4. Termodinamikā
• vielas vai to kopums ir
termodinamiska sistēma
–homogēna (viendabīga): visā sistēmā
īpašības un struktūra ir vienāda
–nehomogēna: ir vairāki apgabali, kurus
citu no cita atdala robežvirsmas
5. Nehomogēna sistēma
• katrā apgabalā īpašības un struktūra atšķiras
• atšķirīgos apgabalus sauc par fāzēm
http://whatscookingamerica.net/boilpoint.htm
šķidrums
gāzu un tvaiku
maisījums
robežvirsma
6. Alotropija
• Vieni un tie paši atomi var izvietoties dažādi:
• Mainoties atomu sakārtojumam, mainās vielas
īpašības
http://glossary.periodni.com/glossary.php?en=ozon
8. Grafikā parādās divi laika momenti, kuros temperatūras nemainās. Tie atbilst kušanas
(B–C) un iztvaikošanas (D–E) procesiem, kurus raksturo energoietilpīga saišu starp
vielas daļiņām saraušana. Slīpie grafika posmi atbilst vielas sildīšanai dažādos
agregātstāvokļos.
https://www.fizmix.lv/lat/fiztemas/vielu_fizikalas_ipasibas/faze_un_fazu_parejas/
9. 1- cieta viela,
2 – šķidrums,
3 – gāze,
A – vielas trīskāršais punkts. Trīskāršajā punktā
visas trīs fāzes eksistē vienlaicīgi.
http://kamars.lv/gazu-skidrumu-un-cietu-vielu-ipasibas/
10. https://www.fizmix.lv/lat/fiztemas/vielu_fizikalas_ipasibas/faze_un_fazu_parejas/
Ja šķidrums ir atdzesēts līdz sacietēšanas temperatūrai, tad, lai sāktos sacietēšana,
šķidrumā ir nepieciešami kristalizācijas centri, par kuriem parasti kalpo “piemaisījumi”,
kas atrodami šķidrumā. Ja šķidrums ir ļoti tīrs, tad var novērot situāciju, ka temperatūra
noslīd zem sacietēšanas temperatūras Ts, bet šķidrums vēl nesāk sacietēt (5. att. a).
Pēc kāda brīža sacietēšana tomēr sākas un temperatūra paaugstinās līdz Ts.
12. 4. agregātstāvoklis: plazma
Plazma ir jonizēta gāze, kas veidojas, piemēram,
sakarsējot gāzes līdz augstām temperatūrām.
Atšķirībā no gāzes plazma ir elektrovadītājs.
Plazmu izmanto, piemēram, plazmas gaismas
avotos un plazmas televizoros.
http://giphy.com/gifs/epilepsy-warning-gif-vRDMuINIfLTc4
13. Fāžu pārejas ietekmē
• Siltuma izmaiņas
–iztvaikošana – siltums vielai tiek pievadīts
–kondensācija – siltums no vielas tiek aizvadīts
• Spiediens (palielinot spiedienu, gāzes tiek
sašķidrinātas)
• vielas īpašības konkrētā temperatūrā (dzelzs
magnētisko īpašību maiņa 1043 K)
• ļoti zemā T daudzas fāžu pārejas (supravadītāji)
14. Puķītis. Fizika 11. klasei. Praktiskie darbi. 27. lpp.
A. Grims, jo cietā fāzē zelta blīvums ir lielāks kā izkusušam zeltam
B. Formula: m = ϱ · V
Samazinoties blīvumam ϱ [ro], palielinās tilpums V
C. Jāmeklē blīvumu tabulas un jāsalīdzina blīvums vielai cietā un šķidrā fāzē. Ja cietai
fāzei blīvums lielāks, tā grims, ja vienāds vai mazāks – peldēs.
15. Puķītis. Fizika 11. klasei. Praktiskie darbi. 27. lpp.
Dots
m = const
t = 0 o
C = const
Q = 300 kJ
ΔU = ?
Ledus / ūdens darbu neveic, tātad A=0
Q = ΔU
ΔU = 300 kJ
Iekšējā enerģija palielinājās par 300 kJ, jo
siltums tika pievadīts
16. Puķītis. Fizika 11. klasei. Praktiskie darbi. 27. lpp.
https://www.fizmix.lv/lat/fiztemas/vielu_fizikalas_ipasibas/faze_un_fazu_parejas/
http://skolas.lu.lv/pluginfile.php/48005/mod_resource/content/1/JFS3-5_SiltaFiQ
Šķidrumam iztvaikojot, tas atdziest, jo
iztvaikošanai nepieciešamais siltums
agregātstāvokļa maiņai, tiek “ņemts” no
ūdens iekšējās enerģijas.
Tvaikam kondensējoties, izdalās
noteikts siltuma daudzums.
Q
Q
18. Puķītis. Fizika 11. klasei. Praktiskie darbi. 27. lpp.
Ledū ūdens molekulas veido heksagonālu
struktūru – ledus kristālus.
Kristālā paliek ļoti daudz tukšas vietas,
tāpēc palielinās tilpums.
Kubikcentimetrs ledus sver tikai 0,9167
gramus, turpretī kubikcentimetrs ūdens
sver tieši vienu gramu.
Kristāls ir cieta viela ar noteiktu tilpumu.
19. Papildus informācijas avoti:
• https://www.fizmix.lv/lat/fiztemas/vielu_fizikalas_ipasibas/faze_un_fazu_par
ejas/
• http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_11/default.aspx@tabid=3&id=340.html
• http://www.uzdevumi.lv/p/fizika/11-klase/vielu-fizikalas-ipasibas-7363/re-
ed44ac95-d11c-43c4-b39f-f6cf036a0121
• http://kamars.lv/gazu-skidrumu-un-cietu-vielu-ipasibas/
• Агрегатные состояния вещества http://interneturok.ru/ru/school/physics/8-
klass :
– Плавление и отвердевание кристаллических тел. График плавления и отвердевания
– Испарение. Поглощение энергии при испарении жидкости и выделение ее при
конденсации пара
– Кипение. Удельная теплота парообразования и конденсации
– Решение задач по теме "Агрегатные состояния вещества. Переходы из одного
агрегатного состояния в другое"
Videostundas krievu valodā: