1. Punkts, taisne un taisnes
daļas
Maija Liepa

2. Punkts un taisne
• Punkts pieder taisnei • Punkts nepieder taisnei
Maija Liepa

3. Punkts un stars
• Punkts pieder staram • Punkts nepieder staram
Maija Liepa

4. Punkts un stars
Maija Liepa

5. Punkts un nogrieznis
• Punkts pieder nogrieznim • Punkts nepieder
nogrieznim
Maija Liepa

6. Nogriežņi
Maija Liepa

7. Pusplakne. Taisne un plakne
• Pusplakne ir viena no plaknes daļām, kura
veidojas tad, kad taisne sadala plakni divās
daļās.
• Taisne sadala plakni divās daļās, kuras sauc par
pusplaknēm.
Maija Liepa

8. Pusplaknes
Maija Liepa

9. Krustiskas taisnes
• Par krustiskām
taisnēm sauc tādas
taisnes, kurām ir
viens kopējs punkts.
Maija Liepa

10. Krustiskas taisnes
Maija Liepa

11. Perpendikulāras taisnes
• Taisnes, kuras
krustojoties veido
taisnu leņķi, sauc par
perpendikulārām
taisnēm
Maija Liepa

12. Perpendikulāras taisnes
Maija Liepa

13. Paralēlas taisnes
• Taisnes, kuras
nekrustojas, sauc par
paralēlām taisnēm.
Maija Liepa

14. Paralelitāte
Maija Liepa

15. Taišņu novietojums
Taisnes
Maija Liepa

16. Taišņu novietojums
Taisnes
Paralēlas taisnes Krustiskas taisnes
Krustiskas taisnes,
Perpendikulāras
kuras nav
taisnes
perpendikulāras
Maija Liepa

17. Stars
• Taisnes daļu kopā ar punktu sauc par staru,
pašu punktu sauc par stara sākumpunktu.
• Punkts, kas atrodas uz taisnes sadala to divās
daļās.
Maija Liepa

18. Stari
• Pretēji vērsti stari • Vienādi vērsti stari
Maija Liepa

19. Stari
Maija Liepa

20. Nogrieznis
• Taisnes daļu starp diviem punktiem A un B kopā
ar punktiem A un B sauc par nogriezni AB.
Punktus A un B sauc par nogriežņa
galapunktiem.
Maija Liepa

21. Lauzta līnija
• Par lauzto līniju sauc
nogriežņu apvienojumu,
ja katra nogriežņa
galapunkts ir nākamā
nogriežņa sākumpunkts,
bet divi blakus esošie
nogriežņi neatrodas uz
vienas taisnes.
• Lauztas līnijas garums ir
lielāks par attālumu starp
lauztās līnijas
galapunktiem.
Maija Liepa

22. Lauzta līnija
Maija Liepa

23. Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir
garums, kuru var
izteikt ar pozitīvu
skaitli.
Maija Liepa

24. Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir
garums, kuru var izteikt ar
pozitīvu skaitli.
• Vienādiem nogriežņiem ir
vienādi garumi.
Maija Liepa

25. Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir • Nogrieznis, kas savieno
garums, kuru var izteikt ar divus punktus, ir īsāks
pozitīvu skaitli. nekā jebkura liekta vai
lauzta līnija, kas savieno
šos pašus punktus.
• Vienādiem nogriežņiem ir
vienādi garumi.
Maija Liepa

26. Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir • Nogrieznis, kas savieno
garums, kuru var izteikt ar divus punktus, ir īsāks
pozitīvu skaitli. nekā jebkura liekta vai
lauzta līnija, kas savieno
šos pašus punktus.
• Vienādiem nogriežņiem ir • Ja kādi punkti sadala
vienādi garumi. nogriezni vairākās daļās,
tad visa nogriežņa
garums ir vienāds ar tā
atsevišķo daļu garumu
summu.
Maija Liepa

27. Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir • Nogrieznis, kas savieno
garums, kuru var izteikt ar divus punktus, ir īsāks
pozitīvu skaitli. nekā jebkura liekta vai
lauzta līnija, kas savieno
šos pašus punktus.
• Vienādiem nogriežņiem ir • Ja kādi punkti sadala
vienādi garumi. nogriezni vairākās daļās,
tad visa nogriežņa
garums ir vienāds ar tā
atsevišķo daļu garumu
summu.
Maija Liepa

28. Nogriežņa garuma īpašības
• Katram nogrieznim ir • Nogrieznis, kas savieno
garums, kuru var izteikt ar divus punktus, ir īsāks
pozitīvu skaitli. nekā jebkura liekta vai
lauzta līnija, kas savieno
šos pašus punktus.
• AF < AB + BC + CD + DE + FE
Maija Liepa

29. Nogriežņa garuma īpašības
• Vienādiem nogriežņiem ir • Ja kādi punkti sadala
vienādi garumi. nogriezni vairākās daļās,
tad visa nogriežņa
garums ir vienāds ar tā
atsevišķo daļu garumu
summu.
•
Maija Liepa AB = AC + CD + DE + EB

30. Nogriežņi
Maija Liepa

31. Paldies par uzmanību!
Maija Liepa