Recomendados
Recomendados
Mais conteúdo relacionado
Destaque
Destaque (20)
Petijums soc psihol
- 1. Pētījums “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE DARBAM AR SEKSUĀLAJIEM NOZIEDZNIEKIEM” Biznesa augstskola “Turība” Grupa: TML1V1 Ilga Viegliņa, Arnis Liepa, Aiga Lieģe, Linda Liepiņa, Marina Petropa, Viktorija Kairova
- 2. IEVADS Latvijas probācijas dienests nerealizē nevienu specifisku seksuālo noziedznieku sociālās uzvedības korekcijas programmu un šie cilvēki netiek īpaši uzraudzīti. Valsts policijā, prokuratūrā, tiesās un VPD nav darbinieku, kuri būtu speciāli sagatavoti darbam ar šo likumpārkāpēju grupu. 27.02.13 PĒTĪJUMS 2 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 3. IEVADS Šis pētījums ir pirmais mēģinājums apzināties seksuālo noziedznieku uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pieredzi citās valstīs, situāciju Latvijā, definēt problēmas un izveidot ieteikumus, lai tiktu uzsākta profesionāla, mērķtiecīga un kompleksa darbība seksuālo noziedznieku uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā. 27.02.13 PĒTĪJUMS 3 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 4. P ē t ī juma objekts: Sociālā problēma – seksuālo noziedznieku uzraudzība un sociālās uzvedības korekcija, kuras mērķis ir palielināt sabiedrisko drošību 27.02.13 PĒTĪJUMS 4 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 5. P ē t ī juma m ē r ķ i: 1. Izpētīt un izanalizēt vismaz triju valstu pieredzi dzimumnoziedznieku uzraudzībā, ārstēšanā un sociālās uzvedības korekcijā. 2. Noskaidrot kā dzimumnoziedznieks iekļūst sistēmā: krimināltiesiskie pamati, sociālpsiholoģiskie, psihiatriskie un citi pamati, probācijas pamati (kompetence). 3. Izpētīt un izanalizēt kāda ir situācija Latvijā darbā ar dzimumnoziedzniekiem. 4. Noskaidrot vai un kā diagnosticē garīgo veselību pie likumpārkāpumu (ne tikai seksuālo) izdarīšanas. 27.02.13 PĒTĪJUMS 5 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 6. P ē t ī juma m ē r ķ i: 5. Izpētīt kāds ir darba ar dzimumnoziedzniekiem saturs: programmas, sociālpsiholoģiskā ārstēšana, korekcija, citi parametri. 6. Noskaidrot, kas nepieciešams, lai ieviestu vai adaptētu kādu no dzimumnoziedznieku uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas programmām vai to simbiozi Latvijā. 7. Izstrādāt ieteikumus probācijas darbam ar dzimumnoziedzniekiem Latvijā. 27.02.13 PĒTĪJUMS 6 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 7. Ā rvalstu pieredze Galven ā s vadl ī nijas: ASV ANO vispārējā cilvēktiesību deklarācija nosaka, ka personu nedrīkst diskriminēt viņa tautības, rases, dzimuma, seksuālās orientācijas vai sociālās piederības dēļ. Attiecībā pret cilvēku, kurš ir izcietis sodu un atbrīvojies no ieslodzījuma vietas, tiesiskai valstij ir jāievēro viņa nediskriminācijas un taisnīguma princips. 27.02.13 PĒTĪJUMS 7 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 8. Galven ā s vadl ī nijas: 1. Nāves sods. Noziegumu statistiku ietekmēja pretēji gaidītajam – to skaits turpinājāja pieaugt un nodarījumi aizvien nežēlīgāki. 2. Seksuālas novirzes nav ārstējamas 3. Galvenais mērķis cīņā ar seksuālajiem noziegumiem ir recidīva novēršana; 4. Sabiedrībai jābūt maksimāli informētai par cilvēkiem, kuri ir pastrādājuši seksuālus noziegumus. 5. Nepieciešams strādāt ne tikai ar pašiem noziedzniekiem, bet arī ar sabiedrību 6. Darbs ar seksuālo noziedznieku gan ieslodzījuma vietās, gan pēc atbrīvošanas 27.02.13 PĒTĪJUMS 8 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 9. Ā rvalstu pieredze Galven ā s vadl ī nijas: Polija 1. Seksuālo noziedznieku ārstēšana un sociālās uzvedības korekcija notiek pirms un pēc viņu iznākšanas no cietuma 2. Uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas mērķis ir novērst recidīvu; 3. Daudz diskutē par jautājumiem, kuri skar nepilngadīgo seksuālo varmāku sociālās uzvedības korekciju. 