O slideshow foi denunciado.
Utilizamos seu perfil e dados de atividades no LinkedIn para personalizar e exibir anúncios mais relevantes. Altere suas preferências de anúncios quando desejar.
Suntažu vidusskola        Andris_ziemelis@inbox.lvBEZMUGURKAULNIEKI
DZĪVNIEKU VALSTS   SŪKĻU TIPS
Sūkļu tips• Primitīvākie daudzšūnu organismi;• Sēdoši – nekustīgi, piestiprinājušies ūdenstilpnes  dibenā;• Caur ķermeni n...
Sūkļu tips• Divas šūnu kārtas, starp tām ir mezogleja;• Organismu veido daţādas šūnas – šūnām  “iekšpusē” ir vica;• Vicas ...
Amēbveida šūnu funkcijas• Spēja veidot cita veida šūnas, piemēram, dzimumšūnas;• Nodrošina sūkļu ķermeľa atjaunošanos pēc ...
Iekšējais skelets• Veido starp šūnām izvietotas kaļķa vai citu minerālvielu  adatas.• Sūklim ejot bojā, cietais un elastīg...
Vairošanās• Vairojas dzimumiski un bezdzimumiski;• Bezdzimumvairošanās notiek pumpurojoties;• Pumpurs nenodalās no mātes o...
DZĪVNIEKU VALSTSZARNDOBUMAIŅU TIPS
Zarndomumaiľu tips• Šūnas veido audus, bet vēl nav īstu orgānu;• Ūdensdzīvnieki;• Dobs maiss – gremošanas jeb zarnu dobums...
Zarndomumaiľu tips• Divi šūnu slāľi: ektoderma un entoderma;• Starp ektodermu un entodermu atrodas mezogleja (nav    šūnu)...
Zarndomumaiľu tips• Hidrozoju klase• Scifozoju klase• Koraļļu klase
HIDROZOJU KLASE
Hidrozoju klase• Pazīstamākie - hidras• Dzīves forma – gan polips gan medūza, bet hidrām tikai    polips;•   Dzīvo jūrās u...
SCIFOZOJU KLASE
Scifozoju klase• Dzīves forma – medūzas, polipu paaudze vāji    attīstīta;•   Pazīstamākā – ausainā aurēlija;•   Sastopama...
KORAĻĻU KLASE
Koraļļu klase• Dzīves forma – tikai polips;• Dzīvo – tikai jūrās, seklumā;• “Ceļ” rifus;• Veido kaļķa skeletu – ciets kā b...
Koraļļu rifi
Lielais barjerrifs
Koraļļu rifi
DZĪVNIEKU VALSTSPLAKANTĀRPU TIPS
Plakantārpu tips• Divpusēji (bilaterāli) simetriski dzīvnieki;• Muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis;• Ektoderma, ...
Plakantārpu tips• Skropstiņtārpu klase• Sūcējtārpu klase• Monogeneju klase• Lenteņu klase• Cestodāriju klase
SKROPSTIĽTĀRPUKLASE
Skropstiľtārpu klase• Brīvi peldoši tārpi jūrās un saldūdeľos, retumis augsnē;• Visu ķermeni klāj skropstiľepitēlijs;• Mut...
SŪCĒJTĀRPU JEBTREMATOŢU KLASE
Sūcējtārpu klase• Dzīvnieku parazīti;• Līdzīgi skropstiľtārpiem;• Raksturīgi piesūcekľi;• Parasti divi piesūcekľi – mutes ...
LENTEĽU KLASE
Lenteľu klase• Dzīvnieku parazīti;• Daţu milimetru biezi, taču garumā var sasniegt 30    metrus;•   Nav gremošanas sistēma...
SLIMĪBAS!!
Fascioloze• Izraisītājs – aknu fasciola (sūcējtārps);• Lokalizācija - aknas (grauţ ejas u.t.t. bojā aknas)• Barojas ar akn...
Teniarinhoze• Izraisītājs – vērša lentenis (lenteľu klase);• Lokalizācija – tievā zarna;• Uzsūc esošās barības vielas un n...
Himenolepidoze• Izraisītājs – cilvēka pundurlentenis (lenteľu klase);• Tipiska bērnu slimība;• Lokalizācija – zarnas;• Sim...
