Recomendados
Mais conteúdo relacionado
Mais procurados
Mais procurados (20)
Mais de SCDF-AN
Mais de SCDF-AN (20)
Uzņēmējdarbības riski saimniecībā - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadFarm Project
- 2. Projekts Nr.: 2017-1-IE01-KA202-025711 Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora uzskatus, un Komisija nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas izmantošanu. 2
- 3. Ko ietver šis modulis? • Ievads • Risku veidi • Risku mērīšana un pārvaldība • Riski un rentabilitāte • Secinājumi 3
- 4. IEVADS
- 6. RISKU VEIDI NEPASTĀVĪGUMS LAIKAPSTĀKĻI VIDE NOZARES KRĪZE PĀRTIKAS DROŠĪBA KLIMATA PĀRMAIŅAS FINANŠU KRĪZE EKSPORTATIRGU SLĒGŠANA NORMATĪVOAKTU IZMAIŅAS BIOLOĢISKĀ DAUDVEIDĪBA DARBINIEKU KVALIFIKĀCIJA VESELĪBASASPEKTI PATĒRĒTĀJU PARADUMI AUGU SLIMĪBAS UN KAITĒKĻI DZĪVNIEKU SLIMĪBAS NORMATĪVOAKTU IEVĒROŠANA DARBĪBU IZPILDE STRAUJA IZAUGSME RAŽOŠANAS INTENSIFIKĀCIJA VAI PAPLAŠINĀŠANA FINANŠU RISKS ZĀDZĪBAS RAŽOŠANAS KĻŪDAS DARBINIEKU RISKU PREVENCIJA
- 8. RISKU NOVĒRTĒŠANA UN PĀRVALDĪBA Nº Riska faktors Ietekme Iespējamība Riska līmenis Kontroles mehānisms Cēloņi, nosacījumi un apsvērumi Secība Pasākumi A V Z A V Z 1 Tirgus nesatbilitāte A A Augsts Vairākas organizācijas veic tirgus nākotnes attīstības kontroli Jāparedz un jāizvairās no tiggus svārstībām, piemēram, pārprodukcijas Notiek cikliski ik pēc trīs gadiem Uzkrāt un ietaupīt % no peļņas, kas palīdz pārvarēt zemāko cenu periodu 2 Saimniecības sanitārie aspekti A Z Vidējs Kontroles lapa Periodiski atjauniniet kontroles lapu saskaņā ar jaunumiem nozarē Precīzi notikumi saimniecības dzīves cikla laikā Atsvaidzināt saimniecības vadītāja zināšanas un apmācīt darbiniekus. 3 Klimatiskie apstākļi: atkarībā no sezonas V A Vidējs Pārbaudītsaimniecības apdrošināšanu, pārbaudīt apūdeņošanas u.c.sistēmas Klimatiskie apstākļi Ik pēc desmit gadiem mēs, visticamāk, saskarsimies ar konkrēto klimata ietekmi, piemēram, sausumu Atjaunota saimniecības apdrošināšana, pārbaudītas apūdeņošanas u.c.sistēmas 4 Saimniecības paplašināšana ar zemes iegādi uz kredīta V V Vidējs Veikt ieguldījumu novērtēšanas analīzi, piemēram, pašreizējā neto vērtība (NPV) Saimniecība uzņemasekonomisku risku katram ieguldījumam, kas var sakrist ar kādu citu riska faktoru Zemes iegāde tiek veikta reti Dodieties pie ieguldījumu analītiķa un pirms ieguldīšanas novērtējiet pārējos saimniecības riskus. 5 Jaunu darbinieku pieņemšana saimniecības vadīšanai V A Vidējs Izmantot personālatlases uzņēmumu pakalpojumus Nelielas izmaiņas saimniecību vadībā var radīt zaudējumus Katru reizi,kad pieņem jaunu darbinieku Novērtēt saimniecību vadību, pamatojoties uz publicētajiem nozares rādītājiem. RISKA MATRICAS PARAUGS
- 9. RISKU NOVĒRTĒŠANA UN PĀRVALDĪBA MŪSU SAIMNIECĪBAS NAV UNIKĀLAS, IR DAUDZ CITU LĪDZĪGU SAIMNIECĪBU
- 10. RISKU NOVĒRTĒŠANA UN PĀRVALDĪBA UN KOOPERATĪVU LOMA RISKU KONTROLĒ UN PĀRVALDĪBĀ
- 11. RISKU NOVĒRTĒŠANA UN PĀRVALDĪBA ĢIMENE: SAIMNIECĪBAS EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ ORGANIZĀCIJA
- 12. RISKI UN RENTABILITĀTE RENTABILITĀTE: RENTABILITĀTES ANALĪZE UN RISKI
- 13. SECINĀJUMI IR IESPĒJAMS IEGŪT LABAS UZŅĒMĒJDARBĪBASZINĀŠANAS PAR SAIMNIECĪBAS RISKIEM, LAI VEIKTUATBILSTOŠUTO PĀRVALDĪBU
- 14. Thank you!
