1. Latgolys folklorys voukuma
konkursam „Apleicīne3”
Bērzpils apleicīnes teicējas
Anna Kindzule,
Elizabete Šodnaka,
Tamāra Zelča
i jūs folklorys krōjumeņš.
Annas Griestiņas vuokums
Bērzpils pogosta biblioteka
2013. gods
Adrese: Bērzpils, Dārza 12a-8, Balvu novads, LV-4576
e-pasts: anna.griestina@inbox.lv
tel. 64546533, 26602927
1

2. Anna Kindzule.
Ar lielu sirsnību Annu atceras vecākā meita Zinaida Logina: Mana mamma bija
ļoti liela dziedātāja, dziedāja visos godos, bērēs, baznīcā, dziesmas mācījās no Teklas
Ozoliņas - savas mammas (sk. foto vecu babuļu ). Arī mani savās - manās kāzās
Golvaros (vietas nosaukums - Tabakovā ) ar citām ciema sievām tā saraudināja, ka ne
nomierināt.... no galda aizbēgu... Tās žēlās dziedāja, ka jāatstāj mātes mājas, un nez
kas sagaida pasaulē. Kad biju maza, arī es ieķērusies mammas brunčos dziedāju. Reiz,
kad mammas nebija, es uzkāpu uz ķeblīša un pilnā balsī pie cilvēku pilniem galdiem
dziedāju viena: „Saimeneicis šurp braukdamys,
Skārdā kāra prīkšauteņus;
Myusu puišim taidi verķi, Cauri gōja grabādami!" Ai, kā dabūju
trūkties....
Mamma bija ļoti gudra, strādājot par pasta priekšnieci Kļaviņu sakaru nodaļā,
pirka visas grāmatas, kas bija pastā, un mājās visa siena paštaisīto plauktu bija pilna
grāmatu - Vilis Lācis - visi Kopotie raksti, Sprīdīša bibliotēka, visas jaunākās bērnu
grāmatas mums bija, laikam vienīgajiem bērniem ciemā. Es biju lielāka, un smējos kā
mamma Birutai un Monikai vēl priekšā lasīja. Arī man mamma lasīja dzeju, stāstus,
pasakas, es augu ideālā bērnības zemē, un dzīve man tika pasniegta kā skaista pasaka..
Tas netraucēja... vien dažus punus dabūju, bet uz pašizaugsmi vedošus... Mamma jau
9. klasē atteicās parakstīt manu skolas dienasgrāmatu, jo teica: Kaidu dzeivi izdūmōsi,
taidu dzeivōsi. Es izdomāju. Izdomāju Visu!!! un man bieži ir sajūta, ka dzīvoju metru
virs zemes. Kā grūts brīdis, tā saku sev: Nu, Zina, ko gribi?? Viss, kas man ir šobrīd,
ir kaut kad iepriekš izsapņots, izdomāts un palaists tur augšā... Mammas iespaidā pati
esmu gājusi kāzās par vedējiem, varu bēru runas rakstīt un teikt, vadīt pasākumus...
Līc, kur gribi! Kad mamma vēl bija slima, viņa lasīja Grīna „Dvēseļu puteni”... un
dabas, sajūtu, emociju aprakstus varēja citēt no galvas lappusēm... Kad bēru dienā
kārtojām māju, nesu ārā grāmatas, atšķīrās šī grāmata tieši tajā lapā, ko mamma bija
citējusi... tieši tajā.. neraudāju, klusēju... Tagad tā grāmata kā svētums glabājas manā
grāmatu plauktā…
2

3. Annas Griestiņas stāstījums : „Annas apdziedāšanas dziesmas Bērzpils pagasta
bibliotēkā nonāca nejauši. Ierunājos ar māsu – Marutu Voiti, ka vācu vecās
apdziedāšanas dziesmas un latgaliskās tautas dziesmas. Viņa atcerējās, ka jau daudzus
gadus atpakaļ pie viņas nonācis Annas Kindzules bloknotiņš ar viņas pierakstītām
apdziedāšanas dziesmām. To Marutai kā nevajadzīgu atdevusi Annas meita Biruta,
kas kravājusies prombraukšanai no Golvaru Tabakovas, kur atradās Kindzuļu mājas.
Bloknotiņš ar skaistā rokrakstā pierakstītām rindiņām… kaut kur 60. gadu beigas 70. gadi. Palikusī piemiņa no Annas, kura mūžībā aizgājusi jau sen…”
Anna dzimusi 1925. gada 30. decembrī Ādama un Teklas Ozoliņu ģimenē. Ilgus
gadus strādāja Golvaros Kļaviņu sakaru nodaļā par priekšnieci. Uzaudzinājusi 3
meitas: Zinaidu, Moniku un Birutu. Mirusi Anna 1991. gada 17. jūnijā Bērzpils
pagasta Tabakovā. Apbedīta Līdumnieku kapsētā. ( Ziņas ņemtas no Bēržu Romas
katoļu draudzes arhīva )
Annas māte Tekla Ozoliņa, no kuras viņa pārņēmusi dziedāšanu. 1972.-73. g
Kindzuļu Annas ģimene Balvos gadatirgū ap 1983. g.: no kreisās vīrs Pēteris, Anna,
meitas Zina, Biruta, Monika, mazbērni. ( Foto no Z. Loginas personīgā krājuma )
3

4. Apdzīdōšonys dzīsmis iz Kindzules Annas krōjumeņa ( 60.- 70. gadi )
Bērzpils pogostā
Ņyu mes sōksim, ņyu mes sōksim
Kōzinīkus apdzīdōt.
Nav nivīna panōksnīka
Pa munam prōteņam
Nav nivīna jauna puiša,
Ar kū nakti pōrgulēt.
Spēlejat spēļmaneiši
Lai doncoj panōksnīki
Lai sajam tautu dāls
Sovu daiļu leigaveņu.
Panōksnīki vylku draudze
Kur šū nakti guliejat
Cyts pūrā, cyts ōrā,
Cyts celeņa maleņā.
Skaititēs panōksnīki
Voi jyus visi še asat
Še ir griška, še ir miška,
Ōža roga vīn navā.
Oi dižō tautu meita
Globoj myusu bōleleņu
Lai ejat kur īdami,
Ejat obi vīnu vīt.
Zynu, zynu, kam es pinu
Skaistu zīdu vainadzeņu
Kam es sovu sirdi dūšu,
Tam es sovu vainadzeņu.
Laime, laime tai mōtei,
Kurai auga skaistys meitys
Navajag lela pyura,
Nasēd ilgi bōleņūs.
Brauce, brauce panōksnīki
Gara, gara vērtineite
Veirs ar sīvu, sīv’ ar bārnim,
Ķēve ar pīci kumeleņi.
Es pasoku tev, Jōneit,
Kai lobam brōleišam
Napasie šyupeleits
Pyrmiejā gadeņā
4

5. Jau ūtrā, jau trešā
Pīdarēt pīdarieja.
Ņem, tautīt, vainadzeņu
Vīglojom rūceņom
Lai gaļveņa nasōpātu
Myužu kūpā dzeivojūt.
Vainadzeņa nūraudōju,
Kai i tāva, māmuleņis.
Ar vaiņagu vīgls myužs,
Vīgli sūļi staigojūt.
Kur, mōseņ, zōlis ņiemi
Ar kū byudus maļavōt
Rēzeknē kabakā,
Vacō žida kabatā.
Aneitei mōseņai
Treis kabatys prīkšautam
Vīnā spīgels, ūtrā grebins,
Trešā zōļu buteleite,
Trešā zōļu buteleite,
Ar kū byudus maļavōt.
Nazalīdz tu, mōseņ,
Ka ar puišim nagulieji
Nava tovs i prīkšauteņš
Vakarejū siejumeņu
Prīkšauteņs nūzagrīzss,
Izkrāmeita vōceleite.
Ai Jezup, ai Jezup,
Kai maņ tevis ļūti žāļ
Cytim sīvys kai jumprovys,
Tev kai slampa jōvolkoj.
Tev, brōleit, slinka sīva
Navā maizi meiciejuse
Es atrodu myltu sauvi
Pyrmiejā kumūsā.
Kū tī myusu kači ņaud
Pa pagaldi lūžņojūt
Panōksnīku meiteņom
Peļu kūrpis kōjeņā.
5

