1. SAULES GRIEŽI PIESKARAS STRAZDUMUIŽAI
Jāņuzāļu aromāts un līgo dziesmu liegās skaņas 18. jūnija vakarā piepildīja Strazdumuižas
parku. Ļaudis bija sapulcējušies, lai piedalītos Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rīkotajā Jāņu dienas
ielīgošanas pasākumā SAULES GRIEŽU PIESKĀRIENS. Tas nebija vienkāršs brīvdabas koncerts
ar dažādu dalībnieku uzstāšanos. Tas bija pasākums, kurā tika apvienota gan kultūra ar
brīnumjauku koncertprogrammu, gan izglītība ar informatīviem izdevumiem par Jāņu svinēšanas
tradīcijām un tautasdziesmām, gan māksla ar gleznu un rotu darināšanas iespējām, gan arī sporta
aktivitātes piecās dažādās tematiskajās spēlēs.
Tā kā 18. jūnijs Rīgas domes tradicionālo svētku svinēšanas plānā bija pirmā Jāņu ielīgošanas
diena, tad Latvijas Neredzīgo bibliotēka svētku atklāšanu uzticēja Kultūras ministram Intam
Dālderim. Atklāšanas runā ministrs izteica atzinību Neredzīgo bibliotēkai par ieguldīto darbu
svētku organizēšanā redzes invalīdiem un izteica cerību, ka paveiktais ir tikai sākums vēl lielākām
iecerēm.
Uzrunu teikt bija ieradies arī Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs,
kurš izteica gandarījumu par to, ka par spīti ekonomiskajai un politiskajai situācijai Neredzīgo
bibliotēka spēj ne tikai pildīt savas funkcijas, bet arī sniegt bagātīgu kultūras baudījumu plašākai
sabiedrībai. Kā dāvanu svēkos Turlaja kungs bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītājai pasniedza
„Jāņu sieru” jeb veselu kasti noderīga papīra.
Kultūras ministra KM Bibliotēku nodaļas LNB CV priekšsēdētājs
Inta Dāldera uzruna vadītājs Jānis Turlajs Egons Zariņš
ar „Jāņu sieru”
Svētku runu noslēdza LNB CV priekšsēdētājs Egons Zariņš. Viņa klātbūtne un atbalsts
pasākuma atklāšanā bija īpaši svarīgs redzes invalīdiem. Zariņa kungs sveica visus klātesošos ar
tuvojošajiem Jāņiem, piešķirot tiem garīgu vērtību.
Pēc atklāšanas runas emocionālajiem vārdiem uz skatuvi kāpa Strazdumuižas kluba vīru
vokālais ansamblis „Senozols”. Tā mākslinieciskais vadītājs Aldis Andersons spēlēja akordeonu,
un vīru skanīgās balsis aizplūda tālu pār Juglas ezeru, sapulcinot arvien vairāk skatītāju.
Arī Annas Dubovikas flautas skaņas sagrāba klausītājus savā varā. Skatītāju rindās sēdošais
ministrs ar pavadītājiem bija kā apburts, klausoties neredzīgās meitenes radītajās mūzikas skaņās.
Anna ar prieku piekrīt piedalīties ikvienā bibliotēkas rīkotajā pasākumā. Māmiņdienas pasākumā
viņa spēlēja klavieres, bet šoreiz flautu, tāpēc mums atliek vien gaidīt, ar ko viņa mūs pārsteigs
nākošreiz.
Viens no pasākuma atbalstītājiem bija SIA ILGEZEEM jeb Iļģuciema kvass, kurš piedāvāja
pasākuma apmeklētājiem veldzēt slāpes ar jauno kvasu Porter. Tā kā pasākums sastāvēja no
vairākām daļām un ikviena no tām vēl no sīkākām sadaļām, tad bibliotēka meklēja brīvprātīgos

2. palīgus. Ilgi meklēt nenācās, lielākā daļa no brīvprātīgajiem bija Juglas vidusskolas audzēkņi. Viens
no tiem bija Kārlis Duša, kurš palīdzēja ap 200 pasākuma
apmeklētājus pacienāt ar kvasu. Viņa pasniegtais kvass
lika atplaukt smaidā ikviena saņēmēja sejai. Kārlis ne tikai
palīdzēja veldzēt slāpes, bet arī radīja vajadzības un
piederības sajūtu šim pasākumam.
Kamēr tika dalīts kvass, uz skatuvi kāpa Latvijas
Neredzīgo bibliotēkas ansamblis „Šeit un Tagad”. Tā
repertuārā bija gan Larisas Mondrusas, gan „Čikāgas
Piecīšu” dziesmas. Šoreiz ansambļa muzikālo pavadījumu
nodrošināja Valdis Rēbukss, kurš ir profesionāls ģitārists
no grupas „Klaidonis”. Koncerta apmeklētāji bija sajūsmā
par ansambļa sniegumu un pat pēc viņu uzstāšanās gāja Kārlis Duša pasniedz kvasu
klāt pie dalībniekiem un izteica atzinību par muzikālo un iepriecina sirmo māmuļu
sniegumu.
