1.
EMOCIONĀLAIS INTELEKTS
PALĪDZAM SEV un SKOLĒNAM

2.
EMOCIONĀLAIS STRESS
Pozitīvais stress – EUSTRESS:
ar prieku gaidu izaicinājumu/darbu/mācības/sarunu/uzdevumu
Negatīvais stress – DISTRESS:
ar negāciām gaidu izaicinājumu/darbu/sarunu/uzdevumu, jo nezinu
kā tikt ar to galā

3.
SKOLOTĀJA VESELĪBA
pozitīvi rādītāji vidēji rādītāji negatīvi rādītāji

4.
POZITĪVISMĀ
“IESLĒDZAS” SMADZEŅU
DOMĀŠANAS, KOMUNIKĀCIAS,
KONCENTRĒŠANĀS CENTRI*
Aktivizējas 14 smadzeņu reģioni,
kas uzlabo spējas koncentrēties, izprast cilvēkus, būt sirsnīgās attiecībās, komunicēt.
*Primal Leadership (Goleman, Boyatzis & McKee, 2002), Resonant Leadership (Boyatzis & McKee, 2005)
A study was designed to explore the neural mechanisms invoked as a result of relationships with resonant, high-leader member exchange (i.e., LMX), high-quality
relationship leaders, and dissonant, lo- LMX, low-quality relationship leaders (Boyatzis, Passarelli, Koenig, Lowe, Mathew, Stoller, & Phillips, in review).

5.
NEGATĪVISMĀ
“ATSLĒDZAS” SMADZEŅU DOMĀŠANAS,
KONCENTRĒŠANĀS, EMPĀTIAS … CENTRI*
Aktivizējas 17 smadzeņu reģioni,
kas mazina spējas koncentrēties, izprast cilvēkus, būt sirsnīgās attiecībās, komunicēt.
*Primal Leadership (Goleman, Boyatzis & McKee, 2002), Resonant Leadership (Boyatzis & McKee, 2005)
A study was designed to explore the neural mechanisms invoked as a result of relationships with resonant, high-leader member exchange (i.e., LMX), high-quality relationship
leaders, and dissonant, lo- LMX, low-quality relationship leaders (Boyatzis, Passarelli, Koenig, Lowe, Mathew, Stoller, & Phillips, in review).

6.
*What Predicts a Successful Life? A Life-course Model of Well-being; Richard Layard,*, Andrew E. Clark, Francesca Cornaglia,
Nattavudh Powdthavee andJames Vernoit
http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/ecoj.12170/abstract
KAS IR PRIORITĀRS SKOLĀ
Pēc 2014.gadā Angliā veiktā pētījuma*
kas ir prioritārs bērnam skolā, lai bērna ”dzīve būtu sekmīga” tika
konstatētas šīs trīs prioritātes šādā secībā:
1. Emocionālais bērna stāvoklis
2. Attiecības bērniem skolā
3. Akadēmiskās sekmes

7.
EMOCIONĀLAIS INTELEKTS
PALĪDZAM SEV un SKOLĒNAM

8.
Ķīnas prezidents Xi Jinping,
2013.gadā uzrunā skolu absolventiem:
”Emocionālais Intelekts ir daudz svarīgāks
nekā IQ (intelekta koefcients),
un šīs kompetences būtu jāīsteno darba vietā”

9.
Singapūras izglītības sistēmas prioritātes
EMOCIONĀLAIS INTELEKTS kā pamata metode

10.
VIDEO
EMOCIJAS IR LIPĪGAS
https://www.youtube.com/watch?v=Wk9-gkT2bI8

11.
VIDEO
Ikvienam cilvēkam vajag dzīvē divus pretmetus
vienlaicīgi. Būt:
IEKĻAUTAM & ATŠĶIRĪGAM
https://www.youtube.com/watch?v=o8BkzvP19v4
Ja nav iespēja būt iekļautam vai atšķirīgam, tas
rada distresus, kas izpaužas “protestos”,
“neadekvātās rīcībās”, “sarežģītās attiecībās ar
citiem un sevi” u.c.

12.
VESELĪBA SKOLOTĀJAM un SKOLĒNAM
Eustress vs Distress
1. Kā atpazīstat stresu bērnos?
2. Kā atpazīstat stresu sevī?
3. Kādas ir jūsu metodes to mazināt?

13.
VESELĪBA SKOLOTĀJAM un SKOLĒNAM
1. FIZISKĀ AKTIVITĀTE, ELPOŠANA, ŪDENS
- intro
- prakse, ieviešana
2. IESPĒJA REALIZĒT SEVI:
- “Flows”
- “Iemācītā bezpalīdzība”
3. IEKĻAUTĪBAS SAJŪTA.
- Iekļautība vs Unikalitāte
- prakse, ieviešana

14.
JAUNUMI IR JĀVEIDO KĀ KULTŪRA,
ILGTERMIŅA TRADĪCIJA.
VELTOT TAM PIETIEKAMU, IESPĒJAMS ĻOTI LIELU
UZMANĪBU, ATBALSTU, VISU IESAISTI.