Notas do Editor
- Uzņēmējdarbības risks. Katra investora vai uzņēmēja ienaidnieks ir "risks", galvenais investīciju nestabilitātes elements, kas nav nekas cits kā likme nākotnei vidē ar lielāku vai mazāku nenoteiktību. Katrs uzņēmējs savā nozarē uzņemas risku, lai būtu konkurētspējīgāks un apmierinātu patērētāja / klienta vajadzības. Šī moduļa mērķis: Riski, kas apdraud augkopības vai lopkopības saimniecību, ir ļoti daudzveidīgi un ļoti dažādi. Mēs vēlētos, lai šī moduļa beigās lauksaimnieks varētu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: Kādi ir riski manā darbības nozarē? Kādi ir riski, kas saistīts ar noteiktu saimniecību? Kādi ir ģimenes saimniecības specifiskie aspekti? Kādi ir tradicionālie vienkāršākie riska analīzes instrumenti? Saimniecības riskus var pārvaldīt spontāni (un daudzi to arī dara šādi). Bet atsevišķus riskus nevar pārvaldīt atsevišķi. Katram riska veidam ir nepieciešama globāla, visaptveroša un sistematizēta vīzija, lai iegūtu spēju paredzēt nelabvēlīgus notikumus (riskus), lai optimāli izmantotu labvēlīgos notikumus (iespējas), ko lauksaimnieks meklē savā ikdienas vadībā.
- ADMINISTRĀCIJU LOMA. Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības nozarē Komisijai kopā ar valstu un reģionu valdībām ir būtiska loma, nosakot un kontrolējot lauksaimnieku uzņēmējdarbības riskus. Bet profesionalizācija, kurā tiek veicināta lauksaimniecība, veicina un prasa īstenot un attīstīt valsts pārvaldes iestāžu atbalstītas riska pārvaldības konsultāciju sistēmas. Šajā ziņā 2014./2020. gada Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) uzsāka konsultāciju pakalpojumus, kas paredzēti lauku saimniecību īpašniekiem, kā arī mežsaimniecībai, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas darbojas lauku teritorijās, un ES dalībvalstis varēja šo atbalsta pasākumu iekļaut savās Lauku attīstības programmās (LAP) (Regulas Nr. 1306/2013 12. pants ). Latvija šo pasākumu savā LAP ir iekļāvusi. Šādā veidā tiek stiprināts valsts darbs šajā nozarē un palīdzēts nozarei, lai tā varētu palielināt savu saimniecību konkurētspēju un rentabilitāti gan attiecībā uz pārtiku, gan dzīvnieku un augu veselību, organisko mēslošanu un minerālvielām, kā arī, cita starpā, uzlabot metodes, lai pēc iespējas samazinātu lauksaimniecības uzņēmējdarbības riskus. Tiek lēsts, ka caur šīm konsultācijām katru gadu tiek sasniegti simtiem tūkstošu lauku saimniecību īpašnieku, kuri var brīvprātīgi pieprasīt nepieciešamos pakalpojumus. Šī moduļa mērķis ir publiskot galvenos riskus, ar kuriem jāsaskaras lauku saimniecībām, un sniegt konceptuālu un metodisku saturu, lai noteiktu, kā tos apzināt un pārvaldīt. Šīs mācību programmas mērķi ir: Parādīt risku pārvaldīšanas nozīmi lauksaimniecības saimniecībās. Attīstīt gan personīgās, gan grupas prasmes un spējas, lai saprastu un pareizi pārvaldītu saimniecību riskus. Sniegt plašu pārskatu par riskiem, ar kādiem var nākties saskarties saimniecībām, kā arī par to pārvaldīšanas un kontroles veidiem. Nodrošināt metodiskos instrumentus un starptautiskos standartus, ko izmanto risku identifikācijai, novērtēšanai un pārvaldībai. Sniegt vīziju par risku nākotnes tendencēm un galvenajiem pašreizējiem risku pārvaldības veidiem. Apmācības piemērotas lauksaimniekiem, kas atbild par savām saimniecībām.
