Livanu novada attiestibas programma 2012-2018

Līvānu novada pašvaldības
integrētās attīstības programma
2012. – 2018. gadam

Līvāni
2011

2 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam

Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. - 2018. gadam
izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta „Līvānu novada pašvaldības
attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” ietvaros.

(Darbības programma 2007. - 2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība;
Prioritāte: 1.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšana; Pasākums: 1.5.3.
Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas
kapacitātes stiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2. Plānošanas reģionu un vietējo
pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana)

Izpildītājs: SIA „ArGaumi”
Reģ.nr. 41503049819, Domes iela
3, Līvāni, LV-5316, Latvija

Izstrādes darba grupa: M.Env.Sc. Marika Rudzīte-Griķe
Mag.Paed. Valdis Kudiņš
Dr.oec. Elita Jermolajeva
M.B.A. Inese Matisāne
M.Env.Sc. Inta Ādamsone

Tehniskais atbalsts: Kaspars Pakalns
Līga Vērdiņa
Līga Luīze Ādamsone


SATURS

Saturs ................................................................................................................................... 3
Saīsinājumi ........................................................................................................................... 6
Terminu skaidrojums ............................................................................................................ 9
Kopsavilkums ..................................................................................................................... 12

I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ............................................ 15
1.1. Līvānu novada vispārīgs fizioģeogrāfiskais raksturojums .............................................. 17

SOCIĀLĀS VIDES RAKSTUROJUMS ........................................................................23
1.2. Iedzīvotāji..................................................................................................................... 24
1.3. Līvānu novada demogrāfiskais modelis ........................................................................ 31
1.4. Nodarbinātība .............................................................................................................. 35
1.5. Izglītība un tālākizglītība............................................................................................... 41
1.6. Veselības aprūpe .......................................................................................................... 66
1.7. Sociālie pakalpojumi un dzīvojamā fonda nodrošinājums ............................................. 70
1.8. Kultūrvide, bibliotēkas, sports un brīvais laiks .............................................................. 73
1.9. Publiskā pārvalde, projekti, pašvaldības un iedzīvotaju sadarbība ................................ 87
Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 100

DABAS VIDES RAKSTUROJUMS ........................................................................... 101
1.10. Ģeoloģiskā uzbūve ................................................................................................... 102
1.11. Derīgie dabas resursi................................................................................................. 104
1.12. Klimatiskie apstākļi................................................................................................... 114
1.13. Dabas vērtības .......................................................................................................... 116
1.14. Dabas vides riski ....................................................................................................... 121
1.15. Publiskās teritorijas .................................................................................................. 123
1.16. Vides komunikācija un vides pārvaldība .................................................................... 127
Galvenie secinājumi ...........................................................................................................131

EKONOMISKĀS VIDES RAKSTUROJUMS ............................................................. 132
1.17.Uzņēmējdarbība .........................................................................................................133
1.18. Tūrisms ..................................................................................................................... 143
1.19. Ekonomikas pamata infrastruktūra un komunālie pakalpojumi ................................ 166
1.20. Transporta un sakaru infrastruktūra ......................................................................... 174
1.21. Investīciju vide .......................................................................................................... 181


1.22. Uzņēmējdarbības atbalsts ........................................................................................ 183
1.23. Sociālā uzņēmējdarbība ........................................................................................... 187
Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 190
1.24. Sociālās, dabas un ekonomiskās vides SVID analīze ................................................. 191

II DAĻA:STRATĒĢISKĀ DAĻA ................................................................................198
2.1. Ievads ......................................................................................................................... 199
2.2. Plānošanas konteksts un tiesiskais ietvars.................................................................. 200
2.3. Līvānu novada VĪZIJA 2020 ........................................................................................ 207
2.4. Līvānu novada funkcionālās ietekmes zona un ekonomiskā specializācija ................. 208
2.5. Līvānu novada attīstības STRATĒĢIJA ....................................................................... 215
2.6. RĪCĪBU PLĀNS – prioritātes, rīcību virzieni, rīcības, pasākumi, sasniegumu indikatori,
pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie ........................................................................... 216
2.7. Līvānu pilsētai pieguļošās industriālās teritorijas attīstības scenāriji ........................... 238
2.8. Valsts loma Rīcību plāna izpildē ................................................................................. 250

III DAĻA: INVESTĪCIJU PLĀNS ............................................................................... 253
3.1. Ievads ......................................................................................................................... 254
3.2. Investīciju plāns 2012-2014.gadam ............................................................................. 255
3.3. 2012.-2018.gadu periodam ieteicamie projekti privātajā sektorā ............................... 262

IV DAĻA: IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS .................................................... 264
4.1. Ievads ......................................................................................................................... 265
4.2. Ieviešanas uzraudzības kārtība un institucionālais ietvars .......................................... 266
4.3. Līvānu novada teritorijas attīstības rādītāji ................................................................. 268
4.4. Attīstības programmas ieviešanas izvērtējuma rādītāji .............................................. 270
4.5. Uzraudzības ziņojumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība .................................. 275

V DAĻA: PĀRSKATS PAR LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.-
2018.GADAM IZSTRĀDI UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU...................................... 279
5.1. Ievads ......................................................................................................................... 280
5.2. Sabiedrības līdzdalības procesa raksturojums ............................................................ 281
5.3. Iesniegtie priekšlikumi un atbildes, ziņojums par publisko apspriešanu ...................... 287

PIELIKUMI ............................................................................................................ 288
1.Pielikums: Līvānu novada domes struktūra .................................................................... 289
2.Pielikums: Pašvaldības izpildvaras vispārējā struktūra ................................................... 290


3.Pielikums: Pašvaldības administrācijas struktūra ........................................................... 291
4. Pielikums: Līvānu novada pašvaldības pēdējos 5 gados realizēto projektu saraksts ...... 292
5.Pielikums: Naktsmītnes Līvānu novadā ......................................................................... 304
6.Pielikums: Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi Līvānu novadā ..................................... 305
7.Pielikums: Velo maršruti un laivošanas maršruti Līvānu novadā ..................................... 306
8.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas AP izstrādē „... un nesaki, ka Tu nezināji!”
skrejlapa ........................................................................................................................... 307
9.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas uzsākšanas ievadraksta „Līvānos atvērta jauna
ražotne” kopija ................................................................................................................. 308
10.Pielikums: Sabiedrības iesaistei izmanoto aptaujas anketu paraugi: iedzīvotājiem,
uzņēmējiem, blakus esošajām pašvaldībām, ārējiem ekspertiem ..................................... 309
11.Pielikums: Publiskās apspriešanas laikā saņemto sabiedrības iebildumu un priekšlikumu
kopsavilkums par Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmas 2012.-
2018.gadam 1.redakciju, programmas Vides pārskata 1.redakcija .................................... 322


SAĪSINĀJUMI1

AP Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.-2018.
AS Akciju sabiedrība
ATR Administratīvi teritoriālā reforma
CSP Centrālā statistikas pārvalde
DUS Degvielas uzpildes stacija
ELFLA Eiropas Lauku fonds lauksaimniecības attīstībai
EM LR Ekonomikas ministrija
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ESF Eiropas Sociālais fonds
ESK Ekonomiskā un sociālā kohēzija
EUR Eiro
FM LR Finanšu ministrija
GSS Gāzes sadales stacija
ha Hektāri
IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
INTERREG ES Kopienas iniciatīvas pārrobežu sadarbības programma www.bsrinterreg.net
IT Informācijas tehnoloģijas
IU Individuālais uzņēmums
IVN Ietekmes uz vidi novērtējums
IZM LR Izglītības un zinātnes ministrija
KIF Kopienu iniciatīvu fonds
km kilometri
KNHM Nīderlandes fonds Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij
kW Kilovati
kWh Kilovatstundas
KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments
LAD Lauku atbalsta dienests
LATC Līvānu aktīva tūrisma centrs
LBJC Līvānu bērnu un jauniešu centrs
LBJSS Līvānu bērnu un jauniešu sporta skola
LDzKS SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”

1
Atsevišķās AP sadaļās lietotie papildus saīsinājumi skaidroti attiecīgajā sadaļā


LIIC Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs
LM LR Labklājības ministrija
LMAC Latgales mākslas un amatniecības centrs
LMT SIA „Latvijas Mobilais Telefons”
LNCB Līvānu novada centrālā bibliotēka
LNKC Līvānu novada kultūras centrs
LNLAD Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa
LNP Līvānu novada pašvaldība
LPR Latgales plānošanas reģions
LR Latvijas Republika
LVL Latvijas lats
LVĢMA Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas aģentūra
LVM Latvijas Valsts meži
m metri
MK Ministru Kabinets
mW Megavati
NAI Notekūdeņu attīrīšanas (atdzelžošanas) iekārtas
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO Nevalstiskā organizācija
PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds
PII Pirmskolas izglītības iestāde
PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PPP Publiskās privātās partnerības pasākums (projekts)
PVN Pievienotās vērtības nodoklis
Rtg Rentgens
SAI Sadzīves atkritumu izgāztuve
SDV Saimnieciskās darbības veicēji
SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SIF Sabiedrības integrācijas fonds
SM LR Satiksmes ministrija
SVID Stiprās un vājās puses, iespējas, draudi
TEP Tehniski ekonomiskais pamatojums
UP (Līvānu novada) Uzņēmēju padome
UR LR Uzņēmumu reģistrs
VARAM LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija


VAS Valsts akciju sabiedrība
VM LR Veselības ministrija
VI LR Veselības inspekcija
VID Valsts ieņēmumu dienests
VMD Valsts meža dienests
VPVB Vides pārraudzības valsts birojs
VVI Vispārējā vidējā izglītība
VZD Valsts Zemes dienests
ZM LR Zemkopības ministrija
z/s Zemnieku saimniecība


TERMINU SKAIDROJUMS

Ainava Redzeslokā esoši un saredzami zemes virsmas ģeomorfoloģiskie, floras un faunas
elementi, kas radušies biotisku, abiotisku un cilvēka darbības rezultātā.

