2. 10.
Lilija Makdonalda ir gatava spert soli pretim jaunai dzīvei - viņa ir
apprecējusies ar pievilcīgu vīrieti un sākusi strādāt cienījamā advokātu birojā.
Viņas pirmais klients ir notiesāts par savas mīļotās slepkavību. Lilijai ir
jāpierāda, ka šis vīrietis nav vainīgs. Gatavojoties skandalozajai tiesas prāvai,
sieviete pamazām saprot, cik trausla ir robeža starp patiesību un meliem: ne
tikai kriminālpasaulē, bet arī viņas privātajā dzīvē.
3. 9.
Jauns vīrietis mežā piesiets pie koka. Nelaimīgais ietu bojā aiz slāpēm un
bada, ja viņu nejauši neatrastu divi mīlnieki. Tajā pašā laikā smagi
piekauts viņa labākais draugs. Kurš un kāpēc tik nežēlīgi rīkojies?
Aizdomas krīt uz izjokoto donžuānu, kas ieķēries par sievieti pārģērbtajā
puisietī. Arnolda Auziņa romānā "Kā toreiz Virdžīnijā" patiesība ir daudz
skarbāka - divi brāļi pusaudžu gados zvērējuši atriebties vainīgajiem
māsas nāvē. Pagājis ilgāks laiks, viņi pārcēlušies uz dzīvi Anglijā, bet
tagad atbraukuši uz Latviju izpildīt savu norunu. Izmeklētājs nāk brāļiem
uz pēdām, tomēr nolemj krimināllietu neierosināt, jo nelieši sodu
pelnījuši, lai arī bez tiesas sprieduma.
4. 8.
Živernī – Kloda Monē iemīļotais ciemats. Pa dienu tūristi apmeklē mākslinieka
bijušo māju un dārzu, kurā gleznotas slavenās “Ūdensrozes”, bet vakarā, kad
apkaimi ieskauj tumsa, atklājas šī mierpilnā franču ciemata tumšā puse.
“Melnās ūdensrozes” – stāsts trīspadsmit dienu garumā – aizsākas ar vienu
slepkavību un beidzas ar vēl vienu. Žeroms Morvāls, vīrs, kura kaislība pret mākslu
ir tikpat spēcīga kā viņa kaisle pret sievietēm, atrasts miris dzidrajā upē, kas plūst
cauri dārziem. Viņa kabatā ielikta pastkarte ar Monē “Ūdensrozēm”, uz kuras
rakstīts:Vienpadsmit gadi. Apsveicu dzimšanas dienā!
Noslēpumā ir iesaistītas trīs sievietes – meitene ar gleznotājas talantu, pavedinoši
pievilcīga skolotāja un veca sieva ar pūces acīm, kura redz un zina visu, kas
ciematā notiek. Viņas glabā kādu noslēpumu. Bet ko viņas slēpj saistībā ar Morvāla
līķa atrašanu? Un kāds viņa nāvei sakars ar gleznu “Melnās ūdensrozes”, par kuru
tik daudz tiek runāts?
Šajā elegantajā kriminālromānā sajaucas pagātne un tagadne, bet jaunība un nāve
mērojas spēkiem ar laiku.
5. 7.
“Draudzība un mīlestība, manuprāt, ir skaistākais, kas pastāv uz pasaules. Tās liek
justies dzīvam, raudzīties uz pasauli caur saulainu un priecīgu prizmu,
iedvesmoties un noticēt, ka brīnumi pastāv, tie notiek ikkatru mirkli, ja vien pats
ļaujies un saskati.” (No Sintijas dienasgrāmatas)
Tās ir rindas no deviņpadsmitgadīgas latviešu meitenes Sintijas dienasgrāmatas,
kuru savā darbā ar ģimenes atļauju izmantojusi rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte.
Vairāku viņas grāmatu pamatā ir reālu cilvēku reāla dzīve – tas arī ir viens no
daudzajiem iemesliem, kādēļ lasītāji šos darbus iemīļojuši. Tie izceļas ar sirsnību,
iejūtību, dziļu iejušanos, pat līdzdalību attēloto cilvēku likteņos.
