Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%. Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html

1. ES likumdošana un rīcībpolitika
migrācijas un imigrantu integrācijas
jomā
Dace Akule, PROVIDUS pētniece
Apmācības notiek projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.

2. Terminoloģija: brīvprātīgie imigranti
•Ekonomiskie migranti - zemi kvalificēti, kvalificēti, augsti kvalificēti
•Strādnieki ar īstermiņa vai ilgtermiņa līgumu, sezonas strādnieki
•Ģimenes apvienošanās migranti
•Studenti
•Arī tūrisma un biznesa dēļ iebraukušie ar vīzu
•Atkarībā no statusa - regulārie jeb dokumentētie (legālie) migranti.
Neregulārie jeb nedokumentāti (nelegāli) migranti - nelegāla iebraukšana
valstī, beidzies vīzas termiņš, nav tiesiskais statuss, arī tie, kas meklēt
patvērumu bez iemesla

3. Terminoloģija: piespiedu migrācija
• Bēgļi - ANO Konvencija par bēgļu statusu definē bēgli kā personu, kas dzīvo ārpus
savas pilsonības valsts un nevar vai nevēlas atgriezties tajā, jo ir pamatotas bailes
no vajāšanas rases, reliģiskās piederības, tautības, kā arī piederības politiskajai vai
kādai sociālajai grupai dēļ, vai savas politiskās pārliecības dēļ.
• Patvēruma meklētāji - migranti, kas pārvietojas pāri robežām, lai iegūtu
patvērumu ANO bēgļu konvencijas izpratnē, bet kuru bēgļa statuss vēl nav
apstiprināts.
• Piespiedu migrācija - bēgļi un cilvēki, kuri migrē valsts iekšējo konfliktu rezultātā,
kā arī cilvēki, kuri migrē dabas katastrofu, ķīmisko vai atomkatastrofu, sausuma
(ūdens trūkuma) dēļ.
• Cilvēku kontrabanda - cilvēki tiek nelegāli pārvesti pār robežām, lai gūtu peļņu.
Cilvēki, kuri domā, ka viņi ir tikai kontrabandas subjekti, patiesībā var kļūt par
cilvēktirdzniecības upuriem. Kontrabandas organizētājiem cilvēkdrošība un
labklājība ne vienmēr ir prioritāte. Cilvēku kontrabandas ietvaros var būt gan
migranti, kuri pārvietotas piespiedu kārtā, gan arī tādi, kuri brīvprātigi pametuši
savu dzimteni, lai meklētu labākas ekonomiskās un sociālās iespējas.
• Cilvēktirdzniecības upuri - cilvēki, kuri tiek piekrāpti vai piespiedu kārtā pārvietoti,
lai tālāk tiktu pakļauti ekspluatācijai

4. Terminoloģija
• Kas ir imigrants ES pasaulē? Trešo valstu valstspiederīgais, kuram ir vai nu
termiņuzturēšanās vai pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai ES pastāvīgā rezidenta
statuss.
• Kas ir Latvijas pilsonis Īrijā? Mobils ES pilsonis, kas dzīvo citā ES valstī. Tas nav
imigrants.
• Kas ir Latvijas nepilsonis? No ES perspektīvas, tas ir trešās valsts
valstspiederīgais - jo nav ES dalībvalsts (Latvijas) pilsonis. Tajā pat laikā
nepilsoņiem ir brīvas ceļošanas iespējas, tāpat kā citiem ES pilsoņiem. BET
viņiem nav brīva darbaspēka kustības tiesības. Nepilsonis akadēmiskā
terminoloģijā ir pirmās/ otrās/ trešās paaudzes imigrants - iebraucis padomju
laikos, palicis uz dzīvi.
• Naturalizējies trešo valstu valstspiederīgais ir ES pilsonis.

