1. 1
Krīzes komunikācija „Arēna Rīga” būvniecības laikā
Pasūtītājs: SIA „Merks”
A entūra: „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
Termi š: 2004. gada jūnijs – 2005. gads
Kampa as mēr is: Mainīt sabiedrības, konkrētu mēr a grupu un mediju viedokli
par neiespējamību uzcelt arēnu paredzētajā laikā, ierobežojot spekulācijas ap
celtniecības jautājumu.
Situācijas apraksts
2001. gadā Latvija ieguva tiesības rīkot 2006. gada Pasaules čempionātu hokejā.
Čempionāta rīkošanai bija jāuzbūvē lielā ledus arēna, taču būvnieka izraudzīšanās un
celtniecības uzsākšanas procesu pavadīja skandāli (Gorana Takača piedāvājums un
skandalozā personība, SIA „Multihalle” darbošanās).
2004. gada jūnijā arēnas celtniecību uz ēmās SIA „Merks”, kas laika trūkuma dē
neizstrādāja jaunu projektu, bet sadarbībā ar kanādiešu projektēšanas uz ēmumu
„SCI” piedāvāja Kanādas pilsētā Londonā esošās arēnas „John Labatt Center”
projektu, kas atbilda Starptautiskās hokeja federācijas prasībām par halles ietilpību
un piemērotību hokeja spē u rīkošanai.
Visu projekta īstenošanu da ēji iepriekšējo būvēt gribētāju darbības dē , da ēji
objektīvu apstāk u – laika trūkuma – dē , pavadīja masu mediju un sabiedrības
šaubas, vai ēka tiks uzcelta laikā, vai celtniecības dē netiks izjaukta čempionāta
norise Rīgā u.tml. Sabiedrības un mediju viedoklis mainījās pēc jaunās arēnas spāru
svētkiem 2005. gada jūnijā.
Visā celtniecības laikā tika producētas dažādas baumas, piemēram, ka arēna pēc
čempionāta tiks nojaukta vai transformēta, ka tā būs pasākumiem nepiemērota, ka
būvnieks var bankrotēt. Tāpat notika spekulācijas par politisko korupciju celtniecības
procesā, bija problemātiska vairāku jautājumu risināšana un saska ošana ar valsti un
pašvaldībām, neprognozējama Latvijas hokeja federācijas vadības rīcība un izteikumi,
bija mē inājumi izmantot arēnas celtniecības jautājumu politisku mēr u sasniegšanai
(Rīgas mēra prasība „Merkam” arēnu pēc nodošanas ekspluatācijā uzdāvināt
pilsētai).
Iepriekšēja situācijas izpēte
emot vērā ierobežoto laiku, situācijas padzi ināta izpēte notika paralēli darbības
uzsākšanai:
1. Veikts pilns mediju audits, noskaidrojot mediju pozīciju un fiksējot galvenos
iebildumus, kas bija parādījušies, uzticot būvniecību „Merkam”;
2. Noskaidroti galvenie pretinieki tam, ka arēnu būvē „Merks”, vi u motivācija
un argumenti;
3. Fiksēta reālā būvniecības situācija, prognozētas iespējamās krīzes situācijas
būvniecībā un paredzamās problēmas;

2. 2
4. Ievākta informācija par līdzīgu arēnu celtniecību pirms iepriekšējiem
čempionātiem, problēmām un PR risinājumiem („Sazka” Prāgā, „Hartwall
Areena” Helsinkos, halle Sanktpēterburgā).
Komunikācijas mēr a grupas
Dažādos krīzes situācijas posmos prioritārās mēr a grupas atš īrās, taču galvenās
bija:
- vispārēja satura masu mediji, viedok u līderi, hokeja līdzjutēji – posmā, kad
pastāvēja šaubas, vai halle vispār taps un vai to uzcels laikā;
- zi u, kā arī izklaides, kultūras, mūzikas masu mediji, viedok u līderi,
potenciālie partneri un VIP ložu un biznesa kluba vietu nomnieki, pasākumu
rīkotāji, potenciālie arēnas apmeklētāji nākotnē – posmā, kad tika apšaubīts,
vai arēnā kaut kas cits, iz emot Pasaules hokeja čempionātu, notiks un vai tā
darbosies arī pēc čempionāta.
Stratē ija
Krīzes komunikācijas gaitā izdalāmi divi posmi.
