SlideShare uma empresa Scribd logo
1 de 37
Lauksaimniecības
politika
Modulis Nr.
Projekts Nr: 2017-1-IE01-KA202-025711
Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija
atspoguļo tikai autora uzskatus, un Komisija nav atbildīga par tajā ietvertās
informācijas izmantošanu.
2
Šajā modulī:
Lauksaimniecības politika
• Lēmumu pieņemšana ES
• Kopējā Lauksaimniecības politika (KLP)
• Tirdzniecības politika & Brexit
• Klimata izmaiņas un lauksaimniecība
3
Mērķis:
Uzdevumi: Šīs mācību sesijas noslēgumā jūs būsiet apguvuši:
Mērķis & Uzdevumi
• Lēmumu pieņemšana ES: Izpratīsiet galveno ES iestāžu pienākumus lauksaimniecības politikas
formulēšanā Eiropas Savienībā
• Kopējā Lauksaimniecības politika: Atsvaidzinātas zināšanas par KLP, tās attīstība kopš tās
izveidošanas 1962. gadā līdz mūsdienām.
• Tirdzniecības politika & Brexit: Novērtēsiet Brexit ietekmi un apzināsiet ar tirdzniecības
nolīgumiem saistītās problēmas un riskus.
• Klimata izmaiņas & Lauksaimniecība: Atpazīt politikas reakcijas klimata pārmaiņu un
lauksaimniecības jomā.
Lēmumu pieņemšanas process ES
5
Politiskais impulss
Lēmumu Institucionālais
pieņemšana trijstūris
Ierosināšana un īstenošana
Eiropas Savienības Padome
(28 valstis)
Eiropas Komisija
(28 Komisāri)
Eiropas Padome (Valstu
vadītāji & Valdība +
Komisijas Prezidents)
Eiropas Parlaments
(751 deputāts)
Parastā un īpašā
likumdošanas procedūra
Ekonomikas un Sociālo
Lietu Komiteja
(353 dalībnieki)
Reģionu Komiteja
(353 dalībnieki)
Eiropas Komisija
6
• 28 komisāri (tostarp 1 priekšsēdētājs, Jean-Claude
Juncker un 7 priekšsēdētāja vietnieki) un 33 000 ierēdņi
33 ģenerāldirektorātos
• Phil Hogan ir pašreizējais lauksaimniecības un lauku
attīstības komisārs 2014. – 2019
• Neatkarīga, koleģiāla un atbildīga
• Ekskluzīvas iniciatīvas tiesības: ierosina / izstrādā tiesību
aktus
• ES tiesību aktu izpildītājs: uzrauga īstenošanu
Likumdošanas instrumenti
7
Līgumi
Saistošie
noteikumi
Nesaistošie dokumenti
Likumdošanas akti
Deleģētie akti
Īstenošanas akti
Noteikumi
Direktīvas
Lēmumi
zaļie dokumenti, baltie dokumenti,
komunikācijas, rīcības plāni, ziņojumi u.c.
• Sastāv no specializētām padomēm, kurās piedalījās katras
dalībvalsts valdības ministri (piemēram, lauksaimniecība
un zivsaimniecība, vide, konkurētspēja).
• Prioritātes nosaka prezidentvalsts, kas rotē starp
dalībvalstīm ik pēc 6 mēnešiem (pašlaik Slovākija). Īrija
bija pēdējais prezidents no 2013. gada janvāra līdz
jūnijam.
• Padome groza un pieņem tiesību aktus, un tai ir budžeta
pilnvaras kopā ar Eiropas Parlamentu
• Kvalificētais balsu vairākums: 55% dalībvalstu (16 no 28)
+ 65% ES iedzīvotāju ir vajadzīgi apstiprināšanai
Eiropas Savienības Padome
8
• Ministru Padome
• COREPER
(Dalībvalstu vēstnieks ES)
• Specializētās Komitejas
(piem. lauksaimniecībā)
• Darba grupas
(55 lauksaimniecības un
zivsaimniecības apakšgrupas)
Eiropas Savienības Padome
9
Eiropas Parlaments
10
• 751 deputāts - 11 Īrijas deputāti, 7 politiskās grupas.
Martin Schulz (DE / sociālists) ir priekšsēdētājs.
• 22 Parlamentārās komitejas, tostarp Lauksaimniecības
komiteja, kurā ir 45 locekļi - 3 Īrijas deputāti
• Ietekme ir pieaugusi kopš Lisabonas līguma pieņemšanas
• Pilnvaras: likumdošana un budžets kopā ar Padomi, kā arī
izpildvaras uzraudzība - Komisijas apstiprinājums un
cenzūras spēks.
European Parliament, Strasbourg
Kopējā Lauksaimniecības Politika (KLP)
• KLP ir viena no Eiropas
vecākajām valsts politikām
• Romas līgums 1958. gadā
izveidoja kopējo tirgu
• KLP oficiāli tika apstiprināta
1962. gadā
• Pārtikas drošība pēckara
Eiropā bija liela problēma
11
Romas līgumu parakstīja Francija, Vācija (R),
Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga
Ireland joined the EEC in 1973, with Denmark
and the UK
Kopējā Lauksaimniecības Politika
KLP mērķi:
1. Palielināt lauksaimniecības
produktivitāti
2. Nodrošināt lauksaimniekiem
pienācīgu dzīves līmeni
3. Stabilizēt tirgus
4. Nodrošināt piegāžu pieejamību
5. Nodrošināt saprātīgas cenas
patērētājiem
12
Pirmais ES
lauksaimniecības komisārs
un Nīderlandes
Lauksaimniecības ministrs
Kopējā Lauksaimniecības Politika
IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS)
13
Agrie gadi(1960-tie līdz 1980-tie)
• Tirgus un cenu atbalsts
• Produktivitātes uzlabojumi
• Vairāk nekā ražošana
• Izdevumi un budžeta spiediens
• Starptautiskās berzes cēlonis
• Rezultāti piegādes pārvaldības pasākumos - piemēram,
piena kvotas tika ieviestas 1984. gadā
Galvenais mērķis agrīnajā KLP bija tirgus pārvaldīšana,
izmantojot:
1. Mērķa cenas noteikšana pienam
2. Valsts iejaukšanās un privātās uzglabāšanas atbalsts
3. Eksporta kompensācijas
4. Importa tarifi
5. Subsidētais patēriņš
6. Ražošanas kvotas
KLP mērķis– stabilizēt tirgus
14
Pieaugošais piena pārpalikums
15
Valsts intervences krājumu līmeņa paaugstināšana pirms kvotu
ieviešanas
Kopējā Lauksaimniecības Politika
IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS)
16
KLP reforma(1992 to 2003)
McSharry reforma1992
GATT Līgums 1994
Agenda 2000 & Decoupling in 2003
Kopējā Lauksaimniecības Politika
IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS)
17
KLP reforma (2003 to 2013)
KLP Veselības pārbaude
2008
KLP reforma 2013
Ko tālāk???
ES budžets (Daudzgadu finanšu shēma 2014 līdz
2020)
18
Galvenie fakti:
• Kopējais budžets ir 960 mljrd. €
• Lauksaimniecībai atvēlēti
373mljrd. € jeb 38.8%
• Līgumu pārslēdz katrus 7 gadus
• Gada budžets tiek apstiprināts
šajā sistēmā
• KLP budžets 2016.gadā bija
62mljrd.€
Neto saņēmēji un ieguldītāji
19
• Valsts intervence un palīdzība privātai uzglabāšanai
• Vai tie ir piemēroti instrumenti, lai atbalstītu
lauksaimniekus un kooperatīvus?
ES drošības tīkla rīki
20
ES budžets: no 2021 līdz 2027
• Kopējais KLP budžets ir EUR 365 miljardi; ieskaitot EUR 286 miljardi DP un EUR
