reaktiva fila-fali assosiasaun dos agrikultores sira ne’ebé hari iha I-Governu no mós fó prioridade atu hari assosiasaun dos agrikultores ne’ebé utiliza
  • 36. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 31/61 irrigasaun bo’ot sira, atu utiliza ho máximu ba areal natar ne’ebé Governu investe osan barak ona, maibé produtividades no produsaun sei menus. Meius ne’ebé uja hodi harí no hametin assosiasaun maka: a). Hala’o pra-kongressu ho kongressu hodi elabora Estatutu; b). Fasilita legalizasaun iha Ministériu da Justica; c). Apoiu tékniku hodi prepara assosiasaun sira nia planu estratéjiku, planu tinan 5 nian, planu asaun anual no mós dezenvolve propostas no; d). Fó kapasitasaun ba jestores assosiasaun sira (Board, Exekutivo e Fiscalizador). Rezultadu no benefisiu husi programa ne’e maka: a). Iha ona assosiasaun dos agrikultores 7 ne’ebé nia estatutu aprovadu ona husi Ministériu da Justica; b). Lideransa assosiasaun iha ona kapasidade hodi dezenvolve planu, programa no proposta hodi fó apoiu ba agrikultor sira ne’ebé pertense ba irrigasaun Maliana, Irrigasaun Kayrala Xanana Gusmão- Oebaba, Irrigasaun Fernando Lasama de Araújo-Raibere, Irrigasaun Karau-Ulun no Irrigasaun Bebui-Belia-Saketu; c). Assosiasaun dos agrikultores CAAKUB iha Maliana produz rasik fós no fa’an ona iha Dili; d). Presidente Assosiasaun dos Agrikultores Sentru Atendimentu Agrikula Kuda-Ulun Bobonaro (CAAKUB) ba tuir ona treinamentu fulan 3 iha Japão; e). Agrikultores Suco 3 iha Baguia iha ona asessu ba merkadu iha Dili; f). Agrikultores kafé Ermera, Ainaro no Aileu ne’ebé halibur-an iha Kooperativa-Komersiu Agrikula Timor (C-CAT) nia membru sira, simu ona International Fairtrade Certification ba sira nia produtu kafé no iha tinan 2017, sei halo exportasaun dahuluk uja sertifikadu Fairtrade. 4. Programa aproveitamentu sustentável husi rekursu sira. Alokasaun orsamentu hodi finansia programa aproveitamentu sustentável husi rekursu sira, husi tinan 2016 to’o 2017, hamutuk USD 2,262,000.00. Alokasaun orsamentu refere, hodi kobre atividade hirak tuir mai: 4.1 Alargamentu Jardim Botâniku. Jardim Botâniku “Francisco Xavier do Amaral”, estabelese ho Resolução do Governu no. 3/2016, dia 9 de Fevereiro. Lokaliza iha Suco Açumau, Posto Administrativo Remexio, Munisípiu Aileu. Atu assegura implementasaun atividade ne’e, iha tinan 2016 MAP hahú tau orsamentu. Atividade prinsipal ne’ebé hala’o iha tinan ne’ebá maka espésies nativas de 3,000 pés rekolhidu no identifikadu. Além de ne’e, halo mós manutensaun ba plantasaun amostra espécies 28 husi total espésies introduzida 1,200 pés iha área hectar 4, no halo expanssaun ba área hectar 6 hodi kuda tan plantasaun amostra espésies 103 husi total espésies nativas 3,000 pés. Tuir planu, iha 2017 sei estabelese dezenhu ba landscapes iha Jardim botâniku, halo análise ba amostra rai, no halo manutensaun ba plantasaun amostra husi espésies nativas no introduzidas iha área hectar 10, ne’ebé kuda tiha ona iha tinan 2016. Objetivu prinsipal husi estabelesimentu ka alargamentu Jardim Botâniku ne’e, maka: 1) halo kolesaun ba espésies ai-oan nativas, ne’ebé existe iha Timor-Leste no introduzidas; 2) nu’udar fatin biblioteka hodi