Attīstības plānošana Principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot
politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.

Attīstības programma Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums

ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai.

Bezdarba līmenis Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto un bezdarbnieka statusu ieguvušo īpatsvars
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā procentos (%).

Bioloģiskā Dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs. Bioloģisko daudzveidību aplūko
daudzveidība ģenētiskajā, sugu un ekosistēmu līmenī.

Biotops Teritorija, kuru raksturo līdzīgas biotiskas un abiotiskas pazīmes

Ekonomiski aktīvie Abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību
iedzīvotāji ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no
nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu

Ekosistēma Ekosistēmu veido augu, dzīvnieku un mikroorganismu funkcionāli saistīta kopa un to
nedzīvā vide, kas atrodas ciešā mijiedarbībā un viens otru ietekmē

Dabas liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija

Demogrāfiskā slodze Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000
personām darbspējas vecumā

Ekonomikas profils Teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo perspektīvos
uzņēmējdarbības attīstības virzienus un priekšnoteikumus to attīstībai infrastruktūras,
pakalpojumu, cilvēkresursu u.c. jomās.

E-pārvalde Atbilstoši Latvijas e-pārvaldes koncepcijai e-pārvalde tās šaurākajā nozīmē ir
sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus (internetu).
Plašākajā nozīmē e-pārvalde tiek lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba
pilnveidošanas programmu kontekstā, kur papildus pakalpojumu sniegšanas
elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes darbības pilnveidošanas jautājumi.

Funkcionālās Teritorija A, kuras attīstību ietekmē teritorija B.
ietekmes zona
Ietekme uz vidi Saimnieciskās darbības tieši vai netieši izraisītas pārmaiņas vidē

Interešu grupas Juridisku un/vai fizisku personu kopums, kuras pārstāv savas intereses kādā konkrētā
darbības jomā

Ilgtspējīga attīstība Attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot draudus nākotnes vajadzību
apmierināšanai (Ziņojums „Mūsu kopīgā nākotne”, 1972)


Informācijas Sabiedrības (cilvēces) ilgtspējīgas attīstības process, kuru veicina augoša zināšanu
sabiedrība pārvaldība, kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopiena un
kurā zināšanu ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa
pieaugumu. Termins kopumā atspoguļo pieaugošo zināšanu pārvaldību,
sistematizēšanu un izplatīšanu sabiedrībā, papildu informācijai ietverot šajā jēdzienā
izpratni, saprašanu, pieredzi, kvalifikāciju, kompetenci, spējas un gudrību.

Integrēt Iesaistīt kādā kopumā, veselumā, apvienot elementus, daļas, lai izveidotu vienu veselu
kopumu, sasaistīt vienā veselumā ar ko citu

Integrēta pieeja Pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika
dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo,
reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem,
nevalstiskajām organizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finanšu) instrumentus, lai
sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātes

Investīciju plāns Attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz 3 gadiem,
kuru apstiprina pašvaldība. Investīciju plānu var aktualizēt katru gadu

Metodoloģija Skaidrojošā, teorētiskā pamatojuma un metodoloģiskā sadaļa, kurā atspoguļota
attīstības programmas izstrādes normatīvā bāze, plānošanas dokumentu hierarhija un
aprakstītas attīstības programmas sastāvdaļas

Migrācijas saldo Starpība starp kādā teritorijā iebraukušo un no tās izbraukušo iedzīvotāju skaitu
noteiktā laika periodā. Pozitīva vērtība nozīmē, ka teritorijā ierodas vairāk cilvēku nekā
izbrauc, bet negatīva vērtība nozīmē, ka vairāk cilvēku izbrauc un mazāk iebrauc.

Modernās Mūsdienu sakaru, informācijas, izklaides līdzekļi, resursu patēriņa uzskaites u.c. līdzekļi
tehnoloģijas (piem., datori, mobilie telefoni, Internets, GPS, ūdens skaitītāji), majsaimniecībā,
personīgajā dzīvē un uzņēmējdarbībā nepieciešamās jaunās tehnoloģijas

Monitorings Regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības
programmas īstenošanā

Nodarbinātības Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā,
līmenis procentos

Pastāvīgie iedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija

Pievienotā vērtība Preces vai pakalpojuma vērtības pieaugums, pateicoties izmantoto izejvielu kvalitātei,
pielietotajām metodēm un tehnoloģijām (t.sk. modernajām), ražotāja vai pakalpojuma
sniedzēja intelektuālajam ieguldījumam, darbam un personīgajai attieksmei

Prioritāte Teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā
salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm

Projekts Pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar
iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiem

Rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošana, pasākumu komplekss,
kas cilvēkam pēc saslimšanas vai ievainojuma palīdz atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo
un profesionālo pilnvērtību

Rekreācija Ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra


Rekultivācija Ainavas vai citas teritorijas sakopšana, zemes auglības atjaunošana pēc saimnieciskās
darbības izraisītiem postījumiem

Rīcību plāns Attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju
plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanai

Sabiedriskā apspriede Sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības
pārstāvji

Stratēģija Attīstības programmas sadaļa, kurā definēts teritorijas attīstības pamata plāns, t.sk.
pašvaldības vidēja termiņa prioritātes, mērķi, to sasniegšanas rīcību virzieni un
sasniegšanas mehānisms

Stratēģiskais Ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski
ietekmes uz vidi ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana
novērtējums vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas
rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu
pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu

Teritorijas attīstības Dokumentu kopums, kas sastāv no teritorijas attīstības programmas un teritorijas
plāns plānojuma un kas, ievērojot teritorijas attīstības plānošanas principus un
priekšnoteikumus, teritorijas un tautsaimniecības nozaru attīstības analīzes rezultātus
un prognozes, nosaka teritorijas vispusīgas un ilgtspējīgas attīstības mērķus un to
sasniegšanas stratēģiju

Teritorijas plānojums Ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš
izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši
plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas
pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas
aprobežojumi (atbilstoši likumam "Teritorijas plānošanas likums")

Uzņēmējdarbība Saimnieciskā darbība ko veic mikro, mazie, vidējie, lielie uzņēmumi, zemnieku
saimniecības un individuālie komersanti (pašnodarbinātie)

Vide Ekonomiskā vides, sociālā vides un dabas vides apvienojums un mijiedarbība

Vides pārvaldība Vides zinātnes apakšnozare, kas, sistemātiski savienojot humanitāro, sociālo,
inženierzinātņu un dabaszinātņu metodoloģiju, risina vides problēmas. Vietējai
pašvaldība tas nozīmē konkrētas pieņemtās vides politikas plānošanu, ieviešanas plāna
programmēšanu un šī plāna realizēšanu konkrētu projektu viedā.

Vīzija Lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās
vērtības.


KOPSAVILKUMS
Līvānu novads atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā, Latgales
plānošanas reģionā. Līvānu novads ir pirmā pašvaldība Latgalē, iebraucot Līvānos no
galvaspilsētas - Rīgas puses. Tā ir kā vizītkarte un atslēga Latgales vārtos, pa kuriem tālāk
doties iepazīt viesmīlīgo Latgali.

Līvānu novads sākotnēji tika izveidots 1999.gada 21.decembrī uz LR Ministru Kabineta
noteikumu Nr.411/1999 pamata, kad administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros
novadā apvienojās Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts un Turku pagasts. Nākošā administratīvi
teritoriālā reforma Latvijā tiek pabeigta 2009. gada 1. jūlijā, kad 522 pašvaldību vietā izveido
118 vietējās pašvaldības: 109 novadus un 9 republikas pilsētas. Līvānu novadam pievienojas
arī Sutru, Rudzātu un Jersikas pagasti. 2009. gada 1. jūlijā izbeidzas arī rajonu padomju
pilnvaras. No Preiļu rajona padomes Līvānu novads pārņem Līvānu mākslas skolu un
Rudzātu speciālo internātpamatskolu.

Pašreizējais Līvānu novads aptver Līvānu pilsētu un piecus pagastus – Rožupi, Turkus,
Sutrus, Rudzātus un Jersiku. Novadā dzīvo 13906 iedzīvotāji (PMLP dati uz 01.01.2011.),
un iedzīvotāju skaita ziņā tas ir 25.lielākais novads no 109 novadiem Latvijā.

Līvānu novada teritorijas kopplatība ir 62 180 ha, t.sk. Līvānu pilsēta – 497 ha, Rožupes
pagasts – 18 163 ha, Rudzātu pagasts – 12 467, Turku pagasts – 11 900 ha, Jersikas pagasts –
11 360 ha un Sutru pagasts – 7 793 ha.