78,8 miljardi RD (28,5%)
• EUR 10 miljardi lauksaimniecības pārtikas pētniecībai un inovācijai
• Atbilst KLP budžeta samazinājumam par 5% pašreizējās cenās
• 12% samazinājums KLP budžetam (ņemot vērā inflāciju)
• Samazinājums saistībā ar Brexit un jaunām prioritātēm
• Kopā ar budžeta priekšlikumiem paziņoja par KLP reformas priekšlikumiem
• Komisija cenšas panākt vienošanos ar ES Parlamentu un Padomi par budžetu
un KLP reformu 2019. gadā
ES budžets un KLP priekšlikumi
21
• TKO regula nav mainīta
• Jauns piegādes modelis ar valsts KLP stratēģisko plānu
• Tiešie maksājumi
• Maksājumu samazinājums virs EUR 60 000; nepārsniedz EUR 100 000.
• Atbalsts pārdalīts mazākiem lauksaimniekiem
• 2% no DP budžeta tiek piešķirti jaunākiem lauksaimniekiem.
• “Patiesais lauksaimnieks”, lai saņemtu atbalstu.
• Pastiprināta vides saikne
• Savstarpējās atbilstības un zaļo tiešo maksājumu atņemšana, bet obligāti pasākumi
• Brīvprātīgā „ekosistēma” 1. pīlārā
• 30% lauku attīstības pasākumu, lai risinātu vidi un klimatu
KLP likumdošanas priekšlikums
22
• Tarifi
• Piem. Parastie muitas tarifi;
• Ne tarifu šķēršļi
• piem. sanitārie un fitosanitārie (SPS) pasākumi, pirmsnosūtīšanas šķēršļi,
izcelsmes noteikumi.
Kādi ir tirdzniecības šķēršļi?
23
• PTO izveidoja 1995. gadā kā GATT pēcteci
• Dohas attīstības posms, kas tika uzsākts 2001. gadā
• Taču līdz šim progress ir apstājies
• Dzintara, zilās un zaļās kastes
• Nesenais panākums - PTO 10. ministru konference
Nairobi, Kenijā 2015. gadā
• Nolīgums par eksporta subsīdiju pakāpenisku atcelšanu
Pasaules Tirdzniecības organizācija –
daudzpusēja sistēma
24
Divpusējie tirdzniecības nolīgumi
25
Tirdzniecība ir Komisijas galvenā uzmanība
• Komisija veic ietekmes novērtējumu
• Pēc tam tā saņem Padomes pilnvaras risināt sarunas ar
valstīm / reģioniem ārpus ES
• Galīgo apstiprinājumu pieprasa Padome un Eiropas
Parlaments
• ES dalībvalstis nav vienojušās par saviem tirdzniecības
nolīgumiem
• Bet viņi vada savas tirdzniecības misijas visā pasaulē, lai
palīdzētu veicināt to pārtikas nozares
ES tirdzniecības politika - kā tā darbojas
26
ES divpusējās tirdzniecības sarunas
• ASV
• Kanāda
• Japāna
• Australia
• Jaunzēlande
• Mercosur (Dienvidamerika)
• Vjetnama
• Taizeme
• Turcija
• Meksika
• Filipīnas
• Indonēzija
27
ES Kopīgā pētniecības centra ekonomiskais novērtējums ir
identificējis gan iespējas, gan draudus
Brexit - 50. pants Atgādinājums
IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS)
2
• 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste paziņoja Eiropadomei par savu nodomu
izstāties no Eiropas Savienības.
• 50. panta 2. punkts „Savienība apspriež un noslēdz nolīgumu ar šo valsti, nosakot
kārtību, kādā tā tiek atsaukta, ņemot vērā tās turpmāko attiecību ar Savienību”.
• 50. panta 3. punkts “Līgumi vairs netiek piemēroti attiecīgajai valstij no
atsaukšanas nolīguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nav iespējams, divus
gadus pēc paziņošanas… ja vien Eiropadome, vienojoties ar dalībvalsti vienprātīgi
nolemj pagarināt šo laikposmu.
“Izstāšanās līguma” projekts pašlaik nosaka:
• Apvienotā Karaliste ievēros savu daļu no visām finanšu saistībām
• ES pilsoņiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē pirms 2020. gada 31. decembra, būs
pilnīgas pastāvīgās uzturēšanās tiesības un vīzas.
• Atpakaļceļa iespēja: NI paliek muitas savienībā un kopējā regulējuma zonā, lai
nodrošinātu virzību uz ziemeļiem – dienvidiem
• „Status quo” pārejas periods būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, kad
Apvienotajai Karalistei būs saistoši visi ES noteikumi.
• Sarunu dalībnieki pašlaik diskutē par turpmākās ES un Apvienotās Karalistes
attiecībām, ņemot vērā Apvienotās Karalistes politisko nestabilitāti.
Brexit Pārrunas
29
Klimata pārmaiņas& Lauksaimniecība
IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS)
30
Globālā temperatūra kopš 1880:
• Pierādījumi liecina, ka kopš 1880. gada globālā temperatūra ir palielinājusies par 0,85
grādiem.
Klimata pārmaiņas & Lauksaimniecība
IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS)
31
Kas izraisa globālo sasilšanu?
•Lauksaimnieciskās darbības sarežģīto dabisko procesu dēļ rada SEG emisijas.
•Metāns ir 25 reizes spēcīgāks kā SEG nekā oglekļa dioksīds, tas paliek atmosfērā
12,4 gadus.
•Slāpekļa oksīds ir 298 reizes spēcīgāks kā SEG nekā oglekļa dioksīds, tas paliek
atmosfērā 120 gadus.
•SEG inventarizāciju aprēķina, pamatojoties uz darbības datiem (piemēram,
liellopu skaitu vai mēslošanas līdzekļu pārdošanas apjomu) un emisijas faktoriem
(emisijām, kas saistītas ar darbību).
Klimata pārmaiņas & Lauksaimniecība
IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS)
32
Globālā populācija
IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS)
33
Globālās populācijas prognozes:
ES 2020 mērķi (emisiju kvotu tirdzniecības sistēma)
34
Eiropas Padomes secinājumi 2014.gadā
35
Lauksaimniecības un klimata pārmaiņu nozīme :
2.14. būtu jāatzīst lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares vairāki mērķi, kuru
potenciāls ir mazāks, kā arī vajadzība nodrošināt saskaņotību starp ES nodrošinātību ar
pārtiku un klimata pārmaiņu mērķiem. Eiropadome aicina Komisiju izpētīt vislabākos
līdzekļus, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanas intensifikāciju, vienlaikus optimizējot
nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrācijā, tostarp
apmežojot mežus. Politika par to, kā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu mazināšanas
sistēmā iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, tiks
izveidota, tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam.
ES 2030. gada mērķi (emisiju tirdzniecības sistēma)
36
Paldies!