Sintijas skaistos nākotnes sapņus pārtrauc ļauna slimība. Rakstniece savā darbā,
pateicoties ierakstiem meitenes dienasgrāmatā, gan izseko slimības gaitai, gan arī
smalkjūtīgi un taktiski atspoguļo Sintijas ģimeni, viņas pirmo mīlestību, sapni par
mācībām Stradiņa Universitātē. Īpaši izcelta meitenes labestība, gaišums un ticība
pozitīvam iznākumam pat ļoti grūtos dzīves brīžos. Šī ticība iedvesmojusi
rakstnieci un, cerams, dos spēku arī lasītājiem.
6. 6.
Nelielā Skandināvijas ziemeļu pilsētiņā Kautokeino Ziemeļbriežu policijas
virsniekiem Ninai Nansenai un Klemetam Nango jāizmeklē vairāki
noziegumi - vispirms no kultūras centra tiek nozagtas rituālās lapzemiešu
šamaņu bungas. Drīz pēc tam tiek atrasts noslepkavots viens no vietējiem
ziemeļbriežu audzētājiem. Abi izmeklētāji ir pārliecināti, ka noziegumi ir
saistīti, taču vietējos iedzīvotājus nesajūsmina policistu jaukšanās gadu
desmitiem ilgās tradīcijās un lietu kārtībā. Ziemeļu pasaulē taisnā tiesa tiek
īstenota citiem paņēmieniem. Vai Klemetam un Ninai izdosies noskaidrot,
kāpēc 1939. gadā šamaņu bungas nonāca franču ceļotāja un pētnieka Emīla
Pola Viktora rokās un kādus noslēpumus spēj pavēstīt to zīmējumi? Vai viņi
sapratīs, kas saista ziemeļbriežu audzētāja slepkavību ar rūpīgi glabātiem
vietējo noslēpumiem? Un kāda gan saistība ar to visu francūzim, kurš šķiet
tik neiederīgs Kautokeino iedzīvotāju vidū, tomēr lieliski pārzina vietējo
ģeoloģiju? Olivjē Triks ir franču rakstnieks, žurnālists un TV producents.
Rakstniekam ir arī cieša saikne ar Latviju, jo viņš ir laikraksta “Le Monde”
korespondents ziemeļu un Baltijas valstī.
7. 5. "Par mīlestību, attiecībām un seksu raksta gandrīz visi. Vai varat iedomāties kādu
no glancētajiem “dzīves stila” žurnāliem, kas uzdrīkstētos šīs tēmas ignorēt?
Šķiet, ka visam sen jābūt skaidram. Un tomēr – varbūt tieši tāpēc šajā jomā valda
ļoti liela neizpratne, daudz muļķību un pārpratumu. Kas ir mūsu attiecības? Ko
tās īsti nozīmē? Ko tās varētu nozīmēt? Tie šķiet muļķīgi jautājumi pirmajā dzīves
daļā, jo tad mums viss šķiet pilnīgi skaidrs. Taču tad, kad esam izgājuši cauri
vairākiem pieredzes lokiem, krituši, sasitušies un varbūt nedaudz
pamodušies dzīves sarežģītībai vai... vienkāršībai, tā vairs nedomājam.
Gadu gaitā esmu sapratis, ka attiecības ir daudz plašāks un sarežģītāks esības
apgabals, nekā gribētos teologiem, psihologiem, biologiem un pašiem attiecību
partneriem.
Lai godīgi un jēgpilni risinātu attiecību jautājumus, mūsdienās nepieciešama
iekļaujoša, integrāla pieeja. Mēs – dažādu jomu labāki vai sliktāki profesionāļi −
varam ietiepīgi palikt tikai pie savām pieejām, taču tad var gadīties, ka mūsu
padomi drīz vairs nevienam nebūs vajadzīgi. Un nevis tāpēc, ka cilvēki būtu
kļuvuši stulbi un aprobežoti, bet tāpēc, ka viņi nereti jūt – mūsu ieskati ir
vienpusīgi, tajos nav iekļauti visi aspekti, līdz ar to tie traucē saredzēt kopīgo
dzīves bildi. Ja sniedzam labi gribētas, bet vienpusīgas atbildes, tām parasti ir
blaknes, kuras vienā jomā palīdz, taču vienlaikus kādā citā jomā var situāciju vēl
vairāk sarežģīt." Juris Rubenis
8. 4.
“Ēnu māsa” ir trešā grāmata ciklā “Septiņas māsas”, kura pamatā ir teiksmas par
Septiņu Māsu zvaigznāju.
