1. 1
VALMIERAS VALSTS
ĢIMNĀZIJAS ĢERBONIS
Šo grafisko attēlu - ģerboni skolā varam ievērot
visur - aktu zālē pie sienas, gaiteņos, klasēs, uz atzinības
rakstiem, liecībām u.c. tāpēc rodas jautājums, kāda ir tā
nozīme un ko tas simbolizē. Valmieras Valsts ģimnāzija
man ir tuva skola un viens no iemesliem, kāpēc
izvēlējos mācīties šeit ir, ka skolas ģerboņa autori ir
mani vecvecāki, mākslinieki - Ilze Lībiete un Juris
Ivanovs. Izmantoju iespēju un uzdevu viņiem dažādus
jautājumus par ģerboni, tā izveidi un citām tēmām.
Ilze Lībiete kopā ar Juri Ivanovu radījusi vairāk
nekā divas trešdaļas no Latvijā reģistrētajiem
ģerboņiem, piemēram, Jelgavas pilsētas ģerboni,
Lielvārdes pilsētas ģerboni, Dobeles novada ģerboni,
arī Vairas Vīķes-Freibergas dzimtas ģerboni u.c., tajā
skaitā arī mūsu skolas Valmieras Valsts ģimnāzijas
ģerboni.
Ilze Lībiete: ''Ģerbonis ir ļoti svarīga
vizuālās identitātes zīme, atšķirībā no
logotipa, tas ir mūžīgs''.
VVĢ ģerboņa simbolu skaidrojums.
Kāda ir Valmieras Valsts ģimnāzijas ģerbonī redzamo
simbolu un krāsu nozīme?
Vairogs.
Grāmata - izglītības iestāde izplatīts simbols
Vilnis - Gaujas upe.
Kleinods.
Zelta saule - ziemeļu tautām izplatīts simbols.
Pārnests no skolas karoga.
Turētāji.
Pūce - gudrības simbols. No citām pūcēm atšķiras ar
paceltu vienu spārnu.
Devīze.
''Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim.''
Tā skolai jau bija iegājusies, arī no karoga.
Krāsu nozīme.
● Sudrabs - metāls, skaidrība, tīrība, godīgums
arī ūdens.
● Zelts - izcilība, visaugstākā kvalitāte.
● Zaļš - daba, uzticība, drošība.
● Sarkans (šeit) - vēsturiskā Vidzemes novada
krāsa.
Valmieras Valsts ģimnāzija ir pirmā skola Latvijā, kurai
ir savs ģerbonis. Varam lepoties.
Kā radās ideja, ka Valmieras Valsts ģimnāzijai
vajadzētu savu ģerboni?
Man jau sen bija saikne ar šo skolu, šeit ir viesojušās
vairākas manas izstādēm. Izstādes atklāšanas dienā es
publiski tā laika direktoram Jānim Zemļickim piedāvāju
izveidot un uzdāvināt skolai ģerboni. Šī ideja tika
uzņemta ļoti atzinīgi.
Ideja bija- kā notiek ģerboņa izveide?
● Mākslinieki tiekas ar pasūtītāju klātienē,
izrunā kādas ir vēlmes, kas ir tas oriģinālais,
2. 2
kas atšķiras no citiem ģerboņiem - unikālais,
ko vēlas attēlot.
● Sāk ar vairogu, jo tā ir svarīgākā daļa. Jūsu
skolā tā laika direktors Jānis Zemļickis bija
izziņojis aptauju. Katrs varēja iesniegt savu
priekšlikumu par to, ko vēlas redzēt šajā
ģerbonī. Daudzi vēlējās redzēt pūces, jo tas ir
gudrības simbols, kā arī grāmatu. Šie simboli
arī tika iekļauti.
● Notiek vienošanās par devīzi. Tā var būt
latviski, latīniski vai kādā citā valodā.
● Mākslinieki izstrādā metus un atrāda tos
pasūtītājam.