4. Vairums ar seksuālām patoloģijām saistītu slimību nav izārstējamas. 5. Nav tādas universālas terapijas, kas atbilstu katram seksuālajam likumpārkāpējam 6. Nākotnē seksuālo noziedznieku uzraudzībā tiek plānots veidot nacionālo datu bāzi, sekojot Lielbritānijas un ASV piemēriem. 7. Nākotnē tiek plānots veidot klīnikas (vai nodaļas), uz kur ām ar tiesas lēmumu speciālai ārstēšanai tiktu nosūtīti seksuālie noziedznieki; 8. Polijas pieredze šajā jomā nav tik attīstīta kā ASV un Lielbritānijā. 27.02.13 PĒTĪJUMS 9 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 10. Ā rvalstu pieredze Galven ā s vadl ī nijas: Lielbrit ā nija 1. Pilnīga seksuālā noziedznieka uzraudzība, kurā iesaistīts gan probācijas dienests, gan policijas priekšnieks, gan tiesa; 2. Ikvienam seksuālam noziedzniekam pilnībā jātiek pakļautam kādai no vispāratzītām labošanas programmām vai arī ar tiesas lēmumu jātiek no tās turpināšanas pilnībā atbrīvotam.. 3. Bez obligātās piedalīšanās programmās seksuālajiem noziedzniekiem ar tiesas lēmumu pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma var tikt noteikti vairāki ierobežojumi: 4. Pašreiz Lielbritānijas kongresā tiek skatīts likumprojekts, kurš (līdzīgi kā ASV) ļautu publicēt datus par seksuālajiem noziedzniekiem internetā. 27.02.13 PĒTĪJUMS 10 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 11. DARBS AR SEKSU Ā LAJIEM NOZIEDZNIEKIEM LATVIJ Ā Valstiskā līmenī Latvijā seksuāli noziegumi un seksuāli noziedznieki joprojām netiek uzskatīti par visas sabiedrības problēmu. 27.02.13 PĒTĪJUMS 11 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 12. Seksu ā lo noziedznieku uzraudz ī ba, ā rst ē šana un soci ā l ā s uzved ī bas korekcija Latvij ā v ē rt ē jama k ā neapmierinoša sekojošu probl ē mu d ēļ : 27.02.13 PĒTĪJUMS 12 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 13. Terminoloģijas problēmas: • Latvijas krimin ā llikum ā termini „dzimumnoziedznieks” un „dzimumnoziegumi” netiek lietoti. Līdz ar to šobrīd neviens cilvēks, kurš ir notiesāts pēc Latvijas Republikas Krimināllikuma XVI nodaļā Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību noteiktajiem pantiem nevar tikt saukts par dzimumnoziedznieku un viņa nodarījumi nevar tikt saukti par dzimumnoziegumiem; • Latvij ā (ar ī ne Eiropas, ne ANO likumos) nav visp ā rpie ņ emtas, vienotas defin ī cijas, kas ir „recid ī vists” . Tieši tas ir viens no svarīgākajiem jēdzieniem seksuālo noziedznieku uzraudzības, sociālās uzvedības korekcijas un prevencijas pasākumu organizēšanā, jo visos gadījumos ir tikai viens mērķis: nepieļaut recidīvu; 27.02.13 PĒTĪJUMS 13 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 14. Kompleksas ā rst ē šanas un rehabilit ā cijas pakalpojumu neesam ī ba seksu ā lajiem noziedzniekiem ieslodz ī juma viet ā s 27.02.13 PĒTĪJUMS 14 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 15. Statistikas un datu apkopošanas probl ē mas Statistikas dati ne tikai nav analizēti – tie pat netiek apkopoti, to iegūšana ir apgrūtināta birokrātijas un valsts iestāžu pretrunīgo iekšējo instrukciju un normatīvo aktu dēļ, tādēļ iegūto datu ticamība ļoti zema. 27.02.13 PĒTĪJUMS 15 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 16. Normat ī vo aktu un likumdošanas probl ē mas Latvijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā teikts, ka personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas iestādē ir tiesības uz sociālo rehabilitāciju, jo šo personu iekļaušanās sabiedrībā ir apgrūtināta. Tomēr likumā nav nodefinēts, kas ir sociāls pakalpojums. Seksuālie noziedznieki, neapšaubāmi, ir tie, kuriem obligāti nepieciešama uzraudzība un sociālās uzvedības korekcija – viņi pilnībā ietilpst to personu grupā, kuru iekļaušanās sabiedrībā ir apgrūtināta. Vēl vairāk – tā apdraud sabiedrību. Netiek arī definēts obligāts pienākums. 