6. Aizamērsa, aizamērsa
Mōtei rūka napadūta
Ka gulieju siupelī
Obi rūceņis padevu.
Sudobrōta saule lece,
Ka gulieju šiupelī
Pazeļteita nūrītieja,
Ka aizgōju tauteņōs.
Tauteņōs rogainōs (?)
Laipōt vīn īlaipōju
Lyku laipu pi laipeņis
Ōrā tikt navarieju.
Ka mōseņa tu zynōtu,
Kaida dzeive tauteņōs
Tautīts tevi riudinōs,
Ik dīneņis maldinōs.
Šūret kōjeņis apāvi
Sova tāva ustobā
Dīvs tū zyna, kur nūīsi,
Kur nūausi vokorā.
Vysi mina pyura zōli,
Lai jei grima dybynā
Vysi mani īvainoja,
Lai es sleikstu osorōs.
Tautīts mani pracādams
Sūlej sovu bogoteibu
Pylnu klēti rudzu, mīžu,
Stallī bāru kumeleņu.
Ka aizīšu, tod redzeišu
Vysu tautu bogoteibu
Stallī vīna leika ķēve
Tei ar stutem atstuteita
Klētī vīna vaca teine
Trejs sānolys dybynā.
Stuņdi vīn nūstōvieju
Ar vaiņagu bazneicā
Jau munam vaiņagam
Puse zīdu nūbyruse.
6

7. Gryuts munam kumeļam
Zaļa molka vazumā
Gryuts munai mōseņai
Pyrmū godu tauteņōs.
Osa, osa pyura zōle
Aiz osuma nazīdieja
Borga, borga veira mōte
Aiz borguma narunoj.
Naraudi tu, munu mōseņ,
Na tev’ vīnu tautys vad
Vede mani vad i tevi,
Vess veļ cytys pakaļā
Vedit tautys kur vedit
Pōr sileņu navedit
Syla smiltis kōjys grauze,
Skujys byra vaiņagā.
Vedit tautys kur vazdamys
Pōr tiļteņu navedit
Grabēs muns tukšais pyurs,
Pōr tiļteņu pōrbraucūt.
Na lapeņa tī nūkryti,
Kur augdama vieliejīs;
Na mōseņa tī nūgōji,
Kur dūmōji dzeivōdama.
Gon dzaltona kļova lopa
Kreit zemē grīzdamōs
Gon bogota brōļu mōsa
Īt tautōs raudōdama.
Dzīdōtōju sīvu ņiemu,
Doncōtōju kumeleņ
Lai dzīdōja sīva muna,
Lai doncōja kumeleņš.
Leigoj muna leigaveņa
Šū rudiņ kōjeņom
Jau uz cytu rudiņteņu
Tevi stalti vyzynōš
Nu krūdzeņa iz krūdzeņu,
Ik svātdīnis bazneicā.
Leigaveņa sirdspučeite
Globoj mani dzārumā
Kai es tovu vaiņadzeņu
7

8. Jaunu dīnu izglobōj
Jaunu dīnu izglobōju
Iz rūceņu iznosōju.
Līksmojit muna draudze,
Zvīdzit muni kumeleņi
Tautu meita rūceņā
Ar vysom teleitem
Teleitem pyura zōle,
Man svešō mōmuleņa.
Ej mōseņa tauteņōs,
Dzeivoj skaisti nūgōjuse
Jo ļusteigi nadzeivōsi,
Vysi myna kōjeņom.
Vainag’ munu rūžu veitu,
Nanūkreit bōleņūs
Nūkreit tautu klieteņā
Zam orōja kōjeņom.
Gulēt slūka, gulēt irbe,
Gulēt skrieja vanadzeņš
Ej gulēt, tautu meita,
Ved i munu bōleleņu.
Nabyus vairs tev, mōseņ,
Kai cytom meitiņem
Byus vīteņa jōsataisa,
Pošai klōtu jōtsagulst.
Tys kristāvs valna bārns
Myusu Dīvam naticieja
Pārkiuns spēre, zibins mete,
Tys ar dasu kristiejās.
Vedit tautys kur vedit
Pōr upeiti navedit
Ni es mōku laivā braukt,
Ni pōr upi pōrpeļdēt.
Vedit tautys kur vedit
Pōr azaru navedit
Tai sajuks muns myužeņš
Kai diuņains ezereņš.
Gauži šalce syla prīde
Smolka leita pīlejuse
Gauži raud myus mōseņa,
Tauteņōs aizejūt.
8

9. Teicēs mani mōmuleņa
Tōli dūt naraudōt
Ni kōjeņu naapāvu
Jau māmeņa gauži raud.
Vīna pate atsašķeiru
Kai azara raudiveite
I nu tāva i mōmeņis
I cytom mōseņom.
Kur prīdeite tovi zori
Calmi vīn leidumā
Kur, māmeņa, tova meita
Krāsli vīn ustobā.
Lec mōseņa pōr galdeņu, ( galveņu ?)
Pōr osū zūbenteņu
Ka natyka orōjeņš
Pa tovam prōteņam.
Dzīdōdama mōmuleņa
Dālam kōre šyupeleiti
Raudōdama maizis prosa
Nu dieleņa leigaveņis.
Tak sauleite tacādama
Purveņā greisleņā
Īt mōseņa raudōdama
Pi dzārōja tautu dāla.
Putēt put smiļšu kolni
Myus mōseņu aizvadūt
Tī naput smiļšu kolni
Tōs put ļaužu volūdeņis.
Cytu godu myus mōseņa
Nasiedeisi raksteidama
Sēdēs bārnu šyupōdama,
Veiram biksis lōpeidama.
Dedz, tautīt, vaska sveci
Vōrtu stoba galeņā
Lai redz tova leigaveņa
Īleigōt sieteņā.
Nu vaiņaga es pazynu,
Kura muna leigaveņa
Nu vaiņaga zīdi byra,
Nu acim asareņis.
9

10. Es tautīti nūlyukōju
Vīnā kōju āvīnī
Divys sundis kōjys āve,
Trešū jyudze kumeleņu.
Kam, māmeņa, tu īlieci
Naveikleišu laiveņā
Naveikleišam caura laipa
Tu nūgrimsi dybynā.
Vaiņadzeņa nūraudōju
Tai kai sovys māmuleņis
Ar vaiņagu vīglys myužs,
Vīgli sūļi staigojūt.
Dzīdit sīvys, dzīdit sīvys
Vīna sīva vairumā
Raudit meitys, raudit meitys
Vīna meita mozumā.
Mīzeits beja, īsols tyka,
Nu īsola oluteņš
Meita beju, sīva tyku,
Nu sīveņis mōmuleņa.
Voi tei muna vīgla dīna
Zam vaiņaga guliejuse
Kai nūcēle vaiņadzeņu,
Tai nūcēle vīglu dīnu.
Es tev lyudzu, leigaveņa,
Patais’ vītu šūvokor
Kod vīteņa pataiseita,
Nōc tu pate klōtgulēt.
Patais’ vītu, tautu dāls,
Pyrmiejā vokorā
Es taiseišu vysu myužu
Klōšu boltus paladzeņus.
Bierst bārzam zalta rosa,
Strazdeņam uzlacūt
Bierst mōseņai asareņis,
Pi tautīša guļūtīs.
Žāloj mani, tautu dāls,
Kai žālōja mōmuleņa
Palīc rūku zam gaļveņis,
Ītin kōjys kažūkā.
10

11. Leigaveņa muna meilō
Glaud galveņu tu pi man’s
Es tev tāvs, mōmuleņa,
Es maizeitis orōjeņš.
Klaus, tautīti, muna vōrda,
Es klauseišu tova vārda
Vīns ūtram klauseidami,
Tai mes meili dzeivōsem.
Man bej’ vīna bolta ķēve,
Ar dakšom apgrīžama
Tū apēde vediejeņi
Jau pyrmiejā vokorā.
Spūža saule uzlākdama
Na tik spūža tacādama
Meils tautīts pracādams,
Na tik meils dzeivōdams.
Vadzī tautys nakarit
Munu zeiļu vaiņadzeņu
Nūnāmuši uzlīcit
Jaunōkai mōseņai.
Es pasoku tev, Aneit,
Naguļ upis maleņā
Pavasarī korsta saule,
Zuši leida caurumeņ’.
Jureišam i noba treis,
Kai jam gribīs brandaveina
Kai dabōja brandaveina
Vaira noba natreisieja.
Škiritēs zūsu draudze,
Laidit guļbi azarā
Škiritēs bōleleņi,
Laidit mōsu tauteņōs.
Tys Jōneits gudrinīks
Ar ōzeiti ortu brauce
Es saceju: Dīvs paleidz!
Jis ar ōzi kryumeņūs.
Kō, Jōneit, šur verīs,
Voi tu gribi bučōtīs
Lela bōrda vutu pylna
Es aiz smīkla navarieju.
11