  • 37. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 32/61 konserva espésies ai-oan nativas no introduzidas; 3) fatin hodi hala’o peskiza; no 4) fatin hodi halo rekreiu natural. 4.2 Alargamentu Arboretum iha PNNKS. Atividade alargamentu do Arboretum, lokaliza iha Parke Nasional Nino Konis Santana (PNNKS), Suco Mehara, Posto Administrativo Tutuala, Município Lautem, ho objetivu prinsipal: 1) halo konservasaun ba espésies ai-oan nativas, ne’ebé existe iha Timor-Leste no nia existénsia hahu atu lakon; 2) fatin hodi hala’o peskiza; no 3) fatin hodi halo rekreiu natural. MAP hahu tau orsamentu ba atividade ne’e iha tinan 2016, hodi halo preparasaun ba terrenu ho luan hectar 5 no kuda mós mudas de plantasaun espésies nativas de 10.000 pés. Tuir planu, iha 2017 sei halo de’it manutensaun ba plantasaun espésies nativas iha área hectar 5, ne’ebé kuda ona iha tinan 2016. 5. Dezenvolvimentu Ensinu Tékniku Agríkula nian sira. 5.1 Situasaun Jerál. Diresaun Nasionál Formasaun Téknika Agríkula (DNFTA) nu’udar diresaun ida iha Ministériu Agrikultura no Peskas (MAP), ne’ebé mak tuir Dekretu-Lei n.o 14/2015 de 24 de Junho, kona-bá Orgânika du Ministériu da Agrikultura e Peskas, Artigo 12.o alinea 1, no Diploma Ministérial N.o 15/2016 de 3 de Fevereiro, kona-bá Estrutura Orgâniku-Funsional da Sekretária-Jeral du Ministériu da Agrikultura e Peskas, Subsecção VI, Artigo 30.o alinea 1, simu misaun hodi promove, dezenvolve no implementa programa sira ba formasaun espesializada iha âmbitu atribuisaun sira hosi MAP. Relativamente ho Diploma Ministérial N.o 15/2016 de 3 de Fevereiro, Artigo 31.o, mak ba DNFTA nia estrutura integra departamentus no servisus ekiparadus ho departamentu hanesan: 1. Departamentu ba Kurríkulu no Avaliasaun Ensinu Tékniku Agríkula; 2. Departamentu ba Formasaun Tékniku Agríkula; 3. Eskola Téknika Agríkula Natarbora; 4. Eskola Téknika Agríkula Moleana. Hosi inísiu, DNFTA jere Eskola Téknika Agríkula (ETA) 3, mak ETA Natarbora, ETA Moleana no ETA Don Bosco Fuiloro, ne’ebé hetan transferénsias hosi Ministériu Edukasaun, Kultura, Juventude e Desporto (MECJD) ba Ministériu da Agrikultura, Florestas e Peskas (MAFP), iha loron 30 Juñu 2005. Hafoin, iha 4.o Governu Konstitusionál mak MAP rekoñese-tán ETA ida iha Rejiaun Oecusse. Iha Tinan 2014, ETA Oecusse totalmente pertense ona ba Região Administrativa Especial Oecusse - Ambeno – Zonas Especiais de Economia Social de Mercado (RAEOA – ZEESM). Hafoin implementasaun akordu Estadu RDTL ho Santa Sé iha Tinan 2016, maka ETA Don Bosco Fuiloro mós la integra ona ba Órganika MAP. Tanbá ne’e, atualmente MAP liu husi DNFTA tau matan de’it ba eskola 2, mak ETA Natarbora no ETA Moleana. Iha periódu governasaun VI Governu Konstitusionál ida ne’e, atividades ba prosesu ensinu no aprendizajen la’o tuir Kurríkulu no Kalendáriu Eskolár ba Tékniku Produsaun Agrária ho sistema modulár ne’ebé Ministériu Edukasaun implementa nasionalmente hahú tinan 2014. Maske nune’e, realmente edukadór sira preokupa ho implementasaun sistema modulár ne’ebé teorikál liu, katak lá fó vantajen ba realizasaun prátika hodi hasa’e estudante sira nia kompeténsia no profisionalismu iha área agrikultura.