15.
Pētījums:
1. Vai emocias
nosaka elpošanas ritmu?
2. Vai elpošanas ritms
veido emocias?
Dr. Pierre Philippot
Universite de Louvain

16.
Elpošana ietekmē emocias un otrādi:
Panic - Short, fast, shallow breaths
Anger - Long forced breaths
Calmness – Slow, steady breaths
Happiness - Long inhalations, long exhalations

17.
NEIROZINĀTNE

18.
SMADZEŅU PĒTĪJUMI UZRĀDA:
BĒRNI, JAUNIEŠI, VĒL NESPĒJ VADĪT EMOCIAS.
KĀ ARĪ PIEAUGUŠIE, KURI NAV TO TRENĒJUŠIES.

19.
VIDEO
SMADZENĒS VISI PROCESI IETEKMĒ VISU.
EMOCIONĀLĀS SMADZENES VAR PIETAURĒT VISU.
https://www.youtube.com/watch?v=dAIQeTeMJ-I

20.
SMADZENĒS VISI PROCESI IETEKMĒ VISU.
EMOCIONĀLĀS SMADZENES VAR PIETAURĒT VISU.

21.
VIDEO
KATRA EMOCIA/DOMA IR SAVIENOJUMS SMADZENĒS.
Gan pozitīvas, gan negatīvas emocias veidojas kā atmiņas –
savienojums smadzenēs. Gluži kā mācoties reizrēķinu, vai atcroties
dejas kustības. Jo vairāk atkārtojam, jo labāk atceramies, jo vairāk
savienojumu smadzenēs saistībā ar to. Daudz savienojumu
nozīmē noturīgu atcerēšanos, emociu par kaut ko.
Vienas domas izveidošanās
https://www.youtube.com/watch?v=wI388XoCp48
Notikums, situācia vai mācīšanās principi smadzenēs – līdzīgi
gan pozitīvo, gan negatīvo aspektu gadījumā
https://www.youtube.com/watch?v=r1sDjWfDa4w

22.
INTELEKTS un EMOCIAS
IEDARBINĀM ABUS.

23.
EMOCIONĀLĀ INTELEKTA PAMATA PRASME
-
nodrošināt pozitīvu sajūtu un attieksmi pret jebko
mūsu dzīvē.

24.
REĀLA POZITĪVISMA PAZĪMES:
- nenoslēdzos, nenorobežojos, neizvairos no
faktiem un cilvēkiem
- iespēja labi intelektuāli uztvert, analizēt
- labāka imūnsistēma, pašsajūta

25.
POZITĪVISMS
KOMUNIKĀCIA
STRESA NOTURĪBA
ir
PRASMES.
Kā
spēlēt klavieres,
braukt ar slēpēm,
iemācīties uzklausīt,
pārvaldīt kompjūteru,
pagatavot maltīti...
Jāmācās, jāpraktizē, jādara kopā ar citiem!

26.
PRIEKŠSTATI un EMOCIAS
Emocionālā Intelekta pamata metode ir nomainīt
priekšstatus no
“IDEALIZĒTIEM/NAIVIEM/NEPILNĪGIEM”
uz
“IZPROTOŠĀKIEM”
priekšstatiem

27.
ELPOŠANA UN APZINĀTĪBA

28.
ELPOŠANA/APZINĀTĪBA
KĀ MĒS ELPOJAM STRESĀ... UN MIERĀ?
MIERĀ: LĒNI un DZIĻI ar GARĀM IZELPĀM
STRESĀ: SARAUSTĪTI un SEKLI
Būtiskas ir lēnas izelpas. Censties “elpot ar
vēderu”. Nolaist plecus. Atslābināt seju.

29.
ATRODI SAVU
APZINĀTĪBAS PRAKSI
Treniņu žurnālā ir vairākas Apzinātības metodes.
Regulāri kādu no tām praktizējot, tās palīdz arī
jums pašiem noturēt savu pozitīvismu, mieru,
stabilitāti jūsu izaicinošajā darbā.
Nākošajos slaidos dažādi zinātniskie pētījumi jums
pašiem, kolēģiem un arī vecākiem, kā Apzinātības
prakses palīdz veselībai, mācībām, attīstībai.