Difilobotrioze• Izraisītājs – zivju lentenis (lenteľu klase);• Lokalizācija – tievā zarna;• Simptomi:  • ļaundabīga mazasi...
Tenioze• Izraisītājs – cūku lentenis (lenteľu klase);• Lokalizācijas – zarnas;• Simptomi:  • Slikta dūša;  • Vemšana;  • V...
Ehinokokoze• Izraisītājs – graudainais ehinokoks (lenteľu klase);• Lokalizācija – iekšējie orgāni;• Simptomi: izaugumi, eh...
DZĪVNIEKU VALSTSVELTŅTĀRPU TIPS UN  POSMTĀRPU TIPS
VELTĽTĀRPU TIPS
Veltľtārpu tips• dzīvnieki., kuriem ir primārais ķermeľa dobums;• Ķermenis nav posmots;• Šķirtdzimuma dzīvnieki ar vienkār...
Veltľtārpu tips• Nematoţu klase• Vēderskropstaiľu klase• Virpotāju klase• Kinorinhu klase• Matoľu klase
Nematoţu klase• Tārpi ar slaidu cilindrisku, abos galos nosmailotu ķermeni. Daudzas sugas ir parazītiskas
Vēderskropstaiľu klase• Sīki ~ 1mm gari tārpi, kuru vēders klāj skropstas. Dzīvo ūdenī.
Virpotāju klase• Sīki ~ 1,5 mm gari tārpi. Ķermeľa priekšgalā tiem ir skropstiľu aparāts, kas kalpo kustībām un mutei piev...
Kinorinhu klase• Sīki ~ 0,5 mm gari tārpi, kuru ķermenis klāts dzelkšľiem. Dzīvo jūrās.
Matoľu klase• Matveida tārpi, kuru ķermeľa garums var būt no daţiem cm līdz pat 1,5 m . Latvijā sastopamie matoľi ir 10-15...
SLIMĪBAS
Askeridoze• Izraisītājs – Cilvēka cērme• Lokalizācija – tievā zarna;• Simptomi:  • Slikta dūša;               Ēstgribas t...
Enterobioze• Izraisītājs – cilvēka spalītis;• Lokalizācija – resnā zarna, anālā atvere;• Simptomi:  • Niez dibens;  • Var ...
Trihineloze• Izraisītājs – trihīnas;• Lokalizācija – muskuļos (kaļķa kapsulas); citos orgānos;• Simptomi, parādās 5-20 die...
Elefantoze
POSMTĀRPU TIPS
Posmtārpu tips• Ķermenis sastāv no galvas daivas (prostomija),    segmentēta jeb posmota vidukļa, pakaļējās anālās daivas ...
Posmtārpu tips• Ir maľu orgāni- acis. Oţas bedrītes un taustekļveidīgas  piedevas;• Primitīvākie posmtārpi ir šķirtdzimuma...
Daudzsartārpi• Labi attīstītas parapodijas. Ķermenis sastāv no 5 – 800 posmiem. Barojas ar detrītu, augiem. Vairums sugu d...
Mazsartārpi• No parapodijām saglabājušās tikai sariľu pušķi. Ķermeni veido 5-600 posmiem. Dzīvo galvenokārt augsnē un sald...
Dēles• Vairumam sugu nav ne parapodiju, ne sariľu.• Raksturīga pazīme – viens vai divi piesūcekľi.• Dēles dzīvo galveno kā...
Aizsargājama suga• Medicīnas dēle;• Izmanto hirudoterapijā;
Sliekas iekšējā uzbūve
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
Próximos SlideShares
Carregando em…5
×

Bezmugurkaulnieki 1

5.884 visualizações

Publicada em

  • Seja o primeiro a comentar

Bezmugurkaulnieki 1

  1. 1. Suntažu vidusskola Andris_ziemelis@inbox.lvBEZMUGURKAULNIEKI
  2. 2. DZĪVNIEKU VALSTS SŪKĻU TIPS
  3. 3. Sūkļu tips• Primitīvākie daudzšūnu organismi;• Sēdoši – nekustīgi, piestiprinājušies ūdenstilpnes dibenā;• Caur ķermeni nepārtraukti cirkulē ūdens – filtrētāji;
  4. 4. Sūkļu tips• Divas šūnu kārtas, starp tām ir mezogleja;• Organismu veido daţādas šūnas – šūnām “iekšpusē” ir vica;• Vicas šūnas izraisa ūdens kustības• Barību satver citas šūnas – amēbveida šūnas
  5. 5. Amēbveida šūnu funkcijas• Spēja veidot cita veida šūnas, piemēram, dzimumšūnas;• Nodrošina sūkļu ķermeľa atjaunošanos pēc bojājuma.