Attēls 1 : Līvānu novada novietojums


Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes attīstības centrs ar nozīmīgu kultūras, ražošanas,
sociālo infrastruktūru, pakalpojumiem un sabiedriskajām iestādēm. Attālums līdz Rīgai ir
167 km, līdz Preiļiem 36 km, līdz Jēkabpilij 25 km, līdz Daugavpilij 65 km, līdz Rēzeknei 100
km. Līvānu novada ekonomiskās ietekmes sfēra ir ietverta t.s. Latgales ekonomiskā trijstūra
telpā „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils” (skat. 2.attēlu). Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un
blakus esošo lielāko pilsētu resursi tiek ņemti vērā, lai apzinātu un saskaņoti plānotu Līvānu
novada integrētu attīstību.

Attēls 2: Latgales ekonomiskā trijstūra telpa „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils”

Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.–2018.gadam
(turpmāk AP) ir vidējā termiņa plānošanas dokuments, kurš izstrādāts saskaņā ar LR
Reģionālās attīstības likumu (RAL), Attīstības plānošanas sistēmas likumu un LR RAPLM
(vēlāk VARAM) Metodiskiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei reģionālā un
vietējā līmenī (aktualizētā versija, 2010.gada 23.septembris). AP ir saglabājusi pēctecību ar
2008.–2014.gada Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmu un ir saskaņā
ar Līvānu novada teritorijas plānojumu 2006.–2018.gadam, kā arī ar jaunā teritorijas
plānojuma projektu. Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmai 2012.-
2018.gadam piemērota stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra saskaņā ar
Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada 31.maija lēmumu Nr.32 „Par stratēģiskā
ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu”.

AP loma ir: apzināt un novērtēt Līvānu novada pašvaldības rīcībā esošos resursus (dabas
resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvājot skaidru redzējumu un risinājumus to
efektīvākai izmantošanai; mērķtiecīgi plānot rīcības un investīcijas (t.sk. pamats pašvaldības
budžeta plānošanai); sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta


plānošanai, ārvalstu un vietējo privāto investīciju piesaistei) un sekmēt Līvānu novada
teritorijas atpazīstamību.‫‏‬

AP ir ietvertas šādas sadaļas:

 pašreizējās situācijas raksturojums un analīze;

 stratēģiskā daļa – vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcību virzieni un
pasākumu kopums, pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie, kā arī vidējā termiņā
sasniedzamie rezultāti;

 investīciju plāns – investīciju projektu kopums un to sasaisti ar atbildīgajiem
izpildītājiem un finanšu resursiem;

 AP ieviešanas uzraudzības kārtība – uzraudzības un ziņojuma sagatavošanas
periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji;

 pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.


I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS
RAKSTUROJUMS


IEVADS
Atbilstoši Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumam (2006.–2026.)2, Latgales
reģiona ilgtspējīgas attīstības pamatakmens ir policentrisks konkurētspējīgu un dinamisku
apdzīvoto vietu tīkls. Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes centrs, kā arī nozīmīgs kultūras un
ražošanas centrs. Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus labprāt plašāk izmantotu arī
Daugavas otra krasta teritoriju iedzīvotāji, taču to ierobežo sliktā satiksme pār Daugavu, jo
nav tilta. Vasaras periodā tiek izmantotas 2 pārceltuves, bet ziemas periodā atbilstošu
savienojumu nav vispār.

2
2007.gada 17.septembrī to atbalstīja Nacionālā reģionālās attīstības padome (NRAP).


1.1. LĪVĀNU NOVADA VISPĀRĪGS FIZIOĢEOGRĀFISKAIS
RAKSTUROJUMS
Līvānu pilsēta
Līvāniem ir raksturīga lineāra telpiskā struktūra, jo pilsētu ierobežo upe (Daugava) rietumu
pusē un visai mitras (dažviet purvainas) teritorijas austrumu pusē. Pilsētas kopējā platība ir
497 ha. Daļu pilsētas teritorijas aizņem ražošanas objektu un darījumu apbūves teritorijas
(8% no kopējās pilsētas platības). Pilsētā ir salīdzinoši daudz dabas teritoriju - apstādījumi,
skvēri, parki (11,5%). Pilsētas kapu teritorija, kas arī pieskaitāma pie zaļajām pilsētas
teritorijām, aizņem 0,85% no kopējās pilsētas teritorijas. Pilsētā ievērojamu platību (vairāk
kā 5%) aizņem arī satiksmes infrastruktūra un tehnisko objektu apbūves teritorijas, t.sk.
dzelzceļa līnija ar tai piegulošo teritoriju. Savrupmāju dzīvojamā apbūve izkārtota gandrīz
30% pilsētas platības, savukārt daudzdzīvokļu mājas aizņem ap 4% no pilsētas teritorijas.
Līvānu pilsētas attīstība ir vērsta uz pilsētas funkcionālu un kompozicionālu sakārtošanu,
akcentējot centra veidolu, ražošanas teritoriju nepaplašināšanu pilsētā, bet gan bijušo
industriālo teritoriju atjaunošanu (t.sk. agrāk piepilsētas teritorijā esošo industriālo zonu
iekļaujot pilsētas teritorijā), daudzdzīvokļu māju teritoriju pilnīgu labiekārtošanu, publiskās
telpas kvalitātes uzlabošanu, upju krastmalu priekšrocību izmantošanu.

Attēls 1: Līvānu pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums
Pilsētas centra lineāro raksturu nosaka Daugavas mala, Rīgas iela, dzelzceļš. Ap Rīgas ielu
kā pilsētas galveno asi organizējas apbūve un pakalpojumu objekti. Darījumu un
sabiedriskās funkcijas zonas aptver teritoriju abos Dubnas krastos no skolas teritorijas līdz
tirdzniecības centram un autostāvvietai. Šī teritorija raksturo pilsētas kodolu. Centra zonas
jaunā attīstības teritorija attīstās Rīgas ielas šķērsvirzienā gar Domes ielu un Dubnas upi līdz
pat Daugavas krastam, kur atrodas Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, Latgales
mākslas un amatniecības centrs, Līvānu aktīvā tūrisma centrs. Domes iela, pārtopot par ielu
ar prioritāti gājējiem, varētu attīstīties kā aktīva sabiedriskā telpa iedzīvotāju atpūtai un
izklaidei. Cik ierobežotajā pilsētas teritorijā iespējams, kā pozitīvs faktors jāuzsver
ražošanas teritoriju atrašanās ārpus sabiedriskā centra.

Līvānu novada, īpaši Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus izmantotu arī Daugavas otrā
krasta tuvējās teritorijas, taču sliktā satiksme pār Daugavu šo pakalpojumu pieejamību


bremzē. Jauns savienojums pār Daugavu sniegtu lielu attīstības potenciālu Jēkabpils un
Līvānu novadiem un veidotu ciešu sadarbības saikni.

Līvānu apkārtne ir sevišķi bagāta ar saldūdens resursiem: tajā atrodas 7 ezeri, 11 mazas
upītes, cauri novada teritorijai plūst Dubnas upe un teritorijas dienvidaustrumu mala
robežojas ar Latvijas lielāko upi - Daugavu. Dubnas gada notece – 0,5 km³, kopgarums – 120
km un baseina laukums – 2768 km². Ūdenstilpņu ūdens kvalitāte ir piemērota gan tā
rūpnieciskai izmantošanai, gan rekreācijai (izņemot Līvānu ezeru, kurā atbilstoši
Sabiedrības Veselības aģentūras datiem 2009. un 2010.gadā peldēšanās nebija ieteicama
līdz peldūdens kvalitātes problēmu novēršanai).

Nākotnē pilsētas platību plānots paplašināt par aptuveni 198 ha, pilsētas teritorijai
pievienojot ražošanas un darījumu apbūves teritorijas, jauktas darījumu un sabiedrisko
objektu apbūves teritorijas, kā arī lauku apbūves un dzīvojamo māju apbūves teritorijas.
rezultātā Līvāni varētu kļūt 1,4reizes lielāki nekā līdz šim.

Plānotā pilsētas robežu paplašināšana ir saistīta ar inženiertehniskās apgādes, satiksmes
infrastruktūras tālāku uzlabošanu pilsētā (rūpnieciskajā zonā, dzīvojamo māju rajonos),
iespēju pašvaldībai pretendēt uz ES fondu finansējumu, lai sakārtotu ielas un tehnisko
infrastruktūru industriālajā zonātagadējā Jersikas pagasta daļā, lai veidotu Līvānu pilsētu
par reģiona nozīmes attīstības centru atbilstoši Latvija 2030 Telpiskās attīstības perspektīvai
un Latgales plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem.Šobrīd nav iespējams
izstrādāt pilnīgu sociāli ekonomisko novērtējumu robežas izmaiņām vairāku iemeslu dēļ,
t.sk. kadastrālo vērtību pārvērtēšana rūpnieciskajai apbūvei, kas stāsies spēkā 2013.gadā,
ES atbalsta 2014.-2020.gadam prioritāra virzība uz pilsētu vai lauku teritorijām u.c. Veidojas
diskusija starp pašvaldību, uzņēmējiem un citiem zemes īpašniekiem, un jaunā pilsētas
robeža stāsies spēkā pēc nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. apstiprināšanas un ES
programmu jauno aktivitāšu izsludināšanas.

