1. Vai morāle iedzimst?
Ingrīda Trups-Kalne, Dr. psych.
Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle
Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts
2. Morāle
• normu, vērtību, ideālu, normu kopums, kas regulē cilvēku
uzvedību un izturēšanos u n attieksmes pret citiem cilvēkiem
(izturēšanos sabiedrībā) ir svarīgākā kultūras sastāvdaļa;
• ideālu jeb principu kopums, kas palīdz cilvēkam noteikt
atšķirību starp labo un ļauno.
3. Jautājumi
• Vai cilvēks piedzimst ar izpratni par morāli?
• Ja piedzimst, tad kāpēc ne vienmēr rīkojas
tikumiski?
• Ja nepiedzimst tikumisks, kādā vecumā
cilvēks kļūst tikumisks?
• Vai morāle cilvēka psihiskās attīstības gaitā
mainās?
• Kādi faktori ietekmē morālo attīstību?
4. Morāles aspekti psiholoģijas
skatījumā
• Psiholoģija pētī 3 morāles aspektus:
• Afektīvo (kā mēs izjūtam labo vai ļauno);
• Kognitīvo (kā mēs konceptualizējam labo un
ļauno un pieņemam lēmumu rīkoties)
• Uzvedības (kā mēs īstenībā rīkojamies, ja
izjūtam kārdinājumu pārkāpt savus morāles
principus).
5. Kognitīvi-racionālā pieeja
• Laikaposms - 20. gs. 30.- 80. g.
• Morāle attīstās līdz ar kognitīvo spēju attīstību
• Vadošie pētnieki - J. Piaget, L. Kohlberg, A. Colby, C.
Gilligan, J. Rest, E. Turiel, G. Lind
• Pētījumu fokuss: morālie spriedumi, morālā
spriešana, morālās spriešanas attīstība un tās
attīstības faktori
Afekti
Spriešana Spriedums
Situācija
6. Ž. Piažē morālās attīstības
teorija
• Ž. Piažē (Piaget, 1932) uzskatīja, ka
• morālā attīstība ir saistīta ar vispārējo intelektuālo
attīstību;
• bērnu rotaļas atspoguļo viņa izpratni par morāli.
• Morālās attīstības stadijas:
•Amorālā stadija
•Imitācijas stadija
•Heteronomā morāle – morālais reālisms
•Autonomā morāle – morālais relatīvisms
7. Morālo dilemmu piemēri
• Mazs zēns, vārdā Džons
sēdēja savā istabā. Viņu
pasauca pusdienās. Viņš
iegāja ēdamistabā, taču aiz
durvīm atradās krēsls, bet
uz krēsla paplāte ar 15
tasītēm. Džons nevarēja
zināt, kas tur atrodas. Viņš
iegāja un durvis notrauca
paplāti un visas tasītes
sasitās.
• Kāds mazs zēns vārdā
Henrijs, kad mātes nebija
mājās, mēģināja paņemt no
bufetes ievārījuma burku.
Viņš uzkāpa uz krēsla, taču
nevarēja sasniegt to un
stiepjoties pēc burkas viņš
aizķēra tasīti. Tā nokrita un
sasitās.
8. Kolbergamorālāsdilemmaspiemērs(Kohlberg,1958)
• Kāda sieviete slimoja ar smagu vēža formu. Bija tikai vienas zāles,
kas pēc ārstu domām varēja glābt sievieti – īpaša rādija forma, kuru
šajā pilsētā nesen atklāja kādas farmakologs. Šo zāļu izgatavošana
maksāja dārgi, taču farmakologs par šīm zālēm prasīja 10 reizes
vairāk nekā maksāja to izgatavošana. Viņš maksāja par rādiju
2000$, taču par nelielu zāļu devu prasīja 20 000$. Slimās sievietes
vīrs Hains vērsās pie visiem, ko pazina, lai aizņemtos naudu, taču
viņam izdevās savākt tikai 1000$. Viņš teica farmakologam, ka viņa
sieva mirst, un lūdza pārdod zāles lētāk vai kredītā. Taču
farmakologs atbildēja: «Nē, es atklāju šīs jaunās zāles un vēlos ar to
nopelnīt». Hains izmisumā sāka apsvērt domu, ka vajadzētu
ielauzties viņam noliktavā un nozagt šīs zāles. Vai Hainsam
vajadzētu zagt zāles? Kāpēc?
9. L.Kolbergamorālāsattīstībasmodelis
(Kohlberg,1969)
Pirmskonvencionālā morāle
1. stadija Morāles normas ievēro, lai izvairītos no soda.