  6. 6. Iekšējais skelets• Veido starp šūnām izvietotas kaļķa vai citu minerālvielu adatas.• Sūklim ejot bojā, cietais un elastīgais iekšējais skelets saglabājas.• Skeletus izmanto mazgāšanās sūkļu izgatavošanā!!!
  7. 7. Vairošanās• Vairojas dzimumiski un bezdzimumiski;• Bezdzimumvairošanās notiek pumpurojoties;• Pumpurs nenodalās no mātes organisma un veidojas kolonija;• Dzimumšūnas (olšūnas un spermatozīdi) attīstās no amēbveida šūnām vienā un tajā pašā organismā;• Hermafrodīti – organismi ar abu dzimumu dzimumšūnām
  8. 8. DZĪVNIEKU VALSTSZARNDOBUMAIŅU TIPS
  9. 9. Zarndomumaiľu tips• Šūnas veido audus, bet vēl nav īstu orgānu;• Ūdensdzīvnieki;• Dobs maiss – gremošanas jeb zarnu dobums;• Audi – šūnu kopums ar līdzīgu uzbūvi un funkcijām;
  10. 10. Zarndomumaiľu tips• Divi šūnu slāľi: ektoderma un entoderma;• Starp ektodermu un entodermu atrodas mezogleja (nav šūnu);• Ir kaļķa vai ragvielas skelets;• Pastāv divas dzīves formas – polips un medūza;• Polips – nekustīgs, sēdošs;• Medūza – brīvi peldoša, producē dzimumšūnas.
  11. 11. Zarndomumaiľu tips• Hidrozoju klase• Scifozoju klase• Koraļļu klase
  12. 12. HIDROZOJU KLASE
  13. 13. Hidrozoju klase• Pazīstamākie - hidras• Dzīves forma – gan polips gan medūza, bet hidrām tikai polips;• Dzīvo jūrās un saldūdeľos;• Primitīva nervu sistēma – tīklveida nervu sistēma;• Reaģē uz kairinājumiem;• Ir dzeļšunas, tās neatjaunojas;• Vairojas dzimumiski un pumpurojoties;• Reģenerējas;
  14. 14. SCIFOZOJU KLASE
  15. 15. Scifozoju klase• Dzīves forma – medūzas, polipu paaudze vāji attīstīta;• Pazīstamākā – ausainā aurēlija;• Sastopamas tikai jūrās;• No apaugļotās olšūnas veidojas kāpurs – planula;• Planula nolaiţas jūras dibenā un no tā izveidojas polips, vēlāk izveidojas mazas medūziľas;
  16. 16. KORAĻĻU KLASE
  17. 17. Koraļļu klase• Dzīves forma – tikai polips;• Dzīvo – tikai jūrās, seklumā;• “Ceļ” rifus;• Veido kaļķa skeletu – ciets kā betons;
  18. 18. Koraļļu rifi
  19. 19. Lielais barjerrifs
  20. 20. Koraļļu rifi
  21. 21. DZĪVNIEKU VALSTSPLAKANTĀRPU TIPS
  22. 22. Plakantārpu tips• Divpusēji (bilaterāli) simetriski dzīvnieki;• Muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis;• Ektoderma, endoderma + mezoderma;• Svarīgākā īpatnība – ādas-muskuļu maiss;• Ķermenī nav dobuma;• Primitīva gremošanas sistēma – galazarnas un ānusa nav!• Nav asinsrites un elpošanas orgānu;• Nervu sistēma sastāv no viena smadzeľu ganglija;• Ir izvadorgāni;• Dzimumsistēma ir hermafrodītiska;• Pieder 5 klases, 4 no tām parazītiskas
  23. 23. Plakantārpu tips• Skropstiņtārpu klase• Sūcējtārpu klase• Monogeneju klase• Lenteņu klase• Cestodāriju klase
  24. 24. SKROPSTIĽTĀRPUKLASE
  25. 25. Skropstiľtārpu klase• Brīvi peldoši tārpi jūrās un saldūdeľos, retumis augsnē;• Visu ķermeni klāj skropstiľepitēlijs;• Mute novietota apakšpusē, nevis galā;• No 1 mm – 50 cm gari īpatľi, atkarībā no sugas;• Gan rāpo, gan peld (peld ar skropstiľu palīdzību);• Vairums ir plēsoľas;
  26. 26. SŪCĒJTĀRPU JEBTREMATOŢU KLASE
  27. 27. Sūcējtārpu klase• Dzīvnieku parazīti;• Līdzīgi skropstiľtārpiem;• Raksturīgi piesūcekľi;• Parasti divi piesūcekľi – mutes un vēdera;• Ir mute un gremošanas sistēma;
  28. 28. LENTEĽU KLASE
  29. 29. Lenteľu klase• Dzīvnieku parazīti;• Daţu milimetru biezi, taču garumā var sasniegt 30 metrus;• Nav gremošanas sistēmas un mutes;• Ķermenis sadalīts posmos – proglotīdos;• Ļoti labi attīstīta dzimumsistēma;• Ar “adatiľām” klāta galva.