Rožupes pagasts
Rožupes pagasts atrodas uz austrumiem no Līvānu pilsētas, starp diviem ceļiem, kas ved uz
Preiļiem (P 63) un uz Upmalu (V 678). Rožupes ciems atrodas abpus Dubnas upei, tiek
iedalīts Rožupe I (Dubnas labajā krastā) un Rožupe II (Dubnas kreisajā krastā). Ciemu divās
daļās sadala Dubnas upe ar visai plašu palieni un vairākām attekām. Pavasara palu un
lietavu laikā upe pārplūst, radot neērtības ciema iedzīvotājiem. Atrašanās pie Līvānu – Preiļu
1.šķiras valsts autoceļa pamato jaunu darījumu objektu izveidi Rožupes ciematā, kas
perspektīvā var veidoties abās pusēs ceļam – gan Rožupes ciemā, gan pāri ceļam.

Rožupes pagasta teritoriju šķērso 5 upes - Dubna, Feimanka, Oša, Sumanka un Melnupīte.
Pagasta ziemeļaustrumos atrodas Skrebeļu purvs, rietumos - Pētermuižas purvs, austrumu
pusē - daļa no Steporu purva un dienvidos - daļa no Krievu jeb Jersikas purva. Skrebeļu -
Skrūzmaņu purvs tiek izmantots kūdras ieguvei 1800 ha platībā. Tā sūnu kūdras resursi
noteikti ap 150 miljoni m³. Iegūto kūdru izmanto substrāta ražošanai, lopkopībā pakaišiem
un arī apkurei. Purvus iespējams izmantot arī dzērveņu audzēšanai, kas gan līdz šim netiek
darīts.


Attēls 2: Rožupes pagasta centrs
Atšķirībā no citiem novada pagastiem Rožupes pagastā pirms dažiem gadiem lauku
saimniekošanā populāra kļuva dīķsaimniecība kā viens no saimnieciskās darbības veidiem,
kas būtiski ietekmējaarī lauku ainavu. Taču pēdējā laikā šī nodarbošanās samazinājusies.
Pagastā atrodas neliela daļa (16,4ha) no dabas lieguma un NATURA 2000 teritorijas „Dubnas
paliene”, kā arī divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas pieminekļi -
Muktupāvelu senkapi (Muktupāvelos, Dubnas upes kreisajā krastā) un Oškalniešu senkapi
(Oškalniešos).

Turku pagasts
Turku pagasta administratīvais centrs atrodas Zundānos, kas atrodas autoceļa V 754 malā 6
km attālumā no Līvāniem. Pagastā teritorijā ir Jaunsilavas un Turku ciemi. Turku ciems
izvietojies 2.škiras valsts autoceļu V755 un V754 krustojumā. Ceļš V755 ved uz Mežārēm, kur
ērti iespējams nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, bet ceļš V754 caur Jaunsilavām – uz
Līvāniem, bet pretējā virzienā - Steķiem. Abi šie ceļi Turku ciema iedzīvotājiem ir nozīmīgi,
lai nokļūtu uz A12 valsts galveno ceļu. Dienvidaustrumos ciems robežojas ar Neretas upi, no
citām pusēm to ieskauj lauksaimniecības zemes. Turku pagasta teritorijā ir 4 purvi - Māsānu,
Peisenieku, Borovkas un Gaiņu. Nozīmīgākā Turku pagasta vērtība ir Gaiņu purvs – Natura
2000 teritorija.


Attēls 3: Lauksaimnieciskā darbība Turku pagastā

Arī Turku pagastā atrodas divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas
pieminekļi - Veiguru senkapi (Vecie kapi) un Ģedušu (Gavartines) pilskalns. Pilskalns atrodas
Rudzētu – Steķu – Turku lielceļa kreisajā malā un no ceļa labi saskatāms. Pilskalns visumā
uzglabājies neskarts.

Pašreiz to izmantošana saistīta tikai ar aprobežojumu ievērošanu ap valsts aizsargājamiem
kultūras pieminekļiem. To turpmākā iekļaušana apritē (tūrisma maršrutos, piem.) atkarīga
no vairākiem priekšdarbiem – izpētes, informācijas par objektu izvietošanas, pieejamības
nodrošināšanas.

Sutru pagasts
Sutru pagastam ir ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta – līdz Līvāniem – 24 km, Preiļiem - 12
km, pagasta centrs SUTRI atrodas 0.2 km attālumā no valsts 1. šķiras autoceļa P63 Līvāni -
Preiļi, laba, ērta sabiedriskā transporta satiksme ar Preiļiem, Līvāniem, Rīgu, kas nodrošina
pašvaldības iedzīvotājiem pieeju pamata, vidējai un interešu izglītībai, neatliekamajai
medicīniskajai palīdzībai, iespējas saņemt jebkuru ikdienas pakalpojumu un preču klāstu, kā
arī nodrošina satiksmes iespējas pat līdz republikas galvaspilsētai. Sutru pagasta svarīgākā
tautsaimniecības nozare ir lauksamniecība un mežsaimniecība.

Sutru pagasta Šultēs atrodas viens no nedaudzajiem valsts nozīmes aizsargājamiem
kultūras pieminekļiem – zemnieku sēta „Šultes”, kā arī vairāki pagasta nozīmes
kultūrvēsturiskie objekti – dižkoki, baznīcas. Sutru pagasta Bernānos dzimis garīdznieks,
Romas katoļu baznīcas kardināls, baznīcas vēsturnieks un rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa
un Atzinības krusta kavalierisJuliāns Vaivods. Pagastā atrodas arī kardināla piemiņas vieta.

Attēls 4: Zemnieku sēta „Šultes”, valsts aizsargājamais kultūras piemineklis nr.6130

Rudzātu pagasts


Rudzātu pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Pagasta reljefs ir
līdzens, teritorijas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir robežās no 80 – 105 m virs jūras
līmeņa. Atsevišķās vietās pagasta teritorijā atrodas DR-ZA virzienā izstiepti 3-10 m augsti
morēnu vaļņi. Pagasta ziemeļu un austrumu daļā vairāki purvi, pazīstamākais no tiem – īpaši
aizsargājamā teritorija un nozīmīga gājputnu pulcēšanās vieta Lielais Pelečāres purvs.
Pagasta teritoriju šķērsojošā Ošas upe un tās pietekas veido plašu nelielu ūdensteču tīklu.

Pagasta teritorija atrodas Lubānas līdzenuma – Latgales augstienes klimatiskajā rajonā. Tas
ir viskontinentālākais un siltākais Latvijas klimatiskais rajons. Bezsala periods ilgst 135 – 145
dienas. Pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas pagasta teritorija pieder pie Latgales augstienes
Feimaņu pauguraines.

Pagasta teritorija atrodas netālu no lielajām automaģistrālēm Rīga – Rēzekne un Rīga –
Daugavpils. Galvenās nozares pagastā ir lauksaimniecība, mežizstrāde un tirdzniecība, bet
populārākā uzņēmējdarbības forma – z/s.

Rudzātu pagastā tūrisma attīstībai
izmantojamie resursi ir savdabīgi – atšķirībā
no Latgalei raksturīgā saposmotā un
ezeriem bagātā reljefa, pagasta teritorija
atrodas līdzenumā.
Autoceļš P62 Madona – Preiļi – Krāslava
Latgales reģiona teritorijas plānojumā ir
definēts kā ainaviskais ceļš.

Attēls 5: Rudzātu pagasta parka reljefs

Jersikas pagasts
Jersikas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā un tā kopējā platība ir 11380 ha. Pagastu
šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža
(Pāternieki), viens vietējais autoceļš (2.šķiras autoceļš) V757 Grīva-Stari un dzelzceļa līnija
Rīga – Daugavpils, pa kuru notiek gan pasažieru pārvadājumi, gan arī kravu pārvadājumi.
Laba satiksme ir viena no galvenajām pagastu raksturojošām iezīmēm. Gar pagasta rietumu
robežu tek Daugava 31 km garumā. No Jersikas pagasta teritorijas iztek Daugavas pieteka
Gumerte, cauri pagastam tek Daugavas pieteka Izteka. Pagastā ir 17 apdzīvotas vietas un 2
ciemi (Upenieki un Jersika). Jersikas pagasta teritorijā atrodas divas pārceltuves - Līvānu
pārceltuve un Dunavas pārceltuve (Stūrišķos). Šis pakalpojuma veids ir īpašs un Daugavai
raksturīgs. Jersikas ciemā tika ierīkots gājēju un veloceliņš autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-
Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmā no 184,86 – 186,03 km zemes nodalījuma
joslā. Līvānu pilsētas industriālā teritorija robežojas ar Jersikas pagasta rūpniecisko zonu,
kurā atrodas un darbojas vairāki uzņēmumi.