1. posms – visu komunikāciju veica būvfirma „Merks” kā arēnas cēlājs (2004. gada
jūnijs – 2005. gada februāris);
2. posms - tika izveidota arēnas apsaimniekotāju komanda un kā atseviš s projekts
no „Merka” tika atdalīta „Arēna Rīga” sabiedrisko attiecību kampa a (2005. gada
februāris - 2005. gada beigas).
Taktika un komunikācijas līdzek i
1. posms:
1. Maksimāla atklātība, komunicējot ar medijiem un sabiedrību. Runas
personu noteikšana (SIA „Merks”valdes priekšsēdētājs, preses sekretārs,
vēlāk „Arēna Rīga” direktors), vēstījumu noteikšana un precīza izpilde;
2. Aktīva tieša komunikācija ar Starptautisko hokeja federāciju un mediju
iepazīstināšana ar tās viedokli par būvniecības gaitu;
3. Regulāru iespēju radīšana medijiem sekot līdzi celtniecības gaitai (preses
konferences, periodiska iepazīstināšana ar darbu gaitu objektā,
vebkameras uzstādīšana būvlaukumā);
4. Ilglaicīgas sadarbības veidošana ar medijiem, atspogu ojot celtniecību;
5. Pasākumi medijiem, atzīmējot konkrētu celtniecības posmu noslēgumu vai
uzsākšanu (pamatakmens ielikšana, spāru svētki);
6. Ekspertu un „Merka” vadības operatīvi komentāri un intervijas;
7. Paralēla „Merka” kā liela un veiksmīga būvnieka tēla veidošana, kuram ir
bijuši pa spēkam citi sarež īti objekti un kurš spēj garantēt arēnas
uzcelšanu paredzētajā laikā.

3. 3
2. posms: jautājums „Vai arēna tiks uzcelta?” tika plānveidīgi pakāpeniski nomainīts
ar jautājumu „Kāda būs arēna?”
1. Informācijas izplatīšana par jaunās arēnas piedāvātajām iespējās, kas tika
uzsākta ar mediju brauciena organizēšanu uz „Hartwall Areena” Helsinkos,
kas pēc funkcijām, ietilpības un piemērotības dažādiem pasākumiem ir oti
līdzīga „Arēnai Rīga”.
2. Īpaša informatīva izdevuma sagatavošana, kas joprojām iznāk reizi 2-3
mēnešos un kurā tiek sniegta regulāra informācija par arēnas jaunumiem –
sākotnēji par būvniecības un sagatavošanās jaunumiem, tagad – par
pasākumiem, sadarbību ar esošajiem un jauniem partneriem u.tml.
3. Publiska arēnas pirmo līgumu parakstīšana ar pasākumu rīkotājiem („BDG
Music”), ēdināšanas partneri, informēšana par arēnas plāniem un
nākamajām iecerēm;
4. Personiska komunikācija ar konkrētiem žurnālistiem vai medijiem, kuri
visaktīvāk centās aprakstīt esošas un hipotētiskas krīzes situācijas;
5. Arēnas atbildības norobežošana no pasākumu rīkotāju atbildības.
Galvenie vēstījumi
1. posmā – „Merks”, balstoties uz savām iespējām un pieredzi sarež ītu objektu
celtniecībā, sadarbojoties ar piesaistītajiem konsultantiem, spēj uzbūvēt arēnu
plānotajā laikā un nepieciešamajā kvalitātē. Darba gaita pastāvīgi tiek
saska ota ar Starptautisko hokeja federāciju.
2. posmā – Jaunā arēna piedāvās Rīgai vēl nebijušas iespējas dažādu sporta,
kultūras un izklaides pasākumu rīkošanā.
Krīzes komunikācijas rezultāti
- Sākot ar 2005. gada pavasari mainīts medijos un sabiedrībā valdošais
noska ojums, pārstājot apšaubīt arēnas uzcelšanas iespējamību;
- Panākta sabiedrības, specifisko mēr a grupu un mediju intereses mai a no
celtniecības jautājumiem uz arēnas nākotnes plāniem un piedāvāto iespēju
izmantošanu;
- Plaša „Merka” un „Arēna Rīga” publicitāte, pašlaik valdošais viedoklis:
„„Merks” izglābj Rīgu”(NRA, 5.05.06.). Kopumā 2005. gada laikā drukātajos
masu medijos bijušas 208 publikācijas par „Arēna Rīga”, tostarp –
o 114 – dienas presē,
o 9 – nedē as izdevumos,
o 85 – interneta medijos;
- Jau 2005. gada otrajā pusē, demonstrējot pasākumu rīkotāju ticību
veiksmīgai arēnas darbībai, bija piepildīts arēnā notiekošo pasākumu grafiks.