Kā skolu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu padarīt energoefektīvāku
Arturs Lešinskis, Rīgas Tehniskā universitāte, SIA “LAFIVENTS”
vebinārs “Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes nozīme veselīgas un drošas skolu vides nodrošināšanai”
2020.gada 11.augusts
38. 1.Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to sociāli- ekonomiskā stāvokļa
sabiedrībā ir tiesības elpot veselīgu, svaigu gaisu darba un atpūtas
telpās. Telpu gaisa kvalitātei jāstimulē ražens darbs, mācības, arī prieks
atpūtā.
2. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt
projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai telpu lietotājiem iespējami
mazinātu risku tikt pakļautiem kaitīgu gāzu, izgarojumu un putekļu
ietekmei neatkarīgi vai to izcelsmes avots ir ārpus ēkas, vai ēkā.
3. Speciālistiem jādara viss iespējamais, lai personas, kuras pieņem
lēmumus tiek informētas par telpu gaisa kvalitātes nozīmi. Apkures,
ventilācijas un dzesēšanas sistēmas nevar tikt
projektētas/iebūvētas/apkalpotas balstoties uz maksimālas izdevumu
samazināšanas principa.
4. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt
projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai iespējami samazinātu enerģijas
patēriņu, bet tas nedrīkst notikt uz telpu gaisa kvalitātes un temperatūras
komforta nodrošināšanas rēķina.
Arturs Lešinskis
11
11.08.2020. Dzīvo Siltāk Arturs Lešinskis RTU, Lafivents 11
40.
SAŅEMTS JAUTĀJUMS:
Cik ilgi jāvēdina pēc 80 min nodarbības mācību telpa, atverot logu, kurā ir uzturējušies 20 ‐ 30 audzēkņi
un pieplūdes nosūces ventilācija nav darbojusies?
Īsā atbilde būtu tāda, ka jāvēdina tik ilgi, lai telpa būtu izvēdināta.
Vēdināšanas procesa gaisa apmaiņas intensitāti teorētiski prognozēt ir teju vai neiespējami, jo to
ietekmē virkne faktoru:
‐ telpas platība, telpas dziļums, griestu augstums un logu augstums ārsienā;
‐ atveramo logu laukuma un telpas grīdas attiecība;
‐ atvērtās vērtnes stāvoklis (atgāzta vai pilnībā atvērta);
‐ telpas gaisa un ārā gasa temperatūru starpība;
‐ vēja virziens attiecībā pret fasādi ar atvērtajiem logiem;
‐ ēkas gaisa blīvuma klase, tas ir, vai no atvērtajiem logiem veidosies caurvējš;
Ja ziemā pilnīgi visi telpas logi tiks atvērti, uz logiem vēl iedarbosies vējš un arī pretējās fasādas kāds
no logiem būs vaļā, tad veidosies intensīvs caurvējš un telpa tisks izvēdināta dažu minūšu laikā.
Pat ja tādu teorētisku aprēķinu veiktu, tad tam nav praktiskas nozīmes, jo parasti skolas nodarbību
mācību telpas nav tik lielas, lai svaigā gaisa rezerve tajās būtu pietiekama. Ikdienā mēs pārliecināmies, ka
telpas gaiss piesārņojās jau 15‐20 min laikā un CO2 koncentrācija nepieļaujami pieaug.
Latvijas būvnormatīva LBN 231‐15 punkts 97 nosaka: Ja vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir
cilvēki, svaigā gaisa padeves absolūtais minimums ir 15 m3/h uz cilvēku.