5. ES madāts rīcībai
1997.gadā Amsterdamas līgumā 2 punkti par imigrantu integrāciju:
• 13.pants – dod tiesības Padomei veikt nepieciešamās rīcības, lai cīnītos
ar diskrimināciju dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģisko vai citu
uzskatu, īpašo vajadzību, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ,
• 73.pants – dod Padomei uzdevumu izstrādāt imigrācijas politiku, tai
skaitā iebraukšanas un uzturēšanās noteikumus, ilgtermiņa vīzu
izsniegšanas standartus un procedūras, tai skaitā ģimenes apvienošanās
dēļ. Tāpat Padomei dots uzdevums pieņemt mērus, lai noteiktu tiesības
un noteikumus, kā legālie trešo valstu valstspiederīgie, kas dzīvo vienā
ES valstī, var uzturēties arī citā ES valstī.

6. ES madāts rīcībai
Lisabonas līgums (spēkā kopš 2009.gada)
79.4 pants: Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto
likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, ar kuriem veicina un
atbalsta dalībvalstu rīcību, kuras mērķis ir veicināt to trešo valstu pilsoņu
integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijā, neparedzot dalībvalstu
normatīvo aktu saskaņošanu.
Pamattiesību harta (spēkā kopš 2009.gada) ir saistoša ES institūcijām, kā
arī dalībvalstīm situācijās, kad tās ievieš ES likumdošanu.
Hartā ir normas, kas attiecas arī uz trešo valstu valstpiederīgajiem,
piemēram, tiesības uz īpašumu, tiesības uz pulcēšanās brīvību. Taču daļa
tiesību attiecas tikai uz ES pilsoņiem, piemēram, tiesības piedalīties
Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās.

7. ES uzstādījumi
• Tamperes programma, 1999.gads
ES līderi aicināja izstrādāt kopīgu imigrācijas politiku, kas arī nodrošinātu
trešo valstu valstspiederīgo integrāciju. Mērķis – nodrošināt viņiem
tiesības un pienākumus, kas ir salīdzināmi ar ES pilsoņu tiesībām un
pienākumiem.
• Hāgas samits, 2004.gads
ES līderi aicināja vairāk koordinēt nacionālās ES valstu integrācijas
politikas un ES iniciatīvas šajā jomā. Pieņēma Imigrantu integrācijas
politikas pamatprincipus, kas ir pamatā tālākajai ES rīcībai šajā jomā.

8. Pamatprincipi
1. Integrācija ir dinamisks, visu imigrantu un dalībvalsts pamatiedzīvotāju savstarpējas
pielāgošanās divvirzienu process. (piemēram, veicināt toleranci pret imigrantiem un viņu
vajadzībām sabiedrībā)
2. Integrācija prasa Eiropas Savienības pamatvērtību respektēšanu. (Integrācijas kursi un
ES vērtību skaidrošana Francijā un Nīderlandē)
3. Nodarbinātība ir galvenais integrācijas procesa komponents, un tam ir centrālā
nozīme, lai imigranti piedalītos, sniegtu savu ieguldījumu vietējās sabiedrības dzīvē un lai
šis ieguldījums kļūtu acīmredzams. (Čehijā ir vienkārša procedūra imigrantu uzņemšanai -
ļauj imigrantam palikt valstī arī tad, kad viņš meklē darbu)
4. Pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir
neaizstājami integrācijas faktori; imigrantu sekmīga integrācija ir iespējama tikai tad, ja
tiem sniedz iespēju iegūt šīs pamatzināšanas. (Lielākā daļā ES dalībvalstu ir integrācijas un
valodas kursi imigrantiem)