2. stadija Morāles normas ievēro, lai iegūtu izdevīgumu un atalgojumu
Konvencionālā morāle
3. stadija Morāles normas ievēro, lai izvairītos no nopēluma un iegūtu
atzinību.
4. stadija Morāles normas ievēro, lai sabiedrībā valdītu likumība un
kārtība
Pēckonvencionālā morāle
5. stadija Ievēro demokrātiskus, brīvi izvēlētus principus un uz to
pamata uzņemtās saistības.
6. stadija Savu rīcību balsta uz katra cilvēka cieņas atzīšanu un
universāliem morāles, taisnīguma, saprāta un loģikas
principiem.
10. K. Giliganas sieviešu morālās attīstības
modelis (Gilligan, 1982,1988)
1. Gādība par sevi – pašsaglabāšanās orientācija
Primārā ir interese par sevi un savām vajadzībām. Citi cilvēki neliekas svarīgi. Pāreja uz
nākamo līmeni notiek tikai tad, kad viņa atklāj atšķirību starp to, kas viņa ir, un to, kas
vēlētos būt.
2. Gādība par citiem – krietnuma orientācija
Tiek pieņemti sabiedrības atzinumi par to, kas ir labs. Morāles spriedumus nosaka
vispārpieņemtās normas un tas, kas no cilvēka tiek gaidīts. Tagad pašsaglabāšanās
atkarīga no tā, kā meiteni pieņems citi – nozīmīgi cilvēki. Sievietes kļūst par daļu no
sabiedrības, rūpēdamās par citiem, tas ir, viņas iekļūst “labas meitenes” kategorijā.
3. Rūpes par sevi un citiem un tām atbilstošā orientācija
Sievietes šajā stadijā vairs neizvirza pirmajā vietā citu vajadzības, bet rūpējas arī par
sevi. Protams, viņām jānovērtē, kādas ir viņu pašu vajadzības. Tas nozīmē, ka jābūt
godīgai pret sevi. Gādības ētika nozīmē līdzsvarotas rūpes par sevi un par citiem.
11. Morālās spriešanas attīstības faktori
(L. Kohlberg, 1976)
• vispārējā kognitīvā attīstība;
• sociālā vide, kas piedāvā izdevības pārņemt
dažādas lomas un perspektīves;
• līdzdalības iespējas;
• kognitīvi-morālo konfliktu risināšana.
12. Linda(1978) morālesdivuaspektuteorija
Morālie principi,
vērtības
Morālās
spriešanas spējas
Lēmumi, uzvedība
Afektīvais
aspekts
Kognitīvais
aspekts
To atspoguļo Kohlberga morālās attīstības 6 stadiju
modelis un iekļauj sevī morālās normas, principus un
morālās rīcības motivāciju
Morālās spriešanas formālais aspekts,
spriešanas konsekvence , ko atklāj Piažē
autonomijas stadija
Morālās spriešanas spējas (morālā kompetence)
„ir spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus,
kas ir morāli (t.i. balstās uz iekšējiem morāles
principiem) un rīkoties saskaņā ar tiem” (Kohlberg,
1964)
18. Kognitīvi racionālās pieejas pētījumu
neobjektivitāte pret kultūru
• Kopumā visās kultūrās var konstatēt Kolberga morālās
spriešanas līmeņu invarianto secību
• 1.-4. stadija ir sastopama visās kultūrās (Snarey, 1985);
• 4./5. un 5. stadijas morālā spriešana
• tika konstatēta tikai urbanizētās vidējā sociālekonomiskā līmeņa
grupās;
• bet netiek konstatēta tradicionālajās un austrumu kultūrās, lauku un
zemākā sociālekonomiskā līmeņa grupās (Sanrey, 1985)
• Postkonvecnionālās morāles apraksts ir ļoti saistīts ar
Rietumu filozofiju un individuālisma kultūru;
• Pastāv arī citas morālās vērtības, kurās ir iespējama augsta
līmeņa morālā spriešana (Huebner, Garrod, & Snarey, 1990;
Iwasa, 1992)
20. Morālā spriešana un politiskā
orientācija
• Liberāli orientētie morālās spriešanas testos
iegūst augstākus rezultātus (Emler, 2002; Lind,
2002);
• Morālā spriešana atbilstoši augstākajām morāles
attīstības stadijām (pēc Kolberga) saistīta ar
politiski kreiso - liberālo orientāciju (Emler,
Renwic&Malone, 1983).