● Iespējamos variantus prezentē Latvijas Valsts
heraldikas komisijai - pieredzējušiem augsta
līmeņa profesionāļiem, vēsturniekiem,
māksliniekiem. Ģerbonim jāatbilst
skrupulozām heraldikas starptautiskajām
prasībām.
● Visām pusēm jāatrod kopīga valoda un
jānonāk pie viena vislabākā varianta.
● Tiek izstrādāta galīgā versija, kura tiek
ievietota ģerboņu reģistrā.
Ilze Lībiete un Juris Ivanovs
Ilze Lībiete ir ne tikai māksliniece heraldikas jomā, bet
arī grafikas speciāliste, gleznotāja, pedagoģe,
Daugavpils Universitātes viesdocente un Latvijas
mākslinieku savienības biedre, vairāku Latvijas Bankas
piemiņas monētu dizaina autore.
Grafika ir vizuālās mākslas veids, kas aptver zīmējumu
un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — novilkumus.
Mākslas tēli tiek atveidoti plaknē ar līnijām un
melnbalto laukumu attiecībām, izmantojot papīru kopā
ar zīmuļa, ogles vai tušas palīdzību.
Kā radās Tava interese par mākslu? Kādēļ kļuvi par
mākslinieci?
Interesi par mākslu pamanīja mana mamma. Biju
vienīgais bērns ģimenē, nācu mājās no skolas un
zīmēju, stundām ilgi zīmēju, īpaši pamatskolas laikā.
Mamma to ievēroja, tad radās ideja iestāties Jāņa
Rozentāla Mākslas vidusskolā.
Ilze Lībiete: ''Māksla ir ekskluzīva, jo rada
jaunu realitāti, tādu, kādu tikai šis cilvēks
spēj radīt.''
Kas Tevi iedvesmo radīt mākslas darbus?
Skumjas. Tās iedvesmoja pašā jaunībā. Bet tas laika
gaitā ir mainījies. Tagad man ir lielāka pieredze, idejas
vienkārši rodas, staigājot pa pilsētu, klausoties mūziku,
laižoties miegā, tad tikai ātri jāpieraksta, lai
neaizmirstu.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Izstādes
atklāšana ''Ceļš uz jūru'' 03.12.2021.
Kurš no saviem darbiem Tev šobrīd ir vistuvākais,
vismīļākais?
Jaunākie darbi, krāsainā litogrāfija ar nosaukumu
''Garām ejot''. Parasti tie, pie kuriem konkrētajā brīdi
strādāju, ir tie paši mīļākie, bet, pēc laika atskatoties,
vienmēr domāju, ka varēju vēl labāk. Tad paiet vēl laiks
un atkal iepatīkas.
Triptiks ''Garām ejot''. Pirmā lapa. Krāsaina
litogrāfija. 2021.
3. 3
Darbi ar nosaukumu ''Garām ejot'' tapuši mājsēdes
laikā, kad nedrīkstējām satikties ne ar ģimeni, ne
draugiem. Ļoti gribēju atkal kaut ko košu un krāsainu
savā dzīvē.
Kuri mākslinieki Tevi iedvesmo?
Žuans Miro, katalāņu gleznotājs, ļoti aizrauj viņa
abstraktā sirreālisma darbi. Un no latviešiem Ilmārs
Blumbergs, ļoti apbrīnoju viņu. Mēs bijām pazīstami,
savstarpēji labi sapratāmies, mums bija līdzīgas
domas.
Kādēļ izlēmi kļūt par grafiķi?
Es teiktu, ka Māra Rikmane ir mana grafikas krustmāte.
Viņa mani ierosināja iet uz grafikas nodaļu Mākslas
akadēmijā, jo vislabāk man padevās zīmēšana, grafikā
tas ir pamats. Kad 1976. gadā pabeidzu Mākslas
Akadēmiju, atkal satiku Māru Rikmani, viņa ieteica
darbnīcu 11.novembra krastmalā, kur tolaik strādāja
tādi meistari kā Malda Muižule, Ilmārs Blumbergs,
Māris Ārgalis, Artūrs Ņikitins, Baņuta Ancāne. Ļoti
radoši un ļoti atšķirīgi mākslinieki lieliskā atmosfērā,
viņi iedrošināja un iedvesmoja mani.