- Risku klasifikācija. Neskatoties uz to, ka lauksaimniecība pastāvīgi tiek pakļauta klimatiskajiem apstākļiem, lauksaimnieki ne vienmēr ir gatavi šiem riskiem, jo viņiem dažkārt ir nepietiekami izstrādāta saimniecības risku pārvaldības kultūra, kas pastāvīgi viņiem atgādinātu riskus atklāt, novērtēt un samazināt. Kopumā daudzas lauku saimniecības cieš no pārmērīgas riska pakāpes tieši sliktas risku pārvaldības dēļ. Cikliski un vairāk vai mazāk ilgu laiku gandrīz visās lauksaimniecības nozarēs saimniecībām ir bijis jāattīsta sava uzņēmējdarbība zem ekonomiskās rentabilitātes sliekšņiem. Lauksaimniecības preču cenu svārstīgums Eiropas lauksaimniecībā jau ir kļuvis kā daļa no mūsu uzņēmējdarbības kultūras. Gan ES kopumā, gan dalībvalstīs ir ieviesti daudzi politikas virzieni un stratēģijas, lai mazinātu šīs svārstības. Bet lauksaimniekam un mežsaimniekam būs jāzina, kā vadīt riskus, jo krīzes pārvarēšanas instrumenti, ko Eiropas Komisija sniedz dažādām lauksaimniecības nozarēm, pēdējo KLP reformu laikā ir ļoti samazinājušies. Valsts intervence vietējos tirgos tika samazināta, lai KLP tiktu pieņemta kā atbalsta sistēma lauksaimniecībai, neradot diskomfortu sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), lai veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību pasaulē. Lauksaimniecības riskus var klasificēt atkarībā no tā, vai tie ir vairāk vai mazāk prognozējami un / vai atkarībā no tā, vai tie ir vairāk vai mazāk kontrolējami, un, vēl svarīgāk, pēc to seku lieluma. Tāpēc svarīgs uzdevums labam lauksaimniekam un mežsaimniekam, ir censties klasificēt visus riskus, kas var rasties viņa saimniecībā (daudzus no kuriem mēs apspriedīsim šajā modulī), lai tos analizētu un pētītu, kā tos pārvaldīt, kas garantē saimniecības dzīvotspēju un nepārtrauktību. Tāpēc ir svarīgi atklāt riskus, klasificēt tos, pamatojoties uz to nozīmi, un noteikt pārvaldības pasākumus katram no tiem. Lauksaimniekam un / vai konsultantam, kas sniedz atbalstu, jācenšas klasificēt riskus un to iestāšanās sekas. Viena no iespējām klasificēt riskus, ir sadalīt tos trīs lielās sekojošās grupās: 1. grupa: Riski, ka netiek ievēroti noteikumi un nosacījumi, kas regulē attiecīgo nozari. No kā šī grupa sastāv? Veikt neatļautas darbības vai pārkāpumus, par ko var piemērot sodus. Tie ir zināmi riski un tie var būt vairāk vai mazāk standartizēti. Ikviens zina daudzos noteikumus, kas lauksaimniekam ir jāzina un jāievēro savā saimniecībā. Daudzos gadījumos lauksaimnieki var piesaistī konsultantus, kas var palīdzēt viņiem ievērot valsts un ES noeteiktos nosacījumus un noteikumus. ŠIE RISKI IR ZINĀMI UN IZBĒGAMI, apmācot lauksaimniekus un izveidojot iekšējās kontroles un standartizētas darbības procedūras. Īsāk sakot, lauksaimniekam ir pienākums tos zināt un censties panākt pilnīgu atbilstību tiem. 2. grupa: Nenoteikti, bet zināmi riski. Tie ir visi riski, kas lauksaimniekam jāuzņemas, lai īstenotu savu stratēģiju lielāku ražu iegūšanai. Lai panāktu lielāku finansiālu labumu vai peļņu, lauksaimnieki pieņem lēmumus, cerot iegūt lielāku labumu. Bet bieži vien, lai dabūtu vairāk, ir arī jāriskē vairāk. Tie ir tiešie riski un pārsvarā viegli kvantificējami (piemēram, ieguldījumi kredītos) vai spekulatīvi (jauni produkti, klientu maiņa, kuriem piegādā savu produkciju). Šādā gadījumā visticamākais un potenciāli visbīstamākais risks ir jānosaka un jāsamazina, pārraugot darbību. Šie RISKI IR ZINĀMI UN PAREDZAMI, un tie jārisina ar preventīvu (pirms tam) un nekad reaktīvu (pēc tam) pārvaldību. Lauksaimniekam ir pienākums aplēst, kuri ir visticamākie un potenciāli kaitīgākie riski attiecībā uz saimniekošanas stratēģiju, un uzņemties proaktīvu attieksmi pret šiem riskiem. Protams, ir vieglāk pateikt, kas jādara, nekā izdarīt. 3. grupa: nenoteikti vai nezināmi riski. Tieši lauksaimniecībā pastāv daudzi šāda veida riski: tie ir ārējo notikumu riski un tie nav kontrolējami (Brexit, Krievijas tirgus slēgšana, 2007. gada finanšu krīze, ...) Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem nav iespējams tos paredzēt vai ietekmēt. Tie ir neskaidri vai nezināmi riski. Tie ir neparedzami un bezprecedenta notikumi, kuriem mēs esam pakļauti. Tiem ir zema iestāšanās varbūtība, bet tiem var būt ļoti nelabvēlīgas sekas. TIE IR VAIRĀK VAI MAZĀK PAZĪSTAMI, daži no tiem ir plaši pazīstami lauksaimniekiem: neparasti dabas un / vai klimata notikumi, kas saistīti ar pārmērīgu aukstumu, lietus, krusa, viesuļvētras, karstums, sausums, ...; globālās ekonomiskās un sociālās parādības (enerģijas izmaiņas, valūtas kursi, kari, ...), vai pēkšņas izmaiņas tirgū. Ir būtiski izpētīt šāda veida risku un tā iespējamo seku iespējamo ietekmi un to, kas jādara, lai mazinātu to sekas. Cik sagatavoti lauksaimnieki ir šādiem notikumiem? Kāds ir rīcības plāns, ja tas notiek? Mēs zinām, ka daudziem lauksaimniekiem ir ārkārtas rīcības plāns laika apstākļiem, kuri vienmēr ir neparedzami.