Mais conteúdo relacionado

Mais procurados

Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Eirozonas ekonomika un monetārā politikaEirozonas ekonomika un monetārā politika
Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
 
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaEiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
 
Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...
Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...
Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...Finanšu ministrija
 
Par valsts atbalsta pieejamības nosacījumiem BO un SEZ pēc 30.06.2014
Par valsts atbalsta pieejamības nosacījumiem BO un SEZ pēc 30.06.2014Par valsts atbalsta pieejamības nosacījumiem BO un SEZ pēc 30.06.2014
Par valsts atbalsta pieejamības nosacījumiem BO un SEZ pēc 30.06.2014Finanšu ministrija
 
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaEiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
 
Nepieciešamība pēc atjaunīgajiem energoresursiem oglekļa mazietilpīgas attīst...
Nepieciešamība pēc atjaunīgajiem energoresursiem oglekļa mazietilpīgas attīst...Nepieciešamība pēc atjaunīgajiem energoresursiem oglekļa mazietilpīgas attīst...
Nepieciešamība pēc atjaunīgajiem energoresursiem oglekļa mazietilpīgas attīst...Elektrumlv
 
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
 
Valda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencē
Valda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencēValda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencē
Valda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencēMartins
 
Vieslekcija Ventspils augstskolā "Pārmaiņu vēji Eiropā"
Vieslekcija Ventspils augstskolā "Pārmaiņu vēji Eiropā"Vieslekcija Ventspils augstskolā "Pārmaiņu vēji Eiropā"
Vieslekcija Ventspils augstskolā "Pārmaiņu vēji Eiropā"Latvijas Banka
 
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonāEkonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonāLatvijas Banka
 
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.augustam
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.augustamKohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.augustam
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.augustamFinanšu ministrija
 
Vides organizācijas skatījums uz gāzes infrastruktūras attīstību un elektrifi...
Vides organizācijas skatījums uz gāzes infrastruktūras attīstību un elektrifi...Vides organizācijas skatījums uz gāzes infrastruktūras attīstību un elektrifi...
Vides organizācijas skatījums uz gāzes infrastruktūras attīstību un elektrifi...Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Eirozonas monetārās politikas atbilde uz pandēmiju
Eirozonas monetārās politikas atbilde uz pandēmijuEirozonas monetārās politikas atbilde uz pandēmiju
Eirozonas monetārās politikas atbilde uz pandēmijuLatvijas Banka
 
Klimata politikas aktualitātes Latvijā un Eiropā
Klimata politikas aktualitātes Latvijā un EiropāKlimata politikas aktualitātes Latvijā un Eiropā
Klimata politikas aktualitātes Latvijā un EiropāElektrumlv
 
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.oktobrim
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.oktobrimKohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.oktobrim
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.oktobrimFinanšu ministrija
 

Mais procurados (17)

Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Eirozonas ekonomika un monetārā politikaEirozonas ekonomika un monetārā politika
Eirozonas ekonomika un monetārā politika
 
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaEiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
 
Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...
Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...
Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...
 
Par valsts atbalsta pieejamības nosacījumiem BO un SEZ pēc 30.06.2014
Par valsts atbalsta pieejamības nosacījumiem BO un SEZ pēc 30.06.2014Par valsts atbalsta pieejamības nosacījumiem BO un SEZ pēc 30.06.2014
Par valsts atbalsta pieejamības nosacījumiem BO un SEZ pēc 30.06.2014
 
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaEiro zonas ekonomika un monetārā politika
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
 
Nepieciešamība pēc atjaunīgajiem energoresursiem oglekļa mazietilpīgas attīst...
Nepieciešamība pēc atjaunīgajiem energoresursiem oglekļa mazietilpīgas attīst...Nepieciešamība pēc atjaunīgajiem energoresursiem oglekļa mazietilpīgas attīst...
Nepieciešamība pēc atjaunīgajiem energoresursiem oglekļa mazietilpīgas attīst...
 
