2. “Viņa raksturs bija gaišs un
sirsnīgs, tas izstaroja labsirdību un
gaišumu viņa apkārtnei. – Viņš
visvairāk mīlēja savu māju un visu,
kas ar to ir saistīts. Viņš mīlēja
savu ateljē, kas bija viņa dārgākā
darba vieta. – Te viņš pārdomāja,
un sev iztēloja tās lielās domas,
kuras vēlāk, kā gatavi mākslas
darbi gāja pasaulē. Te viņš izjuta
darba prieku un svētību, radīšanas
lielo spēku!”
Ellija Forsele-Rozentāle
3. Tolaik es zināju tikai to, un tas bija mans
patstāvīgais novērtējums, ka Rozentāls ir
neparasti jauks cilvēks, bet es neatjautu,
kas īsti bija viņa jaukums. Tagad es zinu,
ka tajā izpaudās viņa līdzsvarotā
pašapziņa, kas viņam atļāva būt
neatkarīgam no ļaužu spriedumiem un
vienādi labvēlīgi izturēties pret augstiem
un zemiem, pret tautiešiem un
cittautiešiem. Ap viņu dvesmoja kaut
kāds gara brīvums. Modernā valodā
teiktu, ka viņš bija cilvēks bez
kompleksiem.
Ieva Celmiņa
4. „Viņš ir vidēja auguma, mazliet garāks
par mani, slaiks, nedaudz vaļīgu stāju,
viņam ir lielas, brūnganas acis, jutekliska
mute, melni, bet deniņos iesirmi mati.
Viņa būtībā ir jaušams latvisks
temperaments, viņš ir diezgan dedzīgs,
straujš, ātrs, neapvaldīts kā cilvēks, kas
nav radis sevi audzināt, bet seko ikvienai
iegribai. Un nākamajā mirklī viņš var būt
maigs un pieglaudīgs kā bērns.”
Aino Kallasa
5. “Daudzus motīvus tam, ko es darīju un
runāju, Jūs, par spīti manai atklātībai, tā
arī nekad neuzzināsiet, un par daudzām
manas būtības izpausmēm Jūs nekad
nespēsiet spriest pareizi; citādi Jums
vajadzētu būt gājušai tos pašus ceļus,
kādus esmu gājis es, un Jums būtu
jāpazīst apstākļi, kas ietekmējuši manu
attīstību. Jūs varat spriest par cilvēkiem
no Jūsu aprindām, bet ne par tādiem, kas
pieder pie manas pasugas.”
Janis Rozentāls – Kerijai fon Grotusai
6. “Zināms, draugs, mums ir ciets
nolēmums kļuvis mūsu jaunību
pārlaist cīniņā ar trūkumu un
nabadzību, bet mums turpretim
ir tas, kas ir vienīgi jaunības
īpašums, - viņas vieglais prāts,
viņas dedzīgā jušana, kas
pieslienas visam jaukam un
īstam.”
Janis Rozentāls
7.
8. „Labākais un skaistākais, ko varu teikt no
savas puses: esmu iemīlējis Elliju no pirmā
acu uzmetiena tā, ka nebūtu ticējis, ka tā
kāds cer mīlēt. Visa viņas būtība, viņas
dvēsele un ārējais veidols man lielas tik
pazīstami un labi zināmi, it kā mēs būtu
pazīstami jau tūkstoš gadu. Mans
visslēptākais un visideālākais priekšstats par
sievietes tēlu, kādu esmu skatījis un vienmēr
gaidījis no agras jaunības, nu dzīvs stāv
manu acu priekšā, un es uzreiz jutu un jūtu
arvien vairāk un vairāk, ka no seniem
laikiem esmu mīlējis tikai viņu un mīlēšu
allaž, kā nekad neviens nespētu mīlēt.
Janis Rozentāls – Teodoram Forselam
9. Var jau būt, ka ir vājība tā
nodoties sievai un bērniem, bet es
nu reiz esmu cilvēks ar radošu
fantāziju, un Tu nu reiz esi mana
ideāla mēdijs, esmu pieradis caur
Tevi redzēt un caur Tevi dzīvot,
un tālab Tev vajadzētu būt
uzmanīgākai un šai fantāzijai tik
bieži nedot belzienus, kas to ar
laiku var iznīcināt. Tā ir ļoti
trausla, to vajag piesardzīgāk
uzmanīt un dziļāk izjust.
Janis Rozentāls – Ellijai
Forselei-Rozentālei
10. „Kad Rozentāliem piedzimst
meita Laila, mākslinieks
pievēršas mātes un bērna tēmai.
Viņš Elliju glezno ar bērnu uz
rokām pavasara košumā, rudens
saules staros, lampas intīmajā
apgaismojumā. Madonnas tēma
kļūst par vienu no vadošajām
J.Rozentāla daiļradē, un tās
atklāsmē viņš latviešu mākslā
paliek nepārspēts meistars.”
Inta Pujāte
11. „Viens no Rozentāla mīļākajiem
tematiem bija Mātes un bērna
problēma. Šajos abas altāra gleznas
viņš sevišķi izceļ mātes mīlestību,
Māte, kura ar lielāko prieku un
dievbijību pieved Pestītājam savus
bērnus. Šo tēmu Rozentāls ir
gleznojis daudzās variācijās, bet
vienmēr citā apkārtnē. – ”
Ellija Forsele-Rozentāle
12. „... māksla nav nekāda no
debesīm nolaidusies būtne, kas
kautkuram sapņu pintiķim
uzskūpsta ģēnija oreolu, viņai
ir īsta apaļa zemes meita, kas
smejas par mūsu platoniskiem
mīlestības apliecinājumiem:
viņa prasa konkrētus
uzmanības pierādījumus.
Māksla ir intensīvu pūļu un
dziļas smadzeņu darbības
rezultāts.”
Janis Rozentāls
25. Ellija vēlējās, lai
viņas bērni kļūtu
par tādiem pašiem
Latvijas
patriotiem, kāds
bija viņu tēvs. Šeit,
Latvijā, Ellija bija
atradusi savu otro
dzimteni.
43. Literatūra
Dzīves palete. Jaņa Rozentāla sarakste. Sast.
I.Pujāte, A.Putniņa-Niedra. – R., Pils, 1997.
Janis Rozentāls. Sast. Inta Pujāte. R., Liesma,
1990.
Latvijas mākslas vēsture. – R., Pētergailis, 2004.
Latvijas mākslas vēsture IV. Neoromantiskā
modernisma periods 1890 – 1915. Sast. Eduards
Kļaviņš. R., LMA MVI, 2014.
Pujāte, Inta. Janis Rozentāls. – R., Neputns,
2014.