- Risku novērtēšana un pārvaldība. Risku novērtēšanai un pārvaldībai jābūt saimniecības stratēģijas definēšanas un pārvaldības procesa neatņemamai sastāvdaļai. Riska pārvaldība ir daļa no saimniecības vadīšanas, un labam lauksaimniekam vai mežsaimniekam tā jāpārzina, ņemot vērā lauksaimnieciskās darbības lielo nenoteiktību. Zinot, ka ir grūti novērtēt riskus, daudzi lauksaimnieki tomēr spēj izvērtēt tos kā ļoti svarīgus aspektus, kad runa ir par to, kā turpināt savu darbību, lai mazinātu tos vai izbēgtu no tiem pilnībā. Ņemot vērā iepriekš veikto risku klasifikāciju, mēs izveidojam virkni piemēru, kā samazināt riskus. 1. grupa: Riski, ka netiek ievēroti noteikumi un nosacījumi, kas regulē attiecīgo nozari. Vispazīstamākie un atzītākie pārvaldības pasākumi ir šādi: Standartizējiet ražošanas procesus un pareizi sadalot tos uzdevumus, lai izveidotu atbilstošas kontroles lapas. Daudznozaru saimniecībās būtu jāveido vairākas kontroles lapas. Galvenais risks šādām kontroles lapām ir rutīna tās aizpildot. Galvenais ieguvums ir šo kontroles lapu datorizācija, un lauksaimnieks var iegūt lielu daudzumu datu. Iekšējās kontroles sistēma darbībām. Līdzīgi kā ar kontroles lapām. 2. grupa: Nenoteikti, bet zināmi riski: Šiem riskiem pārvaldības pasākumus ir grūtāk īstenot, bet tam ir daudz mehānismu. Galvenās grūtības ir tās, ka lauksaimnieks apzinās, ka šie riski ir jāpārvalda pareizi, bet viņi parasti neapzinās iespējamos pārvaldības instrumentus. Kā tad šos riskus pārvaldīt?: Šie riski jānosaka tad, kad lauksaimnieks savā uzņēmumā strādā pie saimniecības attīstības stratēģijas, un tad arī jānovērtē risku iespējamo ietekmi. Lai novērtētu un pārvaldītu iespējamo ietekmi, lauksaimniekam, iespējams, jāpaļaujas uz ārējiem padomdevējiem (finanšu ekspertiem, agronomiem, ...), lai veiktu ieguldījumu un pašas attīstības stratēģijas analīzi.. Dažās jomās ir identificēti un publiskoti galvenie riska indikatori attiecīgā veida saimniecībām, kā arī efektīvākās risku ietekmes mazināšanas iniciatīvas. Faktiski daži lauksaimniecības kooperatīvi nodrošina šādus riska indikatorus saviem biedriem – lauksaimniekiem, kā arī analizē tos nelielās darba grupās, indikatorus iedalot trīs grupās atkarībā no saimniecību rādītājiem: labas pārvaldības saimniecības, vidējas/ normālas pārvaldības un sliktas pārvaldības saimniecības. Un daži lauksaimnieki apliecina, ka šie darba grupās analizētie riska indikatori ļauj sasniegt augstāku saimniecības rentabilitāti, salīdzinot ar grupas lauksaimnieku vidējo rādītāju. 3. grupa: nenoteikti vai nezināmi riski: Tie ir nenoteikti riski, par kuriem nav zināms, kad tie var notikt. Kā tos pārvaldīt? Dažās valsts pārvaldes iestādēs ir ieviests ļoti interesants rīks tās pārvaldībai. Spānijas valdība īpaši palīdz un veicina lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmu, kas ļauj apdrošināt daļēji vai pilnībā apdrošināt lauksaimniecības produkciju pret daļu vai visiem klimatiskajiem apstākļiem, veselības apdraudēju, negadījumus, ... Protams, tas rada augstas ekspluatācijas izmaksas, bet arī dod lauksaimniekam mieru, saskaroties ar šiem riskiem. Ko mēs varam darīt?: Veikt konkrētus pasākumus, lai mazinātu šo risku iespējamību (apūdeņošanas sistēmas, pretapsalšanas sistēmas, ..., riska ieguldījumu fondi, ..) Plānot scenārijus, kuros tiek ņemtas vērā iespējamās darbības, ko saimniecība var veikt, lai mazinātu šāda veida riskus.