Atvainojiet! Litogrāfija. 1984.
Kā nonāci pie heraldikas un ģerboņu izstrādāšanas?
Tas notika pateicoties vīram Jurim Ivanovam. Viņš jau
no 1988. gada restaurēja vēsturiskos pašvaldību
ģerboņus, 1990. gadā atjaunoja Rīgas pilsētas
vēsturisko ģerboni.
1993. gadā viņš man piedāvāja uzzīmēt stārķi Staiceles
pilsētas ģerbonim un ezi Viļānu pilsētas ģerbonim.
Vēlāk kopā izstrādājām pagastu ģerboņus. Sākām
izstrādāt dzimtu ģerboņus 2000. gadā. Abi izrunājam
idejas, veidojam mazas skicītes, es ar zīmuli uzzīmēju
konkrētu variantu, Juris pēc tam pārzīmē līnijas ļoti
precīzi ar rapidogrāfu, jo viņš ir ļoti perfekts. Pēc tam
tas tiek ieskenēts un datorā ieklātas krāsas, tad ar
skicēm iepazīstinām pasūtītāju, un, kad heraldikas
komisija apstiprina, tad ģerbonis tiek pārzīmēts digitāli
un tiek izstrādātas versijas vairākos formātos.
Kādas sajūtas, ienākot Valmieras Valsts ģimnāzijā?
Ienākot skolā, pārņem sentiments. Vācu valodas
kabinetā ir izstādīti mani darbi un izvietota informācija
par mani. tādā veidā jūtos pagodināta. Ar Valmieras
Valsts ģimnāziju mani ir bijusi ļoti laba sadarbība,
vairākas manas izstādes bijušas gan skolā, gan Ledus
pagrabā. Vienmēr mani un manus kolēģus,
māksliniekus, šeit ļoti labi sagaida. Vislielākais mūsu
darbu novērtējums tieši ģerboņu izstrādei, mēs ar Juri
Ivanovu saņēmām Draudzīgā aicinājuma fonda medaļu
un goda diplomu.
Ko Tu vēlētos teikt jaunajai paaudzei?
Gribu atgādināt, ka liela nozīme ir labai izglītībai. Ja ir
mērķis, ir jāiet uz šo mērķi, nevajag baidīties! Bet pats
galvenais tomēr ir būt labiem cilvēkiem. Man tas
teiciens ļoti patīk, ''Esiet labi cilvēki!''
Ilze Lībiete 2021. gada beigās Daugavpils Marka Rotko
mākslas centrā atklāja savu grafikas darbu retrospekciju
''Ceļš uz jūru''. Izstādē bija aplūkojami darbi, kas tapuši
laika posmā no 1979. gada līdz 2021. gadam.
Ilze Lībiete : ''Man likās svarīgi parādīt, ka
ceļš uz jūru ir dažāds un posmveidīgs. Ceļš
uz jūru - ceļš uz kaut ko lielu un skaistu,
sasniedzamu, bet reizē arī nesasniedzamu.
Bez jūras dzīvot es nevarētu. Jūra ir tepat
blakus, bet ceļš uz to ir tāls.''
Ilzes Lībietes darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas
muzeja ''Arsenāls'' krājumā, Latvijas Mākslinieku
savienības kolekcijā, Puškina muzejā Maskavā,
Karlskūgas pilsētas muzejā Zviedrijā, Vesterlandes
pilsētas muzejā Vācijā, ''Swedbank'' AS mākslas darbu
kolekcijā Rīgā, Daugavpils Marka Rotko mākslas
centra muzejā.
Es ļoti lepojos ar savu omīti.
Marija Līna Lībiete
12.b klases skolniece
Datorsalikumu veidoja Annija Tauriņa