9. Pamatprincipi
5. Izglītības jomā pieliktām pūlēm ir izšķiroša nozīme, lai imigrantus un īpaši viņu
pēcnācējus sagatavotu par veiksmīgākiem un aktīvākiem sabiedrības dalībniekiem.
(Somijā pašvaldības saņem valsts finansējumu, lai palīdzētu imigrantu bērniem viņu
izglītības procesā, iespēja mācīties dzimtajā valodā).
6. Labākas imigrantu integrācijas faktoru vidū izšķirošs ir nosacījums, ka ieceļotājus
nediskriminē un viņi ir līdztiesīgi pamatiedzīvotājiem attiecībā uz piekļuvi iestādēm, kā arī
sabiedriskiem un privātiem labumiem un pakalpojumiem. (Itālijā ir vairākas organizācijas,
kas palīdz imigrantiem iegūt sociālos un juridiskos pakalpojumus).
7. Svarīgs integrācijas mehānisms ir bieža sadarbība imigrantu un dalībvalsts pilsoņu
starpā. To var attīstīt kopīgos forumos, starpkultūru dialogā, sniedzot informāciju par
imigrantiem un viņu kultūru, kā arī veicinot labākus dzīves apstākļus pilsētu vidē. (Kopīgi
pasākumi, talkas - uzlabot savu pagalmu kopā ar vietējiem un imigrantiem).
8. Eiropas Pamattiesību harta garantē dažādu kultūru un reliģiju praksi, un šīs tiesības ir
jāaizsargā, ciktāl tas nav pretrunā ar citām nepārkāpjamām Eiropas tiesībām vai atsevišķo
valstu likumiem. (Luksemburga karu gadu organizē konferenci, kur piedalās visu reliģiju
pārstāvji)

10. Pamatprincipi
9. Imigrantu integrāciju, īpaši vietējā līmenī, veicina viņu līdzdalība demokrātijas procesos
un integrācijas politikas un pasākumu formulēšanā. (Beļģijā vairākas pašvaldības ļauj
trešo valstu valstspiederīgajiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās; vairākās dalībvalstīs
imigranti ir iesaistīti integrācijas politikas veidošanā).
10. Integrācijas politikas un pasākumu dominējoša virzīšana visos attiecīgajos politikas
resoros un valsts pārvaldes un publisko pakalpojumu līmeņos ir svarīgs sabiedrības
politikas veidošanas un īstenošanas faktors. (Somijā ir konsultatīvā padome par
integrāciju, kas koordinē aktivitātes vairāku ministriju/ institūciju vidū).
11. Skaidru mērķu izvirzīšana, indikatoru un novērtēšanas mehānismu izveide ir
nepieciešama, lai noregulētu politiku, novērtētu integrācijas progresu un efektīvāk
izmantotu informācijas apmaiņu. (Zviedrijā Integrācijas departaments visu laiku novēro
integrācijas politikas attīstību, izvērtē to un aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanā).

11. ES uzstādījumi
• Stokholmā 2009.gadā ES līderi vienojās par ambiciozu programmu integrācijas
jomā. Dalībvalstu integrācijas politikas ir jāatbalsta ar papildus struktūrām,
rīkiem un zināšanu apmaiņas iespējām, kā arī koordināciju tādās jomās kā
nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušanās. Jāveido ES līmeņa iespējas
apmainīties ar pieredzi un praksi. Komisijai jāstrādā pie moduļiem, lai atbalstītu
integrācijas procesu un attīstītu indikatorus, lai spētu novērtēt integrācijas
politikas rezultātus.
Eiropa 2020 stratēģija (2010.gada marts) iekļauj trīs ES līmeņa mērķus, kas
saistās ar imigrantu integrāciju:
• 75% nodarbinātības līmenis sieviešu un vīriešu vidū (vecuma grupā 20-64 gadi),
iekļaujot arī labāku legālo imigrantu nodarbinātību,
• Uzlabot izglītības līmeni, samazināt skolas ‘izkritēju’ skaitu un palielināt
universitātes grāda ieguvušo skaitu,
• Veicināt sociālo iekļaušanos – nabadzības mazināšanos (no nabadzības riska
izslēgt vismaz 20 miljonu cilvēku).