- Risku novērtēšana un pārvaldība: Viens no instrumentiem, ko speciālisti iesaka, ir matrica saimniecības risku un to kontroles kartēšanai. Katram lauksaimniekam jādara viss iespējamais, lai matricā uzrakstītu visus savus riskus. Riska matrica ir veids, kā novērtēt apstākļus, kas varētu ietekmēt saimniecību. Riska faktors: risks ir tāds, kā lauksaimnieks to uztver. Ietekme: A: augsta; V: vidēja; Z: zema. To novērtē, pamatojoties uz riska ietekmi uz lauksaimnieka peļņas vai zaudējumu aprēķinu Iespējamība: A: augsta; V: vidēja; Z: zema. Lauksaimnieks novērtē šī riska iespējamību viņa saimniecībā. Riska līmenis: Galīgais novērtējums, pamatojoties uz ietekmes un iespējamības vērtību. Ja riska līmenis ir zems, mēs to varam ignorēt vai atstāt uz beigām. Kontroles mehānisms: Līdzekļi, lai mēģinātu kontrolēt risku. Cēloņi, nosacījumi un apsvērumi: Īss riska cēloņu apraksts, apstākļi, kādos tas notiek, un citi apsvērumi. Laika skala: vidējais periods, kurā šis risks parasti parādās. Pasākumi: aprakstiet konkrētus pasākumus, ko lauksaimnieks var un ko vajadzētu īstenot, lai mazinātu riska ietekmi. LEKTORA DARBS. Mēs saprotam, ka ļoti svarīga aktivitāte klasē ar studentiem būtu: izstrādāt konkrēta lauksaimnieka, kas vēlas dalīties savos riskos un to vērtējumā, riska matricu. Tas nozīmētu labas diskusijas radīšanu starp studentiem, kas (ja viņi ir no vienas un tās pašas darbības nozares) ļautu viņiem tieši iesaistīties noteikta reģiona un konkrētas nozares riska kartes izveidē, un šo riska karti katrs lauksaimnieks varētu pēc tam izmantot, pielāgojot savas saimniecības situācijai.
- Risku novērtēšana un pārvaldība Lauksaimniekiem ir tradicionāls ceļš, kā viņi vada savus ekonomiskos riskus: RISKU SADALĪŠANA AR CITIEM LAUKSAIMNIEKIEM ATTIECĪGAJĀ REĢIONĀ. Mēs iepriekš runājām par to, cik svarīgi ir lauksaimniekiem vienoties par savu galveno risku vispārējo novērtējumu, jo īpaši zināmo, bet nenoteikto risku novērtējumu, un mēs runājām par to, ka noteiktos reģionos riski ir līdzīgi. Ja lauksaimnieki veic risku analīzi, reģionālās un valsts pārvaldes iestādes tām var palīdzēt un radīt noteiktus pasākumus risku mazināšanai. Lauksaimnieku pārstāvniecības organizācijas parasti uzņemas vadošo lomu dažādu atbalsta pasākumu ieviešanā attiecībā uz dažiem riskiem, kas nozariski ietekmē plašākās uzņēmēju grupas. Lauksaimnieku apvienības kopā ar valsts institūcijām, kas tām sniedz atbalsta pakalpojumus, var izveidot risku izvērtēšanas kontroles lapas un risku tehniskās kontroles sistēmas, kas var palīdzēt uzņēmējiem produktivitātes uzlabošanā.