12. Ai Pīteri, ai Pīteri
Vairs ar tevi naguleišu
Vīnu nakti pōrgulieju
Ūtru vaira naguleišu.
Vysu nakti kasiejīs,
Meistu ōrā prasiejīs
Vysu nakt’ kai suns i rēji
Un iz manis kōju cieli.
Cyti puiši meist mōcieja,
Jōneits meist namōcieja
Cyti puiši stōvus meiza,
Jōneits meiza tupādams.
Panōksneicys šur braukdamys
Skōrdā kōre prīkšauteņu
Myusu puišim taidi verķi
Cauri gōja grabeidami.
Panōksneicys tai sacieja
Malna myusu ustabeņa
Lai tai jyusus puiši berž
Kai mes berzem ustabeņu.
Tei Aneite ūru kēve
Laissem tevi oplūkā
Iz kuru pusi pazagrīze,
Symts ērzeļu pakalē.
Aiz kū rūzis šūrudiņ
Tik sorkonys nazīdieja
Pate rūžu kūpiejeņa
Ar tautom saderieja.
Bolta gōja tautu meita
Kai ar snīgu nūkrytuse
Nav ar snīgu nūkrytuse,
Īt ar sovu tykumeņu.
Tys Jōneits līliejās
Myusu meitu nagribūt
Kai saūde meitu smoku,
Kai ōzeits laiziejās.
Luste maņ, lela luste
Tū Jōneiti nūbučōt
Lela bōrda vutu pylna,
Aiz smīkla navarieju.
12

13. Tys Jōneits līliejās,
Ka jis lobs orōjeņš
Atdzan vogu, aizdzan vogu,
Verās vutu capurē.
Palaid bite, palaid bite
Kamaneiti ūzulā
Palaid mani, sveša mōte,
Šūrudiņ tauteņōs.
Lieni, lieni bierzeņš auga,
Lieni lopys darynōja
Lieni augu pi māmeņis,
Gudru ņiemu padūmeņu.
Lieni, lieni Dīveņš jōja
Nu kaļneņa lejeņā
Natraucieja īvys zīdus,
Ni nīdreite šyupōjās.
Zuda man, zuda man
Divys lītys myužeņā
Zuda man meitys vōrds,
Zuda zeiļu vaiņadzeņš.
Migleņā naredzieju,
Kas nūjēme vaiņadzeņu
Sauleitē īraudzieju
Tautu dāla rūceņā.
Skaista beja myus mōseņa
Zaļā miršu vaiņagā
Veļ jo skaista, veļ ražena
Raibiejā skusteņā.
Pi ōbelis sagšu kōru,
Pi egleitis vaiņadzeņu
Lai tys muns vaiņadzeņš
Leidz vacuma nanūbyra.
Jaunīs gails ītecieja
Vacūs gaiļu sieteņā
Es jyus lyudzu, vacī gaiļi,
Jaunū gaili naknābit.
Vaiņadzeņa vejiejeņa,
Kur vaiņaga lūku liki
Es pakōru līpeņā,
Lai vej cyta vejiejeņa.
Pīraksteits 15.11.2013
13

14. Fragments iz Annas Kindzules krōjumeņa.
14

15. Teicēja Elizabete Šodnaka.
Elizabete Šodnaka ( dz. Kancāne ), tautā saukta par Elzu, dzymuse 1961. goda 10.
martā un vuicejusēs školā Silajāņu pogostā, dzeivōjuse Feimaņu pogostā Rēzeknis
nūvodā. Nu 1980. goda dzeivoj Bērzpilī. Strōdōja p.s. „Bērzpils” par vetārsti, pēc tam
dorbojās sovā pīmōjis saimesteibā, patlobon skaitās pašnūdarbynōta persona.
Preciejusēs, uzaudzynōti 2 bārni. Dzeivoj Bērzpils pogosta Domopolē.
Elza nasen īzavuiciejusēs senū prasmi- aušonu Bērzpils saītu nomā pi ilggadejōs
talanteigōs audiejis Irēnas Kindzules, savaduse kōrteibā mammys vacōs stellis i tagad
veiksmeigi ar aušonu nūsadorbojās mōjōs. Auž sagys, greidsagys, sedzeņis.
Elzai ļūti pateik dzīdōt. Apmāram nu 2005. goda leidz 2009. godam jei dzīdōja
Bērzpils folklorys ansamblī „Saivenis”, bet dažaidu apstōkļu sakriteibys deļ aizgōja
nu tō. Apdzīdōšonys dzīsmis laika gaitā sakrōjuse nu dažaidim radinīku, draugu kōzu
gūdim, tolkom i cytom sadzeiviskōm saīšonom. Arī latgaliskōs dzīsmis pamatā
pīraksteitys i sakrōtys jau seņ, nadaudz papyldynōtys ar kaidu jaunōku dzismi, bet
tōm nabeja taida nūpītnōka pīlītojuma, cikom Elza nasōce dzīdōt folklorys kūpā.
Elzys stōstejums pīraksteits 19.11.2013
.
Elza pēc folkloras kopu koncerta Mežvidūs Kārsavas pusē.
15

16. Bērzpils folkloras kopa „Saivenis” ar vadītāju P. Sudarovu.
Elza stāv otrā no kreisās, Tamāra stāv pirmā no labās.
16

17. Apdzīdōšonys dzīsmis iz Šodnakas Elizabetes krōjuma Bērzpils pogostā
Tys Jōneits līliejās,
Ka jam zalta stundinīks
Tys nabeja stundinīks,
Tys bej vepra meizaļnīks.
Nazasmej tu, Anneņ,
Zūbu sovu man narōdi
Ka es ņimšu ūša vāzu,
Es tev zūbus izbadeišu.
Tys Jōneits līliejās,
Ka jys lels bagaturs
Vīni poši bryuni svōrki
Tī tāvam, tī dālam.
Pūgōta, pūgōta Mareitei prīška
Vairōk pupu kačīnei
Nakai pūgu Mareitei.
Tei Mareite šurp braukdama
Zīpem zūbus balynōja
Taipat vīnā zūbu šķierbā
Vardis kōja korojās.
Aneitei mōseņai
Pylni piersti gredzenteņu
Pylni piersti gredzeņteņu
Pylni kōrkli šyupeleišu.
Mareitei mōseņai
Riņķim motu goli grīsti
Riņķim motu goli grīsti
Nava labi izsukōti
Pele bārnus pataisēja
Pošā motu galeņā.
Tys Jōneits acasāda
Iz tō benča caurumeņa,
Lai varieja purkšinōt
Nu cauruma caurumā.
Izej ōrā tu, Jureit,
Es aiz teve navarieju
Nu tev’s smird keiļa smoka,
Tev ir keiļa zōbaceņi.
17

18. Aneitei mōseņai
Dzylna klīdze vādarā,
Kur pagrīze dagunteņu,
Tī izkola caurumeņu.
Bērzpilīši līliejās
Lobim zyrgim sabraukuši
Cyts iz ōža, cyts iz kozys,
Cyts iz sīvys sprēsleiceņis.
Īzašaun tu, Jōneit,
Malna vierša caurumā
Ja tev tī labi beja
Sauc cytus pakaļā.
Kas tev dūs lēļa bārns
Laksteigolu aizdzīdōt
Lēleits dzīd pūreņā,
Laksteigola ōreņōs.
Tys Jōneits bļūdu jauce
Vystas čūksta mekleidams
Voi tu okls naredzēji
Es īlyku maleņā.
Lela rasna kristamōte
Kas jū rasnu rasnynōja?
Siļķys, bulkys, ols pudelis,
Aļozeņa kapitals. ( pašis veira )
Bōla, bōla tei Mareite,
Kas jū bōlu balynōja?
Blusa nobu pōrcietuse
Vysu asni izdzāruse.
Tei Mareite parsiejās
Namōcieja parsētīs
Ej iz klāvu pazaparsi
Ar tīm myusu syvānim.
Nazalīdz tu, Aneit,
Ka ar puisi nagulēji
Obi divi gulejat
Maisā kōjys sabōzuši
Obi kūpā guliejat
Kuli rūkā turieji.
Izej ōrā tu, Aneit,
Kū es tev parōdeišu
Andrīveņa dvēseleite
Pus pa gaisu lidinōja.
18