Jersikas pagastam ir liela kultūrvēsturiska
nozīme, jo pēc arheoloģiskajiem
izrakumiem noskaidrots, ka Jersikas
pilskalnu cilvēki sākuši apdzīvot kopš
1.gadu tūkstoša p.m.ē., pilskalnu sākuši
nocietināt, te sākta būvēt pilis ap 900.
gadu. Blakus Jersikas pilij sāka veidoties arī
senpilsēta, kura sevišķi uzplauka laikā no
10. līdz 13.gs. Arheoloģiskie atradumi un
rakstiskie avoti liecina, ka Jersikas pilsēta
tiem laikiem bijusi liela un bagāta, ar
daudzām dzīvojamām mājām,
saimniecības ēkām, vairākām baznīcām.
Attēls 6: Daugava Jersikas pagastā


Sociālās vides raksturojums


1.2. IEDZĪVOTĀJI
Iedzīvotāji ir galvenie resursi, kas nosaka Līvānu novada sociālo un ekonomisko attīstību.
Iedzīvotāju skaita ziņā Līvānu novads ir 25.lielākais novads Latvijā. Taču pastāvīgo
iedzīvotāju skaits Līvānu novadā ir pakāpeniski samazinājies - no 18085 iedzīvotājiem
1990.gada līdz 13906 iedzīvotājiem 2011.gadā.
Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu
LATVIJA novadā
1990 2 668 140 18 085
1991 2 658 161 18 007
1992 2 643 000 17 873
1993 2 585 075 17 453
1994 2 540 904 17 265
1995 2 500 580 17 126
1996 2 469 531 16 894
1997 2 444 912 16 743
1998 2 420 789 16 586
1999 2 399 248 16 251
2000 2 381 715 15 973
2001 2 364 254 15 725
2002 2 345 768 15 472
2003 2 331 480 15 348
2004 2 319 203 15 113
2005 2 306 434 14 926
2006 2 294 590 14 799
2007 2 281 305 14 661
2008 2 270 894 14 483
2009 2 261 294 14 283
2010 2 248 374 14 134
2011 2 236 910 13 906
Tabula 1: Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu novadā (Avots: CSP)
Līvānu novada iedzīvotāju skaits uz 01.01.2010. bija 14134 iedzīvotāji, t.sk. 6540 vīrieši un
7594 sievietes, bet uz 01.01.2011. - 13906 iedzīvotāji, t.sk. 6445 vīrieši un 7461 sieviete (pēc
PMLP datiem).

Attēls 7: Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu novadā (Avots: CSP)


Uz 01.01.2010. no visiem novada iedzīvotājiem 8993 jeb 63.63% dzīvoja Līvānu pilsētā,
01.01.2011. pilsētā dzīvoja 8824 cilvēki jeb 63.45% no visiem novada iedzīvotājiem. Kopā ar
iedzīvotāju skaita kopējo samazinājumu vērojams neliels pilsētas iedzīvotāju skaita
proporcionāls pieaugums. Savukārt pagastu iedzīvotāju skaita izmaiņas attēlotas attēlā 8.

1600
1453
1419
1400

1200
1068 1065
1016 1013
1000 911 902

800 693 683 01.01.2010.
600 01.01.2011.

400

200

0
Jersikas Rožupes Rudzātu Sutru Turku
pagasts pagasts pagasts pagasts pagasts

Attēls 8: Iedzīvotāju skaits Līvānu novada pagastos (Avots: CSP)
Iedzīvotāju skaita samazināšanās raksturīga arī visam Latgales reģionam un valstij kopumā.
Līvānu novadā ievērojamākais iedzīvotāju skaita samazinājums vērojams Līvānu pilsētā un
Rožupes un Sutru pagastos.

Vidējais iedzīvotāju blīvums Līvānu novadā ir salīdzinoši neliels - 22,7 cilvēki uz 1km²
teritorijas (Latgalē - 23,4 cilvēki, Latvijā – 34,8 cilvēki). Galvenās apdzīvotās vietas ir Līvānu
pilsēta un ciemi pagastu centros - Jaunsilavas, Rožupe, Turki, Rudzāti, Jersika, Upenieki,
Sutri.

Iedzīvotāju vecuma un dzimuma dinamika rāda to, ka vecumā līdz 20 gadiem Līvānu novadā
ir vairāk sieviešu, vecumā no 20 – 35 gadiem ir vairāk vīriešu, no 35 – 55 gadiem atkal ir
neliels sieviešu pārsvars, kas ievērojami palielinās lielākā vecumā, pēc 70 gadu vecuma
pārsniedzot vīriešu skaitu vairāk par 2 reizēm.
ILGTERMIŅA MIGRĀCIJA

2009 2010
Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo
Latvija 42666 47366 -4700 40862 48774 -7912

Latgales reģions 5486 6612 -1126 5346 6656 -1310

Līvānu novads 195 238 -43 186 250 -64

Tabula 2: Migrācijas saldo valsts, reģionā un novada skatījumā (Avots: CSP)


Migrācijas saldo, kā jau minēts, ir negatīvs. Sevišķi izteikti tas vērojams pagastos, kur
attīstību nopietni ietekmē pastiprinātā jauniešu aizbraukšana, kuri meklē plašākas darba un
mācību iespējas ārpus pagasta un novada. Vairums veiksmīgi iekārtojas jaunās dzīvesvietās
un neatgriežas uz pastāvīgu dzīvi pagastā, tādējādi samazinot pagasta darbspējīgo
iedzīvotāju skaitu.

Līvanu novadā reģistrētās un šķirtās laulības
Gads Reģistrētas t.sk. baznīcā Šķirtas

2006 63 10 10
2007 60 5 7
2008 60 4 2
2009 40 3 0
2010 36 5 0

Tabula 3: Līvānu novadā reģistrēto laulību skaits(Avots: Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas dati)

Reģistrēto laulību skaits ar katru gadu sarūk, kas tiešā veidā ietekmē dzimstību.
Bez tam jaundzimušo skaitu ietekmē arī valsts atbalsta politika vecākiem, ģimenēm – 2007.
un 2008.gada dzimstības rādītāji Līvānu novadā tāpat kā lielā daļā Latvijas ir visaugstākie
pēdējo 5 gadu laikā.

Attēls 9: Jaundzimušie Līvānu novadā(Avots: Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas dati)

Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas informācija liecina, ka 2007.gadā bija vērojams
ievērojams mirstības samazinājums, turpretī 2010.gada rādītāji ir augstākie pēdējo 5 gadu
laikā, kas skaidrojams ar vispārējās sociāli ekonomiskās situācijas, sociālā klimata, personu
fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanos valstī.


Miruši Līvānu novadā
250 229
220
207
193 193
200

150
121 Vīrieši
105 102 106 112 108 108
94 99
100 87 Sievietes
Kopā:
50

0
2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.

Attēls 10: Miruši Līvānu novadā(Avots: Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas dati)

Kā rāda Līvānu novadu demogrāfiskā piramīda (2011.g. sākumā), pat ar augstu dzimstību
iedzīvotāju skaits turpmākajos gados turpinās sarukt, jo zemas dzimstības rezultātā (1990.-
2010.gadu periodā) ir izveidojies cilvēku iztrūkums (skat. demogrāfisko ‘piramīdu’ – Attēls
11), attiecīgi turpmākos gadus būs mazāk ‘māmiņu’ (pat ja viņas visas dzemdētu 3 bērnus
katra).Pie tam, iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nenovēršami krītas.

80- 119 448

75-79 154 366

70-74 238 441

65-69 272 428

60-64 311 417

55-59 409 471

50-54 495 541
Vecuma grupa

45-49 542 553

40-44 507 505

35-39 484 478

30-34 456 431

25-29 519 464

20-24 600 567

15-19 465 455

10-14 294 302

5-9 287 293

0-4 294 300

1000 500 0 500 1000

Iedzīvotāju skaits

Vīrieši Sievietes

Attēls 11: Līvānu novada „demogrāfiskā piramīda”


Līvānu novads ir viena no latviskākajām Latgales pašvaldībām, kur latviešu īpatsvars veido
66,46%. Tomēr lielu daļu no Līvānu novada iedzīvotāju sastāva (3778 iedzīvotāji jeb 27,17%)
veido krieviski runājošie. Tas prasa papildus pašvaldības ieguldījumus, lai nodrošinātu
pakalpojumu pieejamību krievvalodīgiem iedzīvotājiem.

Attēls 12: Iedzīvotāju nacionālais sastāvs /01.01.2011., PMLP/

Jāatzīmē, ka Līvānu novadā ir diezgan zems darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kas
nosaka augstāku demogrāfisko slodzi3. 2011.gada sākumā demogrāfiskā slodze Līvānu
novadā bija 497 cilvēki, t.sk. 191 - līdz darbspējas vecumam un 306 - virs darbspējas
vecuma. Pašvaldībai pirmām kārtām tas nozīmē sociālās palīdzības izmaksas un
nepieciešamību pēc aprūpes pakalpojumiem.

Demogrāfiskā slodze 2011.gadā
600
500
400
300
200
100
0
Iedzīvotāji līdz Iedzīvotāji darbspējas Iedzīvotāji virs
darbspējas vecumam vecumā darbspējas vecuma

Attēls 13: Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām
darbspējas vecumā Līvānu novadā (Avots: CSP)

3
Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā


Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tendences norāda uz vēl nelabvēlīgāku
vecumstruktūru nākotnē - iedzīvotāju skaits gan pagastos, gan pilsētā turpinās
samazināties vēl vismaz 10 gadus, jo būtiski samazinājies bērnu īpatsvars, potenciālo jauno
māmiņu īpatsvars.

Visā novadā ir nepietiekama paaudžu nomaiņa, dzimušo skaits ievērojami mazāks kā
mirušo. Viens no risinājumiem varētu būt bērnu un ģimeņu valsts pabalstu palielināšana.

