Aizdevums ar kapitāla atlaidi uzņēmuma digitalizācijai
Energoefektivitātes likuma prasības uzņēmumu energoefektivitātes jomā
1. Energoefektivitātes likuma prasības
uzņēmumu energoefektivitātes jomā
Andžela Pētersone
Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments,
Energoefektivitātes nodaļa
10.11.2016., Rīga
2. Kāpēc energoefektivitāte?
• Efektīvs enerģijas patēriņš
tautsaimniecībā:
atbrīvo finanšu līdzekļus
paaugstina energoapgādes
drošuma līmeni
saudzē vidi un ierobežo
klimata pārmaiņas
• Energoefektivitāti ir būtiski
iekļaut plānošanā kā horizontālu
mērķi, piemēram, tādās jomās kā
reģionālā un pilsētu attīstība,
transports, lauksaimniecības un
rūpniecības politika
• Pieredze rāda, ka mainot izturēšanos
un paradumus, bez būtiskām
investīcijām ir iespējams ietaupīt
10-20% enerģijas patēriņa
2Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei
3. Uzņēmumi – mērķgrupa
• ES visiem uzņēmumiem, kas nav MVU, ir obligāti regulāri
energoauditi kopš 2012.gada
• MVU ar lielu enerģijas patēriņu
• Kopumā Energoefektivitātes likuma prasības attiecas uz
1100 uzņēmumiem, kas ir ap 1%* no visiem
uzņēmumiem
*Latvijā pašlaik ir ap 93 000 aktīvu uzņēmumu
3
4. Energoefektivitātes likums
• Stājies spēkā 2016. gada 29. martā.
• Likuma mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un
pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un
ierobežotu klimata pārmaiņas.
• Uzliek pienākumus:
o Lielajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar lielu
elektroenerģijas patēriņu – veikt energoauditu, ieviest
energopārvaldības sistēmu vai papildināt esošu vides
pārvaldības sistēmu, ieviest energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumus;
o Valsts tiešās pārvaldes iestādēm, lielo pilsētu un novadu
pašvaldībām – ieviest energopārvaldības sistēmu, ieviest
energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus
• Paredz tiesības:
o lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumu
vērtēšanā sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība
ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs
4
5. Kas ir lielais uzņēmums?
• Lielais uzņēmums ir komersants,
• pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki
• vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus
euro un gada bilance kopumā – 43 miljonus euro.
• Uzņēmums tiek iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā, ja tas divos
pārskata periodos pēc kārtas atbilst lielā uzņēmuma kritērijiem.
• Lielo uzņēmumu sarakstu katru gadu līdz 1. decembrim izveido
Centrālā statistikas pārvalde.
• Lielo uzņēmumu saraksts ir publicēts Ekonomikas ministrijas
mājas lapā:
https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltu
mapgade/energoefektivitate/obligati_energoauditi_lielajos_uzne
mumos/
• 2014. gadā lielo uzņēmumu sarakstā bija 232 uzņēmumi.
5Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei10.11.2016.
6. Kas ir lielais elektroenerģijas
patērētājs?
• Lielais elektroenerģijas patērētājs ir komersants, kura
ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh.
Kopējā enerģijas patēriņā netiek ieskaitīta komersanta
saražotā enerģija, kas tiek nodota citiem lietotājiem.
• Ministru kabineta noteikumi Nr.668 «Energoefektivitātes
monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas
standarta noteikumi» : sistēmas operators, kuram ir tiesības
un pienākumi veikt elektroenerģijas sadali vai pārvadi katru
gadu līdz 31.janvārim iesniedz atbildīgajai ministrijai datus
par savai sistēmai pieslēgtajiem komersantiem, kuru
iepriekšējā gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500
MWh.
• 2014. gadā pēc AS «Sadales tīkls» datiem bija 978 lielie
elektroenerģijas patērētāji.
7. Lielā uzņēmuma un lielā elektroenerģijas
patērētāja pienākumi (1)
Lielais uzņēmums Lielais elektroenerģijas patērētājs
Līdz 2017. gada 31. martam veic
uzņēmuma energoauditu vai ievieš un
sertificē energopārvaldības sistēmu vai
vides pārvaldības sistēmu ar
papildinājumiem attiecībā uz enerģijas
pārvaldību.