19. Nazalīdz tu, Jōneit,
Ka ar Mari nagulieji
Obi divi gulējat
Vīnā cyukys midzeņā.
Ēdi, ēdi tu, Mareit,
Svīd pa lūgu kimūseņu
Tō Jōneiša dvēseleite
Gaida tovu kimūseņu.
Es sacieju tev, Jōneit,
Tu iz benča nazasiesti
Vysi meitu kulaceņi
Lein tovā mogorā.
Jōneišam grīzti moti
Kai tam myusu vucynam
Vucynam pīdarieja
Tev, Jōneit, napīdar.
Tys Jōneits acasāda
Pošōs sūla meitovōs
Ni jam šurpu, ni jam turpu
Pylna dirsa skabardzeņu.
Bērzpilīši galis prosa
Kur man beja gali ņimt
Bolta kēve stalindzī
Tei veineņu tacynōja.
Panōksnīki sabraukuši
Solmi vīn vādarā
Te paēde kvīšu maizis,
Vysus solmus izkratieja.
Tys Jōneits šur braukdams
Škitās kauna naredzēt
Treis mōseņis apsadiersa
Dagunteņa galeņā.
Kō, Jōneit, šur verīs
Voi tu gribi bučōtīs?
Samoksoj žeidītei
Tei tev labi nūbučōs.
Jōneišam rati moti
Kas jūs ratus ratynōja
Šūvosor seiki putni
Dēļ perekļu iznosōja.
19

20. Kō gaidēji tu, Jōneit,
Ka tu sīvys naprecieji
Voi gaidieji pakausī
Mēnesnīku izlacūt.
Zynu vaini Mareitei
Deļ ko puiši naprecieja
Zyla streipe par vādaru
Krysts vādara galeņā.
Jōneišam plota pīre
Kai tam Bolvu ierzeļam
Iz Bolvim, iz Bolvim
Iz cytim ierzeļim.
Šmuka, šmuka tei Mareite
Aiz šmukuma navarieju
Man nūtryuka biksem pūga,
Iz tevim verūtīs.
Skaista, skaista tei Anneņa
Kas jū skaistu skaistynōja
Cukureņis, kompeteitis,
Tō Jōneiša kapitals.
Aneitei mōseņai
Malna kleita mugorā
Jau boltū atdavuse
Par vādara laitejumu.
Tys Jōneits apsapyrda
Pēc bļūdeņis snāgdamīs
Ka zynōji taidu čūkstu
Kam ar solmim naaizbōzi.
Tei Mareite bulku prosa
Kur man beja bulkys ņimt
Paceļ blūzi pazaver
Pošai bulka ozūtē.
Mareitei mōseņai
Kreisīs cics nuzagrīzss
Ņemit puiši apsis mītu
Grīzit vaini atpakaļ.
Tei bryuteitis kristamōte
Kai mogona platiejās
Tei bryugona kristamōte
Kai rogona kratiejās.
20

21. Es skotūs, es verūs
Kas zam golda grabynōja
Kristamōte smiti (kiusi) cierpa
Vylnu lyka skalinī.
Oi Jōneit, oi Jōneit,
Tovu lelu bezkauneibu
Tu izvylki ubadzei
Pošu lelū maizis kanci.
Oi Jōneit, oi Jōneit,
Tovu lelu bezkauneibu
Piertī bōbu nūslōpieji
Ar pīcim bierneņim
Lai tei bōba kū tei bōba,
Kū tōs pīcys dvēseleitis.
Es skotūs, es verūs
Kas zam golda vizuļōja
Mareitei solmu kivss
Tys zam golda vizuļōja.
Mareitei rata kleita
Veļ ratōka apakškleita
Vakar spolva izdeiguse
Šudiņ cauri izleiduse.
Tys Jōneits šur atbrauce
Kosainū sovu litku
Cyti gosti ēde, dzēre,
Jōneits sovu litku kosa.
Zynu vaini Mareitei
Deļ kō puiši napreceja
Skudrys dirsu izādušys
Slapniejā vosorā.
Tys Jōneits līlejās,
Ka jis lels medinīks
Vylkam šāve, lopsai tyka
Gotovā caurumā.
Ej, mōseņ, tauteņōs
Ņem skručeiti, ņem slūteņu
Tautu dāla ustabeņa
Leidz lūgim māslu pylna.
Jōneišam brōleišam
Zvaneņš lipys galeņā
Cik iz meitom laviejās,
Cik zvaneņš zvaniejās.
21

22. Ēdit gaļu panōksnīki
Nazynit, kaida gale
Seiļa gale, keiļa gale,
Vacō buļļa pautu kule.
Kur, Jōneit, mozgōjīs,
Ka tu brauci laulōtīs
Cyuku klāvā, cyuku klāvā,
Raibys cyukys meizolūs.
Kur, Mareit, mozgōjīs,
Ka tu brauci laulōtīs
Straujys upis maleņā
Takūšā iudinī.
Tys Jōneits muti slauka
Rōda sovu mutis autu
Maņ boltōks kōjys auts,
Kai Jōneišam mutis auts.
Tei Mareite muti slauka
Rōda sovu mutis autu
Man boltōks kōjys auts
Es ļaudīm narōdieju.
Jōneišam brōleišam
Treju ōdu zōbaceņi
Suņa ōda, kača ōda,
Aizpārnejō kumeleņa.
Suņa ōda rītiņ rieja,
Kača ōda ņaudēt ņaud,
Aizpārnejō kumeleņa
Bubynōt bubynōja.
Čakla, čakla tei Anneņa
Tōli tautys daudzynōja
Gultā tai saule lēce,
Gultā saule nūrītieja
Gultā sovys kōjys āve
Iz poduškys sādādama.
Oi Jōneit, oi Jōneit,
Tovu spicu dagunteņu
Nu kumeļa nūlākdams,
Nūdur munu sivēnteņu.
22

23. Tymā upis molā.
Dzagyuze kiukōja tymā upis molā,
Kur puiši gōja reitā sīnu pļaut.
Naej, naej, meiteņa, pōr upeiti pōri,
Ka nanūkryta tovis vainadzeņš.
Dzīd laksteigola tymā upis molā,
Kur puiši gōja reitā sīnu pļaut.
Naej, naej, meiteņa, pōr upeiti pōri,
Ka nanūkryta tovis vainadzeņš.
Palaidi, māmeņa, mani pōr upeiti
Aiznesšu brōleišam syltu launadzeņu.
Naej, naej, meiteņa, pōr upeiti pōri,
Ka nanūkryta tovis vainadzeņš.
Aiznesšu brōleišam syltu launadzeņu,
Aiznesšu tautīšam meilu lobdīneņu.
Naej, naej, meiteņa, pōr upeiti pōri,
Ka nanūkryta tovis vainadzeņš.
Brydu pōr upeiti, kōjeņis mierka,
Redzieju tautīti, sirsneņa sytōs.
Naej, naej, meiteņa, pōr upeiti pōri,
Ka nanūkryta tovis vainadzeņš.
Tymsā mani tautys vede.
Tymsā mani tautys vede
Tymsā jyudze kumeleņ
Lai naradzu tāva sātu,
Lai naītu atpakaļ.
Ai rai rīdi, ai rai rīdi,
Lai naītu atpakaļ.
Zynu,zynu tāva sātu
Man navajag rōdeitōj
Kļaveņš auga vōrteņus
Margōtim zareņim.
Ai rai rīdi, ai rai rīdi,
Margōtim zareņim.
Strodi dzīdi pa zorim,
Laksteigola viersyutnē
Strodi soka dzīdōdami,
Kas te brauc, ka zeme treic.
Ai rai rīdi, ai rai rīdi,
Kas te brauc, ka zeme treic.
23