Viens no iedzīvotāju aktivitātes rādītājiem ir NVO skaits un nodarbošanās. Uz 01.04.2011.
Līvānu novadā bija reģistrētas 53 nevalstiskas organizācijas, kuru kontaktinformācija
publiski pieejama pašvaldības mājas lapā. Šis ir ievērojams skaits, salīdzinot ar citiem līdzīga
izmēra novadiem. Pateicoties NVO un dažādu iniciatīvu grupu aktivitātēm, novadā paveikti
daudzi sociālās un dabas vides uzlabošanas projekti. Viens no lielākajiem finansējuma
avotiem pēdējos 3 gados bijusi t.s. LEADER programma. Laika posmā kopš programmas
uzsākšanas 2009.gadā Līvānu novada biedrības kopā iesniegušas 42 projektu pieteikumus.
Atbalstīto projektu kopsumma sasniedz gandrīz 150 000 LVL.

Attēls 14: Jauniešuradošā biznesa un veselības nometne
Līvānu novadā ar LEADER līdzfinansētu aprīkojumu (2010)

Līvānu novada iedzīvotāji izceļas ar savu radošumu un daudzpusību – arī pagastos blakus
iegūtajām zināšanām, apgūtajai profesijai iedzīvotājiem piemīt vērtīgas kulinārijas,
mūzikas, amatniecības u.c. prasmes.

Kopējais dzīves vides un sabiedriskās drošības līmenis Līvānos un Līvānu novadā vērtējams
kā apmierinošs. Noziedzības līmenis Līvānu novadā ir zemāks nekā vidēji Latgalē un Latvijā
– tas varētu padarīt novadu pievilcīgu ģimenēm.


Latgales
Avots: CSP LATVIJA reģions Līvānu novads
2010
Noziedzīgu nodarījumu
skaits 51 108 5 792 176
Noziedzīgu nodarījumu
skaits uz 10000
iedzīvotājiem 228 172 125
Tabula 4: Noziedzīgo nodarījumu skaits (Avots: CSP)


1.3. LĪVĀNU NOVADA DEMOGRĀFISKAIS MODELIS
Ņemot vērā Līvānu novada dzimstības, mirstības un migrācijas rādītājus iepriekšējos 5
gados, ir izstrādāts novada demogrāfiskais modelis, kas parāda prognozējamo iedzīvotāju
skaita samazinājumu turpmākajos gados pie noteiktiem nosacījumiem, darbībām un
atbalsta pasākumiem.

Kopā Līvānu novadam ir izstrādāti 5 demogrāfiskie scenāriji:

 Inertais scenārijs, kad dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji saglabājas
2010.gada līmenī

 Reālistiskais scenārijs, kad dzimstība pakāpeniski pieaug par 2.5% gadā līdz dabiskās
atražošanas līmenim (t.i. katra sievietei auglīgajā vecumā dzimst VISMAZ 2 bērni), mirstība
pakāpeniski sarūk līdz Skandināvijas valstu līmenim, negatīvs migrācijas saldo (-64) sarūk
līdz 0 desmit gadu laikā)

 Scenārijs „2 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”, kur pieņēmumi tādi paši kā
Reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 2 bērni katrai sievietei ir jau sākot no
2011.gada

 Scenārijs „3 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”, kad pieņēmumi tādi paši kā
reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 3 bērni katrai sievietei ir jau sākot no
2011.gada. Iedzīvotāju skaits šajā scenārija aug, taču aug arī demogrāfiskā slodze.

 Scenārijs „Bērni un iebraukšana”, kur, lai ‘izlabotu’ demogrāfisko situāciju, būtu
nepieciešams ‘kompensēt’ zemu dzimstību 1990.-2010.gadu periodā. ‘Vienkāršākais’ veids
ir palielināt iedzīvotāju skaitu vecumā no 0 līdz 19 gadiem, kur ir iedzīvotāju iztrūkums,
analizējot pēc iedzīvotāju piramīdas (skat. Attēlu 12). Lai nākotnē nodrošinātu darbspējas
vecuma iedzīvotāju saglabāšanu esošajā līmenī (ap 9300 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 61
gadam), papildus augstākam dzimstības līmenim, būtu nepieciešama apmēram 1700
iedzīvotāju vecumā no 0 līdz 19 gadiem ienākšana. Ja pieņemam, ka šāda cilvēku
iebraukšana varētu notikt desmit gados, tad vienā gadā vajadzētu iebraukt ap 170 jauniem
iedzīvotājiem (pa 50 bērniem vecuma grupās no 0 līdz 4, no 5 līdz 9 un no 10 līdz 14 gadiem
un 20 jauniešiem vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem).

Pesimistiskākajā -Inertajā scenārijā, ja dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji
saglabājas 2010.gada līmenī, nākotnes demogrāfiskā prognoze izskatās šādi:


16000

14000
13906
12000 13145
12179
10000 11165
10129
8000 9067
7999
6000 6935
5900
4000

2000

0
2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

Attēls 15: Iedzīvotāju kopējā skaita samazinājums Inertajā scenārijā

100%
90% 20.4% 21.4% 22.7% 25.3% 27.6% 29.9% 31.8% 33.4%
80% 38.0%
70%
60%
50%
66.8% 66.1% 65.3% 63.8% 62.1%
40% 60.8% 59.7% 58.5% 54.3%
30%
20%
10%
12.7% 12.4% 11.9% 10.9% 10.2% 9.3% 8.5% 8.0% 7.7%
0%
2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem

Attēls 16: Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām Inertajā scenārijā

2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
līdz 14
gadiem 1770 1635 1454 1219 1035 845 682 557 456
15 - 61
gads 9293 8695 7958 7124 6294 5511 4777 4059 3203
62 gadi
un vairāk 2843 2815 2767 2822 2800 2712 2540 2319 2240
1314
Kopā 13906 5 12179 11165 10129 9067 7999 6935 5900
Tabula 5: Iedzīvotāju skaita prognozes pa vecuma grupām līdz 2050. gadam Inertajā scenārijā

Scenārijā „Bērni un iebraukšana” grūti iedomāties situāciju, kad novadā iebrauc tikai bērni
un jaunieši atsevišķi bez vecākiem, tāpēc tika modelēta situācija, kad iebrauc ģimenes ar
bērniem: 1700 iedzīvotāji, t.sk. 850 pieaugušie (vecumā no 20 līdz 35 gadiem) un 850 bērni
un jaunieši no 0 līdz 19 gadiem.

Iedzīvotāju skaita prognoze šajā scenārijā izskatās šādi:


16000

14000 15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937
14536
13906
12000

10000

8000

6000

4000

2000

0
2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

Attēls 17: Iedzīvotāju kopējā skaita samazinājums scenārijā „Bērni un iebraukšana”

100%
90% 20.4% 19.6% 18.6% 19.2% 19.8% 20.0% 19.7% 19.7% 21.1%
80%
70%
60%
50% 61.7% 59.3% 59.9% 61.2% 62.1% 61.6% 59.0%
66.8% 64.2%
40%
30%
20%
10% 16.2% 19.8% 21.4% 20.4% 18.8% 18.2% 18.8% 19.8%
12.7%
0%
2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem

Attēls 18: Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām scenārijā „Bērni un iebraukšana”

2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
līdz 14
gadiem 1770 2352 3042 3331 3141 2861 2742 2820 2963

15 - 61 gads 9293 9332 9491 922 9226 9329 9379 9239 8815
62 gadi un
vairāk 2843 2852 2862 2987 3046 3046 2974 2950 3159
Kopā 13906 14536 15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937
Tabula 6: Iedzīvotāju vecumgrupu un skaita prognozes līdz 2050.gadam scenārijā „Bērni un
iebraukšana”


Demogrāfiskā slodze (iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam un pēc darbspējas vecuma
skaits uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā) pieaug pilnīgi visos scenārijos, taču
labvēlīgākā situācija ir scenārijos ar jaunu iedzīvotāju iebraukšanu.
Šīs paredzamās demogrāfiskās tendences jāņem vērā, plānojot esošo pakalpojumu
uzlabošanu, pārvaldes pārstrukturizēšanu, jaunu pakalpojumu attīstību un jebkurus
attīstības pasākumus novadā.


1.4. NODARBINĀTĪBA
Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīgas rūpnieciskās un lauksaimnieciskās
ražošanas tradīcijas un pieredze. Līvānu novads pozicionē sevi kā pašvaldību, kura veido
uzņēmējdarbību un inovācijas rosinošu vidi, un ir jau pirmie sasniegumi, kas tiek attīstīti
tālāk, iekļaujoties Latgales reģiona uzņēmējdarbības atbalsta sistēmā. Uzņēmējdarbības
atbalsta un inovāciju veicināšanas pasākumi novadā tiek saistīti ar atbilstošiem
cilvēkresursu attīstības pasākumiem, lai nodrošinātu moderno tehnoloģiju ieviešanai un
kvalitatīvu produktu attīstībai nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas.

Gan ražošanas apjoma, gan nodarbināto skaita ziņā lielākie novada uzņēmumi ir SIA „Z-
Light”, SIA „RNS-D”, SIA „Sencis”, SIA „Līvānu mājas un logi”, „SIA „Adugs”, SIA „Daugulis
& Partneri”, SIA „Līvānu siltums”, SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, SIA
„Biolitec”, SIA „Līvānu kūdras fabrika”, SIA „Līvānu meliorators”, SIA „Saltums 2”, SIA
„Rudzāts”, SIA „Čiekuriņi”.