  • 38. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 33/61 Bazeia ba Dekretu-Lei no 23/2010 de 9 de Dezembro, kona-bá Estatuto da Carreira dos Educadores de Infância e dos Professores do Ensino Básico e Secundário (Estatuto da Carreira Docente), mak iha tinan 2013, DNFTA estabelese ona rejime espesiál hosi tinan sivil 2013 ba nia funsionáriu públiku (profesór no asistente) sira. Estabelesimentu rejime karreira dosente ne’e fó efeitu ba edukadór sira nia moris no dezempeñu de servisu iha área ensinu tékniku agríkula nian. 5.2 Vizaun. Forma no eduka foin sa’e sira ne’ebé iha morál, dedikasaun ás, kompeténsia no profisionalismu ba área agrikultura atu tane dezenvolvimentu nasionál. 5.3 Misaun.  Dezenvolve kualidade edukadór no staf sira seluk ne’ebé mak suporta realizasaun ensinu kualifikadu, iha relevánsia no kompeténsia ás tuir lolós nesesidade mundu servisu nian iha sektór agrikultura;  Dezenvolve fasilidades no infraestutura atu suporta realizasaun ensinu kualifikadu iha relevánsia no kompeténsia ás tuir lolós nesesidade mundu servisu nian iha sektór agrikultura;  Dezenvolve komunikasaun internál entre profesór, estudante, no staff sira seluk, nomós komunikasaun externál entre eskola ho aman-inan estudante sira nian no entidade utilizadór alumni atu estabelese/konstrui sistema ensinamentu ne’ebé ho kompeténsia ás;  Dezenvolve kapasidade atu serbi ba sosiedade liu hosi transfer matenek no teknolojia agrikultura.  Hala’o kooperasaun ho instituisaun seluk iha ámbitu estudu, peskiza no implementasaun teknolojia agríkula. 5.4 Objetivu.  Eleva kualifikasaun profesór, staf no jestór Eskola Téknika Agríkula sira nian, liu hosi kooperasaun ho instituisaun edukasaun sira iha rai laran no rai liur;  Hasa’e utilizasaun rekursus ho efisiénsia no efikásia, nomós hasa’e fasilidades no infraestrutura edukasaun nian;  Hamoris komunikasaun internál no externál atu suporta ensinu no aprendizajen ho baze kompeténsia;  Extende atividades extra-kurrikulár atu hasa’e badaen iha servisu no badaen moris nian;  Habelar kna’ar eskola nian iha atividade extensaun agríkula, nu’udar responsabilidade sosiál eskola nian ba sosiedade laran;  Hari’i relasaun diak ho instituisaun seluk iha ámbitu estudu/peskija no realizasaun teknolojia agríkula atu dezenvolve eskola no sosiedade;  Produz alumni sira ne’ebé mak kompetentes no profesionál iha área agrikultura. 5.5 Naran Eskola no Lokalidade. Eskola Téknika Agríkula (ETA) Natarbora, Postu Administrativu Natarbora/Barrique, Munisípiu Manatuto, ne’ebé mak lokalizadu iha parte Sul ka rai-klaran. Eskola Téknika Agríkula (ETA) Moleana, Postu Administrativu Maliana, Munisípiu Bobonaro, ne’ebé mak lokalizadu iha parte Osidentál.