24. Tai atbrauce myus mōseņa
Par deveņis vasareņ
Par deveņis vasareņis
Ar deveņim kumeļim.
Ai rai rīdi, ai rai rīdi,
Ar deveņim kumeļim.
Tai atbrauce myus mōseņa
Par deveņis vasareņ
Ar deveņim kumeļim,
Ar septeņim dieleņim.
Ai rai rīdi, ai rai rīdi,
Ar septeņim dieleņim.
Vacīs rupucs.
Iz vacys okys sykruma
Sēd zaļim byudim vardive
Tai acīs ryugtys osorys
Pēc vacō drauga rupuča.
Rupucs kryta tautys karā,
Karōdams ar buržujim
Nu tō laika vardiveite
Palyka par atraitneiti.
Gribit puiši jemit mani,
Ja nagribit najemit
Es guleišu pi māmeņis,
Bruncī kōjys satynuse.
Kas gaiļam nadzīdōt
Pakaš, pakaš, otkon dzīd
Kas vacam nagulēt
Apgrīž kuli, otkon guļ.
Puiss ap kolnu mīžus pļōve
Vydā boltu ōbuleņ
Valādams i acādams
Apleik grīze velieneņ.
Mīleidams i bučōdams
Apkōrt grīze jaunu meitu
Rinčī grīze jaunu meitu
Caurumeņa maklādams.
24

25. Orōjs ora ceļa molā
Kuli kōre bierzeņī
Garom gōja jaunys meitys
Redz, ka kule kirinej.
Vīna soka naudys moks,
Ūtra soka brīža rogs
Trešō soka tei nav tīsa,
Tei ir jauna puiša mīsa.
Pajāmuse aiznasuse
Īlīk pyura dybynā
Kod pyureņu kustynōja,
Tod sirsneņu lustynōja.
Meitine kai buļceņa.
Es meitine kai buļceņa
Dzeivōju bez bādu
Komēr cytys pyuru lyka,
Es pa prīkšu grūziejūs.
Vysi gōja, vysi gōja
Reitā lynus plyukti
Es vīn deči apsvīzdama
Mīdzeņu gulieju.
Pušdīnōs i es izgōju
Sovā rūžu dōrzā
Nōtrem kōjys apdzeldieju,
Rūžu naredzieju.
Zvōrguleišus sadzierdieju
Siebrineicys sātā
Voi tōs tautys glupys beja,
Ka maņ’ naredzieja?
Es meitine kai buļceņa,
Kai rūzeite sōrta
Loba beju, vysim devu,
Naudys naprasieju.
Židim devu vokorā i,
Čigonam i reitā
Sovim puišim latgalīšim
Vysu garu nakti.
Voi tōm tautom pyuru vajag,
Voi rūzeitis dōrzā.
Ni man vīna, ni man ūtra,
Ni man vainadzeņa.
25

26. Sasatyku puiškinu
Sasatyku puiškinu tilteņa molā
Vysi muni kauleņi tierptin i tierpst
Rai ridi ram, rai ridi ram,
Vysi muni kauleņi tierptin i tierpst.
Salasieju ūdzeņis, pazaškinu rīksteņu,
Navaru puiškinu pīlabynōt.
Rai ridi ram, rai ridi ram,
Navaru puiškinu pīlabynōt.
Nūpliešu pučeitis, pynu vainadzeņu
Navaru puiškinu pīlabynōt.
Rai ridi ram, rai ridi ram,
Navaru puiškinu pīlabynōt.
Pagrīžu byudeņi, dūdu jam rūceņu,
Navaru puiškinu pīlabynōt.
Rai ridi ram, rai ridi ram,
Navaru puiškinu pīlabynōt.
Gon cepu, vōrieju, alteņu lieju,
Navaru puiškinu pīlabynōt.
Rai ridi ram, rai ridi ram,
Navaru puiškinu pīlabynōt.
Pagrīžu prīškeņu, paceļu brunceiti,
Nu varu puiškinu pīlabynōt.
Rai ridi ram, rai ridi ram,
Nu varu puiškinu pīlabynōt.
Sastyku puiškinu tilteņa molā,
Vysi muni kauleņi tierptin i tierpst
Rai ridi ram, rai ridi ram,
Vysi muni kauleņi tierptin i tierpst.
Eima, eima mes mōseņis.
Eima, eima mes, mōseņis,
Pa upeitis molu
Pa upeitis molu,
Pa smōrdeigu pļovu.
Tymā upis molā
Auga apeineiši
Paškinu apeini
Zaļu da smōrdeigu.
26

27. Padoru aļteņu
Soldonu da gordu
Paprosu gasteņu
Bogotu da skaistu.
Paprosu cīmā
Meilū mōmuleņu
Ēdi, dzeri tu, māmeņa,
Reitu brauc iz sātu.
Kam mani atdevi
Tōliejā puseitī,
Tōliejā puseitī
Pi bogotim čiuļim.
Bierst munys osorys
Kai rudiņa leiti
Bōļ muna sirsneņa
Kai rudiņa zōle.
Tai nūdzeļtieju
Kai dzaltona kļova
Plota, plota kļovai lopa
Kreit zemē grīzdamōs.
Gon bogota brōļa mōsa
Īt tautōsi raudōdama.
Eima, eima mes, mōseņis,
Pa upeitis molu
Pa upeitis molu,
Pa smōrdeigu pļovu.
Es beju māmeņai
Es beju māmeņai vīna poša meiteņa
Nazynu kaidu veiru jimt
Māmeņa soka grōvrača dālu
Voi voi, māmeņ, nā, nā, nā
Vysi tod sauks par grōvrača sīvu
Grōvracs dubļu bridiejeņš.
Es beju māmeņai vīna poša meiteņa
Nazynu, kaidu veiru jimt
Māmeņa soka skrūdera dālu
Voi, voi, māmeņ, nā, nā, nā
Vysi tos sauks par skrūdera sīvu,
Skrūders bikšu lōpeitōjs.
27

28. Es beju māmeņai vīna poša meiteņa
Nazynu, kaidu veiru jimt
Māmeņa soka bondara dālu
Voi, voi, māmeņ, nā, nā, nā
Vysi tod sauks par bondara sīvu,
Bondars i bucu steipōtōjs.
Es beju māmeņai vīna poša meiteņa
Nazynu, kaidu veiru jimt
Māmeņa soka pūdnīka dālu
Voi, voi, māmeņ, nā, nā, nā
Vysi tod sauks par pūdnīka sīvu
Pūdnīks mōlu meiceitōjs.
Es beju māmeņai vīna poša meiteņa
Nazynu, kaidu veiru jimt
Māmeņa soka muzikanta dālu
Voi, voi, māmeņ, jā, jā, jā
Tēteits i spielēs, bierneņi doncōs
Vareišu poša pasprindžōt.
Treis vokori vītu taisu
Treis vokori vītu taisu
Vacajami bryugonam.
Skuju klōju paladzeņu,
Akmiņ lyku pagalvī.
Es palyudzu tāva gaili,
Lai reit agri nadzīdoj.
Ak tu nalobs tāva gaiļs,
Kō cik ilgi nadzīdōj.
Maņ beja i šei naksneņa
Treis gadeņu garumā.
Treis vokori vītu taisu
Jaunajami bryugonam.
Boltu klōju paladzeņ,
Spylvyn lyku pagalvī.
Es palyudžu tāva gaili,
ai reit agri nadzīdoj.
Ak tu nalobs tāva gaiļs,
Kam cik agri nūdzīdōj.
28

29. Maņ beja i šei naksneņa
Pusstuņdeitis garumā.
Mōte cepa kukuleiti
Mōte cepa kukuleiti, es siedieju raudōdama
Sūla mōte kukuleiti, es tik siežu raudōdama.
Sūla mōte villaineiti, es tik siežu raudōdama
Sūla mōte raibu gūvi, es tik siežu raudōdama.
Sūla tāvs i siermu zyrgu, es tik siežu raudōdama
Eisi mōte dūmōjuse: voi meiteņa pusi gribi
Ak tu zalta māmuleite, tovu jauku volūdeņu.
Rūtoj bite, rūtoj saule
Rūtoj bite, rūtoj saule, rūtoj, rūtoj,
Pa lelū teirumeņu, rūtoj, rūtoj.
Saule sīnu kaļteidama
Bite zīdus laseidama.
Saule zīdus izkaļtieja,
Bite zīdus naizlasieja.
Saule sīnu škyuneitī,
Bite zīdus treineitei.
Oluteņs – bōleleņš
Mīļi lyudzu tautu dālu
Ap galveņu glōsteidam
Nadzer ilgi krūdzeņā,
Nastōdini kumeleņ.
Tautu dāls krūgā dzēre,
Cikom ūtra napazyna
Zyrgu sovu znūtu sauce,
Sīna kaudzi leigaveņu.
Kai es teiču tai nūtyka
Lelam krūga dzārōjam
Zyrgs aizskrieja meža ceļu,
Zors nūrāve capureiti.
Es pīdzieris kai viļcenis
Nadziers muns kumeleņš
Nazynōja zyrgu ķerti
Na nu zora capureiti.
29