Līdz 2018. gada 1. aprīlim ievieš un
sertificē energopārvaldības sistēmu vai
papildina vides pārvaldības sistēmu vai
veic uzņēmuma energoauditu.
Ziņo ekonomikas ministrijai par standarta ieviešanu vai energoaudita veikšanu.
Līdz 2020. gada 1. aprīlim ievieš vismaz
trīs energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumus ar vislielāko novērtēto
enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko
atdevi.
Līdz 2022. gada 1. aprīlim ievieš vismaz
trīs energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumus ar vislielāko novērtēto
enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko
atdevi.
Katru gadu līdz 1. novembrim ziņo ekonomikas ministrijai par sasniegtajiem enerģijas
ietaupījumiem.
7
8. Lielā uzņēmuma un lielā elektroenerģijas
patērētāja pienākumi (2)
8
• Par pienākuma izpildi (energoauditu,
energopārvaldības ieviešanu vai vides pārvaldības
sistēmas papildināšanu) pašlaik ir paziņojuši 30
lielie uzņēmumi
• Ja lielie uzņēmumi neizpilda pienākumu noteiktajā
termiņā, likums paredz administratīvo sodu
(grozījumi Administratīvo pārkāpumu likumā
izstrādes stadijā)
• Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas nav
izpildījuši pienākumu, ir jāmaksā
energoefektivitātes nodeva
9. MK 2016.gada 11.oktobra noteikumi Nr. 668
«Energoefektivitātes monitoringa un
piemērojamā energopārvaldības sistēmas
standarta noteikumi»
• Nosaka kārtību, kādā lielais uzņēmums vai lielais
elektroenerģijas patērētājs:
ziņo par obligātā energoaudita veikšanu vai
sertificētas energopārvaldības sistēmas vai vides
pārvaldības sistēmas ieviešanu, kas papildināta
atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un
ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumiem;
ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes
pasākumiem un tajos sasniegto enerģijas
ietaupījumu.
• Nosaka energopārvaldības standartu, kas piemērojams
Energoefektivitātes likums prasību izpildei – LVS EN ISO
50001:2012 9
10. Ziņošana par energoaudita veikšanu,
energopārvaldības vai vides pārvaldības
sistēmas papildināšanu
• Ministru kabineta noteikumi Nr.668 «Energoefektivitātes
monitoringa un piemērojamā energopārvaldības
sistēmas standarta noteikumi»
• 5. pielikums
Energoaudits: energoaudita veicējs un audita ziņojuma
apstiprināšanas datums;
Sertificēta energopārvaldības sistēma: sertificēšanas
datums, sertificēšanas institūcijas nosaukums, sertifikāta
numuru;
Sertificētas vides pārvaldības sistēmas papildināšana:
sertificēšanas datums, sertificēšanas institūcijas
nosaukums un sertifikāta numurs.
Identificētie (vismaz trīs) energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumi: plānotais ieviešanas datums, prognozētais
enerģijas ietaupījums (MWh/gadā).
10
11. Ikgadējais pārskats par ieviestajiem
energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumiem
• Ministru kabineta noteikumi Nr.668 «Energoefektivitātes
monitoringa un piemērojamā energopārvaldības
sistēmas standarta noteikumi»
• 2. Pielikums
energoefektivitātes uzlabošanas pasākums, piemēram,
enerģijas patēriņa samazinājums apgaismojumam, ēkas
energoefektivitātes uzlabošana;
kopējais sasniegtais enerģijas ietaupījums (MWh/gadā);
enerģijas ietaupījumu aprēķināšanas metode
(paredzamā, uzskaitītā, inženieraprēķina vai patērētāju
aptaujas metode);
pasākuma dzīves ilgums (jānorāda tikai tajā gadījumā,
kad enerģijas ietaupījumu aprēķināšanai izmantoja
paredzamo vai patērētāju aptaujas metodi);
finanšu avoti.