Zvaigznīte d’Aplijēza pēc mīļotā tēva – noslēpumainā miljardiera Pā Solta, kā viņu
dēvēja adoptētās meitas, – negaidītās nāves nonākusi dzīves krustcelēs. Katrai no
meitām Pā Solts ir atstājis norādes par viņu patieso izcelsmi. Zvaigznīte,
noslēgtākā un klusākā no māsām, ilgi nespēj saraut ciešo saikni ar māsu Sesi.
Tomēr, sakopojusi spēkus un drosmi, arī Zvaigznīte nolemj sekot tēva atstātajam
pavedienam, tas viņu aizved uz grāmatu veikalu, un sākas pavisam nezināmas
pasaules iepazīšana...
Pirms simts gadiem jaunā Flora Maknikola ir samierinājusies ar domu, ka nekad
neapprecēsies. Viņa jūtas laimīga savā ģimenes mājā pie gleznainā Estveita ezera,
līdz negaidīts dzīves pavērsiens aizved viņu uz Londonu pie Alises Kepelas – ļoti
ietekmīgas tālaika augstākās sabiedrības dāmas. Drīz vien Flora attopas ierauta
neticamos un kaisles piesātinātos notikumos sev nezināmā pasaulē, kurā valdošie
likumi viņai ir galīgi sveši...
Uzzinot par Floras piedzīvoto, arī Zvaigznīte beidzot uzdrīkstas iznākt no māsas
ēnas un dodas pretī jaunai dzīvei un, iespējams, arī mīlestībai...
9. 3.
Viens slepkava.
Divas lielas problēmas.
Ūlavs vada vientuļu dzīvi, strādājot par pasūtījuma slepkavu.
Kad pelni iztiku, nogalinot cilvēkus, ir diezgan grūti nodibināt ar kādu tuvas
attiecības.
Tomēr beidzot viņš ir saticis savu sapņu sievieti.
Bet nu ir radušās divas problēmas.
Viņa ir bosa sieva...
Un Ūlavs ir nolīgts, lai viņu nogalinātu.
10. 2.
Mīlēt vai nemīlēt? Ar netīkamu cilvēku salaulātajai Sārumu saimniecei Annai
smuko būves strādnieku Mārci, kurš iekritis sirdī uz palikšanu? Un
godprātīgajam Mārcim – mazo muižas jaunkundzi Elizabeti, kura nespēj
noslēpt savas jūtas? Un Gatartas baronam Augustam fon Hagemeisteram –
kādu no savām iekārotajām zemnieku meitām? Piedot vai nepiedot?
Gatartas muižkundzei sava laulātā drauga neuzticību. Augustam – to, ka vēsi
atturīgajai sievai ilgi dzimst tikai meitenes? Nelaimīgajai Hagemeisteru
meitiņai Elizabetei vecāku vienaldzību. Savukārt Sārumu Annai atbilde par
piedošanu jāmeklē gadiem, jo viņas lielākās nelaimes vaininieks, izrādās,
dzīvo turpat līdzās un spēlē lielu lomu viņas ģimenē. Atklāt noslēpumu vai
paņemt to līdzi kapā? Par laimi, pagātne nav kaps. Romāna galvenie
notikumi risinās 19. gadsimta sākumā Cēsu pusē – Priekuļos, Drustos un
Gatartā. Noslēpumu romānā "Dieva riekšavā", kas ne velti nosaukts par
nojausmu stāstu, netrūkst, un lielāko daļu no tiem uzzinās arī lasītājs.
11. 1.
L. Kotas romāns ļauj ielūkoties Latvijas ļaužu dzīvē pirms trim gadu
desmitiem, kad arvien lielākās saimnieciskās grūtībās nonākusī padomju
valsts vara pēkšņi kļuva labvēlīga cilvēciskai vēlmei dzīvot pārticīgāk un
izsludināja perestroiku. Rakstniece šo laiku izvelk no cilvēku atmiņām,
izmantojot visus savus iemīļotos žanrus – burlesku un absurda trilleri,
farsu un sakāpinātu reālismu –, lai secinātu: pēc tā, ko esam pārdzīvojuši,
izejot caur padomju stroju, gan jau izturēsim arī 21. gadsimta sagādātos
pārbaudījumus. Padomju laika filmu stilistikas berze ar L. Kotas košo
pieredzi un sulīgo personisko rokrakstu rāda to karnevālisko materiālu, no
kura nācās tapināt nākamo Latvijas neatkarību. - Teksts latviešu valodā,
pēcvārds angļu valodā.