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politika
 
NEKP 2030 - pasākumi emisiju mazināšanai un piesaistei
NEKP 2030  - pasākumi emisiju mazināšanai un piesaisteiNEKP 2030  - pasākumi emisiju mazināšanai un piesaistei
NEKP 2030 - pasākumi emisiju mazināšanai un piesaistei
 
Valda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencē
Valda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencēValda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencē
Valda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencē
 
Vieslekcija Ventspils augstskolā "Pārmaiņu vēji Eiropā"
Vieslekcija Ventspils augstskolā "Pārmaiņu vēji Eiropā"Vieslekcija Ventspils augstskolā "Pārmaiņu vēji Eiropā"
Vieslekcija Ventspils augstskolā "Pārmaiņu vēji Eiropā"
 
Latvijas ieguvumi no ES budžeta
Latvijas ieguvumi no ES budžetaLatvijas ieguvumi no ES budžeta
Latvijas ieguvumi no ES budžeta
 
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonāEkonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
 
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.augustam
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.augustamKohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.augustam
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.augustam
 
Vides organizācijas skatījums uz gāzes infrastruktūras attīstību un elektrifi...
Vides organizācijas skatījums uz gāzes infrastruktūras attīstību un elektrifi...Vides organizācijas skatījums uz gāzes infrastruktūras attīstību un elektrifi...
Vides organizācijas skatījums uz gāzes infrastruktūras attīstību un elektrifi...
 
Eirozonas monetārās politikas atbilde uz pandēmiju
Eirozonas monetārās politikas atbilde uz pandēmijuEirozonas monetārās politikas atbilde uz pandēmiju
Eirozonas monetārās politikas atbilde uz pandēmiju
 
Klimata politikas aktualitātes Latvijā un Eiropā
Klimata politikas aktualitātes Latvijā un EiropāKlimata politikas aktualitātes Latvijā un Eiropā
Klimata politikas aktualitātes Latvijā un Eiropā
 
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.oktobrim
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.oktobrimKohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.oktobrim
Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progress līdz 2013.gada 31.oktobrim
 

Semelhante a Lauksaimnecības politika - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project

Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)ZalaBriviba
 
1106 sk-prezentacija-ka-aizstavet-intereses-es
1106 sk-prezentacija-ka-aizstavet-intereses-es1106 sk-prezentacija-ka-aizstavet-intereses-es
1106 sk-prezentacija-ka-aizstavet-intereses-esPeteris Vinkelis
 
Kā aizstavēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā
Kā aizstavēt Latvijas intereses Eiropas SavienībāKā aizstavēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā
Kā aizstavēt Latvijas intereses Eiropas SavienībāSandra Kalniete
 
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...Latvijas Banka
 
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvars
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvars
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLatvijas Banka
 
Valsts budžeta sagatavošanas process
Valsts budžeta sagatavošanas processValsts budžeta sagatavošanas process
Valsts budžeta sagatavošanas processFinanšu ministrija
 
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiEiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
 
Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?Latvijas Banka
 
Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas Bankas
Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas BankasAktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas Bankas
Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas BankasLatvijas Banka
 
Stabilitātes programma 2015 – 2018
Stabilitātes programma 2015 – 2018Stabilitātes programma 2015 – 2018
Stabilitātes programma 2015 – 2018Finanšu ministrija
 

Semelhante a Lauksaimnecības politika - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project (10)

Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)
 
1106 sk-prezentacija-ka-aizstavet-intereses-es
1106 sk-prezentacija-ka-aizstavet-intereses-es1106 sk-prezentacija-ka-aizstavet-intereses-es
1106 sk-prezentacija-ka-aizstavet-intereses-es
 
Kā aizstavēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā
Kā aizstavēt Latvijas intereses Eiropas SavienībāKā aizstavēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā
Kā aizstavēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā
 
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...
 
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvars
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvars
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvars
 
Valsts budžeta sagatavošanas process
Valsts budžeta sagatavošanas processValsts budžeta sagatavošanas process
Valsts budžeta sagatavošanas process
 
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiEiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
 
Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
 
Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas Bankas
Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas BankasAktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas Bankas
Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas Bankas
 
Stabilitātes programma 2015 – 2018
Stabilitātes programma 2015 – 2018Stabilitātes programma 2015 – 2018
Stabilitātes programma 2015 – 2018
 

Mais de SCDF-AN

Ilgtspēja - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Ilgtspēja - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectIlgtspēja - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Ilgtspēja - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Kooperācija - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Kooperācija - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectKooperācija - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Kooperācija - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Mārketings - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Mārketings - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectMārketings - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Mārketings - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Organizatoriskās prasmes - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Organizatoriskās prasmes - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectOrganizatoriskās prasmes - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Organizatoriskās prasmes - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectVadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project SCDF-AN
 
Ikdienas vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Ikdienas vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectIkdienas vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Ikdienas vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Finanšu dala Iepazīšanās ar saimniecības finanšu vadību - - Lauksaimniecības ...
Finanšu dala Iepazīšanās ar saimniecības finanšu vadību - - Lauksaimniecības ...Finanšu dala Iepazīšanās ar saimniecības finanšu vadību - - Lauksaimniecības ...
Finanšu dala Iepazīšanās ar saimniecības finanšu vadību - - Lauksaimniecības ...SCDF-AN
 
Finanšu pārskatu apskats - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadF...
Finanšu pārskatu apskats - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadF...Finanšu pārskatu apskats - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadF...
Finanšu pārskatu apskats - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadF...SCDF-AN
 
Uzņēmējdarbības riski saimniecībā - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati...
Uzņēmējdarbības riski saimniecībā - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati...Uzņēmējdarbības riski saimniecībā - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati...
Uzņēmējdarbības riski saimniecībā - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati...SCDF-AN
 
Tirgus - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadFarm Project
Tirgus - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadFarm ProjectTirgus - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadFarm Project
Tirgus - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Lēmumu pieņemšana - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadFarm Pro...
Lēmumu pieņemšana - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadFarm Pro...Lēmumu pieņemšana - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadFarm Pro...
Lēmumu pieņemšana - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadFarm Pro...SCDF-AN
 
Sostenibilidad - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Sostenibilidad - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectSostenibilidad - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Sostenibilidad - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Orígenes de las cooperativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Orígenes de las cooperativas  - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectOrígenes de las cooperativas  - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Orígenes de las cooperativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Marketing - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Marketing - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectMarketing - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Marketing - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Políticas Agrarias - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Políticas Agrarias - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectPolíticas Agrarias - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Políticas Agrarias - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Habilidades organizativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Habilidades organizativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectHabilidades organizativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Habilidades organizativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Liderazgo - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Liderazgo - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectLiderazgo - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Liderazgo - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Marcos legales - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Marcos legales - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectMarcos legales - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Marcos legales - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 
Gestión diaria - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Gestión diaria - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectGestión diaria - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Gestión diaria - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectSCDF-AN
 