27.02.13 PĒTĪJUMS 16 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 17. Normat ī vo aktu un likumdošanas probl ē mas • Ir vairākas nepilnības normatīvajos aktos, kas netiek plašāk apskatītas, ņemot vērā šī priekšmeta (Sociālā psiholoģija) mērķi. • Par nepilngadīgo seksuālo noziedznieku likteni lemj tās pašas institūcijas, kas nodarbojas ar pieaugušajiem seksuālajiem noziedzniekiem. Bāriņtiesai seksuālo noziegumu gadījumos ir tikai konsultanta funkcijas un pusaudžu pastrādātu seksuālo noziegumu gadījumā uz tiesu viņi, labākajā gadījumā, raksta lēmumu – tātad, savus ieteikumus. Ne seksologs, ne psihiatrs Latvijas Bāriņtiesu darbā netiek pieaicināts un šādi speciālisti nav paredzēti arī kā štata vienība; 27.02.13 PĒTĪJUMS 17 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 18. Prevent ī vo pas ā kumu pl ā nošanas probl ē mas Likumdošanas nepilnības, neprecīza statistika un tiesībsargājošo institūciju nekompetence ierobežo iespēju izprast un novērtēt seksuālo noziegumu problemātiku un plānot preventīvos pasākumus cīņā ar to. Tā rezultātā ir izveidojusies situācija, ka pastrādāt sekuālu vardarbību var bez bailēm no soda. 27.02.13 PĒTĪJUMS 18 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 19. Sabiedr ī bas inform ē t ī bas probl ē mas . • Sabiedrības viedoklis nav pētīts un visa informācija par seksuālajiem noziegumiem aprobežojas ar īslaicīgu interesi pēc kampaņveidīgiem (pēc kārtējā seksuālā nozieguma) rakstiem presē; • Nenotiek seksuālās varmācības kā sociālās problēmas identificēšana, netiek izzināti šīs problēmas cēloņi un līdz ar to nav iespējams savlaicīgi reaģējot. Par seksuālo noziegumu tēmām joprojām runā ļoti neprofesionāli, kautrīgi un daudzi sabiedrības locekļi vispār neapzinās šo problēmu esamību. 27.02.13 PĒTĪJUMS 19 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 20. Darbinieku apm ā c ī bas probl ē mas. Valsts policijā, prokuratūrā, tiesās un ieslodzījuma vietās nav darbinieku, kuri būtu profesionāli apmācīti darbam ar seksuālo noziedznieku vai seksuālās varmācības upuri. Analizējot Latvijas krīzes centru (Dardzedze, Skalbes, Mīlgrāvja krīzes centrs) informāciju redzams, ka policijā ļoti bieži cietušās sievietes tiek pierunātas nerakstīt iesniegumus par seksuālās vardarbības gadījumiem un tieši policijā upuris piedzīvo sekundāro viktimizāciju – pazemojošu procedūru, kurā sievietei tiek norādīts, ka viņa pati ir vainīga, ka pierādīt tik un tā nevarēs un tml. Policijas un arī prokuratūras darbības ar seksuālo varmāku ļoti bieži aprobežojas ar to, ka no viņa tiek ņemts paskaidrojums 27.02.13 PĒTĪJUMS 20 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 21. P ē t ī jumu un zin ā tnisku darbu tr ū kums 27.02.13 PĒTĪJUMS 21 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 22. Tiesu medic ī nisk ā s un psihiatrisk ā s ekspert ī zes nepiln ī bas piemēram, Latvijā neeksistē seksuālo noziedznieku atkārtotu noziegumu riska izvērtēšanas sistēma gadījumos, kad tie atbrīvoti nosacīta soda dēļ vai pēc soda izciešanas cietumā. 27.02.13 PĒTĪJUMS 22 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 23. Valsts un nevalstisko organiz ā ciju sadarb ī bas probl ē mas Šobrīd Latvijā puslīdz sistematizēta un ticama informācija par seksuālajiem noziedzniekiem, viņu upuriem un ar seksuālu varmācību saistītām problēmām ģimenēs un ārpus tām ir patversmēs, krīzes un atbalsta centros. Valsts organizācijas (g.k. Valsts policija) ar tām sistemātiski nesadarbojas. 27.02.13 PĒTĪJUMS 23 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 24. Prob ā cijas probl ē mas Šobrīd Latvijā nav kompleksu seksuālo noziedznieku uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas programmu, kas būtu vērstas uz seksuālu noziegumu profilaksi un sastāvētu no nepieciešamajām daļām: profilaksi, apzināšanu, seksuālo noziedznieku ārstēšanu gan slēgtās iestādēs (cietumos, specializētās ārstniecības iestādēs), gan ambulatori (nosacīti notiesātos), sekojošu uzraudzību, recidīva riska izvērtēšanu. 