• Ikgadējā forma ir jāiesniedz katru gadu līdz 1. novembrim
10.11.201. 11
12. MK 2016.gada 26.jūlija noteikumi Nr. 487
«Uzņēmumu energoaudita noteikumi»
Noteikumi nosaka:
• kārtību, kādā veic uzņēmumu energoauditu;
• energoauditoram (juridiskajai personai) izvirzāmas
kompetences prasības un kompetences apliecināšanas
kārtību;
• energoaudita pārskata saturu un izmantošanas kārtību;
• kārtību, kādā papildina sertificētu vides pārvaldības
sistēmu;
• vides pārvaldības sistēmas piemērojamo standartu –
LVS EN ISO 14001
12
13. Kas var veikt lielā uzņēmuma energoauditu?
• Energoauditu lielajos uzņēmumos ir tiesīgs veikt
uzņēmumu energoauditors, ievērojot MK noteikumu
Nr. 487 prasības;
• Energoauditoram jābūt akreditētam Latvijas Nacionālajā
akreditācijas birojā (www.latak.lv);
• Lielā uzņēmuma energoaudits aptver vismaz 90% no lielā
uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa.
• Ja uzņēmuma enerģijas patēriņš ēku apkurei ir 90% (un
vairāk) no kopējā enerģijas patēriņa, uzņēmumu
energoauditu ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku
energoefektivitātes jomā.
13
14. Uzņēmumu energoauditora atbildība
Uzņēmumu energoauditors ir atbildīgs par:
• uzņēmuma energoauditam izmantoto datu kvalitātes
kontroli;
• uzņēmuma energoaudita veikšanas kārtības ievērošanu
atbilstoši noteikumu prasībām;
• tehnisko pierakstu un atskaites noformēšanu un to
glabāšanu 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu
sagatavošanas;
• atskaitē iekļautās uzņēmuma enerģijas bilances pareizību
un ekonomiski pamatotu enerģijas ietaupījuma iespēju
noteikšanu un novērtēšanu.
Strīdi starp komersantu un uzņēmumu energoauditoru par
uzņēmuma energoaudita veikšanas saturu, kvalitāti vai
rezultātiem tiek izskatīti vispārējā civiltiesiskā kārtībā.
14
15. Kas var veikt energoauditu MVU?
• Energoauditu MVU ir tiesīgs veikt:
• neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;
vai
• uzņēmumu energoauditors.
• Prasības:
• izmantojami aktuāli un pārbaudīti dati par enerģijas
patēriņu, kā arī elektroenerģijas slodzes profiliem;
• ietver pārskatu par ēku vai ēku grupu, procesu vai
iekārtu, tai skaitā pārvadājumu, enerģijas patēriņa
struktūru un energoefektivitāti;
• ietver pārskatu par energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumiem ar vislielāko enerģijas ietaupījumu vai
ekonomisko atdevi.
15Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei10.11.2016.
16. Energoaudita MVU veikšanas priekšrocības
• Energoaudits mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir
brīvprātīgs (izņemot gadījumus, kad MVU ir lielais
elektroenerģijas patērētājs)
• Energoaudita veikšanas priekšrocības:
profesionāls skats no malas - pašu MVU darbinieku bieži
nepietiekama izpratne par enerģijas efektīvas
izmantošanas iespējām;
salīdzinājums ar enerģijas patēriņa līmeņatzīmēm nozarē;
ieteikumi energoefektīvu risinājumu ieviešanai
1
6
17. MK 2016.gada 11.oktobra noteikumi Nr. 669
«Kārtība, kādā noslēdz un pārrauga brīvprātīgu
vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu
• Nosaka brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitātes
uzlabošanu noslēgšanas nosacījumus, to saturu, termiņus
un izpildes pārraudzību;
• Brīvprātīgo vienošanos mērķis ir energoresursu racionālas
izmantošanas veicināšana un ieguldījums valsts
energoefektivitātes mērķu sasniegšanā;
• komersantus pārstāvošas organizācijas, komersanti un
pašvaldības ir tiesīgi noslēgt brīvprātīgu vienošanos ar valsti
atbildīgās ministrijas personā par energoefektivitātes
uzlabošanu, tostarp energoefektivitātes pakalpojumu
veicināšanu
1
7