30. Īt pa ceļu raudōdamis,
Capureiti maklādams;
Capureiti maklādamis
Sov zirdzeņi maklādams.
Trei mōseņis ūgōs gōja
1. Treis mōseņis ūgōs gōja malnajōs meļneicōs
2. Divys ūgu pīlasieja, trešō mežā nūblūdieja.
3. Taku, taku pa celeņu, sateik jaunu zvejnīceņu.
4. Lobdīn cīma zeļtineite, byusi muna leigaveņa.
5. Kai es varu tova byuti, ka maņ mozs augumeņš.
6. Kas nu daiļa augumeņa, ja nav loba tykumeņa.
7. Puiši meitys meili tura, meitys puišus naļūbēja.
8.Vīnu pōri orklā jyudze, ūtru pōri eciešōs.
9. Trešū pōri paturieja, ar kū meili pōrgulēt.
Svātō Mōra tiergā gōja
1. Svātō Mōra tiergā gōja,
Mani leidza vadynōja,
Mani leidza vadynoj.
2. Sev apjūza zalta jūstu,
Maņ apjūza sudrabeņa.
3. Apjūzdama tai sacieja
Nosoj skaisti bōrineite.
4. Nav maņ tāva, nav maņ mōtis,
Nav maņ eistūs bōleleņu.
5. Mežā tāvs, mežā mōte,
Mežā eistī bōleleņi.
6. Ūzuls tāvs, līpa mōte,
Veituleņi – bōleleņi.
Aizalaide sauleite
Aizalaide sauleite aiz mōkūneiša,
Aizasēde mōseņa aiz gaļdeņa,
Boltōs rūceņis lauzeidama,
Māmeņis mīļōsi praseidama
Māmeņa mīlō i vēlej man lobu
Na iz vīnu dīneņu, iz vysu myužu.
30

31. Dzīdit jauni, dzīdit vaci / P. Sudarova teksts un notis
Dzīdit jauni, dzīdit vaci ( meitys, puiši )
Vysi vīnā puļceņā
Vysi vīnā puļceņā
Lelā dzīsmu saītā.
Mes dzīžami reitā agri,
Dzīžam vālu vokorā
Dzīžam dorbu dareidami,
Dzīžam bārnus aukleidami.
Jaukys ( čaklys) ira myus meitinis
Sprūgainim mateņim
Skaistom acim, sōrtim vaigim,
Slaidu, daiļu augumeņ.
Pašys vierpe, pašys aude,
Pašys pyuru darynōj
Tauteņōs izīdamis
Lyka rūžu vainadzeņu.
Cīma puiši prīcōjōsi
Par daiļōmi leigovom
Ni tī dzēre, ni slinkoja,
Sīvys mīļi saturieja.
Es bej loba īmetēja
1.Es bej loba īmetēja
Tū nivīnam nanūlīdžu.
Oi, lillā, lillā,
tū nivīnam nanūlīdžu, nanūlīdž.
2. Es nūdzēru brōleišami
Treju godu kumeleņu.
3.Treju godu kumeleņu,
Stallī malnu sprūgaineiti.
4. Kurs puiseits i mani ņēme
Lai pa prīšku bryuzi taisa.
5. Lai es varu bryuža durvis
Ik reiteņu vyrynōti.
6. Bryuža durvis vyrynōti,
Bryuža prīškā grūzētīsi.
7. Bryuža prīškā grūzētīsi,
Jaunus puišus kaitynōti.
31

32. Staujis, straujis upis molā
Straujis , straujis upis molā
Dzeivoj daiļa meitine
Meitini bej īmīļōj’ši
Divi draugi sirsneigi.
Vīnā vālā rudiņs naktī
Drauga mōjōs naatrūn
Drauga mōjōs naatrūnu
Zin’ kur draugs ir palicis.
Ātri es uz laivu steidzūs
Laiveņis vairs naatrūn
Pōri upei pōrpeļdieju
Dreiž pi lūdzeņ’ tyvōjūs.
Caur lūdzeņu īraudzieju
Draugam kliepī meitini
Palīc sveiks muns mīlīs draudzeņ
Tev pīder šei meitine.
Tev pīder šei meitine
Man šis tymsais atvareņš
Draugam laimis naapskaužu,
Dūdūs tymsā otvorā.
Lecit puiši, lecit puiši
Lecit puiši, lecit puiši rai-ridi-rā
Uz tōm cīma meitiņom rai-ridi-rā.
Pīdz.:
Meitiņ nōc ar mani, leksim kūpā obi
Es tev dūšu seipulus ar tū vysu kōtu.
Bāgat meitys, bāgat meitys
Nu tīm cīma puisānim.
Lecit meitys, lecit meitys
Uz tīm cīma puisānim.
Tekleit, es tev sacieju
Naēd rutku ni būrkonu.
Rutki tovu sirdi grauze,
Būrkons pyute viedereņu.
32

33. Tōli dzeivoj muna meilō
Tōli dzeivoj muna meilō
Es navaru sazatikt.
Jemšu stallī siermu zyrgu,
Braukšu meilōs apsavērt.
Leidz pus ceļa nanūjōju
Nūzazvīdze kumeleņis.
Pi vōrtim napījōju
Iztak meilō raudōdama.
Vīnu rūku vōrtus vēre,
Ūtru slauka asareņis.
Naraud gauži muna meilō
Es jau tevi napamesšu.
Mīdzeņš īti, gulēt gribu
Mīdzeņš īti, gulēt gribu,
Nalaiž mani mōmuleit.
Soka mōte nalaizdama
Tev, meitiņa, daudz vajag.
Vajag cymdu, vajag zeču,
Vajag boltu villaineiš’.
Pa pļaveņu staigādama
Cymdu, zeču pīadēj’.
Kaidi zīdi pļaveņā i ,
Taidi munā cimdeņā.
Es cimdeņa naadieju
Bez dzaltona dzeipareņ’.
Zynoj sovu orōjeņu
Dzaltonim i mateņim.
Kū es mesšu, kū es ausšu
Nu tō vīna komuleit’.
Kū pret tautom līleišus i
Ar tū vīnu brōleleņ’.
33

34. Lec sauleite reitā agri,
Speid pa lūgu ustobā.
Bōrineite sagšas aude
Tymsiejā i kakteņā.
Es sovam i mīlajam i
Zylus cymdus nūadēj’.
Lai jis mani tai mīļōja,
Kai zylū i vizbuleit’.
Pierakstīts 14.11.2013
34

35. Fragments no Elzas šodnakas krōjumeņa
35

36. Teicēja Tamāra Zelča.
Dzymuse 1938.godā 28.oktobrī Tilžys pogosta
"Jaunkeibōs" Olgas un Marka Klitončiku ģiminē.
Vuicejusēs Bērzpils vydusškolā, kuru beiguse
1957.godā. 1960. godā beiguseVecbebru
lauksaimnīceibys školys Mōjtureibys nūdaļu.
1979.godā naklōtīnē beiguse Latvejys RNLT
Agronomejys nūdaļu. Nu 1967.goda leidz 1978.godam Tamāra strōdōjuse Golvaru 8gadeigajā školā par rūkdorbu, dzīdōšonys i bioloģejis školōtōju. Nu 1978.goda leidz
1996. godam, kod aizgōja pensejā, strōdōjuse Bērzpils pogostā par sekretari. Pogostā
vadejuse vysus kulturys pasōkumus, reikōjuse ģimiņu tradiceju vokorus,
vakareišonys, kōzys, krystobys, bejuse izvadeitōja bērēs.
Kūrūs Tamāra dzīd jau nu 4.klasis. Mōceidamōs Vecbebrūs, dzīdōjuse sīvīšu kūrī.
Bērzpils pogosta kūrī dzīdōja nu 1978.goda leidz 1996.godam, ar kūri pīsadalejusēs
VIII Latvejys Dzīšmu svātkūs Reigā. Folklorys kūpā sōkuse dzīdōt nu 1980.goda, kas
tymā laikā dorbōjās školōtōjis E. Vaskinovičas vadeibā. Pastōveigi folklorys kūpā
dzīd nu 1996. goda, kūpš vairs napastōv pogosta kūrs.
Tamāra pēc apsapreceišonōs ilgus godus dzeivōja Bērzpils pogosta Gabrānūs, kur
jīm ar veiru beja sova lauku saimesteiba. Tur, Zosuļu pusē dzeivōdama, Tamāra
savōkuse apdzīdōšonys dzīsmis iz tōs pusis vacūs dzīdōtōju - Ondrupa ( dz. Rakstiņš )
Jezupa, Šadres Stefānijas, Spridzānes Helēnas ( 1910-1999 ) un nu sovys Klitončiku
ģiminis – mōte Olga ( 1896-1989 ) i tāvs Marks ( 1890-1984 ) - krōjumim. Mōte
nōkuse iz Garūssylu, Skujetnīku pusis, bejuse lela dzīdōtōja. Nīvīnā gūdā, ni tolkā
naiztykuši bez apdzīdōšonys. Ari Tamāra vysu myužu ir bejuse lela dzīdōtōja i
jūprūjom pi dzīdōšonys pīsaturīs.
Pīraksteits 19.11.2013
( Nadaudz izmontotys ari ziņis iz Balvu CB Kulturvēstures datubāzis )
36