Protams, ka lielākajā vairumā gadījumu, telpas gaisu piesārņo ne tikai cilvēki, bet arī apdares
materiāli, mēbeles un mācību nodrošināšanai nepieciešamie materiāli un iekārtas. Pat, ja mēs visu to
ignorējam, tad tomēr mums būtu jāizpilda vismaz minētā normatīva 97.punkta minimālās sanitāras
normas prasības un tad var veikt pamācošus aprēķinus:
Pieņemsim, ka klases platība ir 12 m x 6 m = 72 m2
x telpas griestu augstums h3 m =
= telpas tilpums 216 m3
: svaigā gaisa padeves absolūtais minimums ir 15 m3/h uz
cilvēku = telpā max 14 cilvēki ;
Ja telpā uzturās 25 cilvēki un 80 min,
tad 80 min, atbilstoši svaigā gaisa padeves absolūtajam minimumam, katram būtu nepieciešami 20 m3
svaiga gaisa x 25 cilvēki = 500 m3
: telpas griestu augstumu h3 m = nepieciešama min 167 m2
telpa;
Ja telpa nav tik liela, tad ventilācijas sistēmai mācību stundas laikā, būtu jānodrošina svaigā gaisa
padeves absolūtais minimums 15 m3/h uz cilvēku x 25 cilvēki = 375 m3
/h;
SECINĀJUMS. Lai izpildītu Latvijas normatīvā regulējuma minimālās prasības, tad telpās ir jānodrošina
piesārņotā gaisa novadīšana un svaiga, filtrēta, ziemā sildīta gaisa padeve. Vienlaikus jāatzīmē, ka mēs
nedrīkstam ignorēt pārējos, iespējamos telpu gaisa piesārņojuma avotus un gaisa sadales sistēmas
arhitektoniski iespējamos risinājumus, kā rezultātā svaigā gaisa padevi būtu ievērojami jāpalielina, lai
telpās patiešām nodrošinātu mācībām un darbam nepieciešamo iekštelpu gaisa kvalitāti.
13
11.08.2020. Dzīvo Siltāk Arturs Lešinskis RTU, Lafivents 13
41. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2015.gada 16.jūnija
noteikumiem Nr.310
Latvijas būvnormatīvs LBN 231-15 Dzīvojamo un publisko ēku apkure un
ventilācija
1. Vispārīgie jautājumi
1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kas jāievēro, projektējot un ierīkojot jaunbūvējamo, atjaunojamo un pārbūvējamo
dzīvojamo un publisko ēku apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, kā arī prasības cita lietošanas
veida telpu apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanai un ierīkošanai dzīvojamās un
publiskajās ēkās.
2. Būvnormatīvā lietoti šādi termini:
2.1. āra gaiss – gaiss tuvākajā apkārtnē ārpus ēkas;
2.2. cirkulācijas gaiss – gaiss, kas cirkulē telpā, vai nosūces gaiss, kas tiek ievadīts atpakaļ tajā pašā telpā;
2.3. dabiskā ventilācija – gaisa pārvietošanās gaisa blīvuma starpības vai vēja iedarbības dēļ;
2.4. divlīmeņu krāsns – vietējās apkures krāsns, kas izbūvēta divos blakusstāvos;
2.5. dūmeja – vietējās apkures ierīces mūrējumā (ķermenī) izveidotie kanāli, kas paredzēti degšanas produktu
cirkulācijai;
2.6. dūmenis – uz pamata vai pamatu sijām balstīta vertikāla ugunsizturīga konstrukcija, kurā izbūvēti
dūmkanāli, lai izvadītu no ēkas degšanas produktus, kas veidojas apkures ierīcē;
2.7. dūmkanāls – dūmenī vai degtnespējīgā sienā izbūvēts kanāls (parasti ar nemainīgu šķērsgriezumu), kas
paredzēts degšanas produktu plūsmai;
2.8. dūmrovis – dūmkanāla posms, kas apkures ierīci savieno ar dūmeni;
2.9. gaisa kondicionēšana – automātiski vadāms gaisa apstrādes process, kas neatkarīgi no āra gaisa
pārmaiņām un telpas gaisa piesārņojuma intensitātes uztur telpā vai tās daļā vēlamo gaisa kvalitāti;
2.10. gaisa kvalitāte – gaisa īpašības (gaisa sastāvs, putekļu un baktēriju koncentrācija, temperatūra,
relatīvais mitrums, kustības ātrums), kas ietekmē cilvēku veselību vai komforta izjūtu;
2.11. infiltrācija – gaisa ieplūde ēkā caur nepietiekami noblīvētām norobežojošām konstrukcijām;
2.12. izvadāmais gaiss – gaiss, kas tiek izvadīts no ēkas;
2.13. inženiertīklu šahta (kanāls) – parasti ar vertikālām norobežojošām konstrukcijām, kam ir normēta
ugunsizturības robeža, atdalīta gaisa telpa, kurā izvietoti ventilācijas gaisa vadu, kanalizācijas un citu
inženiertīklu stāvvadi;
2.14. mehāniskā ventilācija – gaisa pārvietošana, izmantojot ventilatoru;
2.15. nosūces gaiss – gaiss, kas tiek izvadīts no telpas;
2/23
14
11.08.2020. Dzīvo Siltāk Arturs Lešinskis RTU, Lafivents 14
42. 91.8. āra gaisa piesārņojuma rādītāji;
91.9. āra trokšņa līmenis;
91.10. ziņas par telpās lietojamo vai uzglabājamo materiālu un vielu sprādzienbīstamību, ugunsbīstamību un
ugunsslodzi;
91.11. ārējo stikloto virsmu laukumi un stiklojuma tehniskie dati;
91.12. logu atvēršanas iespējas vai logu konstrukcijas apraksts;
91.13. paredzētā logu apēnošana;
91.14. dati par ārējām norobežojošajām konstrukcijām un lietoto būvizstrādājumu būvfizikālajām īpašībām;
91.15. telpu akustiskās īpašības un reverberācijas koeficienti;
91.16. plānotie pasākumi ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu iedarbināšanai, regulēšanai un
ekspluatācijai;
91.17. plānotie pasākumi telpu un tehnoloģisko iekārtu uzturēšanai darba kārtībā.