27.02.13 PĒTĪJUMS 24 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 25. Lai varētu uzsākt seksuālo noziedznieku uzraudzību un sociālās uzvedības korekciju, Latvijā valstiskā līmenī nepieciešamas: Veikt izmaiņas LR Krimināllikumā un ar Soda izpildes kodeksu saistītajos normatīvajos aktos: • definējot definēt jēdzienus „dzimumnoziedznieks” (vai „seksuālais noziedznieks”) un „dzimumnoziegums” (vai „seksuālais noziegums”); • nodrošinot iespēju Valsts Probācijas Dienesta darbiniekiem un speciālistiem (psihologs, psihiatrs, seksologs) uzsākt seksu ālo noziedznieku sociālās uzvedības korekciju jau ieslodzījuma vietā; • ar likuma un normatīvo aktu palīdzību atbalstot seksu ālā noziedznieka velmi laboties; • nosacīti notiesātiem seksuālajiem noziedzniekiem ar likuma vai normatīvo aktu palīdzību uzlikt par pienākumu regulāras speci ālistu realizētas terapijas programmas (individuālo un grupu psihoterapiju), regulāri pārbaudot recidīva riska pakāpi ar poligrāfu, pletizmogr āfu, psiholoģiskās novērtēšanas palīdzību; • ar likumu noteikt seksuālo noziedznieku uzraudzību; • nodrošina saikni starp policiju, nevalstiskām organizācij ām un probācijas dienestu un tas nodrošinātu sekmīgu uzraudzības un SUK programmu realizāciju; 27.02.13 PĒTĪJUMS 25 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 26. Lai varētu uzsākt seksuālo noziedznieku uzraudzību un sociālās uzvedības korekciju, Latvijā valstiskā līmenī nepieciešamas: 1. Izveidot seksoloģijas metodoloģiju un no tās izrietošas rekomendācijas tiesu seksoloģiskās ekspertīzes nozīmēšanai un veikšanai. 2. Seksuālo noziedznieku ārstēšanas realizēšanai nepieciešamas atsevišķas struktūrvienības ieslodzījuma vietās un brīvībā; 3. Valstiska programma cīņai ar seksuālo noziedzību - darba grupas izveidošana, obligāti pieaicinot VPD speciālistus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus; 27.02.13 PĒTĪJUMS 26 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 27. P ē c p ē t ī juma grupas dom ā m, veidojot seksu ā lo noziedznieku uzraudz ī bas un soci ā l ā s uzved ī bas korekcijas programmas j ā atz ī st, ka 1. Seksuālie noziegumi ir definēti un tas mazina risku, ka par nodarījumu nebūs iespējams piemērot sodu 2. Galvenais mērķis cīņā ar seksuālajiem noziegumiem ir recidīva novēršana 3. Preventīvie pasākumi ir efektīgi tikai tad, ja ir zināmi seksuālo noziegumu iemesli 4. Sabiedrībai jābūt maksimāli informētai par cilvēkiem, kuri ir pastrādājuši seksuālus noziegumus 5. Nepieciešams strādā ne tikai ar pašiem noziedzniekiem, bet arī ar sabiedrību 27.02.13 PĒTĪJUMS 27 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 28. P ē c p ē t ī juma grupas dom ā m, veidojot seksu ā lo noziedznieku uzraudz ī bas un soci ā l ā s uzved ī bas korekcijas programmas j ā atz ī st, ka 6. Preventīvo pasākumu efektivitātei nepieciešamu ievērot divus noteikumus: a. pētīt problēmu, apkopot rezultātus un pēc iespējas plašāk publiskot pētījumu rezultātus; b. tipizēt situācijas, tā radot iespēju izprast noziedznieka un upura iespējamos „satikšanās” un „izvairīšanās” ceļus. 6. Seksuālo noziedznieku sociālās uzvedības korekcijas programmas rada sabiedrībai papildus drošību, jo tie cilvēki, kuri piedalās šaj ās programmās, recidivē retāk nekā tie, kuri no tām izvairās; 7. Seksuālajiem noziedzniekiem obligāti jāpiedalās sociālās uzved ības korekcijas programmās 8. Seksuālas novirzes nav ārstējamas 27.02.13 PĒTĪJUMS 28 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
- 29. PALDIES PAR UZMAN Ī BU! 27.02.13 PĒTĪJUMS 29 “LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE
Notas do Editor
- Ar seksuālus noziegumus pastrādājušām personām nepieciešams rūpīgs un vispusīgs darbs, kas vērsts uz viņu sociālās uzvedības korekciju un kura galvenais mērķis ir ir novērst recidīvu.