30.
ELPOŠANA/APZINĀTĪBA
ZINĀTNISKIE PĒTĪJUMI.
Apzinātība ir laba mūsu organismam:
pētījumā konstatēts, ka
pēc 8 nedēļu apzinātības praksēm,
uzlabojas imūnsistēmas spēja cīnīties ar
slimībām*.
*http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/12883106

31.
ELPOŠANA/APZINĀTĪBA
ZINĀTNISKIE PĒTĪJUMI.
Apzinātība ir laba mūsu pašsajūtai:
vairāki pētījumi konstatējuši, ka
apzinātība palielina pozitīvās emocias, paralēli
samazinot negatīvās emocias un stresu.
Viens no pētījumiem liecina, ka apzinātības prakses var būt tikpat
efektīvas kā antidepresanti, lai mazinātu depresiu un iespēju
atkārtotam depresias recedīvam.*.
*http://greatergood.berkeley.edu/images/uploads/Keng_Review_of_studies_on_mindfulness.pdf

32.
ELPOŠANA/APZINĀTĪBA
ZINĀTNISKIE PĒTĪJUMI.
Apzinātības prakses palielina pelēkās vielas
blīvumu smadzeņu reģionos, kas saistīti ar
mācīšanos, atmiņu, emociu regulēšanu un
empātiu*.
*http://www.psyn-journal.com/article/S0925-4927(10)00288-X/abstract?cc=y=

33.
ELPOŠANA/APZINĀTĪBA
ZINĀTNISKIE PĒTĪJUMI.
Apzinātība palīdz saglabāt koncentrēšanos,
būt noturīgākiem pret izkliedējošiem impulsiem
un uzlabo atmiņu*
*http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21501665 un http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/20363650

34.
BĒRNU RADOŠUMS VESELĪBAS VEICINĀŠANAI
120 DAŽĀDAS
DINAMISKĀS PAUZES-SPĒLES KLASĒM
https://www.youtube.com/channel/UCgYAOYox6hyzj5i7CeLdTJw

35.
“Cilvēkam” mācībās izmantoto metožu zinātniskais pamatojums/autori
4 personības potenciāla attīstības Emocionālā Intelekta virzieni.
Daniel Goleman, University of Illinois at Chicago
Pozitīvisma ietekme uz dzīvi.
Martin Seligman, University of Pennsylvania
Metode: kā jūties?
Yale University Center for Emotional Intelligence
Metode: pozitīvisms 2 minūtēs.
Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds
Metode: 5 attīstības soļi.
Richard E. Boyatzis, Case Western Reserve university
8 vērtības un motivācijas.
Barret Values Center un Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds
3 pamata motivācijas, kas mūs iedvesmo.
Daniel Pink, scientific researcher
Metode: Trīs Identitātes Ahilleja papēži
Harvard Negotiation project
Metode: emociju smalcinātājs
Yale University Center for Emotional Intelligence
Metode: priekšstati, ieradumi, pašsajūta
Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds
Zinātne: apzinātības prakšu ietekme uz veselība, darba spējām
Stanford University and Google learning center

36.
AUGSTA EMOCIONĀLĀ INTELEKTA
efektīvākai attīstībai
1. Praktizējiet vērtības un esiet arī projektos, kas palīdz sabiedrībai
2. Trenējiet iekšskatu – atsekojiet, piefksējiet kādas ir Tavas emocias,
priekšstati
3. Praktizējiet kādu metodi mērķtiecīgi, noteiktu laiku. Neņemiet daudzas
uzreiz. Less is more
4. Dienasgrāmata. Mums jāpieradina sevi analizēt, pētīt, lai būtu pēc tam
ar ko dalīties ar citiem, jo nākošais punkts ir...
5. Attīstāmies tikai kopā ar citiem. Vai nu mēs esam kā dīķis, kurā nav
ūdens (informācias) apmaiņas, vai ezers, upe, jūra...
6. Atbildība un pozitīvisms ir tikai tevī! Tas ir grūti, bet iemācies nevis
vainot citus, bet uzņemties atbildību, ka mācēsi redzēt notiekošo ar
izpratni, pozitīvi. Tam ir nepieciešams pastāvīgi padziļināt savu izpratni
par sevi, citiem cilvēkiem un pasaules uzbūves principiem, notikušā
cēloņiem, kāda nozīme ir dažādām dzīves situāciām Tev, citiem cilvēkiem.

37.
EMOCIONĀLĀ INTELEKTA MĀCĪBU NODERĪBA
Skolotāja pieredze:
https://www.youtube.com/watch?v=StqaEcLUvnE
https://www.youtube.com/watch?v=mq0ZnPDYoUs
Direktora pieredze:
https://www.youtube.com/watch?v=mA4rC3xjO3Y
Bērna pieredze:
https://www.youtube.com/watch?v=B2tTciO9v3g
https://www.youtube.com/watch?v=PlJN_Oo-nyw
Kad ir vērts apgūt padziļinātāk emocionālo intelektu?
https://www.youtube.com/watch?v=tdYRdyy5Wz4
Par šo vairāk cilvekam.lv

38.
Augsts Emocionālais Intelekts biznesā un personīgajai attīstībai
Daža laba literatūra