Koncerta pirmās daļas izskaņā apmeklētājiem bija iespēja baudīt Edija Fukša emocionālo
dziedājumu. Muzikālo pavadījumu šoreiz nodrošināja divi ģitāristi Aleksejs Poplavskis un Valdis
Rēbukss. Skanot dziesmai „Līgo, māmiņ, līgodama”, skatītāji pievienojās Edija dziedājumam. Pat
Jānis Paukštello, kurš vēl tikai gaidīja savu uznācienu, neizturēja un dziedāja līdzi.
Pārsteigumu gan koncerta klausītājiem, gan pašai Neredzīgo bibliotēkas vadībai bija
sagatavojušas pasākuma vadītāja Gunta Bite un muzikālā vadītāja Zane Rižija. Pieaicinot Ediju
Fuksi un Alekseju Poplavski, viņas bija sagatavojušas apdziedāšanas dziesmu gan par pašiem
koncerta dalībniekiem, gan pasākuma augstajiem viesiem.
Visu pasākuma laiku darbojās gan spēles, gan radošās darbnīcas. Kopā bija izveidotas četras
radošās darbnīcas. Viena no tām bija sejas apgleznošanas darbnīca, kurā darboties bija uzaicināta
māksliniece Iveta Priede. Viņai pievienojās Juglas vidusskolas audzēkne Adele Erta, kura uz bērnu
sejiņām lika izplaukt puķītēm un iepukstēties sirsniņām. Pie abām māksliniecēm sastājās tik gara
rinda, ka vēl pēc pasākuma beigām bērni negribēja doties projām.
Otrajā darbnīcā varēja iemācīties, kā pareizi jāpin vainagi. Tos varēja pīt gan no pļavas
ziediem, gan no ozola zariem. Jo vairāk tika apmeklēta šī darbnīca, jo vairāk pasākuma apmeklētāju
ietērpās Jāņu dienas galvassegās.
Pārējās divas darbnīcas bija rotu un gleznu darbnīca. Ikviens šo darbnīcu apmeklētājs varēja
izpausties gan krāsās, gan materiālu veidos. Kā vēlāk pastāstīja radošo darbnīcu vadītāja Andra
Jākobsone, interesanti bija novērot, kādas krāsas cilvēki izvēlas. Vieni izvēlējās gaišos toņus, citi
— raibu raibos, bet bija arī bērni, kuru izvēlēto krāsu gammā pārsvarā dominēja tumšie toņi un
melnā krāsa. Tajā brīdī nebija svarīgi kas un kāpēc bija noticis šo bērnu dzīvē, ka viņi izvēlējās tik
drūmas krāsas, taču bija svarīgi, ka viņiem tika dota iespēja darboties radošajā vidē un saskatīt vai
vismaz sajust, ka blakus ir arī citas krāsas. Neredzīgā jauniete Sarmīte Gromska izveidoja ļoti
skaistu un gaišu gleznu. Tās pielietojumu atradīs pati autore, taču, ja to vajadzētu novērtēt naudā, to
būtu ļoti grūti izdarīt. Viņas darbā apvienojās viss nepieciešamais, kas piemīt dārgām gleznām:
tehnika, abstrakcija, krāsu mijiedarbība un, pats galvenais, — darba autora neredzība, kas piešķir
darbam īpašu vērtību.
Blakus radošajām darbnīcām atradās arī informācijas stends, kurā ikviens interesents varēja
bez maksas saņemt informāciju gan palielinātajā drukā, gan Braila rakstā par Jāņu svinību
tradīcijām un rituāliem. Vispieprasītākā brošūra bija „Tautasdziesmu vācelīte”.
Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja arī iepazīties ar Aleksandra Lāča pinumiem. Lāča
kungs bija vienīgais pinējs, kurš atsaucās uz bibliotēkas aicinājumu pasākuma laikā demonstrēt
pīšanas prasmes un savus darbus. Turpretī tematisko spēļu realizācijai uzreiz pieteicās vairāki
jaunieši. Par to lielu paldies jāsaka Ditai Stalovskai, kura piesaistīja draudzenes Madaru un Ulriku.
Meiteņu pārziņā bija trīs spēles no piecām. Tās norisinājās neikdienišķos apstākļos — pārgājienu
teltīs. Ņemot vērā to, ka mūsu lūgšanas tika uzklausītas un pasākuma dienā spīdēja saulīte, tad šīs

3. spēles notika telts priekšā, kur vienlaicīgi varēja spēlēt divi cilvēki. Tas bija visai noderīgi, tāpēc ka
arī pie spēlēm sāka veidoties rindas ar spēlēt gribošajiem.