37. . Apdzīdōšonys dzīsmis iz Tamāras Zelčas krōjuma Bērzpils pogostā.
1.Par kū zylys, par kū malnys
Mežārīšu jaunys meitys
Ūgļu maisu apādušys
Par viežim dūmōdamys.
2.Pilni kōrkli boltu ōžu
Ļipys vīn škurynōja
Tī nabeja bolti ōži
Tī kaimiņu jauni puiši.
3.Lepnis, lepnis mežārītis
Aiz lepnuma nazynōja
Ar cymdim gūvi slauce,
Leitussorgu turādamis.
4.Mežārīši līliejōs,
Ka jī leli bogaturi
Pīci klāvi, vīna vuška,
Cik vīn spolvys kai uz golvys.
5.Aneitei patykās
Kaimiņam mutes dūt
Cik vīn napatyka
Vuts pa ūsom ķivōjās.
6.Nadūd Dīvs taidys bādys
Kaida bāda kaimiņam
Vuškys vylnu nūādušys
Rudzu zōli dūmōdamys.
7 Mežārīšu meiteņom
Malnys zečis kōjeņā
Jau boltōs atdavuse
Par vādara laitiejumu.
8.Mežārīšu jaunim puišim
Kai syvāns kumeleņš
Cik gribieju riņķi grīzt
Māslu čupā apturieju.
9.Plotys nōss Jōneišam
Kai tam sābru ierzeļam
Tys saūde meitu smoku
Par deveņi nūvadeņi.
37

38. 10.Vaci puiši šurp īdami
Putrā bōrdu brucynōja,
Lai dūmōja myus meiteņis
Jauni puiši sabraukuši.
11.Mežārīši atbraukuši
Raibiejūs ancukūs
Es redzieju aizvakar
Raibu kuci deirojūt.
12.Mēžārīši līliejōs,
Ka jī leli bogaturi
Paši pluša, ūlys truša
Vōvereitis pavēdere.
13.Mes vieliejam mežārīšim
Myužam lobu veseleibu
Ik svātdīnis bazneicā,
Dorbdīnōs krūdzeņā.
14.Mežārīšu meiteņom
Rupi, rupi lindraceņi
Lai jī byutu rupi, strupi,
Kab kod labi izmozgōti.
15.Voi meitinis, voi meitinis
Kai man jyusu ļūti žāl
Vysi ļaud’s kai cylvāki
Jyus kai bārza strumpuleiši.
16.Mežārīši Dīva ļaudis
Sova Dīva napazyna
Satykuši malnu kači
Soka: myusu pesteitōjs.
17.Tys Jezups kuci trence
Ap tū lelū solmu kaudzi
Voi tu oklys naredzieji
Četrys kōjys, gara aste.
18.Kur palyka tei Aneite,
Ka naredz staigojūt
Piertī vōrej auzu putru,
Ar kū gostus pabarōt.
19.Bierzpilīši sovys sīvys
Zam tilteņa sabōzuši;
Mežārīši izvylkuši
Par zivīm dūmōdami.
38

39. 20.Mežārīšu veiri gōja
Vysa monta mugorā
Tī bej rudzi, tī bej mīži
Vīnā svōrku kabatā.
21.Gari moti, eiss prōteņš
Bierzpilīšu saimineicom
Kači kāve, vystu slauce,
Kozu zeida pajumtē.
22.Dzierdiejom malnu bulli
Nu reiteņa baurojūt
Tei nabeja buļļa dzīsme
Tai dzīdōja Bierzpils puiši.
23.Nadūd Dīvs taidys bādys,
Kaida bāda muys Jōneišam
Mežā gōja vylks izsyta
Piertī gōja vylna svyla.
24.Tei Aneite līliejās
Muna pļova naslīdeita
Sorkons ierzels malnu pīri
Tovu pļovu izslīdieja.
25.Tei Aneite buļļu gane
Sova buļļa napazyna
Buļļam kuli apjūzuse
Ar sorkonu dzeipareņu.
26.Es redzieju tev’ Aneit’
Ceļa molā paguļdeitu
Lelī puiši vylnu cierpa,
Mozī bōze grūzeņā.
27.Tys Jōneits gūda puiss
Kuci kāve ūzulā
Kuce soka: ša pakaļa,
Nakar mani ūzulā.
28.Tys Jōneits līliejās,
Ka gūdeigs tāva dāls
Tu nūgōzi ubadzeiti
Lela ceļa maleņā.
29.Tys Jōneits līliejās,
Ka bogots tāva dāls
Vīnu pašu kozu tur,
Tai ar pierstu čūkstā dur.
39

40. 30.Tys Jōneits līliejās,
Ka jys lels strōdnīceņš
Dīnu taisa lizeiceņis,
Nakti putrys ādōjeņus.
31.Tys Jōneits līliejās,
Ka gūdeigs tāva dāls
Īraudzieji prīdei šovu,
Rōpīs pošā viersyunē.
32.Tei Aneite tai sacieja
Navar ēst, navar dzert
Ka tu beji gryusna bōba,
Kō tu gōji kōzōs dzert.
Ej iz sātu atsaved,
Tod iz šeni atsanes.
33.Kō Aneite tu siedieji
Nobā nogus saciertuse
Voi apiedi kača ūlys,
Voi pret vieju izameizi.
34.Aneitei mōseņai
Ceļā tyka radeibeņis
Pi celmeņa guni kyure,
Kūrpē sylda yudisneņu.
35.Tei Aneite ubogam
Salōpeitys biksis deve,
Lai ubogs Dīva lyudz,
Lai jū puiši apprecej,
Ubogs biksis nanosōja,
Puiši Ani naprecieja.
36.Nazaprīcoj tu, Aneite,
Ka tev puiši apprecēs
Gulēt tevi izgulēs,
Precēt tevi naprecēs.
37.Kas Aneite tev par vaini,
Ka tev’s puiši naprecie
Voi tev mōte mozeņai
Noglu čūkstā īsprauduse.
38.Kas, Jōneit, tev par vaini
Ka tev’s meitys nagribie
Voi tev tryuka meilu vōrdu,
Voi nabeja spraužamō.
40

41. 39.Kas Aneit tev par vaini,
Ka tev’s puiši naprecie
Voi nabeja čiču, gūrnu,
Voi lobō caurumeņa.
40.Apēde Aneite gryusnejū vystu,
Atsavede visteņa golda golā.
41.Mozu mani mōte syta,
Tagad syt sīvys mōte
Dūšu latu ubogam,
Lai ubogs Dīva lyudz.
42.Voi māmeņa bucu vedi,
Ka aiz golda aizasādi
Sausa vāza nūklaudzieja,
Pi durovu pīslīnūt.
43.Tei Ināra dāla kōzom
Treju godu kuili kāve
Ar gali tiergā brauce,
Ar pautim gostus baroj.
44.Tei Aneite bļūdu jauce,
Vystys čūksta vaicōdama
Voi tu okla naredzieji
Es īlyku maleņā.
45.Tu, Jōneit maucinīks,
Atdūd munu palcinīku
Kur šūnakt pasūlieji,
Šķyuneitī gulādams.
46.Krutpilīši zivu prosa
Kur man beja zivis ņimt
Myusu upē taidys zivs
Četrys kōjys, bolts vādars.
47.Krutpilīši sabraukuši
Elegantim braucamīm
Cyts ar cyuku, cyts ar kozu,
Cyts ar sīvys sprielneiceņu.
48.Vediejtāvs līliejās,
Ka jis lels bogaturs
Poša ōda, poša kauli,
Drauga drēbis mugorā.
41

