Replika žurnālā Kapitāls.

1. ,.'J : ii ri it: REPLII(AS
ts Kalnietei un eksprezidentei Vairai
aizmirst, ko tie5i viqas ir kveli atbal-
stijuSas.
Tomer, neskatoties uz acrmredza-
mi diskrimin€joSiern dalibas nosa-
cijumiem, Latvijas valsts bezierunu
reZima piekrita pat federdlajai ES
Konstitucijai. To par laimi referen-
duma pirms desmit gadiem noraidija
Francija. Bet Latvijd ... Lisabonas ligu-
ma apstiprina5ana Saeimai aiz4Ema
mazak par pusstundu! Sar.rrkart Irija
par Lisabonas ligumu notika divi refe-
rendumi un 5r neliela dalibvalsts sar:r€-
Gints Turlajs,
SIA Smart Continent LV
Ekoterm genera ldi rektors
Viedn
specializacija -
talredzigai vistai
grauds!
iena no ped€jdm Eiropas
Savienibas (ES) prasrbam rr
viedas specializacijas jeb smart
sp ecialisation ievieSana dahbvalstis,
kas ir ari priekinosacijums ES lidzek]u
sa4emsanai. Sa procesa pamat-
doma ir Joti pareiza - ir nepiecieiams
specializeties kadas noteiktas jomas.
Parasti par atbildigo strat€gijas izvdle
tiek nozimets izglitrbas resors, Tam,
protams, arlv zrnama j€ga, jo izglitiba
ir viens no galvenajiem specializaciias
noteic€jiem.
Kapltah 07l20rj
ma da2adus izdevigus nosacijumus
un bonusus. Tala skaita - tiesibas sava
zem€ patstavigi noteikt b€gfu uzqem-
Sanas politiku. Ja Eiropas Savieniba
ar vairakuma balsojumu dalibvalstrm
noteiks beg]u kvotas, uz Iriju tas neat-
tieksies. Tur par to jau ir padomats...
Ka butu, ja ari Latvija saktu
domat (l) un aizstavdt savas intereses
ES? Protams, uz hdz5inejo sasnie-
gumu fona Sada ceriba robeZojas ar
zinatnisko fantastiku. Tom€r no dargi
maksaju5am k]udam Latvtjai ir patie-
sam DCdciais laiks macities un izdarit
Kade! nedrikstam blt piles
Pat loti lielas valstis nespEj btt
labakds visu veidu produktos un pakal-
pojumos, piem€ram, (Jnai, kura ra2o
gandriz visu, vel aizvien ir maz prestiZu
zrmolu un foti augstas kvalitites preiu,
Tik mazai valstij ka Latvija ir pilnigi
noteikti jaspecializEjas, un ari musu
produkcijas sortiments par to runa
pietiekami daifrunigi: m€s neraZojam
automa5inas, Iidma5inas un v€l foti
daudz ko citu, neiegr.rstam naftu, gazi,
un, lai to visu iegftu, mums ir nepiecie-
Sams saraZot un eksportet pietiekami
daudz predu un pakalpojumu.
Ar viedas specializicijas palidzibu
ir iesp€jams izvairrties no ta, ko profe-
sors Maikls Porters sauc par piles stra-
tegiju. Sis putns lido, peld un skrien,
bet neko no ta nedara pietiekami labi
un atri. Tadcf globalas tirdzniecibas
apstak]os bttu maz tadu predu, ko piles
tipa valstis var€tu eksportet prasigiem
kaimi4iem. Sada strategija bttu nepie-
cie5ama vienigi gadrjuma, ja iestatos
tragiska, visu labklajibu samazinoSa,
stindzino5a, pilniga izolacija - starp-
tautiskas tirdzniecibas neiespEjami-
bas gadijuma. Viedas specializacijas
koncepcija nav radikala inovacija,
un td:s pamatidejas jau ir zinamas no
M. Portera attistrtas klasteru pieejas,
kuru eksistence ir neapstridama.
Ki atrast lielako graudu
Bet, protams, strat€gija ir jaizvelas
pletiekami gudri. Tradicionalas eko-
nomikas teoriias runi par salidzino5a-
secinajumus.
Skaidrs tadu, ka Merkeles pazi4o-
jums ir absoluti nopietns, jo Lisabonas
liguma nosacijumi nenodroiina
Eiropas Savienibai sekmigu attistibu.
Daudzo problemu skaita turklat pastav
iespeja, ka Lielbritanija (un ne tikai)
var izstaties. Tatad jaizstradi jauns
Savienibas ligums, tas ir logiski. Un
tikpat logiski britu Latvuai jau tagad
sal<t formulet savus nosac-tjumus un
noteikumus taldkai dalibai Savieniba.