- Risku novērtēšana un pārvaldība With respect to exceptionalities we must make clear some issues that emphasize this unique character and adjusted to the interests of farmers: Lauksaimniecības pārtikas kooperatīvi darbojas kā savu biedru riska pārvaldības asistenti. Iemesls tam ir tas, ka kooperatīva organizatoriskā forma ir īpaša un ļoti labi pielāgota viņu vajadzībām. Kooperatīviem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā citiem uzņēmumu veidiem, bet tiem ir arī ļoti nozīmīgas īpatnības, kas jāzina visiem biedriem. Likumdevēji kooperatīviem vienmēr ir pievērsuši īpašu uzmanību un īpašu aizsardzību, kas tiek piešķirta gan pamatlikumos, gan specifiskajos tiesību aktos. Ja viņiem ir šāda aizsardzība, tā galvenokārt ir saistīta ar kooperatīvu ekonomiskajām un sociālajām īpatnībām, kas padara tās par īpašām organizācijām. Attiecībā uz izņēmumiem mums ir jāizskaidro daži jautājumi, kas uzsver šo kooperatīvu unikālo raksturu un ir pielāgoti lauksaimnieku interesēm: 1.- Kooperatīvs ir modelis, kas darbojas, lai aizsargātu lauksaimnieku ienākumus, koncentrējoties uz lauksaimniecības produktu piedāvājumu un savu biedru produkcijas pieprasījumu, iegūstot tiem lielāku pievienoto vērtību darījumos. 2.- Kooperatīvi ir kā rīks cenu un tirgus regulēšanai, dodot priekšroku visiem lauksaimniekiem, tostarp tiem, kas nav biedri, kuri izmanto kooperatīvu noteiktās cenas savos pirkšanas un pārdošanas darījumos. 3.- Kooperatīvi veicina lauku teritoriju uzņēmējdarbības attīstību, to apgrozījums rēķināms miljardos eiro. Spānijas gadījumā tie lauksaimniecības nozarē ir aptuveni 30 000 miljoni eiro, un tas 100% valsts kapitāls, un šī nauda atgriežas nozarē un tieši ietekmē lauku iedzīvotājus. 4.- Kooperatīvi ir uzņēmumi, kas nekad nepārvietojas. Kooperatīvi vienmēr atrodas lauku apvidos un iegulda līdzekļus, lai apmācītu un konsultētu biedrus uzņēmējdarbības vadībā, pārtikas, veselības, fitosanitārā, un citās jomās. 5.- Kooperatīvi palīdz saglabāt lauku apdzīvotību, Spānijā nodrošinot vairāk nekā 1 000 000 lauksaimnieku, tādējādi nodrošinot vairāk nekā 100 000 tiešās darbavietas lauksaimniecībā un daudzas citas netiešajās nozarēs - transporta, celtniecības un pakalpojumu. 6.- Kooperatīvi nodrošina ar veterinārajiem un agronomiskajiem pakalpojumiem, garantē kvalitāti un pārtikas nekaitīgumu, nodrošinot produktu izsekojamību, jo produkti vienmēr nāk no vienām un tām pašām saimniecībām un neatšķiras atkarībā no dažādām kampaņām vai cenām. 7.- Kooperatīviem ir īpaša interese aizsargāt savu vidi, apmācīt savus biedrus vides aizsardzībā un iepakojuma savākšanā, kā arī un kopējās faunas un floras aizsardzībā, tādējādi veicinot ilgtspējīgu līdzsvaru. 8.- Kooperatīviem ir pilnīgi demokrātiska darbība lēmumu pieņemšanā, struktūrā un vadībā, un tie nevar nekādā veidā diskriminēt biedru uzņemšanu. 9.- Kooperatīva ienākumi partneriem netiek sadalīti atbilstoši ieguldītajam kapitālam, bet atkarībā no kooperatīva veiktās darbības. Spānijā vismaz 20% no kooperatīva ienākumiem tiek novirzīti Obligātās rezerves fondam, kas likvidācijas gadījumā ir neatgriezeniski, un 5% apmācībām. 10.- Nav cita sadarbības modeļa, kas būtu saistīts ar lauku vidi vai būtu tik sociāli atbildīgi kā kooperatīvi. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kooperatīvi ir praktiska sistēma, ko Eiropas lauksaimnieki pieņem, lai mēģinātu kontrolēt un pārvaldīt riskus, kuriem tie tiek pastāvīgi pakļauti.
- Ģimene, zemes īpašums un lauksaimnieks At this point, in different parts of the EU there is the circumstance of the attachment to the land of their owners, since many of them have among their ancestors farmers who have cultivated it. Lielu daļu Eiropas Savienības (ES) saimniecību pārvalda ģimenes, kurām pieder lielāka vai mazāka zemes platība. Jau vairākus gadu desmitus ir bijusi skaidra tendence samazināt ES valstu saimniecību skaitu un vienlaikus palielināt to vidējo lielumu. Šajā ziņā, atkarībā no dalībvalstīm un nozarēm, arvien pieaug to uzņēmumu skaits, kuri apsaimnieko vairāku īpašnieku zemi. Paralēli tam ir arī lauksaimnieki, kuri apsaimnieko arvien vairāk zemes, kas nav to īpašums, izmantojot nomas sistēmu vai līdzīgu. Tas ir tāpēc, ka gandrīz visām lauksaimnieciskajām darbībām ir vajadzība nodrošināt zemes resursu kā būtisku lauku saimniecības attīstības elementu. Tāpēc lauksaimniekam ir jāpārvalda resurss, kas ir neierasts elements citu veidu uzņēmumos: zeme. Vairākās ES valstīs īpaši tiek praktizēta zemes mantošana un izmantošana no paaudzes paaudzē. Mēs saprotam, ka dabas resursi, kas ir būtisks pamats lauku saimniecību darbībai, ir pelnījis īpašu uzmanību šajā modulī saistībā ar uzņēmējdarbības riskiem. Saimniecībās ir trīs galvenie elementi: ģimene, bizness un īpašums. Dažos gadījumos ģimene ir saimniecības vadītājs un ir vairāki saimniecības strādnieki. Saimniecībai