Pirmā spēļu telts bija „Tautasdziesmu darītava”,
kurā Ditas uzraudzībā uz laiku vajadzēja pareizi sastādīt
tautasdziesmu. Šim nolūkam spēlētājam tika iedotas
sešas lapiņas, uz katras no tām bija rakstīta viena
tautasdziesmas rindiņa. Pēc iespējas īsākā laikā
vajadzēja atmest liekās rindas un no atlikušajām
izveidot pareizu tautasdziesmas četrrindi.
Otrajā spēļu teltī — „Restauratoru darbnīca” ar
Madaru vadībā dalībniekiem vajadzēja salikt puzzli ar
pasākuma logo. Uzvarēja tas, kurš to izdarīja visātrāk.
Visas spēles bija pieejamas arī neredzīgiem
dalībniekiem. Šajā spēlē tika piedāvāta iespēja I grupas
Spēļu teltis pirms pasākuma
redzes invalīdiem salikt reljefa apli, kas simbolizēja
Jāņu vainagu.
Trešā telts — „Zintnieku slietnis” un Ulrika pulcēja erudītos dalībniekus, kuriem pēc iespējas
ātrākā laikā, turklāt pareizi, bija jāatbild uz 10 jautājumiem, kas saistīti ar Jāņiem. Kopā bija
5 varianti, lai vienlaicīgi varētu spēlēt vairāki cilvēki.
Vislielākais prieks bija par neredzīgiem dalībniekiem, kuri uzrādīja labus rezultātus. Kaut arī
„Zintnieku slietnī” nebija spīdošu rezultātu, toties „Tautasdziesmu darītavā” abas neredzīgās
dalībnieces Elīze Strazdiņa un Velta Rulle uzvarēja un ieguva balviņas, kas viņām tika pasniegtas
individuāli pēc pasākuma.
Pārējās divas spēles bija „Lekšana pāri ugunskuram” un „Vainagu mešana”. Jāteic, ka arī šīs
abas spēles pārsteidza pasākuma rīkotājus ar dalībnieku vecumu un iespējām. Piemēram, pāri
ugunskuram bija lēcis kāds dalībnieks, kuram bija 57 gadi. No trijiem mēģinājumiem viņš pārlēca
divus, kas arī atbīdīja viņu no godalgas, taču galvenais bija piedalīties un patrenēties pirms īstā
ugunskura šķērsošanas. Savukārt „Vainagu mešanas” spēlē
piedalījās kāds vīrietis invalīdu ratiņos. Tas lieku reizi pierādīja to,
ka pasākums patiešām bija rīkots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
ne tikai ar redzes traucējumiem. Šīs abas spēles bija Mārtiņa un
Marijas Bites pārziņā. Abi bērni ne tikai labi tika galā ar viņiem
uzticēto uzdevumu, bet noslēgumā vēl palīdzēja apkopot spēļu
rezultātus. Pasākuma noslēgumā 12 spēļu dalībnieki saņēma balvas
par labākajiem rezultātiem.
Koncerta otrajā daļā apmeklētājus priecēja Jāņa Paukštello
līksmā dziedāšana un publikas iesaistīšana tajā. Skatītāju rindas
piepildījās vēl vairāk un brīžos, kad publikai ļāva dziedāt
Strazdumuižas parks piepildījās ar daudzbalsīgu korim cienīgu
dziedājumu.
Koncerta noslēgumā Jānis Paukštello tika kronēts kā
PIRMAIS JĀNIS! Viņam galvā tika uzlikts ozollapu vainags un
uzdāvināta ar Ivetas Priedes roku apgleznota krūze ar pasākuma
Pirmā Jāņa kronēšana!
simboliku, kas piepildīta ar kvasu Porter. To pasākuma vadītājai
palīdzēja izdarīt viņas asistente Dinija Bite, kura visu pasākuma
laiku arī koordinēja koncerta dalībnieku kustību uz skatuvi.
Pasākuma apmeklētība bija necerēti liela. Tas bija izdevies, tāpēc Latvijas Neredzīgo
bibliotēka izsaka milzīgu pateicību šī pasākuma atbalstītājiem: Rīgas domei, AS „Aldaris”, SIA
„BITE Latvija”, ILGEZEEM.

4. Raimonds Leitāns palīdzēja gan Kārlis Duša palīdzēja visu pasākuma
uzstādīt, gan novākt pasākumam laiku, izpildot ikvienu pasākuma
nepieciešamās konstrukcijas vadītājas norādījumu
Liels paldies izturīgākajiem palīgiem — Raimondam Leitānam un Kārlim Dušam, kuri
palīdzēja gan uzstādīt, gan vēlāk novākt pasākumam nepieciešamās konstrukcijas. Abi puiši mājās
devas ļoti vēlu, taču nekļūdīšos, ja teikšu, ka gandarījums par padarīto bija arī viņu acīs.
Gunta Bite
VA „Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
Braila raksta nodaļas vadītāja