22. Pētījumi zoopsiholoģijā
• Kooperācija
https://www.youtube.com/watch?v=ePgC91kcmN0
• DeWaal intervija
https://www.youtube.com/watch?v=0m_192a6kLg
• DeWaal lekcija
https://www.youtube.com/watch?v=GcJxRqTs5nk
• Bērns pie gorillām
https://www.youtube.com/watch?v=AtAt3Y11-EE
• Dzīvnieki glābj dzīvību
https://www.youtube.com/watch?v=L7FZ8AJvRcA
https://www.youtube.com/watch?v=Tk4Ew5Bxo4E
23. Pētījumi par zīdaiņu un mazu
bērnu morāli
• Pētījumi Jēlas universitātē
https://www.youtube.com/watch?v=HBW5vdhr_PA
• Nevienozīmīgi atklājumi bērnu morālē
https://www.youtube.com/watch?v=FRvVFW85IcU
• Materiāli latviešu valodā
http://www.berniemdraudzigs.lv/2015/03/ka-attistas-
sirdsapzina/
https://www.youtube.com/watch?v=Z-eU5xZW7cU
Godīgs cilvēks vienmēr paliek bērns (Sokrāts)
24. Sociāli-intuitīvā pieeja
• Laika posms – sākot ar 20. gs. 80., 90. g.
• Vadošie pētnieki – J. Haidt, R. Shweder, J. Green, J.
Graham, C. Joseph, B. Nosek,
• Pētījumu fokuss – morālās intuīcijas un morālās
spriešanas mijiedarbība morālā sprieduma izveidē
25. Morālā intuīcija
• Morālā intuīcija (moral intuition) ir pēkšņa
morālā sprieduma parādīšanās apziņā, iekļaujot
afektīvo valenci (labs-slikts, patīk – nepatīk), bez
apzinātas meklējumdarbības.
• Atšķirībā no morālās spriešanas morālā intuīcija
parādās
• ātri, automātiski
• bez piepūles,
• savukārt morālā spriešana (moral reasoning)
notiek daudz lēnāk, tai ir vajadzīga piepūle un tā
ietver vismaz dažus procesus, kas notiek apziņas
līmenī.
27. Kas ir morāle?
Kāpēc ir nepieciešama morāle?
Kognitīvi racionālā pieeja
• Morāle ir preskriptīvas
taisnīguma, labklājības
un tiesību normas, kas
attiecas uz to, kā
cilvēkam vajadzētu
vienam pret otru
izturēties (Turiel, 1983)
Sociāli intuitīvā pieeja
• Morālā sistēma aptver
vērtību, tikumu, normu
un paradumu,
identitāšu, institūciju un
tehnoloģiju kopumu un
attīstības psiholoģiskos
mehānismus, kuri kopīgi
darbojas, lai nomāktu
vai regulētu savtīgumu
un darītu iespējamu
sociālo dzīvi (Haidt &
Keslber, 2010)
28. Ētiskās sistēmas
(Shweder, et al. 1987, 1997)
Autonomijas
ētika
Pasauli veido indivīdi
Morāles mērķis –
aizsargāt indivīdu, indivīda
labklājību un tiesības
Sabiedriskā ētika
Pasauli veido indivīdu
kopienas (ģimenes,
tautas, valstis u.c.)
Morālās regulācijas
mērķis – aizsargāt kopienu
morālo integritāti
Dievišķā ētika
Eksistē Dievs (dievības),
pasauli veido dvēseles,
kas mājo miesā
Morālās regulācijas
mērķis ir aizsargāt cilvēka
garīgo aspektu no
degradācijas
29. Morāles intuitīvo pamatu teorija
• Heits un Džozefs (Haidt & Joseph, 2004), izpētīja
• visaptverošas morāles un vērtību toerijas (Shweder et al. ,1997; Fiske, 1992;
Schwartz & Bilsky, 1990);
• kultūras universālijas (Brown, 1991),;
• šimpanzu sociālās dzīves aprakstu (de Waal, 1996),
• lai mēģinātu identificēt morālo intuīciju un automātiskos
emocionālos procesus, kas ir sastopami visās kultūrās kopā ar
sociālajām funkcijām, kurās šī intuīcijas un emocijas varētu
būt attīstījušās.
• Tika konstatēts, ka pastāv 5 psiholoģiskas sistēmas, kas ir
pamatā morālajai intuīcijai visās kultūrās.
• Katra sistēma ir līdzīga garšas kārpiņai, kas rada patiku vai
nepatiku attiecībā pret konkrētām situācijām.
