A.samuseviča, "Audzināšana un vietējā kopiena". Prezentācija no zin.prakt. etwinning konferences „Starptautiskā sadarbība un projektu metode mūsdienīgā mācību procesā" Liepājā 05.11.2011.

1. Audzināšana un
vietējā kopiena
Alīda Samuseviča
Liepājas Universitātes profesore,
Dr.paed.

2. Laimes formula
P + 5E + 3H
P (Personal Charasteristics):
 paļāvība uz nākotnes izredzēm
 spēja piemēroties
 dzīvesprieks
E (Existence): H (Higher order):
 veselība  pašcieņa
 saites ar draugiem  cerības
 finansiālā stabilitāte  ambīcijas
(Reuters Health, 2003)

3. Ārsta kļūdas aprok zemē, inženiera
kļūdas tērē naudu un apdraud dzīvību,
bet audzinātāja kļūdas staigā pa pasauli,
izdarīdamas jaunas kļūdas.

4. Personības attīstības
likumsakarību kompleksi
Iedzimtība Sociālā vide
Audzināšana Pašaudzināšana

5. Izglītība ir process, kurā cilvēku
mijiedarbībai ir pati svarīgā nozīme.
(Deivids Prets, 1994)

6. Pūcei ļaudis teikuši, ka tai pretīga balss.
Tā nu viņa lidojusi uz citu pusi, cerēdama
dzirdēt labākus vārdus. Bet balodis pūci
pamācījis: „Nevajag lidot uz citu pusi.
Tur ļaudis teiks to pašu. Vajag balsi
mainīt”.
(Ķīniešu fabula)

7. Audzināšanas struktūrmodelis
Sabiedriskais vēsturiskais sociālais dzīves konteksts
Audzināšanas institūcijas (skola, ģimene)
Interakcija
Audzinātājs Audzēknis
Kompetence
Audzināšanas mērķi
(normas, vērtības)

8. Kopienas raksturīgās
pazīmes:
1) cilvēku mijiedarbība
2) kopīgas problēmas
3) kopīgas intereses
(Ronnby,2000)

9. Kopienas darbs
 atbalsts cilvēkiem, lai uzlabotu viņu
kopienu, rīkojoties kolektīvi
 grupām pašām jāpiedalās pārmaiņās
 sabiedrības attīstības priekšnoteikums –
iedzīvotāju līdzdalība

10. Kopienas darba stratēģijas:
 sociālā plānošana
 kopienas sociālā organizēšana
 kopienas attīstība
 sociālā akcija
(Ronnby, 2000)

11. Kulturizācija, socializācija,
audzināšana, individualizācija
Kulturizācija (= kultūras pamatspēju apguve)
Socializācija (= “sociāla tapšana”)
Audzināšana (= sociāla veidošanās)
Individualizācija
(= kļūšana par unikālu indivīdu)

12. Bērnus un pulksteņus nedrīkst
pastāvīgi uzvilkt. Ir jāļauj viņiem arī
iet.
(Žans Pols, 1763 - 1825)

13. Personības saikne ar
apkārtējo vidi
Personības
iekšējā harmonija
Ārējā
harmonija
Mikrovide Makrovide

14. Partnerība – divu vai vairāku partneru
vienošanās sadarboties kopīga mērķa
interesēs un nest kopīgu atbildību par
rezultātiem.
Partnerības lielākais ieguvums – sinerģijas
efekts.

15. Faktori, kas ietekmē pusaudžu
pašvērtējumu
Uzlabo Sasniegumi
Vispārēja atzīšana
Sportiskums
Personiskais pievilcīgums
Autoritatīvi vecāki
Augstas profesionālās vēlmes
Tuvas attiecības ar vecākiem
ES - koncepcija
Pazemina Zems socioekonomiskais statuss
Pāreja uz vidusskolu
Autoritāri vecāki
Visu atļaujošie vecāki
Pozitīvo sekmju trūkums mācībās
Vienaudžu nepieņemšana
Dzīves vietas maiņa

16. Neviens no mums nav ideāls
skolotājs, taču mums taps piedots,
ja mūsu centieni būs patiesi un
godīgi.
(Vils Dirāns)

17. Nabadzības cikls
Zems
izglītības
līmenis
Zems Zems
kultūras Zems
spēju un talantu
līmenis ienākuma
attīstības
ģimenē līmenis
līmenis
Ierobežota
Šaura iespēja Zems
ārējās pārvaldīt un dzīves
pasaules kontrolēt līmenis
uztvere apkārtējo vidi
Stereotipi Jaunatnes
un socializācija
diskriminācija
Dzīves
iespējas,
cerības
orientācija