Mais de SCDF-AN (20)

Ilgtspēja - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Ilgtspēja - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectIlgtspēja - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Ilgtspēja - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
 
Kooperācija - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Kooperācija - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectKooperācija - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Kooperācija - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
 
Mārketings - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Mārketings - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectMārketings - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Mārketings - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
 
Organizatoriskās prasmes - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Organizatoriskās prasmes - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectOrganizatoriskās prasmes - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Organizatoriskās prasmes - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
 
Vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectVadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
 
Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
 
Ikdienas vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Ikdienas vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm ProjectIkdienas vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra  - LeadFarm Project
Ikdienas vadība - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
 
Finanšu dala Iepazīšanās ar saimniecības finanšu vadību - - Lauksaimniecības ...
Finanšu dala Iepazīšanās ar saimniecības finanšu vadību - - Lauksaimniecības ...Finanšu dala Iepazīšanās ar saimniecības finanšu vadību - - Lauksaimniecības ...
Finanšu dala Iepazīšanās ar saimniecības finanšu vadību - - Lauksaimniecības ...
 
Finanšu pārskatu apskats - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadF...
Finanšu pārskatu apskats - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadF...Finanšu pārskatu apskats - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadF...
Finanšu pārskatu apskats - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadF...
 
Uzņēmējdarbības riski saimniecībā - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati...
Uzņēmējdarbības riski saimniecībā - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati...Uzņēmējdarbības riski saimniecībā - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati...
Uzņēmējdarbības riski saimniecībā - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati...
 
Tirgus - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadFarm Project
Tirgus - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadFarm ProjectTirgus - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadFarm Project
Tirgus - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadFarm Project
 
Lēmumu pieņemšana - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadFarm Pro...
Lēmumu pieņemšana - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadFarm Pro...Lēmumu pieņemšana - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati  - LeadFarm Pro...
Lēmumu pieņemšana - Lauksaimniecības Uzn̦ēmumu Vadības pamati - LeadFarm Pro...
 
Sostenibilidad - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Sostenibilidad - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectSostenibilidad - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Sostenibilidad - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
 
Orígenes de las cooperativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Orígenes de las cooperativas  - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectOrígenes de las cooperativas  - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Orígenes de las cooperativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
 
Marketing - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Marketing - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectMarketing - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Marketing - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
 
Políticas Agrarias - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Políticas Agrarias - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectPolíticas Agrarias - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Políticas Agrarias - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
 
Habilidades organizativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Habilidades organizativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectHabilidades organizativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Habilidades organizativas - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
 
Liderazgo - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Liderazgo - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectLiderazgo - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Liderazgo - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
 
Marcos legales - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Marcos legales - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectMarcos legales - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Marcos legales - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
 
Gestión diaria - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Gestión diaria - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm ProjectGestión diaria - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
Gestión diaria - Valores y cultura cooperativa - LeadFarm Project
 

Lauksaimnecības politika - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project