Diemžēl bezdarba līmenis Līvānu novadā bijis augsts visu laiku. Salīdzinot pilsētas un
pagastu griezumā, visaugstākais bezdarba līmenis ir Rožupes pagastā, kam seko Līvānu
pilsēta, vismazāk bezdarbnieku ir Rudzātu pagastā (skat. attēlu 21).

Attēls 19: Bezdarbnieku skaits no kopējā darbspējīgo iedzīvotāju skaita novadā (Avots: NVA dati, 01.01.2011)

No NVA Līvānu apkalpošanas centra uzskaitē (uz 30.11.2010.) esošajiem bezdarbniekiem
lielākā daļa sieviešu ir vecumā no 55-59, no kā stipri neatpaliek sievietes, sākot no 44 gadu
vecuma. Otra lielākā grupa ir jaunieši no 25-29 gadi. Vīriešiem visvairāk bezdarbnieku ir 50-
54 gadu vecumā. Nomācošs ir fakts, ka gandrīz 54% bezdarbnieka statusā ir 1-3 gadus un
vairāk. Visvairāk bezdarbnieku ir profesionālā un vispārējā vidējā izglītība.


Attēls 20: Bezdarbnieku skaits Līvānu pilsētā 01.01.2011. (Avots: NVA Preiļu filiāles Līvānu sektors)

Ja runājam atsevišķi par Līvānu pilsētu, 55% no bezdarbniekiem ir sievietes, no kurām 11% ir
pirmspensijas vecumā. Vairāk kā 13% no visiem bezdarbniekiem ir jaunieši vecumā no 18-24
gadiem, kuri tātad nav turpinājuši studijas augstskolās un nav arī atraduši darbu. Kā lielā
daļā Latvijas pašvaldību arī Līvānos vairāk kā puse (55%) no bezdarbniekiem ir ilgstošie
bezdarbnieki (skat. attēlu 22).
Situācija novada griezumā ir līdzīga – skat. Attēlu 23.

Attēls 21: Bezdarbnieku skaits Līvānu novadā 01.01.2011. (Avots: CSP)

Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu nodarbinātības jautājumiem. Jauniešu-bezdarbnieku
skaits pašvaldībā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem uz 30.04.2011. - 226
personas, vecumā no 15-25 gadiem, kas ir 13,8 % no kopējā bezdarbnieku skaita Līvānu
novadā.

Pašvaldība iesaistās dažādos NVA projektos, izmantojot to piedāvātās iespējas nodarbināt
iedzīvotājus. Piemēram:

 Vasaras darbu skolēniem 2008. gadā veica 108 jaunieši tajā skaitā 34 pusaudži no 13-
14g.v.

 2009. gadā Līvānu novada pašvaldības iestādēs un vietējos uzņēmumos NVA projektā
„Darba izmēģinājumi” strādāja 15 jaunieši - bezdarbnieki un guva praktiskā darba iemaņas
dažādās profesijās.


 2010.gadā tika atvērts projekts par jauniešu (virs 18.g.v.) nodarbinātību biedrībās un
NVO.

 Projekts sociālā riska grupu jauniešu un jauniešu ar mazākām iespējam integrācijai
darba tirgū.

 Projekts ilgstošajiem bezdarbniekiem - jauniešiem kopš 2009.septembra ir iespēja
iesaistīties NVA projektā ”Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba
devējs ir pašvaldība”.

 2010. un 2011. gadā projektā „Jauniešu darba prakse” Līvānu novadā 69 jaunieši
strādāja pie 19 darba devējiem Līvānu novada komercsabiedrībās, NVO.

 Latvijā kopumā sāk uzlaboties ekonomiskā situācija valstī – uzņēmēji NVA reģistrē
vairāk vakances, taču vienlaicīgi saskaras ar problēmu, ka ir grūti atrast nepieciešamos
darbiniekus nepietiekošu profesionālo iemaņu, kā arī zemas darba kultūras dēļ.

 Pēc NVA Līvānu sektora sniegtās informācijas pēdējo 2 gadu laikā Līvānu novadā ESF
programmas ”Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā” ietvaros 492
bezdarbnieki un darba meklētāji saņēmuši neformālo apmācību, 92 – profesionālo
apmācību. Diemžēl nav konkrētu datu, cik no šiem cilvēkiem, pateicoties apmācībām,
ieguvuši darbu.

Sākot ar 2011.gadu, jau vērojams neliels bezdarba samazinājums (skat. attēlu zemāk).

Bezdarba līmenis (%) Līvānu novadā

2011.g.augusts 15,7

2011.g.janvāris 18

2010.g.janvāris 20,4



0 5 10 15 20 25

Attēls 22: Bezdarba līmenis Līvānu novadā (Avots: NVA dati)

2008.gadā bezdarba līmenis novadā bija 10,8%, 2010.gada janvārī tas gandrīz dubultojās –
20,4% no iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā. Lai gan bezdarba līmenis joprojām ir
augsts, tam ir tendence samazināties.

Analizējot informāciju par bezdarbniekiem, kas zaudējuši bezdarbnieka statusu Līvānu
novadā laika periodā no 01.01.2011. līdz 30.09.2011., redzam, ka bezdarbnieki tiek noņemti
no uzskaites dažādu iemeslu dēļ – darbā iekārtojas vidēji aptuveni tikai 35 – 40% (skat.


Tabulu 7!) Augstāks rādītājs darba vietu atrašanā vērojams pavasarī, kad sākas sezonālie
darbi. Darbiniekus tad mēdz pieņemt darbā uz vienu vai diviem mēnešiem.

Bezdarbnieku Bezdarba 2011.gada Noņemti Noņemti no uzskaites
skaits līmenis mēnesis no ar iemeslu iekārtojies
% uzskaites darbā
1702 18,0 janvāris 75 26

1696 18,0 februāris 67 22

1670 17,7 marts 92 35

1637 17,3 aprīlis 92 44

1569 16,6 maijs 133 52

1521 16,1 jūnijs 100 33

1473 15,8 jūlijs 98 35

1464 17,7 augusts 83 25

1450 15,6 septembris 94 37

Kopā 834 309
Tabula 7: Bezdarbnieku, kas zaudējuši bezdarbnieka statusu Līvānu novadā, skaits no 01.01.2011. līdz
30.09.2011 (Avots: NVA Preiļu filiāles Līvānu sektors)

Daudzi jaunieši un citi darbspējīgie iedzīvotāji atrod darbu ārzemēs. Cilvēki vēl joprojām
turpina izbraukt no valsts, cilvēku skaits samazinās, kas parādās arī bezdarbnieku skaita
samazinājumā. Bezdarba līmeni ietekmē arī NVA piedāvātie daudzveidīgie komercdarbību
atbalstošie pasākumi, kuru ietvaros daļa bezdarbnieku kļūst par saimnieciskā darba
veicējiem un/vai attīsta savu uzņēmējdarbību. Papildus iemesls bezdarbnieka statusa
zaudēšanai ir arī tas, ka daži bezdarbnieki nepilda savus pienākumus, kas viņiem ir noteikti
ar likumu.

Pēc VID datiem 2009.gadā Līvānu novadā bija reģistrēti 894 komersanti, 2010.gadā – 874,
bet uz 2011. gada 1.jūliju -866 (t.sk. komercsabiedrības, pašnodarbinātas personas,
zemnieku saimniecībasun individuālie komersanti) – skat. attēlu 23. Taču tikai 247
uzņēmumos (28,52%) ir darba ņēmēji. Tātad lielākā daļa komersantu ir viena cilvēka
uzņēmumi vai tās ir pašnodarbinātās personas. Lai radītu jaunas darba vietas, jāsniedz
iespējamais atbalsts esošo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu uzņēmumu dibināšanai.


Komersantu (pašnodarbināto
personu, IK, komercsabiedrību un
saimniecību) skaits 2009 - 2011
900
890
894
880
870 Līvānu novadā
873
860 866
850
2009 2010 2011

Attēls 23: Komersantu skaits Līvānu novadā(Avots: VID)

Kopējo ekonomisko aktivitāti atspoguļo ekonomiski aktīvo statistikas vienību skaits
novadā, kas 2009.- 2011.gadā bijis līdzīgs. Atbilstoši CSP datiem 2010.gadā novadā
ekonomiski aktīvi darbojās 443 pašnodarbinātās personas, 70 individuālie komersanti, 165
komercsabiedrības, 195 zemnieku saimniecības, 34 biedrības, fondi un nodibinājumi un 3
pašvaldības budžeta iestādes – kopā 910 ekonomiski aktīvas vienības.

Novadā darbojas Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC), kas jaunajiem
uzņēmējiem piedāvā biroja telpas par samazinātu nomas maksu un biroja tehniskos
pakalpojumus. Lai tiktu veicināta jauniešu nodarbinātība un komercdarbība, Līvānu novadā
tiek organizētas karjeras konsultācijas (NVA) un konsultācijas jaunajiem uzņēmējiem (LIIC).

Līvānu 1.vidusskolā sadarbībā ar Latvijas uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmiju tiek
piedāvāta interešu izglītības programma „Komerczinības vidusskolēniem”, kur jauniešu
apgūst komercdarbības uzsākšanai nepieciešamās zināšanas.

Pašvaldība līdzdarbojas skolēnu „Ēnu dienu” pasākumos4. Ēnu dienā skolēni tiek
iepazīstināti ar pašvaldības iestāžu darbu, darbinieku pienākumiem, atbildību u.c.
jautājumiem, lai jaunieši gūtu priekšstatu par dažādām specialitātēm un spētu vieglāk
izvēlēties nākotnes profesiju.

