Reģionālie publicitātes semināri, Jelgava, 26.04.2016

1. Klimata pārmaiņas,Klimata pārmaiņas,
ilgtspējīga attīstība, izglītībailgtspējīga attīstība, izglītība
Jānis Zaļoksnis, Latvijas Universitāte
2016. gada 26. aprīlis

2. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2015. - 2016. gada
perioda programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma
grantu shēmas projekta „Klimata izglītība visiem”

3. Grāmatas “Izaugsmes ierobežojumi” autori –
Deniss Medouzs , Donella Medouza un Jorgens Randers.

4. CO2 koncentrācijas pieaugums
CO2 koncentrācijas pieauguma tendences tiek mērītas
Mauna Loa observatorijā (Havaju salas, ASV).
Tur vidē nav piesārņojuma avotu, tomēr vērojams
pastāvīgs un ievērojams ogļskābās gāzes koncentrācijas
pieaugums.
Nedēļa pēc 19.04.2015. 403.05 ppm
Nedēļas vērtība pirms 1 gada 401.30 ppm
Nedēļas vērtība pirms 10 gadiem 382.28 ppm
CO2 koncentrācijas pieaugums virs
280 ppm Mauna Loa (vidēji nedeļā)

6. Klimata zinātne un politika
Hipotēzi par siltumnīcefektu veidojošo
gāzu un galvenokārt par CO2 nozīmi Zemes
klimata izmaiņās izvirzīja zviedru ķīmiķis
Svante Areniuss jau 1896. gadā.
Mūsdienās pilnībā apstiprinājušies viņa
aprēķini, ka CO2 koncentrācijas dubultošanās
var izraisīt Zemes vidējās temperatūras
pieaugumu par 5–6 °C.
ANO Klimata pārmaiņu konference Kopenhāgenā, 18.12.2009.
ASV prezidents Baraks Obama un Eiropas Savienības vadītāji: Apvienotās
Karalistes premjerministrs Gordons Brauns, Francijas prezidents Nikola Sarkozi,
Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfeldts, Vācijas kanclere Angela
Merkele, Eiropas Komisijas prezidents Hose Manuels Barrozo un Dānijas
premjerministrs Lars Rasmusens

7. 7
Oslo, 10. decembris, 2007.
IPCC un Alberts Arnolds Gors saņem Nobeļa Miera prēmiju par klimata pārmaiņu zināšanu ieguvi un
izplatīšanu.

10. PARĪZES VIENOŠANĀSPARĪZES VIENOŠANĀS
12.12.2015.
12. pants
Puses sadarbojas , veicot pasākumus , lai
vajadzības gadījumā uzlabotu klimata pārmaiņu
izglītību, apmācību, sabiedrības izpratni ,
sabiedrības līdzdalību un sabiedrības piekļuvi
informācijai , atzīstot šo soļu nozīmību saskaņā ar
šo vienošanos .

11. Kas ir pašvaldība
Kas ir pašvaldības politika
Likumdošana un pašvaldība
Likumdošanas izmaiņas
LR pašvaldību reformu koncepcija
Pašvaldības darba organizācija
Pašvaldības darba kontroles formas
Politiķa atbildības formas
Pretkorupcija s normas
Pilsoniska sabiedrība
Autonomās un deleģētās funkcijas
Funkciju izpildes organizēšana
Pašvaldību tiesību aizsardzība
Pašvaldību finanšu sistēma
Attīstības plānošana
Uz teritoriju orientēta pieeja
Pašvaldības mārketinga stratēģija
Dzimumu līdztiesības principi
pašvaldībās
2013. gada 1. jūnijā 119 Latvijas pašvaldībās ievēlēti 1618
deputātu

12. 12
Skolu un skolotāju skaits Latvijas izglītības sistēmā
2013/2014 māc./g.
Skolotāju skaits
28 221
Kopā Sākumskolas Pamatskolas Vidusskolas
Īpašās izglītības
iestādes
Skolu skaits Latvijā 807 48 337 361 61
Sākumskolas Kopā 1. klase 2. klase 3. klase 4. klase
1. – 4. klase 76 921 20 168 18 876 19 120 18 757
Pamatskolas Kopā 5. klase 6. klase 7. klase 8. klase 9. klase
5. - 9. klase 90 459 18 293 18 820 17 644 17 015 18 687
Vidusskolas Kopā
10.
klase
11.
klase
12.
klase
10. – 12. klase 33 320 10 409 10 976 11 941
Pavisam 1. - 12. klase 200 207

13. 13
Platona akadēmija, mozaīka no Pompejas.
Galvas rēķini, Nikolajs Bogdanovs-Berlskis, 1895.
SKOLU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBASKOLU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA

14. 14
JAUNAS PROBLĒMAS SKOLU ATTĪSTĪBĀJAUNAS PROBLĒMAS SKOLU ATTĪSTĪBĀ

15. Likums „Par pašvaldībām”
Likums Saeimā pieņemts 1994.gada 19.maijā.
…
Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas:
•gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību
nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības
iegūšanā;
•...
•organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības
metodisko darbu.
…