  • 39. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 34/61 5.6 Totál funsionáriu sira iha DNFTA no ETA. Totál funsionárius públiku iha DNFTA no ETA tuir kategoria to’o tinan 2017 mak mensiona iha Tabela 2 no 3. Hosi totál funsionáriu públiku sira ne’e, iha mós funsionáriu (profesór no asistente) sira ne’ebé goja ona rejime espesiál (rejime karreira dosente) ho númeru mak hanesan iha Tabela 4. Tabela 2. Totál funsionárius DNFTA no ETA tuir kategoria iha tinan sivil 2017 No. Diresaun/Eskolas Kategoria / Jéneru Totál per Diresaun/Eskola (Pessoas) Funsionárius Públiku (pessoas) Ajentes/Kontratadu (pessoas) M F Totál M F Totál 1. DNFTA 9 5 14 1 - 1 15 2. ETA Natarbora 30 5 35 4 - 4 39 3. ETA Moleana 28 4 32 6 3 9 41 4. ETA Fuiloro 10 4 14 3 2 5 19 Totál Kategoria/Jéneru 77 18 95 14 5 19 114 Tabela 3. Totál profesóres no asistentes sira destakadas iha ETA ba tinan sivil 2017. No. Eskolas Kategoria Totál (Pessoas) Profesóres (pessoas) Asistentes (pessoas) Funsionárius Públiku Ajentes/ Kontratadu Funsionárius Públiku Ajentes/ Kontratadu 1. ETA Natarbora 27 2 6 4 39 2. ETA Moleana 20 4 6 9 39 3. ETA Fuiloro 8 5 4 5 22 Totál 55 11 16 18 100 Tabela 4. Totál profesóres no asistentes sira ne’ebé simu rejime espesiál (rejime karreira dosente). No. Eskolas Kategoria / Jéneru Totál (Pessoas) Profesóres (pessoas) Asistentes (pessoas) M F Totál M F Totál 1. ETA Natarbora 27 3 30 6 - 6 36 2. ETA Moleana 20 3 23 4 2 6 29 3. ETA Fuiloro 8 - 8 6 3 9 17 4. ETA Filiál Oe-Cusse 9 - 9 4 - 4 13 Totál Kategoria/Jéneru 70 25 95 5.7 Totál Estudantes. Totál estudantes iha ETA Natarbora, Moleana no Don Bosco Fuiloro tinan eskolár hosi tinan eskolár 2015 to’o 2017 mak hanesan iha Tabela 5, 6, no 7. Tabela 5. Totál estudantes tinan eskolár 2015. No. ETA Númeru Estudantes Tinan Eskolár 2015 Totál (Pessoas)10o Ano 11o Ano 12o Ano 1. ETA Natarbora 110 61 76 247 2. ETA Moleana 100 78 81 259 3. ETA Fuiloro 80 - - 80 Totál 290 139 157 586
  • 40. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 35/61 Tabela 6. Totál estudantes tinan eskolár 2016. No. ETA Númeru Estudantes Tinan Eskolár 2016 Totál (Pessoas)10o Ano 11o Ano 12o Ano 1. ETA Natarbora 94 80 55 229 2. ETA Moleana 74 64 54 192 3. ETA Fuiloro 62 66 - 127 Totál 229 210 109 548 Tabela 7. Totál estudantes tinan eskolár 2017. No. ETA Númeru Estudantes Tinan Eskolár 2017 Total (Pessoas)10o Ano 11o Ano 12o Ano 1. ETA Natarbora 110 61 - 247 2. ETA Moleana 100 78 - 259 3. ETA Fuiloro 79 62 66 207 Total 330 176 190 696 5.8 Progresu Alumni ETA. Progresu alumni hosi ETA sira ne’ebé MAP tutela tuir tinan eskolár mak hanesan iha Tabela 8. Tabela 8. Progresu alumni ETA tuir tinan eskolár. No. Tinan Eskolár ETA Kompozisaun Alumni Totál (Pessoas) Mane Feto 1 2005/2006 Natarbora 38 3 41 Moleana 44 19 63 Don Bosco Fuiloro 37 6 43 Sub Totál 1 147 2 2006/2007 Natarbora 47 10 57 Moleana 43 26 69 Don Bosco Fuiloro 35 13 48 Sub Totál 2 174 3 2007/2008 Natarbora 29 6 35 Moleana 35 5 40 Don Bosco Fuiloro 17 7 24 Filiál Oe-Cusse 24 38 62 Sub Totál 3 161 4 2008/2009 Natarbora 46 13 59 Moleana 75 20 95 Don Bosco Fuiloro 23 18 41 Filiál Oe-Cusse 9 6 15 Sub Totál 4 210 5 2009/2010 Natarbora 75 29 104 Moleana 88 23 111 Don Bosco Fuiloro 45 15 60 Filiál Oe-Cusse 5 5 10 Sub Totál 5 285 6 2011 Natarbora 85 15 100 Moleana 102 61 163 Don Bosco Fuiloro 23 14 37 Filial Oe-Cusse 30 18 48