Cirddi ios nosaciiumus mums, ka
parasti, nodikt€s citi. [B
jim priek6rocibam, un, protams, Sim
stastam ir liela jEga - vinu raZo valstis,
kuram ir piem€rots klimats un augsne,
bet naftu - valstis, kuram ir naftas at-
radnes. Tomer aizvien pieaugo5l zina-
Sanu komponente produktos un pakal-
pojumos par galveno sastavdalu padara
cilv€kkapitalu. Tirrklat gaumes liela
ietekme nozim€ ari to. ka nozimiga
dafa tirdzniecibas notiek ar viena sek-
tora precEm - ar to SSE Rlga dibinaia-
nas idejas autors siavenais ekonotnists
Linders atspCl(oja leontjeva paradoksu:
ja kida valstr raZo automa3inas, tas
nenozime, ka automaiinas Saja valsti
netiks import€tas no citam valstim, jo
pateretaju gaumes ir daZadas.
P€c butibas Larvijas samera mazno-
zimigie dabas resursi ari nosaka to, ka
mums nebttu jaspecializejas ar dabas
resursiem saistitas nozares. Protams,
koki Latvija aug, tiek un tiks cirsti, un
mes varetu m€ginat pievienot tiem pec
iesp€jas lielal<u vertibu. Tom€r ir jaatce-
ras par aizvien krito5o izejvielu nozimi.
Daudzas valstis ir uzsakuSas m€rtie-
cigu attistibu bez jebkadiem ipa5iem
resursiem un pamazatn ir audz€juias
cilr€kkapitalu u. c. resursus kada
perspektiva nozard. Daudz ir apspriesti
piem€ri par Dienvidkoreju, Somiju, fa-
panu u, c. valstim, kuram slkotneji nav
bijis ipaSu priek3rocibu, bet kuras ir
mer(tiecigi izv€lejuSas stradat perspek-
tivas un sareZgitas nozares, piemeram,
al elekloniku saistitas, kuras tam
sakotneji nebija ipa5u priekirocibu, bet
kuras tAs redz€ja ka eksporta noztnigas
naKorne.
26

2. Skatities, kur ripa b[s
pEc piecim sekund6m
Inovaciju ekspertu aprindas ir kl,u-
vis populdrs legendara hokejista Veina
Grecka stasts par savu panakumu no-
sl€pumu: ,,Labs hokejistb slido turp, kur
ripa ir pa$laik, izcils hokejists - turp,
kur ripa busl' Tas pats noteikti attiecas
ari uz valsts ekonomikas attisti5anu.
Valstis, kuram 5l;ietami nav priekSroci-
bu neviena no jomam, var merl5tiecigi
attistit m[sdienu raZo5anas funkcijas
galveno sastavdal,u - cilvekkapitalu -
un gut panakumus rit.
Tomer Saja strat€gijas sp€l€ ne-
drikst izvcleties parak zemu vai parik
augstu meri. Parakzems m€r$s
b0tu koncentr€5anas uz nozar€m,
kuras ir saistltas ar vienkirSiem dabas
resursiem, piemdram, lauksaimnie-
cibu. Lai gan 5i nozare, pateicoties
ekonomistus Sausmino5ajam kopej o
efektivitati graujo5ajam ES subsidijam,
LaMja ir atguvusi nelielu jegu, kop€ja
tas ekonomiska nozimiba jebkura
attistita valsti ir nebutiska. Ka yienu
no ES lauksaimniecibas lielvalstim ar
skaudibu raisoSu 5is nozares raio5a-
nas apjomu varam minet Niderlandi.
Katrs ir redz1jis Sis valsts produktus
Iielveikalos un edis tos, ziedi parsvard
nak no 5is p€c platibas loti nelielas
valsts, tas lauksaimnieciba ir parauge-
fektiva, automatizeta, mehanizeta, ar
milzigu siltumnrcu apjomu. Tomer
Niderlandes IKP lauksaimnieciba
veido mazak par 3 o/o. Efektiva nevar
but ari specializacija nozar€s, kas tuva-
kaja laika nesp€s razot kadu produktu
pat€ri4am.
Fundamenti.le pdtnieciba t loti
nepiecieiama, un tai par katru cenu ir
jncen5as piesaistit Hon'zon 2020 finan-
s€jums, tomer tas liela m€roga finanse-
Sanai, iev€rojot sareZgitds iespejas iegul-
dito atpelnit un Sddu petijumu publisko
pieejamibu, vajadz€tu but bagato valstu
un ES fondu uzdevumam. Mazliet
iet pa priekSu notikumiem noteikti ir
v€lams, tomer komercializdcijas un
eksporta vrzijai ir jabut loti skaidrai. Par
katru cenu ir japatur eksporta fokuss,
jo citddi palaidisim iesp€ju nopelnit
ka valsts. DiemZel jaunas industrijas
ra5anas ir laika un resursu ietilpigs
process, tade| vispirms ir jaskatas uz
to, kas mums jau ir. loti laba pieeja ir
ari r€inaties ar to, kadas eksportejoSas
industrijas mums jau ir paSlaik un ka
tas varam attistit nakotnei. |utos lepns
par lietuvieSiem un igaur;iem, kas p€c
ekonomikas attistibas jau ir apsteigu5i
Portugali, Griefiju, Kriwiju, Poliju,
Ungdriju. Varbtt vi+iem kadreiz vare-
sim tuvoties ari m€s? [G
07l2ors Ko[ltfils