  • 2. Projekts Nr: 2017-1-IE01-KA202-025711 Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora uzskatus, un Komisija nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas izmantošanu. 2
  • 3. Šajā modulī: Lauksaimniecības politika • Lēmumu pieņemšana ES • Kopējā Lauksaimniecības politika (KLP) • Tirdzniecības politika & Brexit • Klimata izmaiņas un lauksaimniecība 3
  • 4. Mērķis: Uzdevumi: Šīs mācību sesijas noslēgumā jūs būsiet apguvuši: Mērķis & Uzdevumi • Lēmumu pieņemšana ES: Izpratīsiet galveno ES iestāžu pienākumus lauksaimniecības politikas formulēšanā Eiropas Savienībā • Kopējā Lauksaimniecības politika: Atsvaidzinātas zināšanas par KLP, tās attīstība kopš tās izveidošanas 1962. gadā līdz mūsdienām. • Tirdzniecības politika & Brexit: Novērtēsiet Brexit ietekmi un apzināsiet ar tirdzniecības nolīgumiem saistītās problēmas un riskus. • Klimata izmaiņas & Lauksaimniecība: Atpazīt politikas reakcijas klimata pārmaiņu un lauksaimniecības jomā.
  • 5. Lēmumu pieņemšanas process ES 5 Politiskais impulss Lēmumu Institucionālais pieņemšana trijstūris Ierosināšana un īstenošana Eiropas Savienības Padome (28 valstis) Eiropas Komisija (28 Komisāri) Eiropas Padome (Valstu vadītāji & Valdība + Komisijas Prezidents) Eiropas Parlaments (751 deputāts) Parastā un īpašā likumdošanas procedūra Ekonomikas un Sociālo Lietu Komiteja (353 dalībnieki) Reģionu Komiteja (353 dalībnieki)
  • 6. Eiropas Komisija 6 • 28 komisāri (tostarp 1 priekšsēdētājs, Jean-Claude Juncker un 7 priekšsēdētāja vietnieki) un 33 000 ierēdņi 33 ģenerāldirektorātos • Phil Hogan ir pašreizējais lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs 2014. – 2019 • Neatkarīga, koleģiāla un atbildīga • Ekskluzīvas iniciatīvas tiesības: ierosina / izstrādā tiesību aktus • ES tiesību aktu izpildītājs: uzrauga īstenošanu
  • 7. Likumdošanas instrumenti 7 Līgumi Saistošie noteikumi Nesaistošie dokumenti Likumdošanas akti Deleģētie akti Īstenošanas akti Noteikumi Direktīvas Lēmumi zaļie dokumenti, baltie dokumenti, komunikācijas, rīcības plāni, ziņojumi u.c.
  • 8. • Sastāv no specializētām padomēm, kurās piedalījās katras dalībvalsts valdības ministri (piemēram, lauksaimniecība un zivsaimniecība, vide, konkurētspēja). • Prioritātes nosaka prezidentvalsts, kas rotē starp dalībvalstīm ik pēc 6 mēnešiem (pašlaik Slovākija). Īrija bija pēdējais prezidents no 2013. gada janvāra līdz jūnijam. • Padome groza un pieņem tiesību aktus, un tai ir budžeta pilnvaras kopā ar Eiropas Parlamentu • Kvalificētais balsu vairākums: 55% dalībvalstu (16 no 28) + 65% ES iedzīvotāju ir vajadzīgi apstiprināšanai Eiropas Savienības Padome 8
  • 9. • Ministru Padome • COREPER (Dalībvalstu vēstnieks ES) • Specializētās Komitejas (piem. lauksaimniecībā) • Darba grupas (55 lauksaimniecības un zivsaimniecības apakšgrupas) Eiropas Savienības Padome 9
  • 10. Eiropas Parlaments 10 • 751 deputāts - 11 Īrijas deputāti, 7 politiskās grupas. Martin Schulz (DE / sociālists) ir priekšsēdētājs. • 22 Parlamentārās komitejas, tostarp Lauksaimniecības komiteja, kurā ir 45 locekļi - 3 Īrijas deputāti • Ietekme ir pieaugusi kopš Lisabonas līguma pieņemšanas • Pilnvaras: likumdošana un budžets kopā ar Padomi, kā arī izpildvaras uzraudzība - Komisijas apstiprinājums un cenzūras spēks. European Parliament, Strasbourg
  • 11. Kopējā Lauksaimniecības Politika (KLP) • KLP ir viena no Eiropas vecākajām valsts politikām • Romas līgums 1958. gadā izveidoja kopējo tirgu • KLP oficiāli tika apstiprināta 1962. gadā • Pārtikas drošība pēckara Eiropā bija liela problēma 11 Romas līgumu parakstīja Francija, Vācija (R), Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga Ireland joined the EEC in 1973, with Denmark and the UK
  • 12. Kopējā Lauksaimniecības Politika KLP mērķi: 1. Palielināt lauksaimniecības produktivitāti 2. Nodrošināt lauksaimniekiem pienācīgu dzīves līmeni 3. Stabilizēt tirgus 4. Nodrošināt piegāžu pieejamību 5. Nodrošināt saprātīgas cenas patērētājiem 12 Pirmais ES lauksaimniecības komisārs un Nīderlandes Lauksaimniecības ministrs
  • 13. Kopējā Lauksaimniecības Politika IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS) 13 Agrie gadi(1960-tie līdz 1980-tie) • Tirgus un cenu atbalsts • Produktivitātes uzlabojumi • Vairāk nekā ražošana • Izdevumi un budžeta spiediens • Starptautiskās berzes cēlonis • Rezultāti piegādes pārvaldības pasākumos - piemēram, piena kvotas tika ieviestas 1984. gadā
  • 14. Galvenais mērķis agrīnajā KLP bija tirgus pārvaldīšana, izmantojot: 1. Mērķa cenas noteikšana pienam 2. Valsts iejaukšanās un privātās uzglabāšanas atbalsts 3. Eksporta kompensācijas 4. Importa tarifi 5. Subsidētais patēriņš 6. Ražošanas kvotas KLP mērķis– stabilizēt tirgus 14
  • 15. Pieaugošais piena pārpalikums 15 Valsts intervences krājumu līmeņa paaugstināšana pirms kvotu ieviešanas
  • 16. Kopējā Lauksaimniecības Politika IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS) 16 KLP reforma(1992 to 2003) McSharry reforma1992 GATT Līgums 1994 Agenda 2000 & Decoupling in 2003
  • 17. Kopējā Lauksaimniecības Politika IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS) 17 KLP reforma (2003 to 2013) KLP Veselības pārbaude 2008 KLP reforma 2013 Ko tālāk???
  • 18. ES budžets (Daudzgadu finanšu shēma 2014 līdz 2020) 18 Galvenie fakti: • Kopējais budžets ir 960 mljrd. € • Lauksaimniecībai atvēlēti 373mljrd. € jeb 38.8% • Līgumu pārslēdz katrus 7 gadus • Gada budžets tiek apstiprināts šajā sistēmā • KLP budžets 2016.gadā bija 62mljrd.€
  • 19. Neto saņēmēji un ieguldītāji 19
  • 20. • Valsts intervence un palīdzība privātai uzglabāšanai • Vai tie ir piemēroti instrumenti, lai atbalstītu lauksaimniekus un kooperatīvus? ES drošības tīkla rīki 20