92. Gaisa kvalitāti un vēlamos parametrus attiecīgajās telpās nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 7730:2006
Siltuma vides ergonomika. Termālā komforta analītiska noteikšana un interpretācija, izmantojot paredzamā vidējā
balsojuma (PMV) un paredzamā neapmierināto personu procenta (PPD) indeksu kalkulāciju un lokālā termālā komforta
kritērijus, ja projektēšanas uzdevumā attiecīgās ēkas ekspluatācijai nav paredzētas īpašas prasības.
93. Laikposmā, kad cilvēki telpā neuzturas, apkures periodā pieļaujama telpas gaisa temperatūras pazemināšanās,
bet ne zemāk par 5°C, nodrošinot vēlamās gaisa temperatūras atjaunošanos līdz telpu ekspluatācijas atsākšanai.
94. Vasarā paredz dzesēšanas sistēmas izslēgšanu, kad tā nav nepieciešama komforta nodrošināšanai.
95. Ja nepieciešams izpildīt īpašas komforta vai tehnoloģiskās prasības, būvprojektā var noteikt pieļaujamās gaisa
temperatūras un relatīvā mitruma svārstību robežas telpā.
3.2.3. Ventilācijas sistēmu ražīgums
96. Ventilācijas sistēmu ražīgumu aprēķina atbilstoši izejas datiem. Ventilācijas sistēmu ražīgumam jābūt
pietiekamam, lai nodrošinātu svaiga gaisa padevi, apmierinošu komfortu vai tehnoloģiskos apstākļus apkalpojamā
zonā. Telpas gaisa piesārņojuma avotus novērtē atbilstoši standartam LVS EN ISO 7730:2006 Siltuma vides
ergonomika. Termālā komforta analītiska noteikšana un interpretācija, izmantojot paredzamā vidējā balsojuma (PMV)
un paredzamā neapmierināto personu procenta (PPD) indeksu kalkulāciju un lokālā termālā komforta kritērijus un
standartam LVS CR 1752:2008 Ēku ventilācija – Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji, ja projektēšanas uzdevumā
attiecīgās ēkas ekspluatācijai nav paredzētas īpašas prasības.
97. Ja vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves absolūtais minimums ir 15 m3/h uz
cilvēku.
98. Svaigā gaisa padevi sabalansē ar piesārņotā gaisa daudzumu, kas tiek izvadīts no telpām, ņemot vērā vēlamo
spiediena starpību starp vairāk un mazāk piesārņotām telpām vai telpas zonām.