parasti ir viens īpašnieks: tēvs vai māte, dēls vai meita, un īpašnieks tieši pārvalda riskus, kas var rasties saimniecības darbībā. Un zemes īpašumtiesības var būt vairākiem ģimenes locekļiem un pat cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi -zemes nomas gadījumā. Tādēļ pastāv trīs riska avoti: ģimenes pārvaldības riski, uzņēmējdarbības vadības riski, mantojums, īpašums un īpašuma pārvaldīšana. Ģimenes pārvaldības riski: Tie ir saistīti ar ģimenes vienību, kopīgām vērtībām, harmoniju, tradīcijām, pārliecībām un kultūru. Negaidīta slimība, ģimenes locekļa nāve, konflikti ģimenē (starp brāļiem un māsām, starp tēvu un dēlu, ...), atšķirības, paaudžu sacensība, ir dažas no situācijām, kas ietekmē ģimenes sistēmu. Lai risinātu šos jautājumus, ir jāstiprina ģimenes saistes. Ja tas netiek darīts, dažas no iepriekšminētās shēmas daļām (ģimene, uzņēmums, aktīvi) tiek neatgriezeniski ietekmētas. Liela daļa lauku saimniecību izzušanas ir saistīta ar ģimenes locekļu iekšējām krīzēm. Uzņēmējdarbības vadības riski: Tie ir riski, kas apskatīti iepriekšējos slaidos. Mantojuma pārvaldīšanas riski: domstarpības par uzņēmējdarbības virzienu, juridiskām izmaiņām, kāda ģimenes locekļa ekonomiskā krīze, ... Tas viss var ietekmēt mantojuma pārvaldību un līdz ar to arī saimniecību. Īpašuma riski: Mēs atsaucamies uz lēmumiem, kas saistīti ar ekonomisko līdzdalību saimniecībā, labumu sadales sistēmu un ar īpašuma struktūru saistīto risku. Sadrumstalots īpašums kopā ar ģimenes locekļu prasmju trūkumu strādāt kopā ietekmē saimniecības dzīvotspēju. Mantošanas riski: Īpaši novērojami ģimenes uzņēmumos. Šie riski ir raksturīgi ģimenes uzņēmumiem un ir tieši saistīti ar saimniecības vadības mantošanu. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir pēkšņa īpašnieka atsaukšana slimības, nāves, invaliditātes vai brīvprātīgā darba dēļ. Vai ir mantojuma plāns? Vai ir kāds pēctecis un nākamais lauksaimnieks? Vai ir plānoti scenāriji vadošā (saimniecību pārņemošā) lauksaimnieka trūkuma gadījumā? Tie ir aspekti, kas lauksaimniekam kopā ar savu ģimeni ir jāpārrunā un jāizstrādā darbības plāns katram no pieņēmumiem, ņemot vērā, ka katra saimniecība ir unikāla ar saviem procesiem, filozofiju, redzējumu un darba organizāciju.
- Risks, rentabilitāte un vadība Lauksaimniecības produkcija ir ļoti pakļauta dažādu faktoru iespējamajai negatīvajai ietekmei, kas rada ļoti augstu mainīguma pakāpi. Klimata, bioloģiskie, institucionālie, cilvēku un tirgus faktori ietekmē produktu un piegāžu veiktspēju un cenu. Šie faktori ir atbildīgi par ekonomisko risku, kuram ir pakļauts jebkurš uzņēmums neatkarīgi no tā, kā tas tiek finansēts, un kas īsā laikā var radīt lielus zaudējumus. No otras puses, finanšu risks attiecas uz iespēju, dažreiz nenoteiktu, ka lauksaimnieks nevar izpildīt savas finansiālās saistības (procentu maksājumus un parādu atmaksu), kas var ietekmēt saimniecības dzīvotspēju. Abi riski ir cieši saistīti, jo iespēja finansiālo saistību izpildei lielā mērā ir atkarīga no uzņēmuma ražošanas jaudas. Gan ekonomiskā, gan finanšu riska analīzē lielā mērā ir ieinteresētas lielākas profesionālās saimniecībās, kas meklē peļņas maksimizāciju. Pretēji tam, kas notiek citās ekonomikas jomās, lauku saimniecības bieži neizmanto riska pārvaldības sistēmas vairāku iemeslu dēļ: pieejamo rīku nezināšana, jo tie ir mazi uzņēmumi, kas uzskata, ka tos ir grūti piemērot, ka ar to saistītās izmaksas ir būtiskākas nekā iespējamie ieguvumi, ir pārliecība, ka risku var mazināt, bet ne novērst, utt. Tomēr saimniecības pēc to būtības ir ļoti pakļautas potenciālām negatīvām sekām, kas izriet no daudzajiem mainīgajiem riska faktoriem, kā mēs jau minējām. Taču šie faktori ir arī ekonomiski faktori, un jebkuram uzņēmumam ir jāsaskaras ar tiem neatkarīgi no uzņēmuma veida. Gan ekonomisko risku, gan finanšu risku vajadzētu pārvaldīt, izmantojot piemērotus instrumentus, kas samazina šo faktoru iedarbību, nevis tos likvidē, jo tas nav iespējams. Lauksaimniekiem var būt instrumenti, kas ir viegli pielietojami un tiek izstrādāti, pamatojoties uz finanšu pārskatiem: saimniecības peļņas vai zaudējumu aprēķins un bilance, tāpēc ir svarīgi, lai saimniecībā būtu laba grāmatvedības uzskaite. Rīki: ekonomiskās un finansiālās rentabilitātes analīze, balstoties uz vēsturiskiem ierakstiem. Vēl viena svarīga metode ir ekonomiskās sviras un finanšu sviras analīze, pamatojoties uz izmaksu struktūras un finanšu struktūras analīzi. Pamatojoties uz šo analīzi, tiek aprēķināti rādītāji, kas ļauj identificēt šo struktūru variāciju iespējamo ietekmi uz ekonomiskiem rezultātiem. Ir būtiski, lai lauksaimnieki ar lielu ekonomisko apjomu zinātu un viņiem būtu šie rīki, lai uzlabotu savu uzņēmējdarbību, zinātu savu investīciju iespējas un izaugsmi, spēju piekļūt ārējiem finansējuma avotiem, neapdraudot stabilitāti.