  • 21. ES budžets: no 2021 līdz 2027 • Kopējais KLP budžets ir EUR 365 miljardi; ieskaitot EUR 286 miljardi DP un EUR 78,8 miljardi RD (28,5%) • EUR 10 miljardi lauksaimniecības pārtikas pētniecībai un inovācijai • Atbilst KLP budžeta samazinājumam par 5% pašreizējās cenās • 12% samazinājums KLP budžetam (ņemot vērā inflāciju) • Samazinājums saistībā ar Brexit un jaunām prioritātēm • Kopā ar budžeta priekšlikumiem paziņoja par KLP reformas priekšlikumiem • Komisija cenšas panākt vienošanos ar ES Parlamentu un Padomi par budžetu un KLP reformu 2019. gadā ES budžets un KLP priekšlikumi 21
  • 22. • TKO regula nav mainīta • Jauns piegādes modelis ar valsts KLP stratēģisko plānu • Tiešie maksājumi • Maksājumu samazinājums virs EUR 60 000; nepārsniedz EUR 100 000. • Atbalsts pārdalīts mazākiem lauksaimniekiem • 2% no DP budžeta tiek piešķirti jaunākiem lauksaimniekiem. • “Patiesais lauksaimnieks”, lai saņemtu atbalstu. • Pastiprināta vides saikne • Savstarpējās atbilstības un zaļo tiešo maksājumu atņemšana, bet obligāti pasākumi • Brīvprātīgā „ekosistēma” 1. pīlārā • 30% lauku attīstības pasākumu, lai risinātu vidi un klimatu KLP likumdošanas priekšlikums 22
  • 23. • Tarifi • Piem. Parastie muitas tarifi; • Ne tarifu šķēršļi • piem. sanitārie un fitosanitārie (SPS) pasākumi, pirmsnosūtīšanas šķēršļi, izcelsmes noteikumi. Kādi ir tirdzniecības šķēršļi? 23
  • 24. • PTO izveidoja 1995. gadā kā GATT pēcteci • Dohas attīstības posms, kas tika uzsākts 2001. gadā • Taču līdz šim progress ir apstājies • Dzintara, zilās un zaļās kastes • Nesenais panākums - PTO 10. ministru konference Nairobi, Kenijā 2015. gadā • Nolīgums par eksporta subsīdiju pakāpenisku atcelšanu Pasaules Tirdzniecības organizācija – daudzpusēja sistēma 24
  • 26. Tirdzniecība ir Komisijas galvenā uzmanība • Komisija veic ietekmes novērtējumu • Pēc tam tā saņem Padomes pilnvaras risināt sarunas ar valstīm / reģioniem ārpus ES • Galīgo apstiprinājumu pieprasa Padome un Eiropas Parlaments • ES dalībvalstis nav vienojušās par saviem tirdzniecības nolīgumiem • Bet viņi vada savas tirdzniecības misijas visā pasaulē, lai palīdzētu veicināt to pārtikas nozares ES tirdzniecības politika - kā tā darbojas 26
  • 27. ES divpusējās tirdzniecības sarunas • ASV • Kanāda • Japāna • Australia • Jaunzēlande • Mercosur (Dienvidamerika) • Vjetnama • Taizeme • Turcija • Meksika • Filipīnas • Indonēzija 27 ES Kopīgā pētniecības centra ekonomiskais novērtējums ir identificējis gan iespējas, gan draudus
  • 28. Brexit - 50. pants Atgādinājums IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS) 2 • 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības. • 50. panta 2. punkts „Savienība apspriež un noslēdz nolīgumu ar šo valsti, nosakot kārtību, kādā tā tiek atsaukta, ņemot vērā tās turpmāko attiecību ar Savienību”. • 50. panta 3. punkts “Līgumi vairs netiek piemēroti attiecīgajai valstij no atsaukšanas nolīguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nav iespējams, divus gadus pēc paziņošanas… ja vien Eiropadome, vienojoties ar dalībvalsti vienprātīgi nolemj pagarināt šo laikposmu.
  • 29. “Izstāšanās līguma” projekts pašlaik nosaka: • Apvienotā Karaliste ievēros savu daļu no visām finanšu saistībām • ES pilsoņiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē pirms 2020. gada 31. decembra, būs pilnīgas pastāvīgās uzturēšanās tiesības un vīzas. • Atpakaļceļa iespēja: NI paliek muitas savienībā un kopējā regulējuma zonā, lai nodrošinātu virzību uz ziemeļiem – dienvidiem • „Status quo” pārejas periods būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, kad Apvienotajai Karalistei būs saistoši visi ES noteikumi. • Sarunu dalībnieki pašlaik diskutē par turpmākās ES un Apvienotās Karalistes attiecībām, ņemot vērā Apvienotās Karalistes politisko nestabilitāti. Brexit Pārrunas 29
  • 30. Klimata pārmaiņas& Lauksaimniecība IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS) 30 Globālā temperatūra kopš 1880: • Pierādījumi liecina, ka kopš 1880. gada globālā temperatūra ir palielinājusies par 0,85 grādiem.
  • 31. Klimata pārmaiņas & Lauksaimniecība IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS) 31 Kas izraisa globālo sasilšanu? •Lauksaimnieciskās darbības sarežģīto dabisko procesu dēļ rada SEG emisijas. •Metāns ir 25 reizes spēcīgāks kā SEG nekā oglekļa dioksīds, tas paliek atmosfērā 12,4 gadus. •Slāpekļa oksīds ir 298 reizes spēcīgāks kā SEG nekā oglekļa dioksīds, tas paliek atmosfērā 120 gadus. •SEG inventarizāciju aprēķina, pamatojoties uz darbības datiem (piemēram, liellopu skaitu vai mēslošanas līdzekļu pārdošanas apjomu) un emisijas faktoriem (emisijām, kas saistītas ar darbību).
  • 32. Klimata pārmaiņas & Lauksaimniecība IrishCo-operativeOrganisationSociety(ICOS) 32
  • 34. ES 2020 mērķi (emisiju kvotu tirdzniecības sistēma) 34
  • 35. Eiropas Padomes secinājumi 2014.gadā 35 Lauksaimniecības un klimata pārmaiņu nozīme : 2.14. būtu jāatzīst lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares vairāki mērķi, kuru potenciāls ir mazāks, kā arī vajadzība nodrošināt saskaņotību starp ES nodrošinātību ar pārtiku un klimata pārmaiņu mērķiem. Eiropadome aicina Komisiju izpētīt vislabākos līdzekļus, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanas intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrācijā, tostarp apmežojot mežus. Politika par to, kā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu mazināšanas sistēmā iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, tiks izveidota, tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam.
  • 36. ES 2030. gada mērķi (emisiju tirdzniecības sistēma) 36