- Personu, kas sodu par izdarīto noziegumu ir izcietusi, nedrīkst sodīt vēlreiz, viņam uz mūžu uzliekot nerakstītas prasības un noteikumus kā bijušajam ieslodzītajam. Soda izciešanas likums noteic, ka persona tiek uzskatīta par sodītu tikai tik ilgi, kamēr atrodas ieslodzījuma vietā un noteiktu gadu skaitu (atkarībā no piespriestā soda) pēc atbrīvošanās. Seksuālo noziegumu profilaksē galvenā loma ir sabiedriskām organizācijām, psihologiem, „uzticības” dienestiem un akūtās psiholoģiskās palīdzības dienestiem. Lielākā daļa no šīm organizācijām darbojas neatkarīgi viena no otras un/vai veido nevalstiskas kordinācijas struktūras.
- 1. ASV psihologi šodien brīdina par to, cik ir nepareizi domāt, ka vissvarīgākais ir par katru seksuālu nodarījumu sodīt cilvēku. Katrā nodarījumā ir sava iekšējā loģika un it īpaši seksuālu nodarījumu gadījumos ir grūti novilkt robežu starp normu un patoloģiju. 4. Katrai ieslodzījuma vietai internetā ir sava mājas lapa, kurā ir atrodamas pilnīgas ziņas par šīm personām: kad notiesātais būs izcietis sodu un kā sauc un kā sazināties ar probācijas dienesta ierēdni, kurš ar notiesāto strādā ieslodzījuma vietā. 2005. gadā ASV Justīcijas ministrija (Ministry of Justice) pieņēma lēmumu valsts mērogā radīt to personu datu bāzi ( National Sex Offender Public Registry ), kuras jebkad ir bijušas tiesātas par seksuāliem noziegumiem. Datu bāzes galvenais mērķis nav papildus sodīt noziedznieku un par viņu iegūtā informācija ir lietojama tikai savai, citu cilvēku vai bērnu aizsardzībai. Visiem cilvēkiem, kuri ir bijuši notiesāti par seksuāliem noziegumiem, obligāti jāreģistrējas vietējās varas iestādēs, atjaunojot informāciju par sevi ik pa 5 gadiem. Informācijas publiskošana un izslēgšana no datu bāzes ir atkarīga no izdarītā seksuālā nozieguma un tā notiek saskaņā ar tiesas lēmumu. Reģistra datu bāzē informācija par cilvēkiem parasti paliek 10 gadus, ja vien tiesa nelemj citādi. Ja cilvēku izslēdz publiski pieejamajā datu bāzē, viņam tik un tā ir jāreģistrējas kā dzimumnoziedzniekam, tikai dati par viņu vairs nav publiski pieejami. Seksuālajiem noziedzniekiem, kuri ir bijuši notiesāti, obligāti ir jānēsā speciāla aproce vai pulkstenis ar elektronisku čipsu. 5. - vecāku veselības kontrole; speciālas mācību programmas vecākiem; uz vardarbību tendētu bērnu apzināšanā agrīnā vecumā (12 gadi), tam sekojoša novērošana un iesaistīšana reabilitācijas programmās; speciālu “palīdzības grupu” izveidošana skolās un organizācijās; riska grupu apzināšana; sabiedrības un masu informācijas līdzekļu plaša iesaistīšana; labdarības biedrību veidošana; speciālu mācību programmu izveide studentiem, mediķiem un pedagogiem; plašu statistisku un epidemioloģisku pētījumu veikšana visos sabiedrības slāņos; likumdošanas pilnveidošana; vardarbības upuriem domātas medicīniskās un reabilitācijas palīdzības attīstīšana; spēku konsolidēšana problēmas zinātniskai pētīšanai, tai skaitā ārpus zinātniskās pētniecības centru ietvariem; tādas ideoloģijas veidošana sabiedrībā, kas nosoda jebkāda veida vardarbības izpausmes. Sabiedrībai