Prezentācija sagatavota 13.jūnija Valsts kancelejas organizētajai ministriju komunikācijas departamentu vadītāju sanāksmei.

1. Sabiedriskās politikas centrs
CITA pieeja
konsultācijām ar
sabiedrību
(Iveta Kažoka, PROVIDUS)

2. Divas pamatpatiesības (1)
(pie kurām šodien nemitīgi atgriezīšos!)
PIRMĀ PATIESĪBA. Reti kura organizācija, aktīvists,
akadēmiķis ir spējīgs kvalitatīvi iesaistīties jaunu
dokumentu (likumu, stratēģiju, koncepciju, u.c.)
izstrādes procesā pēc tam, kad tie jau ir nonākuši
Valsts sekretāru sanāksmē
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

3. Divas pamatpatiesības (2)
(pie kurām šodien nemitīgi atgriezīšos!)
OTRĀ PATIESĪBA. Līdzdalībai “ķeksīša pēc” nav jēgas –
nevajag organizēt masu konsultēšanos konsultēšanās
pēc! Lai no apspriedēm būtu jēga – tās prasa īpašu,
konkrētajam gadījumam piemērotu DIZAINU (Kādas
informācijas iestādei vēl trūkst? No kā to varētu iegūt? Kādas ir efektīvākās
metodes, lai sasniegtu šo “informācijas nesēju”?)
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

4. Kā domāt par konsultēšanos,
līdzdalību?
Pamatjautājums: kādas informācijas mums kā
lēmumu pieņēmējiem šobrīd pietrūkst, lai
izstrādātu maksimāli labu politikas plānošanas
dokumentu, tiesību akta projektu?
Citiem vārdiem – domāt par konsultēšanos kā procesu, kas ir vajadzīgs
pirmām kārtām PAŠAI PĀRVALDEI
(nevis “sabiedrībai”, NVO un citiem “trakajiem”)!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

5. Kas varētu būt tā trūkstošā
informācija? (1)
• Situācija Nr.1. Kāda ministrija pasūtījusi
pētījumu. Pētījumā atrodamas vairākas
rekomendācijas attiecīgās rīcībpolitikas jomā.
Aptaujājiet arī citus zinošus cilvēkus,
noskaidrojot viņu skatījumu par to, kā vērtēt
katru rekomendāciju, un kuras no tām
ieviešamas prioritāri!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

6. Ilustrācija
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
(Eiropas Komisijas organizētā konsultēšanās par Vairas Vīķes-Freibergas vadītās augsta līmeņa ekspertu
grupas mediju brīvības un plurālisma jautājumos sagatavoto ziņojumu [Public consultation on the independent
report from the high level group on media freedom and pluralism]. Konsultēšanās mērķis: saņemt daudz
alternatīvu skatījumus uz ziņojuma rekomendācijām. Saņemtās atbildes tiks izmantotas tam, lai lemtu, vai ES
būtu savādāk jāorganizē savs darbs mediju politikas ietvaros.)

7. Kas varētu būt tā trūkstošā
informācija? (2)
• Situācija Nr.2. Iestāde kādā no savām jomām
ir nonākusi pie atziņas, ka problēmu var risināt
trīs dažādos veidos.
Pakonsultējieties par to, kurš no veidiem
varētu būt labākais! Iespējams, ka
noskaidrosies, ka ir kāds ceturtais veids – par
ko neesat pat aizdomājušies!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

8. Ilustrācija
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
(Eiropas Komisijas organizētā sabiedriskā apspriede par Audiovizuālo mediju regulatoriem [Public consultation
on the independence of audiovisual regulatory bodies]. Konsultēšanās mērķis:palīdzēt Komisijai lemt par
visatbilstošāku rīcību, kā arī izvērtēt Komisijas jau sagatavotos rīcības modeļus.)

9. Kas varētu būt tā trūkstošā
informācija? (3)
• Situācija Nr.3. Iestādēm nereti ir plašs
atbildības lauks. Bet iespēja pašiem
darbiniekiem pieredzēt VISAS attiecīgās
nozares problēmas (vai, tieši otrādi, labākās
izpausmes!) - neliela. Pajautājiet tiem, kas
varētu ar tām būt saskārušies!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

10. Ilustrācija
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

11. Nupat prezentācijā redzējāt neformālu, no
“dizaina viedokļa” ne sevišķi darbietilpīgus
konsultēšanās veidus – tie noteikti ir
izmantojami valsts pārvaldes darbā!
Bet dažkārt jautājumi ir tik sarežģīti, ka prasa
nedaudz formālāku pieeju – diskusiju
dokumentu
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

12. Diskusiju dokumenti (1)
•Green papers =
Lielbritānija, Īrija, Kanāda,
Austrālija, Eiropas
Komisija, u.c.
•Konsultāciju, diskusiju
dokumenti
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

13. Diskusiju dokumenti (2)
• Valdības vai citu iestāžu izstrādāts dokuments, kurā
sabiedrībai apspriešanai tiek piedāvātas jaunas
idejas, iniciatīvas konkrētām rīcībpolitikām
– Atbilstoši konkrētajai jaunajai idejai, iniciatīvai iestāde diskusiju dokumentā
formulē konkrētus jautājumus, par kuriem tā vēlas uzzināt ieinteresētās
sabiedrības (ekspertu, sociālo grupu, NVO, aktīvistu, nozares darbinieku)
viedokļus
– Attiecīgā iestāde neapņemas kādu no piedāvātājām idejām ieviest;
• Pēc tam, kad sabiedrības pārstāvji ir atsūtījuši savas
atbildes diskusiju dokumentam, šie viedokļi tiek apkopoti
un attiecīgā iestāde var izstrādāt jaunu koncepciju vai
normatīvo aktu grozījumu
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

