1. Pašvaldības Loma skolas attīstībā:
palīdzēt vai netraucēt ?
Pārdomas par iniciatīvas kontekstu un izvērtējuma
sākotnējiem rezultātiem
Marija Golubeva,
NEPC pētniece
SFL iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” seminārs
2010. gada 4. novembris

2. Pašvaldību kompetence vispārējā
vidējās izglītības nodrošināšanā
Izglītības likuma 17.pants Pašvaldību
kompetence izglītībā (daži punkti)
• Nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta
deklarēta pašvaldības administratīvajā
teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas
izglītību un pamatizglītību bērna
dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai
tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno
izglītības programmu valsts valodā;

3. • nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo
izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot
interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu
pasākumus, arī bērnu nometnes ;
• uztur tās padotībā esošās izglītības iestādes,
izņemot speciālās izglītības iestādes, speciālās
izglītības klases un grupas vispārējās izglītības
iestādēs, internātskolas, arī tās, kuras tiek
finansētas no valsts budžeta .

4. Skolu tīkla optimizācija
• Vajadzība pastāvēja sen, bet nebija politiskās
gribas, līdz ar to – nebijā pārdomāto plānu;
• Novadu reforma sakrita ar budžeta
samazināšanu izglītībai (IZM nosauc 50%);
• Lēmumi par skolu slēgšanu/ apvienošanu tika
pieņemti pēdējā brīdī;
• Rezultāts: skolu vadības un skolotāju
nedrošības sajūta, psiholoģiski nedroša vide
skolā.

5. Ko stāsta SFL projekta dalībnieki?
• Pēc novadu reformas nebija skaidrības
par skolu nākotni.
“ Mēs bijām principā apjukuši un mēs paši
nesapratām, ko tad mēs darīsim tālāk.
Izveidojās novads, visa valdība mainījās,
situācija bija ļoti nestabila.”
• Pašvaldības nenodrošināja labu
informācijas un komunikācijas plūsmu par
topošām pārmaiņām.

6. • Ne vienmēr pašvaldība vai pagasta pārvalde
pauž atbalstu skolas iniciatīvai uzņemties vairāk
atbildības par kopienas dzīvi (piemēram, atruna
rīkot kursus bezdarbniekiem).
• Pašvaldībām lielākoties pietrūkst resursu
pilnvērtīgi piedalīties mazo skolu pārveidošanā
par kopienas centriem. Dažreiz skolu
piesaistītos resursus pašvaldība uzskata
vienkārši par līdzekļiem skolotāju algām.
• Īpaši sarežģītā situācija skolēniem ar īpašām
vajadzībām (esošā sistēma nav risinājums).

7. Ko var darīt?
• Atbalsts skolām no pašvaldības puses nevar
aprobežoties ar finanšu plūsmas nodrošināšanu
– īpaši finanšu trūkuma apstākļos.
• Komunikācija un sadarbība nav tikai vārdi,
informācijas plūsmai un savlaicīgām
konsultācijām/ līdzdalībai ir nozīme.
• Skolu centieni iesaistīt vietējo sabiedrību
izglītības un sociālo problēmu risināšanā ir
apsveicama un vajadzīga, pašvaldībai jāprot
saskatīt problēmu risināšanas potenciālu.