  30. 30. SLIMĪBAS!!
  31. 31. Fascioloze• Izraisītājs – aknu fasciola (sūcējtārps);• Lokalizācija - aknas (grauţ ejas u.t.t. bojā aknas)• Barojas ar aknu šūnām un asinīm;• Parazīta “mēsli” nelabvēlīgi ietekmē cilvēka organismu;• Simptomi: • Nelaba dūša; • Sāpes labajā paribē; • Palielinātas aknas.
  32. 32. Teniarinhoze• Izraisītājs – vērša lentenis (lenteľu klase);• Lokalizācija – tievā zarna;• Uzsūc esošās barības vielas un negatīvi ietekmē organismu ar “mēsliem”;• Simptomi: • Slikta dūša; • Vemšana; • Vēdersāpes; • Sāpes pakrūtē; • Aizcietējums; • Galvassāpes un traucēts miegs.
  33. 33. Himenolepidoze• Izraisītājs – cilvēka pundurlentenis (lenteľu klase);• Tipiska bērnu slimība;• Lokalizācija – zarnas;• Simptomi: • Nereti stipras vēdersāpes; • Caureja; • Slikta dūša; • Pastiprināta siekalu izdalīšanās; • Sāp galva; • Nervu sistēmas traucējumi(bērni kļūst raudulīgi, histēriski)
  34. 34. Difilobotrioze• Izraisītājs – zivju lentenis (lenteľu klase);• Lokalizācija – tievā zarna;• Simptomi: • ļaundabīga mazasinība; • skābes trūkums kuľģa sulā; • nervu sistēmas darbības traucējumi;
  35. 35. Tenioze• Izraisītājs – cūku lentenis (lenteľu klase);• Lokalizācijas – zarnas;• Simptomi: • Slikta dūša; • Vemšana; • Vēdersāpes; • Sāpes pakrūtē; • Aizcietējums; • Galvassāpes un traucēts miegs.• Iespējama smaga komplikācija – cisticerkoze (kad finnas veidojas organismā)
  36. 36. Ehinokokoze• Izraisītājs – graudainais ehinokoks (lenteľu klase);• Lokalizācija – iekšējie orgāni;• Simptomi: izaugumi, ehinokoka pūšļi;
  37. 37. DZĪVNIEKU VALSTSVELTŅTĀRPU TIPS UN POSMTĀRPU TIPS
  38. 38. VELTĽTĀRPU TIPS
  39. 39. Veltľtārpu tips• dzīvnieki., kuriem ir primārais ķermeľa dobums;• Ķermenis nav posmots;• Šķirtdzimuma dzīvnieki ar vienkāršiem dzimumorgāniem;• Asinsrites un elpošanas nav;• Izvadsistēmas nav vai tā ir vāja;• Ir galazarna un ānuss;• Mātītes no tēviľiem atšķiras – dzimumdimorfisms;• 5 klases: nematoţu klase, vēderskropstaiľu klase, virpotāju klase, kinorinhu klase, matoľu klase
  40. 40. Veltľtārpu tips• Nematoţu klase• Vēderskropstaiľu klase• Virpotāju klase• Kinorinhu klase• Matoľu klase
  41. 41. Nematoţu klase• Tārpi ar slaidu cilindrisku, abos galos nosmailotu ķermeni. Daudzas sugas ir parazītiskas
  42. 42. Vēderskropstaiľu klase• Sīki ~ 1mm gari tārpi, kuru vēders klāj skropstas. Dzīvo ūdenī.