nepārtraukti tiek piedāvāti dažādi informatīvi bloki par seksuālās noziedzības tēmu, kas palīdz Amerikas pedagogiem, policijai, mediķiem, sociālajiem darbiniekiem, vecākiem un visiem pilsoņiem, atpazīt un atklāt seksuālu vardarbību ģimenē un sabiedrībā 6. ASV speciālisti uzsver, ka seksuālajam noziedzniekam ir ļoti svarīgi, ka viņš bez bailēm tikt atkārtoti sodītam vai izsmietam var stāstīt visu par savām visslēptākajām fantāzijām tiem speciālistiem, kuri darbojas ar viņu programmās - šāda pieeja palīdz dziļāk izprast seksuālo noziegumu iemeslus un mehānismus, precīzāk veikt kriminoloģisko prognozi, veikt adekvātākus preventīvos un rehabilitācijas pasākumus. Seksuālajiem noziedzniekiem ASV ieslodzījuma vietās un pēc atbrīvošanās obligāti ir jāpiedalās sociālās uzvedības korekcijas programmās. Vispopulārākā seksuālo noziedznieku terapijas programma ir The Sex Offender Tracking Program ( www.thnt.gns.gannettonline.com ). Recidīvisma līmenis pēc programmas izpildes bija 3,3% no 120 ārstēšanu saņēmušiem notiesātajiem. Tas vislabāk palīdz seksuālajiem noziedzniekiem izprast problēmu un mainīt uzvedības motivāciju. Darbs notiek grupās un/vai individuāli paralēli attīstot arī sociālās un personālās iemaņas.
- Kopš 2006. gada 1. janvāra visi notiesātie (saskaņā ar Polijas Kriminālkodeksa 197 - 203. pantu) par likumpārkāpumiem, kas izdarīti seksuālu noviržu dēļ, izcieš sodu (ar vai bez reālas brīvības atņemšanas), būdami pakļauti terapeitiskai sistēmai. Joprojām tiek diskutēts par to (Polish Ministry of Justice) ( www.ms.gov.pl ), kāda veida terapija ir jāpiemēro kā ārstējoša seksuālus noziegumus izdarījušām personām. 3. Dominē uzskats (Lew-Starowicz Z., 1991.; Kozielecki J., 1998.), ka nav arī pierādīts, vai agrīna iejaukšanās bērnu un pusaudžu seksuālās uzvedības korekcijā var novērst nevēlamas seksuālas izvēles. Saskaņā ar poļu zinātnieku viedokli bērniem, kam ir problēmas ar seksuālo uzvedību, tādas var saglabāties arī nākotnē. Piemēram, viņi var kļūt par pedofiliem. Pirms 15 gadiem Polijā tika veikti daži pētījumi divām bērnu grupām ar seksuālām problēmām viņu uzvedībā. Pirmā grupa piedalījās saskarsmes – uzvedības terapijas kursā, kas ilga 12 seansus. Otra grupa piedalījās terapijas kursā, kas tika veikta ar spēles (izklaides) palīdzību. Pēc abu augšminēto terapijas kursu pabeigšanas pacienti tika novēroti 11 gadus. Tika pierādīts, ka 98% bērnu no pirmās grupas neizdarīja nevienu seksuālu likumpārkāpumu. Otrajā grupā tādi gadījumi bija. Pamatojoties uz šo un līdzīgiem pētījumiem tiek pieņemts, ka ātra adekvāta iejaukšanās samazina likumpārkāpumu skaitu nākotnē. Profilakses mērķis ir šādas neatbilstošas uzvedības korekcija un, galvenokārt, recidīvu novēršana. Kā problēma tiek atzīmēts tas fakts, ka šīs iejaukšanās pozitīvās sekas ir īslaicīgas un nenoturīgas. 