  • 41. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 36/61 Sub Totál 6 348 7 2012 Natarbora 47 18 65 Moleana 80 50 130 Don Bosco Fuiloro 20 13 33 Filiál Oe-Cusse 27 32 59 Sub Totál 7 287 8 2013 Natarbora 64 23 87 Moleana 58 39 97 Don Bosco Fuiloro 33 13 46 Filiál Oe-Cusse 14 11 25 Sub Totál 8 255 9 2014 Natarbora 62 19 81 Moleana 49 24 73 Don Bosco Fuiloro 35 23 58 Filiál Oe-Cusse 9 5 14 Sub Totál 9 226 10 2015 Natarbora 50 24 74 Moleana 41 24 65 Don Bosco Fuiloro - - - Filiál Oe-Cusse 24 10 34 Sub Totál 10 173 11 2016 Natarbora 44 11 55 Moleana 36 18 54 Don Bosco Fuiloro - - - Sub Totál 11 109 Soma Totál 1,648 727 2,375 5.9 Atividades ne’ebé hala’o ona: a. Implementa dadaun kurríkulu foun ho sistema modulár, ne’ebé mak elabora nasionalmente hosi Ministériu Edukasaun; b. Atividades ba prosesu ensinu no aprendizajen la’o tuir kalendáriu eskolár ne’ebé Ministériu Edukasaun estabelese; c. Hala’o ona programas ba formasaun iha kontestu trabalhu (FCT) no prova aptidão profissional (PAP) ba estudantes 12.o Ano; d. Hala’o ezame nasionál ho Ministériu Edukasaun iha tinan 2015 ne’ebé mak termina Kurríkulu Polivalénsia; e. Hala’o ezame nasionál ho Ministériu Edukasaun iha tinan 2016 ne’ebé mak ba dala-uluk hosi implementasaun kurríkulu foun ho programa tékniku produsaun agrária; f. Estabelese be’e-mos ba ETA Moleana no ETA Natarbora; g. Fornese ekipamentus/materiais eskolár ba ETA ida-idak, maka:  Semi spring bad  Materiál/ekipamentus múzika  Materiál/ekipamentus desportivu  Uniforme ba estudante no funsionáriu sira. h. Fornese catering services no estabelese VSAT (internet) anualmente ba estudante sira iha kada ETA.
  • 42. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 37/61 i. Servisu hamutuk ho parseirus dezenvolvimentu, hodi hala’o:  Estabelesimentu baze demonstrasaun agrikultura modernu iha áreal Eskola Téknika Agríkula (ETA) Natarbora, ne’ebé mak utiliza mákinas/mekanizasaun modernu ba prosesu tomak, hahu hosi preparasaun, manutensaun, kolheita no pos-kolheita to’o asesu ba merkadoria;  Sentru treinamentu prátikas ba estudante no profesór sira, nomós atu sai nu’udar sentru treinamentu no estudu komparativu ba extensionistas no grupu agrikultóres iha territóriu Timor-Leste;  Suporta no apoiu estudu komparativu ba estudante sira no treinamentu/kapasitasaun adekuadu ba profesór sira iha Yuan Longping High-Tech Agriculture Co., LTD. China, hodi bele hasa’e kualidade ensinu tékniku agríkola iha Natarbora;  Hasa’e produsaun agríkola ho kuantidade no kualidade ne’ebé mak sei fó benefísiu ba ETA refere no povu agrikultór sira;  Fó motivasaun ba foin sa’e sira no agrikultór sira atu bele hili servisu iha área agrikultura nu’udar setór ne’ebé iha prosperiedade hodi kombate hamlaha no hadia kualidade moris nian;  Hahú tinan 2015, MAP estabelese ona kooperasaun di’ak ho AICAT Israel iha ámbitu formasaun no kapasatitasaun ba alumni ETA Natarbora, Moleana no Fuiloro, nomós ba universitáriu sira hosi Universidade Nasionál Timor Loro Sa’e (UNTL) no Universidade Oriental (UNITAL);  Alumni no universitáriu sira hetan seleksaun rigorozamente iha nível Eskola no Universidade nomós iha nível DNFTA-MAP sentrál, molok sira ne’ebé seleksionadu bele ba partisipa formasaun/kapasitasaun adekuadu iha AICAT Israel, hodi hetan kualifikasaun profisionál durante fulan 11 nia