12. ES uzstādījumi
Kopīgā integrācijas dienas kārtība 2005.-2010.gadam (Common Agenda for
Integration) nosaka, kā ES strādās ar pamatprincipu ieviešanu – pamats tādiem
instrumentiem kā European Website on Integration un European Integration
Forum.
Eiropas dienas kārtība integrācijai (2011.gads, European Agenda for
Integration) – Komisijas ierosinājums palielināt centienus, lai veicinātu imigrantu
ekonomiskās, sociālās, kultūras un politiskās līdzdalības iespējas, uzverot vietējās
rīcības nozīmi (pašvaldību līmenis). Dokuments norāda uz izaicinājumiem, kas ir
jārisina, lai ES varētu gūt lielāku labumu no imigrācijas un daudzveidības. Tāpat
tiek uzsvērta izcelsmes valsts loma integrācijā.

13. ES instrumenti
• Regulāras ministru tikšanās, lai diskutētu par imigrantu integrācijas
jautājumiem, imigrācijas politiku,
• Nacionālie integrācijas kontaktpunkti (National contact points on integration) –
izveidoti kopš 2002.gada. Regulāras ierēdņu tikšanās, lai apmainītos ar pieredzi
un praksi imigrantu integrācijas jomā katrā dalībvalstī. Latvijā kontaktpunkts –
KM.
• Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds – izveidots 2007.gadā.
Fonda mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus imigrantu integrācijas jomā, lai
īstenotu pamatprincipus. Pamata mērķgrupa – nesen iebraukušie (5 gadi)
imigranti. Fondam 2007.-2013.gadam piešķirti 825 miljoni Eiro darbībai ES un
dalībvalstu līmenī.
• Dalībvalstu līmenī – daudzgadu un ikgada programmas. LV 75% fonda
finansējums, 25% - LV finansējums. Līdzekļu apjoms atkarīgs no imigrantu skaita.
• ES līmenī Komisija izstrādā ikgada programmu un izsludina konkursus ES līmeņa
darbībām. ES līmenim paredzēti 7% no kopējā fonda līdzekļu apjoma.
• Pēc 2013.gada (nākamais ES daudzgadu budžets) Komisija rosinājusi visus
migrācijas fondus apvienot vienā.

14. Eiropas integrācijas forums
• Dod iespēju nevalstiskajām organizācijām no visām ES valstīm izteikt savus
viedokļus un diskutēt par ES imigrantu integrācijas politiku.
• Forumā piedalās aptuveni 100 dalībnieki, tas tiekas 2 reizes gadā.
• Forumu organizē Eiropas Komisija un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu
komiteja.
• No Latvijas forumā piedalās 2 NVO – Patvērums “Drošā māja” un PROVIDUS
• Pēdējais forums 30.05.-01.06.2012. par ES ģimenes apvienošanās direktīvu

15. Eiropas integrācijas mājas lapa
• Unikāla mājas lapa integrācijas praktiķiem un politikas veidotājiem gan NVO, gan
institūciju vidū. Piedāvā:
• labo prakšu piemērus
• elektronisku bibliotēku svarīgākajiem dokumentiem (likumdošana, politikas
dokumenti, konferenču ziņojumi, pētījumi) imigrantu integrācijas jomā
• ikdienas ziņas un gaidāmo notikumu sludinājumi
• Eiropas, nacionālā un privātā finansējuma iegūšanas iespējas rīcībai integrācijas
jomā
• Saites uz simtiem integrācijas aktīvistu – NVO, pētniecības centri, utt.
• Faktu lapas par katru valsti
• Iespēju apmainīties ar informāciju un “tīkloties”, atrast potenciālus projekta
partnerus.
• pamata informācija angļu, franču un vācu valodā.
• Adrese www.integration.eu

16. Integrācijas rokasgrāmatas
Mērķis – veicināt pieredzes apmaiņu par labo praksi integrācijas jomā,
dažādām iniciatīvām (pašvaldību, NVO, valsts, utt.)
• 2004.gadā pirmais izdevums par integrācijas kursiem jaunajiem
iebraucējiem un bēgļiem, pilsoniskās līdzdalības iespējām un integrācijas
rādītājiem
• 2007.gadā otrais izdevums par integrācijas mērķu iekļaušanu
nozīmīgākajās rīcībpolitikās, mājokļa un ekonomiskās līdzdalības iespējām
• 2010.gadā trešais izdevums par masu mediju lomu integrācijas
veicināšanā, izpratnes veicināšanu un imigrantu iedrošināšanu, dialoga
platformām, pilsonības iegūšanas un praktizēšanas iespējām.