4. Tāpēc ir ļoti svarīga pacienta paškontrole un viņa/viņas neatbilstošās noslieces samazināšana (ne likvidēšana). Terapija nevar likvidēt seksuālus likumpārkāpumus, bet tā noteikti samazinās to skaitu. Lai terapiju padarītu efektīvu, sociālās uzvedības korekcijas procesā pašam likumpārkāpējam ir jābūt dziļi iesaistītam 5. Par visefektīvāko terapiju uzskata multisistēmu terapiju, kas balstās uz cīņu pret vispārējo pataloģiju. Šādu individuālu terapijas programmu svarīga sastāvdaļa ir atkarīgu personu (piem., neuzstājīgo vai agresīvo) papildu ārstēšana. Visplašāk pielietotajām Polijā ir izvarotāju terapijas programma „Homo Creator”. Akceptējot viedokli, ka seksuāli noziegumi ir medicīniska, psiholoģiska un juridiska problēma, seksuālā noziedznieka sociālās uzvedības korekcijas gaitā tiek ņemti vērā visi šie aspekti un visa terapija ir kompleksa. Tāpēc šādā programmā ir iesaistīti sekojoši speciālisti: psihologs, seksologs, apmācības terapeits, sociālais darbinieks, tiesas uzraugs, jurists.
- 2. Kaut gan arī Lielbritānijā (tāpat kā citās valstīs) diskusijas par seksuālo noziedznieku ārstēšanas programmu izvēli joprojām ir aktuālas gada pārskati par programmu pozitīvajiem rezultātiem liecina statistikas dati - tās mazina seksuālo noziegumu recidīva skaitu 3. aizliegti kontakti ar vīriešu un sieviešu dzimuma nepilngadīgām personām; aizliegts apmeklēt jebkuru vietu, kur bieži uzturas nepilngadīgie; saskaņā ar gadījuma shēmu tiek izdarītas pārbaudes ar poligrāfu; ierobežoti vai aizliegti kontakti ar noteiktām pilngadīgām personām; veikta elektroniskā novērošana un ārstēšana. 4. Pēc patreizējās likumdošanas policija katrā konkrētā gadījumā var izlemt vai dati par seksuālo noziedznieku ir publiskojami vai ne. Internetā ir plānots arī publicēt pedofīlu nick-name, lai būtu iespējams identificēt pedofīlus internetā
- Nerisinot šo cilvēku psiholoģiskās un psihiskās problēmas, kuras lielā mērā attīstījušās ir tieši ieslodzījuma vietā, persona pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas riskē izdarīt jaunu ar seksuālu vardarbību saistītu likumpārkāpumu. Patreiz Latvijā ieslodzījuma vietās cilvēkiem nekādas ārstēšanas un sociālās uzvedības korekcijas programmas netiek piedāvātas un speciāli apmācītu darbinieku nav un seksuālie noziedznieki tiek izvietoti cietumos vispārīgā kārtībā. Saskaņā ar starptautiskajiem datiem (International Journal of Offender Therapy and Comparative Criminology) (www.ijo.sagepub.com) seksuālo noziedznieku sodīšana, atņemot tiem brīvību, bet neveicot atbilstošu ārstēšanu, ne tikai nesniedz vēlamo rezultātu, bet gan veicina noziedzīga rakstura uzvedības nostiprināšanos .
- Pie virsraksta: Normatīvo aktu bāze ir nepilnīga, jēdzieni definēti nepilnīgi un likumi neskaidri. Tāpēc to pielietošana praksē ir apgrūtināta un bieži ļauj seksuālajam varmākam palikt nesodītam, bet sodītajam – pēc atbrīvošanās palikt bez uzraudzības un nesaņemt iespēju piedalīties specializētās sociālās rehabilitācijas programmās.
- Bāriņtiesās šobrīd psihologu trūkst un esošie psihologi nav specializējušies darbam gadījumiem, kad no bērns ir cietis seksuālas vardarbības. Tāpat esošie psihologi nav specializējušies seksuālo noviržu jomā un no vienas pārrunu reizes arī nav iespējams izprast ietilpst adoptētājs seksuālo noziedznieku riska grupā vai ne.