31. 1. Rūpes/kaitējums
• Pamatprincips: izvairīšanās no kaitējuma nodarīšanas, nepatika pret
ciešanām
• Tikumi: līdzjūtība, labsirdība, izpalīdzība
• Netikumi: cietsirdība, agresija
• Evolucionārais pamats: rūpes par pēcnācējiem
32. 2. Godīgums/blēdīšanās
• Pamatprincips: indivīda tiesību ievērošana, sociālās netaisnības
novēršana
• Tikumi: godīgums, taisnīgums
• Netikumi: negodīgums, melīgums, zaglīgums
• Evolucionārais pamats: reakcija uz sadarbību un krāpšanos,
savstarpīguma princips
33. 3. Lojalitāte/nodevība
• Pamatprincips: grupas interešu aizstāvība
• Tikumi: lojalitāte, patriotisms, varonība
• Netikumi: nodevība, lojalitātes trūkums
• Evolucionārais pamats: sadarbība kā priekšrocība, ziedošanās
radinieku dēļ
34. 4. Autoritāte/sacelšanās
• Pamatprincips: sociālās hierarhijas ievērošana, cieņa pret autoritāti
• Tikumi: cieņa, paklausība
• Netikumi: nepaklausība, dumpīgums
• Evolucionārais pamats: sekošana vecāku norādēm, izvairīšanās no
konflikta ar spēcīgākajiem
35. 5. Svētums/degradācija
• Pamatprincips: izvairīšanās no fiziskas un garīgas netīrības
• Tikumi: tīrība, tikumība, askēze
• Netikumi: netīrība, iekāre, rijība, izlaidība
• Evolucionārais pamats: izvairīšanās no infekcijas
36. 6.???Brīvība/apspiešana
• Šis morāles pamats ir saistīts ar pretestības un aizvainojuma
jūtām pret tiem, kas vēlas dominēt un ierobežot viņu brīvību.
• Apspiedēju naidīgums motivē cilvēkus nākt kopā, lai solidaritāti
pretotos un/vai gāztu varmāku .
• Pētījumi, lai pamatotu šī morāles intuitīvā pamata esamību vēl
notiek.
37. Morāles intuitīvo pamatu
aptauja MFQ 30
• Heita, Dž. Greima un B. Noseka Morāles pamatu
aptauja (MFQ 30, Moral Foundations Questionnaire: 30-
Item Full Version, Graham, Haidt & Nosek, 2008),
otrreizēja adaptācija latv. val. I. Trups-Kalne, Ģ. Dimdiņš,
2009);
• http://www.moralfoundations.org/
• Heita lekcija
39. Morālesintuitīviepamatiun politiskimorālās
attieksmes(Kolevaetal.,2009)
• Svētuma/degradācijas morāles intuitīvajam pamatam bija
visaugstākie prognozes rādītāji. Svētuma rādītāji prognozē:
• nepiekrišanu gadījuma seksuālajām attiecībām, pornogrāfiju,
viendzimuma seksuālajām attiecībām, viendzimuma laulībām,
ārlaulības sakariem u.c.
• negatīvu attieksmi pret azartspēlēm un valsts karoga
dedzināšanu.
• Negatīvu attieksmi pret dzīvības svētuma pārkāpumiem
(eitanāziju, abortiem, cilmes šūnu pētījumiem, klonēšanu).
• Rūpju/kaitējuma morāles intuitīvais pamats prognozē:
• Negatīvu attieksmi pret dzīvnieku izmantošanu medicīnas
pētījumos, nāvessodu, kā otrais prognozētājs arī pret dzīvnieku
klonēšanu;
• Lojalitāte kā otrais mainīgais prognozē negatīvu attieksmi pret
karoga dedzināšanu.
40. Morālesintuitīviepamatiun kultūraspiederība
(Grahametal.,2011)
• Austrumu kultūru pārstāvji uzrāda daudz augstāku atbalstu
lojalitātes un svētuma morāles pamatiem, salīdzinot ar Rietumu
kultūru pārstāvjiem un nedaudz augstāku atbalstu rūpju,
godīguma un autoritātes morāles intuitīvajiem pamatiem.
• Tas tiek skaidrots ar individuālisma-kolektīvisma konceptu
(Triandis, 1995), kā arī reliģisko prakšu ietekmi (Shweder et al.,
1997).
• Pārsteidzoši, ka nav lielu atšķirību autoritātes pamata rādītājos
Rietumu un Austrumu izlasēs, tas nozīmē, ka variācijas kultūras
iekšienē dzimuma un politiskās ideoloģijas ietekmē pārsniedz
starpkultūru vairācijas.
41. Morālesintuitīvopamatudzimumatšķirības
(Grahametal.,2011)
• Sievietēm (n=49 428) ir augstāki rādītāji nekā vīriešiem (n=68
812):
• Rūpju (Coen d=0,58),
• godīguma (0,22)
• svētuma morāles pamata rādītājos (0,15)
• Konstatētās dzimumatšķirības tiek skaidrotas ar
dzimumatšķirībām empātijā (Davis, 1983), egalitārismā (Arts &
Gielissen, 2001) un jūtīgumā pret riebumu (Druschel &
Sherman, 1999).