16. Izglītības likums
Likums Saeimā pieņemts 1998. gada 29. oktobrī.
…
Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība:
…
nodrošina atbalstu tās padotībā esošo izglītības iestāžu akreditācijā konstatēto
nepieciešamo uzlabojumu veikšanai šajās izglītības iestādēs;
finansē no sava budžeta valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts
pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un
arodizglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu — papildu literatūras,
uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu un resursu, izdales
materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma —
iegādi tās padotībā esošām izglītības iestādēm;
organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina
metodisko darbu.
…

17. Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītībasNoteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības
mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmumācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu
paraugiemparaugiem
Latvijas Republikas Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta noteikumi Nr. 468
…
Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas
personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai
integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir šādi:
• sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā
vispārējās vidējās izglītības virzienā;
• radīt izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un vēlmi līdzatbildīgi
iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;
• veicināt radošo un intelektuālo spēju attīstību;
• pilnveidot moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas
prasmes;
• veicināt izglītojamā konkurētspēju turpmākās izglītības apguvē.
…

18. 18
Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi
...
3. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un
attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie
uzdevumi ir šādi:
3.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības
virzienā;
3.2. radīt izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un vēlmi līdzatbildīgi
iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;
...
Uzdevums nodrošināt zināšanas un prasmes, kas sekmētu indivīda līdzdalību ilgtspējīgas sabiedrības
veidošanā, apzinoties vides un sabiedrības mijiedarbību ir prasīts 14 no 25 priekšmetiem - Dabas zinātnēs,
Matemātikā, Fizikā, Ķīmijā, Bioloģijā, Ģeogrāfijā, Ekonomikā, Politikā, Filozofijā, Psiholoģijā, Ētikā,
Vēsturē, Kultūrā un Mājsaimniecībā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 (21.05.2013.)
Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību
priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem

19. Ģeogrāfija
Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
•izprot valsts un reģiona demogrāfiskās politikas ietekmi iedzīvotāju demogrāfiskajā un sociālajā struktūrā;
•raksturo lauku apdzīvojuma daudzveidību, to attīstību bagātās un nabadzīgās zemēs;
•apzinās iedzīvotāju migrācijas procesā izveidojušās problēmas reģiona un valsts sociālajā vidē;
•izprot cilvēku dzīvesveida un tradīciju daudzveidību, raksturo to reģionālās atšķirības;
•izprot dabas procesu un parādību veidošanās likumsakarības Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā,
biosfērā un raksturo to ģeogrāfisko izplatību;
•izprot dabas procesu un parādību ietekmi dabas vidē, raksturo augšņu daudzveidību un izplatību;
•analizē un vērtē dabas procesu un parādību radītās sekas cilvēku dzīvē;
•izprot ūdens ekosistēmu elementu daudzveidību un novērtē saldūdens resursu nozīmi;
•apzinās dabas resursu taupīšanu un racionālu izmantošanu ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai;
•skaidro mežu teritoriju platību samazināšanās tendences, tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus;
•analizē sabiedrības un dabas vides mijiedarbības aktuālās problēmas sauszemes un pasaules okeāna ekosistēmās;
•ir motivēts darboties vides aizsardzības jomā Zemes daudzveidības saglabāšanā;
•vērtē dabas resursu nozīmi reģiona un valsts saimniecības nozaru attīstībā, resursu ierobežotības problēmas
un valstu sadarbības lomu resursu izmantošanā;
•interesējas par alternatīvo resursu izmantošanu un nozīmi pasaules reģionu un valstu ekonomikas attīstībā;
•raksturo pārtikas nodrošinājuma problēmas cēloņus un sekas attīstītās un attīstības valstīs;
•izprot darbaspēka resursu nozīmi saimnieciskās darbības attīstībā, analizē un salīdzina ekonomiski aktīvo
•iedzīvotāju struktūru pasaules reģionos un valstīs;
•vērtē transporta un tā veidu nozīmi starptautisko sakaru nodrošināšanā un valsts saimniecības nozaru attīstībā;
•izprot investīciju nozīmi valsts sociālekonomisko procesu attīstībā;
•zina tūrisma resursu izvietojumu, tūristu plūsmu veidošanās likumsakarības un to nozīmi valsts ekonomikā;
•izprot globālo finanšu, darbaspēka un pakalpojumu veidošanās cēloņus un likumsakarības;
•vērtē globalizācijas ietekmi dabas vidē, ekonomikā un sociālajā jomā.
•izmanto matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzdevumos, aprēķinot demogrāfisko situāciju,
dabas resursus un saimniecisko darbību raksturojošos rādītājus;
•izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja, anketēšana) un iegūto informāciju sakārto, analizē un izvērtē.

20. AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBAAUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA

21. VIDES AIZSARDZĪBASVIDES AIZSARDZĪBAS
LIKUMSLIKUMS
Saeima, 2006. gada 2. novembris
VIII nodaļa. Vides zinātne, vides izglītība un izglītība
ilgtspējīgai attīstībai
…
42. pants.
…
(2) Augstskolu un koledžu visu studiju programmu
obligātajā daļā iekļauj vides aizsardzības kursu.
(3) Visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju
programmās iekļauj kursu par ilgtspējīgu attīstību.
……

22. 22

23. 23

24. PALDIES PAR UZMANĪBU !