42. 49.Kas tys valns par skrauci beja,
Kas Jōneišam biksis šyva
Obi storys lobys beja,
Obuļi da zemis beja.
50.Tys krystāvs līliejās,
Ka jis lels bogaturs
Vīna pate kiuša spolva
Tei pi cyskys pīlypuse.
51.Tei bryuteitis krystamōte
Kai rogona kratiejās
Tei bryugona krystamōte
Kai mogona platiejās.
52.Krystamōte tiegā gōja
Vystu nese padusē
Vysta soka: ūlu dūšu
Krystamōte: šolku pierkšu;
Vysta ūlu nanūdieja,
Kryst’mōt’ šolku nanūpierka.
53.Tei Aneite tai sacieja,
Ka jei šmuki pucējās
Taida plōna tauku plēve
Pōr čičim pōrstaipeita.
54.Aneitei mōseņai
Rati, rati lindraceņi
Viejeņs pyute kiuseitī
Kai žogoru vazumā.
55.Es verūs, es skotūs,
Kū tī myusu cōļi losa
Aneitei mōseņai
Vutu kule pabyruse.
56.Aneitei mōseņai
Pylni piersti gredzenteņu
Pylni piersti gredzenteņu,
Pylni kōrkli šiupeleišu.
57.Tei Aneite tai sacieja,
Ka gūdeiga mōtis meita
Vakar beju Rēzeknē
Tev redzieju bardakā
Pīci židi tevi styume,
Sasts ar vāzu kutynōja.
42

43. 58.Tei Aneite tai sacieja,
Ka gūdeida mōtis meita
Vakar mōte augstorūs
Vacumōtis vaicōdama.
59.Tei Aneite jyuru ķēve
Laidit jū oplūkā
Uz kuru pusi pazagrīze,
Symts ierzeļu pakalē.
60.Tei Aneite tai sacieja
Es mōseņis naraudōšu
Apsaķēre (ap) vōrtu stobu
Apsameiza raudōdama.
61.Veira mōte kozu kāve
Šķīt man bodā pamyrušu
Nabādoj veira mōte
Man maizeite ozūtē.
62.Plotys acs Aneitei
Na caur Dīva lykumeņu
Kryumi, žogori izplēse
Iz puišim staigojūt.
63.Aneitei mōseņai
Dzylna klīdze vādarā
Kur pagrīze dagunteņu,
Tī izcierta caurumeņu.
64.Aneitei mōseņai
Malna streipe par vādaru
Malna streipe par vādaru,
Krysts vādara galeņā.
65.Var pazeit tū puiseiti,
Kam šūgod kōzys byus
Pa zemīni kōjys vylka,
Uz acim capureite.
66.Aneitei mōseņai
Skolu peita pakaleņa
Myusu puiši dazadyure
Skoly vīn sagrabieja.
43

44. 67.Vediejtāvs kōzeņōs
Pierceknīs īzapierka (pierkūtīs )
Deve grošu, deve ūtru
Gryude ar vysu grivinī. ?
68. Jōneišam garys rūkys
Leidz pašim ceļgolim
Tys varieja zupys bļūdu
Da dybyna jekerēt.
69.Nadūd Dīvs taidys bādys
Kaida bāda Jōneišam
Biksēs ūgle īkrytuse,
Vīna ūla apdaguse.
70.Tys Pīters līliejās,
Ka gūdeigs tāva dāls
Piertī bōbu nūslōpēji
Ar pīcom dvēselem.
Lai tei bōba, kū tei bōba,
Kū tōs pīcys dvēseleitis.
71.Atsasāda tys Pīters
Uz tō benča caurumeņa,
Lai varieja pukšinōt
Nu cauruma caurumā.
72.Kō, mōseņ, tu verīs
Voi tu gribi bučōtīs
Aizmoksoj šmulkinam
Tys tev vysu nūšmulēs.
73.Īsašaun tu, Pīter,
Malna vierša caurumā
Jo tev tī labi byus,
Sauc tod cytus pakalē.
74. Voi Anneņ(i ) kai man
Tevis ļūti žāl ira
Tevi gaida smilšu kolni,
Vysi zemis voguleņi.
75. Atsasāda tei Aneite
Pi tōs lūga stendereitis
Ni boltōka, ni malnōka,
Kai tei lūga stendereite.
44

45. 76. Nadūd Dīvs taidys solnys,
Kaida solna šūnaksneņ
Pīteram i nabogam
Puse motu nūsoluse.
77. Nazasmei Pīter
Napīdar smītīs
Pagreizi zūbi,
Pašķeibys lyupys.
78. Plotys acs Pīteram
Na caur Dīva lykumeņu
Kryumi, žogori izplēse,
Iz meitom staigojūt.
79. Tys Pīters līliejās,
Ka jis lels bagaturs
Ka atgōja pavasars
Ar ripeli ortu brauce.
80. Taidys acs Guneitei,
Taidys acs Ginteņam
Voi jī obi guliejuši
Vīnā cyukys midzeņā.
81. Nazaprīcoj tu, Guneit,
Ka tu byusi saimineica
Inārai gara keša,
Tei atslāgu nasōtōja.
82. Deve myusim krystāvs,
na sovu deve
Myusu pašu brōleiša
pelneitū.
83. Tei Aneite kōzōs gōja
Zūbus teirie ar birsteiti
Pašā prīškys starpeņā
Vardis kōjys kirinej.
84. Jōneišam grīzti moti
Navā labi izsukōti
Pele pyuli pataisieja
Pašā motu galeņā.
85. Tei Aneite šmuka meita
Aiz šmukuma navarieju
Biksem pūgys aptryukušys
Uz tevim verūtīs.
45

46. 86. Nadūd Dīvs taidys dzeivis,
Kaida dzeive muzikantim
Kur gūdeņš, tī iedīns,
Kur ceļmeņš, tī pliutīns.
87. Saimineica židu syta
Žids ar vysu kuli kryta
Celīs augšā, ko tu guli,
Dreizā laikā grīzs tev kuli.
88. Iedit gosti nazynit,
Kaida gale sataiseita
Keiļa gale, seiļa gale,
Vacōtāva pautu kule.
89. Bryutis rodi tai sacieja
Malna myusu ustabeņa
Lai tai jyusus puiši berze,
Kai es beržu ustabeņu.
90. Tei Aneite bulku prosa
Kur man beja bulkys ņimt
Pacel kōju, pazaverīs,
Pašai bulka pōrpleisuse.
Pīraksteits 17.11.2011
46

47. Satura rōdeitōjs:
Anna Kindzule
Apdzīdōšonys dzīsmis iz Annas Kindzules krōjumeņa
Fragments iz Annas Kindzules krōjumeņa
Teicēja Elizabete Šodnaka
Bērzpils folkloras kopa / attēls
Apdzīdōšonys dzīsmis iz Elizabetes Šodnakas krōjuma
Tautys dzīsmis:
Tymā upis molā
Tymsā mani tautys vede
Vacīs rupucs
Meitine kai buļceņa
Sasatyku puiškinu
Eima, eima mes mōseņis
Es beju māmeņai
Treis vokori vītu taisu
Mōte cepa kukuleiti
Oluteņš – bōleleņš
Treis mōseņis ūgōs gōja
Svātō Mōra tiergā gōja
Aizalaide sauleite
Dzīdit jauni, dzīdit vaci
Es bej loba īmetēja
Straujis, straujis upis molā
Lecit puiši, lecit puiši
Tōli dzeivoj muna meilō
Mīdzeņš īti, gulēt gribu
Fragments iz Elizabetes Šodnakas krōjumeņa
Teicēja Tamāra Zelča
Apdzīdōšonys dzīsmis iz Tamāras Zelčas krōjuma
2
4 -13
14
15
16
17 - 22
23 - 34
23
23
24
25
26
26
27
28
29
29
30
30
30
31
31
32
32
33
33
35
36
37 - 46
47