14. ES piemērs (1)
(Eiropas pilsoņu iniciatīva)
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

15. ES piemērs (2)
(piemēri jautājumiem)
1) Vai minimālais vecums tam, lai atbalstītu Eiropas pilsoņu
iniciatīvu, būtu jāpiesaista vēlēšanu tiesību vecumam
Eiropas Parlamenta vēlēšanās katrā no dalībvalstīm?
2) Ja nē, tad kādus citus piemērotus variantus jūs varētu
minēt?
3) Vai parakstu vākšanai jānosaka konkrēts termiņš?
4) Ja tā, vai jūs uzskatāt, ka viens gads varētu būt pietiekams
termiņš?
5) Vai visās dalībvalstīs jābūt vienotiem parakstu pārbaudes
kritērijiem?
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

16. ES piemērs (3)
Organizācijas, kas sniedza viedokli
Vienas no organizācijām priekšlikumi
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

17. ES piemērs (4)
Eiropas Komisija apkopojums par iesniegtajām atbildēm
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

18. Kanādas piemērs (1)
(viendzimuma laulības)
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

19. Kanādas piemērs (2)
(viendzimuma laulības)
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

20. Lielbritānijas piemērs 1
(kā efektīvāk kontrolēt drošības iestādes?)
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

21. Lielbritānijas piemērs 2
(kā efektīvāk kontrolēt drošības iestādes?)
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
Iestādes vēstījums: šāda
ir vīzija tam, kā sistēmai
BŪTU jāizskatās. Lūk, šeit
būs daži mūsu priekšlikumi
tam, kā līdz šādai sistēmai
nonākt. Ko jūs, cienījamie
respondenti, par tiem
domājat? Varbūt varat
piedāvāt ko labāku?

22. Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
Lielbritānijas piemērs 3
(kā efektīvāk kontrolēt drošības iestādes?)
NB! Novērtējiet, ka
jautājuma
komplicētība netiek
trivializēta = ja tā ir
sarežģīta problēma,
tad ir!

23. Kādu “tehnisko” informāciju var prasīt no
respondenta šādās konsultācijās?
NEPĀRSPĪLĒT!
Bet ok, ja tiek:
• Prasīta informācija par to, kas ir respondents, kādas
zināšanas, ko pārstāv (lai gan ir dažas situācijas, kad
arī anonīmi vērtējumi var būt noderīgi)?
• Lūgta atļauja viņa vērtējumu publiskot!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

24. Iestādes pienākumi pret respondentiem
(svarīgākie)
1. Apspriedes pieteikumā izskaidrot, kādam mērķim viedoklis
tiek lūgts (ko iestāde ar šiem viedokļiem plāno darīt!)
2. (Nopietniem diskusiju dokumentiem) Apspriedes pieteikumā
vienlaikus izsmeļoši, bet arī kodolīgi rezumēt iestādes
pašreizējo domugaitu, pat ja tā ir komplicēta, iespējams,
ielikt arī kādus ilustratīvus piemērus(skat.Lielbritānijas
drošības iestāžu green paper);
3. Lai gan šādu konsultāciju ietvaros iestādei NAV pienākums
kaut ko ņemt vērā vai atbildēt pēc būtības, tomēr būtu jauki
publiski informēt par iestādes kopējiem secinājumiem un
turpmāko darbu pie attiecīgā jautājuma!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

25. Kādas pilsoniskās līdzdalības problēmas
agrīna konsultēšanās risinātu Latvijā? (1)
1. Pilsoniskā līdzdalība parasti notiek pārāk vēlā
dokumenta izstrādes stadijā– kad “lielos vilcienos”
viss jau izdomāts un izvēle starp dažādiem
risinājumu variantiem jau notikusi
Līdz ar to:
– Nevar mainīt kopējo dokumenta “kursu” (pat ja iestāde pati saprot, ka varēja būt
arī citi, labāki problēmas risinājumi);
– Valsts pārvaldei izstrādes stadijā nepienāk visa pilnvērtīga dokumenta izstrādei
noderīgā informācija
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

26. Kādas pilsoniskās līdzdalības problēmas
tie risinātu Latvijā? (2)
2. Iesaistīšanās VSS stadijā no pilsoniskajiem aktīvistiem
prasa lielu administratīvi juridisko kapacitāti
(noformulēt priekšlikumus tehniski pieņemamā izteiksmē
- ko kur grozīt, u.tml.), kas lielākajai daļai nav
“pavelkama”. Rezultāts: nereti frustrējošs gan NVO,
gan pārvaldei.
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS

27. Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
Tā sākas ar mirkli, kad iestāde:
1. apzinās, ka ārpus iestādes ir daudz noderīgu
zināšanu, kas var palīdzēt tās darbā;
2. saprot, ka, lai pie šīs informācijas tiktu, jāmāk
uzdot PRECĪZS jautājums ATBILSTOŠAJAI
auditorijai VISPIEMĒROTĀKAJĀ brīdī.
Tālākais ir tehnikas lieta...!
Ko nozīmē CITA pieeja konsultācijās?