Notas do Editor

  1. Commission Proposal: Published on the 2 May Proposed an increase budget overall of €1.135 trillion (expressed in 2018 current prices); increase in contributions to 1.11% of MS GNI; However Brexit + New Priorities = cut to CAP and to Cohesion Policy Budget of €378,920 for Natural Resources and the Environment: This includes the CAP budget of €365; and LIFE of €5.450 (up from €3.45)-would also support clean energy and energy efficiency programmes. a further €10 billion in Horizon Europe dedicated to research and innovation in food, agri and the bioeconomy (increase form current €3.851 billion) NOTE: ALL EXPRESSED IN CURRENT PRICES Current v 2018/Constant Prices Parliament/Farm Europe argue that to compare with current budget it is necessary to compare in constant prices (in this case 2018 prices, i.e. in real terms, excluding the effects of inflation). Around 13% increase in research Commissioner Oettinger had referred to a 5% cut to the CAP with a 4% cut to direct payments This proposal, if accepted by the Member States and the European Parliament, would reduce the CAP budget by 7,2% over the next 7 years and be a decrease of 11,2% in 2027. The impact on the direct payments to which the budget cut would be affected would be considerable, with a shortfall for farmers of 10% over the period, and about 15% in 2027. The agricultural budget would thus not only assume the full CAP-Brexit bill (18.9 billion). But, in addition, it would contribute 8.5 billion euros to the deployment by the European Union of other policies. In the end, the CAP would only represent 30.4% of the European budget. It is proposing a 16 billions euros cut in the 2nd pillar of the CAP over the period (constant EUR), meaning that the total losses for the CAP budget proposed reached -11,71% on average 2021-2027 (in annual terms, -16% in 2027) - with a 2% inflation rate. In other words, indeed -9,56% is missing in the budget for the first pillar on average 2021-2027 (meaning -15% in 2027) to maintain the current value of the direct payemnts and concerning the second pillar -21%.
  2. New delivery model w/ National CAP Strategic Plan: More Flexibility, Simplification & results orientation. CAP Strategic Plan will include: i. Intervention strategy with a description of the elements, including direct payments, rural development initiatives, sectoral programmes & elements which ensure simplification & reduced administrative burden ii. A financial plan, together with the governance & coordination structures and any additional national financing provided iii. An ex-ante evaluation iv. A Strategic Environmental Assessment (SEA) v. SWOT analysis vi. Indicative evaluation plan Direct Payment/Basic Income Support for Sustainability (BISS): Active- Genuine Farmer: TBD by MS- as well as Agricultural Activity; Agricultural Area; Eligible Hectares- no income to be given to “those whose agricultural activity forms only an insignificant part of their overall economic activities or whose principal business activity is not agricultural”. Mandatory Capping at €60 000 per beneficiary per year- adjusted according to salaries of workers declared by farmers & cost of regular, unpaid labour Funds saved by MS through capping would be allowed to be used for Pillar 2 initiatives (pillar flexibility). Obligatory redistributive payments (from bigger to smaller &/or medium-sized farms) Brussels will provide basic rules and Member states decide the rest- amount per hectare/maximum number of hectares per farmer; cannot exceed national average direct payment. Name: Complementary Redistribution Income Support for Sustainability (CRISS) Complementary Income Support for Young Farmers (CISYF) Article 42 : Top-up for “young farmers who are newly set up for the first time” Young Farmer Definition: 40 years of age or younger, who is “head of the holding” & had the appropriate training &/or skills Coupled Support May be up to 10% of national envelope; Further 3% coupling for protein crops   Environmental Measures: Cross compliance & green direct payments scrapped = all operations integrated Art 43, "Eco-Scheme": ‘Voluntary schemes for climate & the environment which go beyond mandatory standards e.g. for fertiliser, PPPs or other mandatory requirements.   Risk management tools (Pillar 2): Art 50: Support promotion of tools which help farmers manage production and market risks which are outside of their control Including contribution to premiums for insurance schemes/ admin costs for mutual funds up to max 70% Training, knowledge transfer initiatives & the inclusion in the farm advisory service on risk management and insurance tools (under rural development).
  3. Use Handout
  4. Food Harvest Base is the average production in 2007-09 Opportunities – Global demand for dairy remains positive (e.g. butter) Challenges – Brexit, CAP, Volatility, Labour & Environment.
  5. In March 2018, a draft “Withdrawal Agreement” was published detailing the progress of the negotiations so far. Many chapters are now considered agreed fully or in principle, with the following commitments made by both parties: Financial Contribution: UK has agreed to honour its share of all the financial commitments that has been identified, with an estimated net charge of €40bn-€60bn. This is reflected in the text of the deal, which although containing no exact number, states the UK’s commitment to paying into the EU budget up to 2020 and “contribute its share of the financing” for any EU liabilities over the decades to come. This will be paid, not in a lump sum, but on a phased basis, meeting the payments as they come up. Citizens’ Rights: EU citizens living in the UK before the end of the transition period, i.e. 31 December 2020, will be able to claim permanent UK residency status, which will leave their rights essentially unchanged. However there will be stricter limits on the possibility for their families to join them within the UK. These rights will be enshrined in UK law, and while the European Court of Justice will not have ultimate judicial oversight, its case law will be used to interpret the deal and UK courts will be able to refer cases to the ECJ for a period of eight years after the deal comes into force. Transition Period: A 21-month “status quo” transition period will be in place, from 29 March 2019 until the 31st December 2020. This will extend UK membership of the single market and customs union, meaning the UK will be bound by all EU rules and in turn will maintain all However as the UK will no longer be an EU member state it will lose its benefits and ability to trade under the 750 trade and market access arrangements the EU has with 168 countries worldwide. The agreement states that the EU will tell its trading partners to treat the UK as part of the EU, however it cannot guarantee that its trading partners will accept the arrangements. The UK can negotiate trade deals during the transition period, as long as they do not take effect until afterwards. There is no provision for extending the transition period should it be necessary and once the UK is outside the EU, it may not be legally possible to do so. Concerns remain over the length of this transition and whether either the EU or UK will be ready to implement new trading terms by the end of 2020, especially should new border infrastructure need to be built. Goods Placed on the Market: There are specific provisions relating to goods placed on the market or under contractual arrangements before 1 January 2020. These are very relevant, for example to live animals in transit. If a product is on the market (i.e. under a contract or in circulation) it will falls under the old single market rules. However if the product is in storage and has no contract, it falls under the new rules. However the issue of the Irish border remains unresolved: There is a commitment to preserving a number of fundamental aspects of the North-South Ireland relationship, including the Common Travel Area and the Good Friday Agreement. There is an agreement that North-South cooperation across all sectors must be maintained, that Peace and INTERREG funding for the border regions of Ireland will continue and that there will be no hard border on the island of Ireland. The UK intends to achieve this within the framework of the future EU-UK relationship. However, in the event a suitable alternative solution cannot be found, a “backstop” option has been agreed whereby Northern Ireland will remain in the EU’s customs territory for VAT and excise duty purposes and within a common regulatory area in order to ensure north-south.
  6. Each of the past three decades has been warmer than any preceding decade.
  7. Enteric Fermentation: Simply is the fermentation that takes place in the digestive systems of animals. The microbial fermentation that occurs in the rumen enables ruminant animals to break down course plant material. Methane is a by product from this fermentation process. Nitrous oxide: Due to nitrogen fertilizer use and emissions from animal slurries. Carbon sequestration. Additional, Verifiable, Measurable
  8. We live in a world where 1.9 billion people are obese or overweight. Further 815 million are chronically hungry and 2 billion suffer from hidden hunger.
  9. -These targets were set in 2008 with GDP the main criteria. Overall Non ETS target of 10% for the EU Non ETS includes agriculture, transport, residential, waste etc -Doesn’t acknowledge LULUCF.
  10. Multiple objectives of agriculture recognized. Its lower mitigation potential. Coherence between food security and climate change objectives. Sustainable intensification. Inclusion of LULUCF
  11. 4% flexibility from the ETS 5.6% credit from LULUCF