45. Saistībumorālespamati–kāreliģiozitātesun morālās
spriešanasspējusaistībasmediators
-0,13* (0,01)
0,57*** -0,23**
(-0,24***)
Dievkalpojumu
apmeklēšana
Morālās spriešanas
spējas
Saistību morāles
pamati
B SE B β Sobela kritērijs
1. modelis 23,88 2,06
Dievkalpojumu apmeklēšana -1,32 0,55 -0,13*
2. modelis
Dievkalpojumu apmeklēšana 0,12 0,66 0,01 -3,67***
Saistību morāles pamati -5,34 1,40 -0,24***
** p<0,01, **** p<0,001
46. Morālās intuīcijasun uzvedībassaistība
(Haidt, 2001)
• Morālās spriešanas un uzvedības saistība ir korelatīva, bet
ne cēloniska (Haidt, 2001), šo saistību pastarpina daudzi
faktori (IQ, gribasspēks u.c.);
• Morālajām emocijām ir ciešāka saistība ar uzvedību;
• Antisociālām personībām ir raksturīgs morālo emociju un
spriešanas nošķīrums; viņiem ir raksturīgs daudzu morāli
afektīvo reakciju trūkums (Clecky, 1955);
• Antisociālām personībām konstatēti priekšējās smadzeņu
daivas ventro mediālā apgabala, kas saistīta ar emocijām,
bojājumi (Damasio, 1994; Mednick et al., 1982; Raine,
1997);
• Morālās emocijas (empātija) ir saistītas ar altruismu
(Batson et al., 1983; Batson, 1987)
47. Kā attīstīt morālo intuīciju?
• Daudzi morāles intuitīvie pamati (piem., simpātija,
savstarpīgums, lojalitāte) daļēji ir iedzimti;
• Morālā intuīcija parādās kā normāla nobriešanas
sastāvdaļa bērnībā;
• Morālās intuīcijas attīstības mehānismi:
• Selektīva intuīcijas zaudēšana;
• Intuīcijas pārveidošana kultūras paražās;
• Līdzcilvēku socializācija.
48. Psihologu ieteikumi morālajā
audzināšanā
• Stipriniet attiecības ar bērnu.
• Izskaidrojiet bērnam savu rīcību, tās iemeslus un
bērna rīcības sekas– tas ļauj nostiprināt un
“pastiprināt” bērna empātiju un altruismu ar
morālu domāšanu.
• Maiga, pozitīva bērna vadīšana.
• Palīdziet bērnam attīstīt paškontroles spējas.
• Vecāku attieksmes un attiecības.
49. Grozījumi Izglītības likumā
10.1 pants. Izglītība un tikumība
• (1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko
audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē
ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība
un ģimene.
• (2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo
no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas
procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā
tikumiskās attīstības nodrošināšanai.«
• http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.10.2015-tiesa-runa.-ka-skolas-
apgut-tikumibu-vai-dzeja-ir-cenzejama.id57571/
50. Satversme (preambula)
• Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla
valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā
cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta
aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju,
tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
• Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido
latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda,
vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu
valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte,
taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas
sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem
tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi
pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.
51. Katoliskās Baznīcas katehisms
• Dabiskais likums ir tik labs Radītāja darbs, ka tas sniedz stabilus
pamatus, uz kuriem cilvēks var būvēt morāles likumu celtni, kas
vadīs viņa izvēli. Šis likums veido arī morālisko pamatu, kas
nepieciešams cilvēku kopienas veidošanai. Visbeidzot, dabiskais
likums nodrošina arī nepieciešamo bāzi civilajam likumam, kurš uz
to atsaucas - vai nu apspriežot no dabiskā likuma principiem
izrietošos secinājumus, vai arī pievienojot tam pozitīvas un
juridiskas dabas noteikumus.
• Dabiskā likuma rīkojumus ne visi uztver skaidri un tieši. Pašreizējā
stāvoklī grēcīgajam cilvēkam nepieciešama žēlastība un Atklāsme,
lai reliģiskās un morāliskās patiesības "visiem kļūtu zināmas bez
grūtībām - skaidri, nepārprotami un nekļūdīgi" [10]. Dabiskais
likums nodrošina Atklāsmē saņemtajam likumam un žēlastībai
Dieva sagatavotu pamatu, kas ir pilnīgā saskaņā ar Svētā Gara
darbību. (1959 ;1879)