18. Laikmeta diagnoze - attīstības
tendenču pretrunīgums
Jauniešu vērtību pārmaiņu pētījumi Visas sabiedrības struktūru
pārmaiņas pētījumi
pakāpeniska paaudžu robežu konfliktu intensitāte starp
saplūšana jauniešiem un pieaugušajiem
jaunāko tendenču izplatītāja un attālināšanās no standartiem un
popularizētāja vecākās paaudzes strukturizācijas jaunības fāzē
vidū, kā arī jaunizveidotajās
kultūras plejādēs
paaugstināts subjektivitātes ievērojamas bailes no zaudējuma
potenciāls (Wagner –Winterhager, 1990)
kultūru radošais slānis sabiedrisko attiecību upuris vai
kultūras mantojuma handikaps
(Hornstein, 1989)
jaunatnes fāzes struktūru „individualizācijas uzliesmojums”
reducēšana: dzīves plānu (Beck, 1986) sagrauj drošas
daudzveidība (Baacke, 1991) orientācijas modeļus un to nozīmes

19. Pārmaiņas, kas ietekmēs
pusaudžu dzīvi:
 pusaudžu perioda pagarināšanās
 internets un informatīvo tehnoloģiju
revolūcija
 mainīgais darba tirgus
 nepieciešamība pēc nepārtrauktas
mācīšanās
 ģimenes modeļu transformācijas
 seksuālā revolūcija
 vardarbības un noziedzības pieaugums

20. Dzimst jauns cilvēka arhetips:
 komfortabla dzīve, daļēji tiek pavadīta
kibertelpas virtuālajās pasaulē
 laba tīkla ekonomikas darbības izpratne
 neliela interese par mantu uzkrāšanu, bet lielāka
interese par aizraujošiem un izklaidējošiem
notikumiem
 spēja darboties vienlaikus vairākās paralēlās
pasaulēs un strauji mainīt savu personu,
pielāgoties jaunai realitātei, gan īstai, gan
mākslīgai
(Dž. Rifkins, 2004: 167)

21. Sociālā vienotība - sociālā
iekļaušana - sociālā solidaritāte
To ietekmē:
 ienākumu relatīvais vienādums
 sociālo iestāžu darba sekmīgums
(piemēram, veselības aprūpes un
izglītības)
 tādu sociālo attieksmju dominēšanā kā
uzticēšanās un tolerance

22. Kopienas skola
Partnerība un kopīgs darbs, kā rezultātā
kopiena ir vieta, kur sastopas vajadzības,
pakalpojumi, palīdzība un iespējas

23. Kopienas skola palīdz
 Bērniem (no agrīnās bērnības)
veiksmīgāk attīstīties
 Skolēniem labāk mācīties
 Ģimenēm kļūt stiprākām
 Kopienai kļūt veselīgākai un
veiksmīgākai (arī ekonomiski!)

24. ... kaut kāda neapmierinātība ar dzīvi, ar
savu rīcību, ir dabisks un nepieciešams
cilvēka dzīves pavadonis, kas īpaši piesaka
savu klātbūtni tad, kad mums jādomā,
jāmācās un jāmaina sava rīcība. Tās nereti
sauc arī par augšanas grūtībām, un tās
pazīst visi cilvēki.
(Vilks 2008:123)

25. Saskarsmes līmeņi
Augsts Sinerģētiskais līmenis
līmenis (Abpusējs ieguvums - uzvara)
Uzticēšanās
Cieņas līmenis
(Kompromiss)
Aizsardzības līmenis
(Zaudējums / Uzvara / Konkurence)
Zems
līmenis
Augsts
Zems Sadarbība līmenis
līmenis

26. Sociālā sadarbības tīkla izveide
 atrast, uzaicināt, iesaistīt partnerus
 izvirzīt mērķi, kurš apvieno
 veido attieksmi: savstarpēju respektu pret cita zināšanām, gribu
atteikties no savas suverenitātes kopīga labākā risinājuma vārdā
 sniedz ticību tam, ka kopīgs risinājums ir labāks nekā savējais –
vai tas, ko par labāko atzīst tava iestāde
 atzīstot un respektējot dažādību, ka ir dažādas lomas un dažādas
zināšanas, ar kurām dalīties, kā arī dažādi cilvēku redzējumi
 atšķirīgie redzesloki var palīdzēt lēmumu pieņemšanas procesā
ienest vairāk nianšu un risinājuma modeļu

27. Kāds cilvēks, tāda
valsts.
(Platons)