17. Citi instrumenti
• Eiropas integrācijas moduļi – materiāls, lai dalībvalstis var
smelties iedvesmu rīcībai integrācijas jomā. Līdz šim Komisija
izstrādājusi moduļus par
• integrācijas un valodas kursiem,
• uzņemošās sabiedrības apņemšanos,
• aktīvu imigrantu līdzdalību visās dzīves jomās.
• Rādītāji imigrantu integrācijas ‘mērīšanai’ nodarbinātības,
izglītības, sociālās iekļaušanās un aktīvās pilsonības jomās.
Pilotprojekts ar Eirostatu un dalībvalstu statistiskajām pārvaldēm.
Pirmo rezultātu prezentācija gaidāma 2013.gadā

18. Likumdošana, kas ietekmē integrāciju
• 2003.gada direktīva par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ES ir
ilgtermiņa rezidenti nosaka, kā persona var tikt pie ilgtermiņa rezidenta
statusa, un kā viņš var mainīt dzīves vietu (dzīvot citā valstī ne tajā, kurā
statuss piešķirts)
• 2003.gada ģimenes apvienošanās direktīva nosaka noteikumus, kā legālie
imigranti var īstenot savas tiesības uz ģimenes dzīvi
• 2004.gada direktīva par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu studiju,
skolēnu apmaiņas, prakses un brīvprātīgā darba nolūkā
• 2005.gada direktīva par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu zinātniskas
pētniecības nolūkos
• 2009.gada direktīva par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu augsti
kvalificētas nodarbinātības nolūkos
• 2011.gada direktīva par vienotu pieteikuma procedūru un vienotu
uzturēšanās atļauju trešo valstu valstspiederīgo dzīvošanai un nodarbinātībai
kādā ES dalībvalstī, kā arī kopīgu tiesību kopumu legāli rezidējošajiem
imigrantiem

19. Eiropas migrācijas tīkls
• Izveidots 2003.gadā, lai dalībvalstis regulāri apmainītos ar informāciju
imigrācijas politikas jomā - sniegtu aktuālu, objektīvu, uzticamu un
salīdzināmu informāciju par migrāciju un patvērumu, lai atbalstītu ES
politikas veidošanu šajās jomās.
• Tīklu koordinē Eiropas Komisija, tajā iesaistās nacionālie kontaktpunkti.
• Latvijā – PMLP
• Informācija par statistiku un likumdošanas izmaiņām Latvijā un ES kopš
2006.gada
• http://www.emn.lv/lv/

20. ES imigrācijas portāls
2011.gada novembrī Komisija nāca klajā ar ES imigrācijas portālu, lai
sniegtu informāciju:
• trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir ieinteresēti dzīvot ES, bet vēl
šeit nedzīvo.
• trešo valstu valstspiederīgajiem, kas jau dzīvo ES, bet vēlas
pārcelties uz citu ES valsti.
Informācija angļu un franču valodā ir pieejama dažādiem imigrantu
tipiem, iekļaujot arī detalizētus aprakstus par procedūrām un
noteikumiem visās 27 ES valstīm.
Adrese http://ec.europa.eu/immigration/

21. Plašāka informācija
Prezentācija izveidota, izmantojot European Website on Integration
publicēto materiālu par ES rīcību integrācijas jomā
http://ec.europa.eu/ewsi/en/mandate.cfm
Arī par citu ES rīcībpolitiku mērķiem, likumdošanu un instrumentiem, kas
veicina imigrantu integrāciju (izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe,
jauniešu politika, kultūra) pieejama European Website on Integration