  43. 43. Virpotāju klase• Sīki ~ 1,5 mm gari tārpi. Ķermeľa priekšgalā tiem ir skropstiľu aparāts, kas kalpo kustībām un mutei pievada barību. Dzīvo ūdenī, augsnē, mitrās sūnās.
  44. 44. Kinorinhu klase• Sīki ~ 0,5 mm gari tārpi, kuru ķermenis klāts dzelkšľiem. Dzīvo jūrās.
  45. 45. Matoľu klase• Matveida tārpi, kuru ķermeľa garums var būt no daţiem cm līdz pat 1,5 m . Latvijā sastopamie matoľi ir 10-15 cm gari. Dzīvo ūdenī, cilvēkam nav bīstami!
  46. 46. SLIMĪBAS
  47. 47. Askeridoze• Izraisītājs – Cilvēka cērme• Lokalizācija – tievā zarna;• Simptomi: • Slikta dūša;  Ēstgribas trūkums; • Vemšana;  Neregulāra vēdera izeja; • Reiboľi;  Lēkmjveidīgas sāpes pakrūtē • galvassāpes un vēdera vidusdaļā.
  48. 48. Enterobioze• Izraisītājs – cilvēka spalītis;• Lokalizācija – resnā zarna, anālā atvere;• Simptomi: • Niez dibens; • Var radīt satrutojumu; • Nervozs cilvēks; • Traucēts miegs • Zarnu darbības traucējumi; • Caureja; • Vēdersāpes;
  49. 49. Trihineloze• Izraisītājs – trihīnas;• Lokalizācija – muskuļos (kaļķa kapsulas); citos orgānos;• Simptomi, parādās 5-20 dienām: • Gripas pazīmes • Nespēks; • Nogurums; • Muskuļu un kaulu sāpes; • Ķermeľa temperatūra; • Caureja; • Vemšana; • U.C.
  50. 50. Elefantoze
  51. 51. POSMTĀRPU TIPS
  52. 52. Posmtārpu tips• Ķermenis sastāv no galvas daivas (prostomija), segmentēta jeb posmota vidukļa, pakaļējās anālās daivas (pignīdija);• Labi attīstīts ādas-muskuļu maiss;• Ir sekundārais ķermeľa dobums jeb celoms, katram posmam ir savs celoma maiss, galvai anālai daivai nav;• Gremošanas sistēma: mutes dobums, rīkle, viduszarna, un galazarna, kas atveras ar ānusu anālās daivas galā;• Ir slēgta asinsrites sistēma;• Ir izvadorgāni - nefrīdiji
  53. 53. Posmtārpu tips• Ir maľu orgāni- acis. Oţas bedrītes un taustekļveidīgas piedevas;• Primitīvākie posmtārpi ir šķirtdzimuma;• Attīstība ar metamorfozi (kāpurs ir trohofora);• Trīs klases: • Daudzsartārpi – • Mazsartārpi – • Dēles –
  54. 54. Daudzsartārpi• Labi attīstītas parapodijas. Ķermenis sastāv no 5 – 800 posmiem. Barojas ar detrītu, augiem. Vairums sugu dzīvo jūrā. Plēsīgas sugas uzbrūk dzīvniekiem vai to mazuļiem. Sķirtdzimumu dzīvnieki
  55. 55. Mazsartārpi• No parapodijām saglabājušās tikai sariľu pušķi. Ķermeni veido 5-600 posmiem. Dzīvo galvenokārt augsnē un saldūdenī. Pārtiek no detrīta. Hermafrodītiski dzīvnieki.
  56. 56. Dēles• Vairumam sugu nav ne parapodiju, ne sariľu.• Raksturīga pazīme – viens vai divi piesūcekľi.• Dēles dzīvo galveno kārt saldūdeľos, reti jūrās vai uz sauszemes.• Daļas sugu plēsīgas, citas – pusparazītiskas. Hermafrodītiski dzīvnieki.
  57. 57. Aizsargājama suga• Medicīnas dēle;• Izmanto hirudoterapijā;
  58. 58. Sliekas iekšējā uzbūve

×