99. Ventilācijas sistēmu ražīgumu aprēķina tā, lai panāktu pietiekamu svaigā gaisa sajaukšanos ar telpas gaisu.
Lai samazinātu enerģijas patēriņu, pieļaujama gaisa recirkulācija, ja telpā neizdalās kaitīgas vielas, baktērijas vai
12/23
15
11.08.2020. Dzīvo Siltāk Arturs Lešinskis RTU, Lafivents 15
51. 4 Addendum n to ANSI/ASHRAE STANDARD 62-2001
Occupancy Category Notes
Default Values
People Outdoor Air Rate
RP
Area Outdoor Air Rate
RA
Occupant Den-
sity (see Note 4)
Combined Outdoor Air Rate (see
Note 5)
cfm/person L/s•person cfm/ft2
L/s•m2
#/1000 ft2
(#/100 m2)
cfm/person L/s•person
Shipping/receiving - - 0.12 0.6 B -
Transportation waiting 7.5 3.8 0.06 0.3 100 8 4.1
Warehouses - - 0.06 0.3 B -
Public Assembly Spaces
Auditorium seating area 5.0 2.5 0.06 0.3 150 5 2.7
Places of religious worship 5.0 2.5 0.06 0.3 120 6 2.8
Courtrooms 5.0 2.5 0.06 0.3 70 6 2.9
Legislative chambers 5.0 2.5 0.06 0.3 50 6 3.1
Libraries 5.0 2.5 0.12 0.6 10 17 8.5
Lobbies 5.0 2.5 0.06 0.3 150 5 2.7
Museums (children’s) 7.5 3.8 0.12 0.6 40 11 5.3
Museums/galleries 7.5 3.8 0.06 0.3 40 9 4.6
Retail
Sales (except as below) 7.5 3.8 0.12 0.6 15 16 7.8
Mall common areas 7.5 3.8 0.06 0.3 40 9 4.6
Barber shop 7.5 3.8 0.06 0.3 25 10 5.0
Beauty and nail salons 20 10 0.12 0.6 25 25 12.4
Pet shops (animal areas) 7.5 3.8 0.18 0.9 10 26 12.8
Supermarket 7.5 3.8 0.06 0.3 8 15 7.6
Coin-operated laundries 7.5 3.8 0.06 0.3 20 11 5.3
Sports and Entertainment
Sports arena (play area) - - 0.30 1.5 -
Gym, stadium (play area) - - 0.30 1.5 30
Spectator areas 7.5 3.8 0.06 0.3 150 8 4.0
Swimming (pool and deck) - - 0.48 2.4 C -
Disco/dance floors 20 10 0.06 0.3 100 21 10.3
Health club/aerobics room 20 10 0.06 0.3 40 22 10.8
Health club/weight rooms 20 10 0.06 0.3 10 26 13.0
Bowling alley (seating) 10 5.0 0.12 0.6 40 13 6.5
Gambling casinos 7.5 3.8 0.18 0.9 120 9 4.6
Game arcades 7.5 3.8 0.18 0.9 20 17 8.3
Stages, studios 10 5.0 0.06 0.3 D 70 11 5.4
GENERAL NOTES FOR TABLE 6.1
1 Related Requirements: The rates in this table are based on all other applicable requirements of this standard being met.
2 Smoking: This table applies to no-smoking areas. Rates for smoking-permitted spaces must be determined using other methods.
3 Air Density: Volumetric airflow rates are based on an air density of 1.2 kgda/m3
(0.075 lbda/ft3
), which corresponds to dry air at a barometric pressure of 101.3 kPa (1 atm) and
an air temperature of 21 °C (70 °F). Rates may be adjusted for actual density, but such adjustment is not required for compliance with this standard.
4 Default Occupant Density: The default occupant density shall be used when actual occupant density is not known.
5 Default Combined Outdoor Air Rate (per person): This rate is based on the default occupant density.
6 Unlisted Occupancies: If the occupancy category for a proposed space or zone is not listed, the requirements for the listed occupancy category that is most similar in terms of
occupant density, activities, and building construction shall be used.
7 Residential facilities, Health care facilities, and Vehicles: Rates shall be determined in accordance with Appendix E.
ITEM-SPECIFIC NOTES FOR TABLE 6.1
A For high school and college libraries, use values shown for Public Spaces – Libraries.
B Rate may not be sufficient when stored materials include those having potentially harmful emissions.
C Rate does not allow for humidity control. Additional ventilation or dehumidification may be required to remove moisture.
D Rate does not include special exhaust for stage effects, e.g., dry ice vapors, smoke.
TABLE 6.1 (Continued)
Minimum Ventilation Rates In Breathing Zone
(This table is not valid in isolation; it must be used in conjunction with the accompanying notes.)
24
11.08.2020. Dzīvo Siltāk Arturs Lešinskis RTU, Lafivents 24
56. Menerga Adconair 76
Siltuma atgūšana virs 90% ziemā.
Netiešā adiabātiskā dzesēšana apvienojumā ar aukstuma
kompresijas iekārtu vasarā.
Gaisa daudzums 2 600 – 35 000 m3/h
Pretplūsmas polipropilēna
rekuperators ar tikai 150 Pa spiediena
zudumiem
Iespējama netiešā adiabātiskā
dzesēšana
Iespējama iebūvēta aukstuma
kompresijas iekārta
Integrēta pretaizsalšanas automātika
Energoefektīva eC motoru
ventilatoru sistēma, kas atbilst IE3
efektivitātes klasei
29
11.08.2020. Dzīvo Siltāk Arturs Lešinskis RTU, Lafivents 29