Diemžēl jauniešu bez darba pieredzes kopējās darba prakšu iespējas ir ļoti ierobežotas, t.sk.
ja nav adekvāta valsts atbalsta, uzņēmēji nelabprāt pieņem jauniešus darba praksē, jo tas no
uzņēmēja prasa papildus uzmanību, laiku, ieguldījumus.

Pēc Līvānu novada Sociālā dienesta informācijas, liela daļa bezdarbnieku nevēlas mācīties
kvalifikācijas celšanas vai citas profesijas apguves kursos, pamatojot ar to, ka trūkst naudas
ceļam uz pilsētu un atpakaļ, liels attālums līdz autobusa pieturai, nav ērtas autobusu
satiksmes vai tik un tā darbu neatradīs.

4
Papildus informācija par „Ēnu dienu” pasākumiem www.jal.lv


ESF programmas „Darba praktizēšana pašvaldībās” (ar 100 latu stipendiju) ietvaros, t.i.,
subsidētas darba vietas saņēmuši 657 cilvēki laika posmā no 2010.gada sākuma līdz
2011.gada martam. Vidēji mēnesī ir nodarbināti ap 170 - 230 bezdarbnieku. Diemžēl vienai
bezdarbnieku daļai pat 100 latu stipendiātu programma nešķiet pievilcīga, jo „vasarā ir
karsti, bet ziemā auksti”. Bieži vien cilvēki vēlas strādāt tikai fiziski vieglus darbus,
neraugoties uz nepieciešamo prasmju trūkumu.

Liela daļa pagastu iedzīvotāju strādā savās saimniecībās. 2010.gadā novadā kopā bija 1875
zemnieku un piemājas saimniecības. Rožupes pagasts ir vienīgias pagasts, kurā zemnieku
saimniecību skaits ir lielāks par piemājas saimniecību skaitu.

Saimniecību skaits Līvānu novadā
333
350
279 291
300
250
250 214 205
200
Zemnieku saimniecības
150 108 Piemājas saimniecības
100 81 70
44 Pārējās saimniecības
50
0
Rožupes Turku pagasts Jersikas Rudzātu Sutru pagasts
pagasts pagasts pagasts

Attēls 24: Saimniecību skaits Līvānu novadā (CSP dati, 2010)

Diemžēl pēdējos gados daļai sabiedrības ir izveidojies pamata dzīves un darba prasmju
trūkums, pašapziņas trūkums un pat kauns strādāt. Aptaujājot dažādu sabiedrības grupu
pārstāvjus par izmaiņām, uzlabojumiem, kas būtu jāveic sociālo pabalstu piešķiršanas
sistēmā, lai augstāk minēto tendenci mainītu, tiek secināts, lai motivētu cilvēkus iesaistīties
dzīves kvalitātes uzlabošanā, būtu nepieciešams ieviest stingrākus noteikumus pabalstu
piešķiršanai tie varētu būt:

1. par nepatiesu ziņu sniegšanu (par aplokšņu algu u.c. ienākumiem) liegt pabalstu
saņemšanu uz kādu laiku un likt atmaksāt saņemtos pabalstus;

2. uzlikt par pienākumu katru pabalstu tiešām atstrādāt, nevis kā tagad, kad var arī
nestrādāt;
3. ļaut algotos pagaidu sabiedriskos darbus strādāt pie uzņēmējiem (tad centīgākajiem
bezdarbniekiem būtu lielāka iespēja atrast darbu, arī uzņēmējiem būtu iespēja ražot vairāk
produkcijas u.t.t.);
4. nemaksāt pabalstus, ja pabalstu saņēmējs atsakās no pieejamām NVA piedāvātām
programmām, neskatoties uz to, ka šī ir iespēja palielināt ienākumus;

5. sociālais dienests pēc savas iniciatīvas varētu pārvērtēt personas (ģimenes) ienākumus.


1.5. IZGLĪTĪBA UN TĀLĀKIZGLĪTĪBA
Izglītības (formālās, interešu un neformālās) un garīgās pilnveidošanās, kā arī fiziskās
attīstības iespējas novadā nodrošina šādas izglītības iestādes:
01.09.2 01.09.2 Izglītojamo skaits uz 01.09.2010.
008. 009
t.sk. t.sk. t.sk.
Izglītības iestāde
Kopā Kopā Kopā 1 -12.kl. 5-6 gadīgie pārējie
pirms kolas
vec. bērni
Līvānu 1. vidusskola 698 671 609 609 n/a n/a

Līvānu 2. vidusskola 284 278 274 257 17 n/a

Līvānu novada vakara (maiņu) 108 116 122 122 n/a n/a
vidusskola

Rudzātu vidusskola 148 146 144 114 21 9

Rožupes pamatskola 135 130 124 92 16 16

Jaunsilavas pamatskola 168 168 165 105 29 31

Jersikas pamatskola 92 105 113 101 12 n/a

Sutru pamatskola 65 68 59 44 5 10

Rudzātu speciālā 82 85 79 n/a n/a n/a
internātpamatskola

Līvānu novada pirmsskolas izglītības 268 280 301 n/a 130 171
iestāde „Rūķīši”

Līvānu Bērnu un jauniešu centrs 711 802 919 n/a n/a n/a

Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un 240 255 243 n/a n/a n/a
mākslas skola

Līvānu Bērnu un jaunatnes sporta 242 189 227 n/a n/a n/a
skola

Tabula 8: Izglītības iestādes Līvānu novadā un izglītojamo skaits
Līvānu novada astoņās vispārējās izglītības iestādēs un vienā speciālās izglītības iestādē
2010.gada 1.septembrī mācības uzsāka 1444 izglītojamie, kas ir par 154 izglītojamiem
mazāk nekā 2009.gada 1.septembrī. Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestādi„Rūķīši”
un pirmsskolas grupiņas pagastos kopā apmeklē 467 izglītojamie. 919 izglītojamie ir
iesaistīti interešu izglītības apguvē, bet 470 izglītojamie apmeklē Līvānu novada
profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Kopējo skolēnu skaita samazinājumu ietekmēja tas, ka izlaiduma klases bija skaitliski lielas,
jo 1.klašu skolēnu skaits salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir nedaudz palielinājies. 2009.gadā
mācības uzsāka 108, bet 2010.gadā 119 skolēni.

Līvānu novada vispārizglītojošās izglītības iestādēs 2010./2011.mācību gadā tika īstenotas
29 licencētas un akreditētas izglītības programmas, pirmsskolas izglītības iestādē - trīs


izglītības programmas, Līvānu mūzikas un mākslas skolā –kopā 8 licencētas un akreditētas
izglītības programmas un sporta skolā - četras licencētas izglītības programmas.

Novada vidusskolu absolventu vērtējumi 2010./2011.mācību gada centralizētajos
eksāmenos A, B un C līmenī:

 Līvānu 1.vidusskolā 68 %;

 Rudzātu vidusskolā 77,4 % ;

 Līvānu 2.vidusskolā 74%;

 Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskolā 30 %.

Iepriekšējos gados situācija bijusi citāda, kas nozīmē, ka absolventu vērtējumi
centralizētajos eksāmenos atkarīgi no daudziem faktoriem, t.sk. pašiem izglītojamiem,
pedagogiem, mācību materiāliem un infrastruktūras u.c.
Par labiem sasniegumiem 2009./2010.mācību gada valsts mācību priekšmetu olimpiādēs,
konkursos, sporta čempionātos 21 izglītojamais saņēma Līvānu novada domes piešķirtās
naudas balvas, bet 50 skolēni par veiksmīgu dalību saņēma Domes balvas.
46 Līvānu novada pedagogi, kuru izglītojamie/audzēkņi 2009./2010.mācību gadā bija
mācību priekšmetu olimpiāžu, konkursu un čempionātu uzvarētāji saņēma Domes balvas.

Apkopojot pēdējos 3 gados skolās ieguldītā finansējuma sadalījums (LVL), t.sk. jau
apstiprinātais piešķirtais finansējums, kas tiks ieguldīts līdz 2012.gadam:

 Līvānu 1.vidusskola - 125 189,96 LVL (infrastruktūras pielāgošana personām ar
funkcionāliem traucējumiem, energoefektivitātes paaugstināšana);

 Līvānu 2.vidusskola: 306 566,31 LVL (dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes
nodrošināšana, energoefektivitātes paaugstināšana, izglītības, veselības un sociālās jomas
uzlabošana);

 Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskola – 14 794,71 LVL (energoefektivitātes
paaugstināšana, iestādes informatizācija);

 Rudzātu vidusskola – 162 005,65 LVL(dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes
nodrošināšana, aktu zāles rekonstrukcija);

 Rožupes pamatskola – 159 648,66 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes
informatizācija);

 Jaunsilavas pamatskola – 249 133,70 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes
informatizācija);

 Sutru pamatskola – 7212,81 LVL (iestādes informatizācija);

 Jersikas pamatskola – 69 181,45 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes
informatizācija);

Livanu novada attiestibas programma 2012-2018

Livanu novada attiestibas programma 2012-2018

Recomendados

Recomendados

Mais conteúdo relacionado

Destaque

Destaque (20)

Livanu novada attiestibas programma 2012-2018