1. Skābais lietus
Skābais lietus — jebkurš nokrišņu veids, kurš ir piesārņots ar skābajiem
oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.
Dažādu skābo oksīdu (N0, N02, SO2, SO3) nokļūšanu palielinātos daudzumos
atmosfērā nosaka to, ka atmosfēras nokrišņu pH var pazemināties, kā arī atmosfēras
nokrišņu sastāvs var ievērojami mainīties. Šādiem nokrišņiem nonākot uz Zemes, var
tikt ietekmēti ūdeņi, kā arī augsne. Tīra ūdens pH ir ~ 5.7. To nosaka atmosfēras
ogļskābās gāzes izšķīšana un vājas skābes - ogļskābes veidošanās. Jūras sāļu aerosolu
ietekmes rezultātā, kā arī atmosfērā nokļūstot augsnes erozijas rezultātā veidotiem
aerosoliem, atmosfēras nokrišņu pH var pieaugt, sasniedzot pat vērtības līdz pH 8.
Industriālā piesārņojuma rezultātā tipiski var veidoties skābie nokrišņi, kuru pH ir
zem 5.6. Var uzskatīt, ka nokrišņu paskābināšanās ir problēma, kura kļuva aktuāla
tikai pēc II Pasaules kara.
Neatkarīgi no tā, kur lietus nolīst - pār mežu, ezeru vai lauku, augsni un ūdeni
tas pakāpeniski padara skābāku. Ja vide kļūst stipri skāba, tad tas var kaitēt kokiem,
zivīm, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem.
Ir būtiski, cik daudz sērskābes un slāpekļskābes ir skābajā lietū. Jo vairāk gāzu
ir gaisā, jo skābāks ir lietus. Lietus skābumu nosaka pēc vairākiem rādītājiem:
Pirmais: cik daudz sēra oksīda un slāpekļa oksīdu paceļas gaisā no skursteņiem ogļu
un naftas sadedzināšanas rezultātā.
Otrais: cik ilgi šīs gāzes saglabājas gaisā un kādā mērā tās reaģē ar gaisa mitrumu.
Ja gāzes atrodas gaisā vairākas dienas, un vējš tās nav izkliedējis vai ilgi nav
bijis lietus, tad tās radīs daudz vairāk skābju. Ja tomēr ir nedaudz nolijis lietus, tad
daļa skābju jau ir aizskalojusies projām, un atlikušais lietus vairs nav tik skābs.
Kad skābie lieti nonāk uz augu lapām un iekļūst audos, augu valstī tiek
traucēta hlorofila veidošanās. Lapas var sākt dzeltēt, un jutīgāko augu lapas var aiziet
bojā.
Augi, kuri nav nodrošināti ar nepieciešamo kalcija devu, ir jutīgāki pret sēņu
izraisītajām slimībām, jo kalcija deficīts izsauc pārmaiņas šūnu sieniņās, līdz ar to
sēņu fermentu izplatība ir atvieglota, jo šūnu membrānas kļūst caurlaidīgākas.
Tādējādi skābais lietus ietekmē sēņu slimību izplatību kultūraugu sējumos.
Dažādas augu sugas ir ar atšķirīgu jutību pret piesārņojošām vielām. Tā pret
piesārņojumu ar sēra dioksīdu īpaši jūtīga ir lucerna, kvieši, īves, priedes. Pret

2. piesārņojumu ar fluora savienojumiem jūtīgas ir aprikozes, gladiolas, persiki utt.
Konkrēto gaisu piesārņojošo vielu iedarbība izsauc dažādām augu sugām atšķirīgus
simptomus. Arī augsnes paskābināšanās rada ražas samazinājumu un papildus
izdevumus tās kaļķošanai.
Īpaši nelabvēlīgi skābais lietus ietekmē skuju kokus. Tas tāpēc, ka skuju koki
ar vienām un tām pašām skujām dzīvo sešus – astoņus gadus, un tās šajā laikā bojājas
arvien vairāk. Slima koka skujas sāk nodzeltēt un nobirst. Koka galotne kļūst arvien
retāka, kas liecina par to, ka koks ir pakļauts gaisa piesārņojumam vai skābā lietus
ietekmei.35% no Vācijas mežiem ir skābo lietu bojāti.
Mūsdienās ļoti aktuāla ir kļuvusi ūdenstilpju paskābināšanās, kuru izsauc
atmosfēras nokrišņu pH izmaiņas.
Ūdenskrātuvēs intensīvākā skābo ūdeņu pieplūdes periodā (rudenī, bet it īpaši
pavasarī, sniega kušanas laikā) iespējama strauja pH pazemināšanās. Šos procesus
kaut kādā mērā spēj kompensēt tikai bāzisko iežu pastiprināta šķīšana.
Pat īslaicīga ūdeņu pH pazemināšanās rada nopietnas ekoloģiskas sekas –
notiek negatīva ietekme uz bentosa organismiem, zivju ikriem un citiem ūdens
organismiem jau to attīstības sākumstadijā.
Ņemot vērā piesārņojuma apjomus mūsdienās, ir izpētīta piesārņojošo vielu
iedarbība arī uz neorganiskajiem materiāliem. Dzelzs, čuguna un tērauda korozija
norit paralēli ar dažādiem elektroķīmiskiem procesiem, kurus iniciē pašos metāla
izstrādājumos esošie piemaisījumi, kā arī uz metāla virsmas nokļuvušās aerosolu un
putekļu daļiņas. Galvenā loma šo procesu norisē ir SO2 oksidēšanas rezultātā
izveidotajai sērskābei un sulfātiem.
Krāsainiem metāliem gaisa piesārņojumā ar sēra dioksīdu rodas tieša virsmas
slāņa korozija. Skābā lietus ietekmē bojājas pat stikls.
Atmosfēras nokrišņu paskābināšanās tieši ietekmē arī dažādus celtniecībā
izmantotos materiālus, bet vispirms tādus, kas satur karbonātus. Kaļķakmeni saturoši
materiāli skābā vidē šķīst (sadēd).
Īpaši katastrofāla gaisa piesārņojuma ietekme ir uz arhitektūras pieminekļiem.
Kā tipiskus piemērus skābo lietu postam var minēt Akropoli Atēnās un Ķelnes
katedrāli Vācijā.
Itālijā, Francijā un Vācijā ir veikti plaši un dārgi pasākumi, lai aizsargātu brīvā
dabā izvietotos pieminekļus no atmosfēras piesārņojuma postošās iedarbības.

3. Piesārņojuma novēršanas pasākumi.
Latvijā veic gaisa piesārņojuma monitoringu un piesārņojuma novēršanas
pasākumus, samazinot galveno gaisu piesārņojošo vielu (SO2 , NOx, CO, gaistošie
organiskie savienojumi, smagie metāli) izmešus.