- Secinājumi Riski ir ļoti nozīmīgi saimniecības pārvaldībā neatkarīgi no tās darbības veida. Tieši lauksaimnieki ir uzņēmēji, kuriem ir vislielākie riski, jo, strādājot ar dabas resursiem, tie ir pakļauti laika apstākļiem un mainīgajiem dabas apstākļiem. Turklāt lauksaimnieku īpatnība ir tāda, ka viņi ir mazi uzņēmēji, kas atrodas ārpus lielajiem biznesa centriem, kur ir daudz ekonomisko un finanšu analīzes speciālistu. No pašas ES Komisijas, izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku un sadarbojoties ar valstu un reģionu valdībām, lauksaimniekiem ir pieejams instruments, lai palīdzētu viņiem pārvaldīt savus riskus un uzlabot savas saimniecības ražību. Turklāt tiešo maksājumu atbalsts par katru hektāru, ko saņem lauksaimnieki, kā arī saistītās subsīdijas, kas veido KLP pirmo pīlāru, un KLP otrā pīlāra atbalsts nozīmē, ka ekonomiskie un ieguldījumu riski nav tik lieli. Viena no svarīgākajām darbībām, kas lauksaimniekiem būtu jādara, ir jācenšas pārzināt visus riskus, kas var rasties visā saimniecības darbības laikā. Tajā ir jāietver riski, kas radušies nepareizu darbību dēļ, nenoteiktu notikumu dēļ, un pat riskus neparedzamu notikumu dēļ. Kad katrs lauksaimnieks identificē savus svarīgākos riskus, viņiem ir jāzina, ka lielākai daļai risku ir pārvaldības instrumenti, un ir jānovērtē, kuri no šiem instrumentiem var un ir jāpiemēro to saimniecības riskiem atkarībā no to veida. Ideālā gadījumā katram lauksaimniekam būtu jāizveido riska karte, kurā būtu ietverti riska mazināšanas pasākumi, kurus viņš ieviesis, lai samazinātu iespējamo ietekmi. Riska karte periodiski jāpārskata un pastāvīgi jāatjaunina. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas kopā ar plašākām zināšanām atvieglo saimniecību uzraudzību. Protams, lietderīgi ir lauksaimniekiem kopīgi analizēt riskus, ar kuriem viņi saskaras savās saimniecībās. Kopīgs un salīdzinošs redzējums mudina lauksaimnieku pievērsties dažādām mazināšanas metodēm un instrumentiem, kā arī piedalīties nepārtrauktā saimniecības rentabilitātes uzlabošanas procesā, kā arī šādā gadījumā valsts pārvaldes iestādēm ir iespēja tos atbalstīt. Protams, mums bija jāpārskata lauksaimniecības kooperatīvu loma un to īpašās organizatoriskās iezīmes, lai zinātu, ko viņi var izdarīt lauku saimniecību risku jomā, un kā tie var sadarbībā ar lauksaimniekiem kontrolēt un samazināt riskus. Tāpat arī nevarēja neizanalizēt īpašos ģimenes saismniecību organizatoriskos un sociālos raksturojumus, kas cieši saistīti ar ģimeni un tās mantoto zemi, un ģimenes īpašo līdzdalību labā saimniecības darbībā. Šādas saimniecības izdzīvo, ja tiek pienācīgi pārvaldīta gan ģimene, gan īpašums. Visbeidzot, īpaši domājot par lielām saimniecībām, tika veikta ekonomisko un finanšu risku analīze tādā pašā veidā kā jebkurā citā uzņēmumā. Šim nolūkam ir svarīgi, lai saimniecībā ilgtermiņā būtu labi grāmatvedības un uzskaites dati.