laran;  DNFTA-MAP haruka ona ema naín 100, ne’ebé mai hosi alumni ETA Natarbora, Moleana no Don Bosco Fuiloro, estudantes ne’ebé livre teoria no graduadus hosi UNTL no UNITAL;  Formasaun/kapasitasaun ne’e hanesan on job training ne’ebé ekiparadu ho nível diploma I iha área agrikultura. E. Sumáriu kona-bá difikuldade prinsipal no obstákulu sira ne’ebé hasoru ona hodi alkansa ninia objetivu sira. 1. Dezafius herdadus: Estrutura orgânika:  Estrutura orgânika ne’ebé todan teb-tebes no la efisiente, ho servisu administrasaun no finansas ne’ebé segrega (desliga/hado’ok-a’an) tuir diresaun, la hó ezistênsia, iha prátika, servisu sentrál ida ho autonomia no autoridade;  Ineszistênsia ba kargu de koordenasaun ida iha diresaun-jerál sira;  Ineszistênsia ba servisu de monitorizasaun no avaliasaun nian;  Koordenasaun indiferensiada husi setór peskas no setór florestas nian;  Ineszistênsia de koordenasaun dedikada ba sektór pekuária no veterinária nian. Personalizasaun da instituisaun:  Politizasaun kona-bá servisu sira;  Afastamentu ka tau ses funsionáriu sira ne’ebé iha experiênsia natón husi pozisaun diresaun ka xefia, la hó fundamentu ne’ebé bele hare’e ho matan;
  • 43. VI GOVERNU KONSTITUSIONAL 38/61  Iha kazu balun diresaun servisu no desizaun sira ne’ebé foti la tau iha konta (la sura ho) kualkér lei ka regulamentu sira. Sistema kontrolu internu:  Ineszistênsia iha norma ka manuál prosedimentu nian sira ne’ebé iha relasaun ho jestaun finanseira, patrimonial no tezouraria nian;  Desorganizasaun absoluta kona-bá aprovizionamentu no la halo tuir lei ho frekuênsia balun;  Jestaun finanseira adiantamentu nian sira ne’ebé realiza ona, la hó komparênsia regras sira ne’ebé bele aplika;  Preparasaun no asinatura kontratu nian ne’ebé la kumpri rekizitus mínimu legalidade nian;  La iha kontrolu natón kona-bá kompra sira ne’ebé halo tiha ona, no nia kualidade rasik, mekanizmu distribuisaun no prosedimentu entrega;  Jestaun a’at kona-bá programa transferênsia públika. Finansas:  Iha konta bankária oi-oin ne’ebé la ofisiál;  Kobransa reseitas la hó depózitu;  Realizasaun pagamentu la ho entrega sasán sira;  Pagamentu sira ne’ebé la devia halo. Rekursus humanus:  Rekursus umanus la preparadu, la iha motivasaun, la natón ka insufisiente;  Ladauk iha jestaun rekursus umanus efisiente ida ne’ebé mak bele dezenvolve estratéjia sira hodi prepara diak liu funsionárius sira no promove ninia motivasaun;  Falta bo’ot kona-bá asiduidade no pontualidade. Kumprimentu ba lei:  Ladauk iha apoiu jurídiku kualifikadu;  La iha koiñesimentu kona-bá regras sira ne’ebé elementár liu kona-bá jestaun finanseira, aprovizionamentu no funsionamentu públiku. Arkivu:  Ladauk iha arkivu ne’ebé natón no adekuadu;  Funsionárius sira la hatene kona-bá oinsá organiza arkivu. 2. Dezafius prezentes: Maske MAP alkansa tiha ona rezultadu pozitivu balun, maibé tenke rekoiñese katak, sira sei mantein hela dezafiu balun bà nível funsionamentu MAP nian: Estrutura orgânika:  Estrutura orgânika, ba pesoál ne’ebé iha tiha ona (pesoál ezistente), kontinua bo’ot teb-tebes. Sistema kontrolu internu:  Maske kria tiha ona matadalan ka manuál prosedimentu oi-oin hodi hadiak sistema kontrolu internu nian, implementasaun manuál prosedimentu hirak ne’e, seidauk atinji nível exelênsia (nível diak liu teb-tebes) nian ida ne’ebé mak hein tiha ona.