Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti. Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā: • Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni; • Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana; • Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa

1. 1
Kas tā par spēju – konkurētspēja?
Daina Paula, Makroekonomikas
analīzes daļas galvenā
ekonomiste
2016. gada 9. decembrī

2. MANA VIZĪTKARTE
• Nāku no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti,
maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.
• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..
• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību
• Tā sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas
Centrālās bankas padomē, ..
• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos
• Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un
makroekonomiskā stabilitāte Latvijā

3. Saturs
• Tautsaimniecības konkurētspējas definēšanas iespējas;
• Dzīves kvalitāte un mērķi (1.uzdevums);
• Labklājības un dzīves kvalitātes izmērīšanas iespējas;
• Tautsaimniecības konkurētspējas atsevišķi aspekti: kā tie mērāmi un kādu
priekšstatu sniedz:
– resursi un to izmantošana;
– eksporta konkurētspējas novērtēšanas aspekti;
• Neliels grupu darbs (2. uzdevums);
• Kopsavilkums;
• Informācija par zinātniski pētniecisko darbu konkursu

4. Tautsaimniecības konkurētspējas definēšanas iespējas

5. Kā var definēt konkurētspēju?
Pasaules ekonomikas forums: “Konkurētspēja ir institūciju, politiku un faktoru
kopums, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī. Produktivitātes līmenis
savukārt nosaka labklājības līmeni, ko tautsaimniecība var iegūt”
WEF http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2014-2015;
OECD https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399 ;
IMF pētījumi, piemēram:
https://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2007/wp07201.pdf
ECB Competitiveness Research Network:
http://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/scpops/ecbop163.en.pdf
IMD http://www.imd.org/wcc/;
http://www.imd.org/wcc/research-methodology/;
http://www.imd.org/uupload/imd.website/wcc/scoreboard.pdf;
U.C.…

6. Bet kas tad ir labklājība? Un dzīves kvalitāte?

7. .
Dzīves kvalitāte un vērtības (1.uzdevums)…

8. Labklājības un dzīves kvalitātes izmērīšanas iespējas

9. Gan materiālās labklājības, gan individuālās dzīves kvalitātes
uztvere ir ļoti dažāda

10. Bieži par labklājības mērauklu izvēlas kādu no IKP rādītājiem,
piemēram, IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes
IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, % no ES 28 valstu vidējā līmeņa
0
10
20
30
40
50
60
70
80
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Igaunija Latvija Lietuva
Avots: Eurostat

11. IKP kā labklājības raksturotājam ir priekšrocības un trūkumi
• IKP saglabā popularitāti ērtās lietojamības dēļ: tas ir naudas izteiksmē
absolūtos skaitļos izsakāms rādītājs, kas raksturo tautsaimniecības lielumu un
sniedz priekšstatu par dažādu citu rādītāju, piemēram, potenciāli iekasējamo
nodokļu, valdības parāda vai tirdzniecības bilances attiecību pret
tautsaimniecības lielumu;
• Taču IKP neparāda to, cik vienmērīgi ienākumi ir sadalīti sabiedrībā, kā arī
dažādu sociālo procesu un vides ietekmi uz to, cik apmierināts ar dzīvi jūtas
iedzīvotājs;

12. Tāpēc tiek veidoti alternatīvi tautsaimniecības izaugsmes, materiālās
labklājības un sabiedrības attīstības rādītāji, piemēram:
• Ekonomiskās labklājības rādītājs (Measure of economic
welfare, Nordhaus, Tobin);
• Ilgtspējīgas ekonomiskās labklājības indekss (Index of
sustainable economic welfare; Daly, Cobb);
• Ilgtspējīgas attīstības kopprodukts (Gross sustainable
development product);
• Īstā progresa indekss (Genuine progress index),
• Tautas attīstības indekss (HDI),
• Sociālā progresa indekss,
• Laimes indekss u.c..

13. Turīgāko valstu TOP 10 nav vienlaikus valstis ar vienlīdzīgāko
ienākumu sadalījumu sabiedrībā (izmantojot Gini koeficientu)
IKP uz 1 iedzīvotāju faktiskajās cenās
(SVF), 2015, 185 valstis
IKP uz 1 iedzīvotāju faktiskajās cenās
(PB), 2015, 183 valstis
Katara Katara
Luksemburga Luksemburga
Singapūra Singapūra
Bruneja Kuveita
Kuveita Bruneja
Norvēģija AAE
AAE Norvēģija
Īrija Šveice
Sanmarīno ASV
Šveice Īrija
Gini koeficients
Katara (41.1, 2007, PB)
Singapūra (46.4, 2014, CIA)
Luksemburga (30.4, 2013, CIA)
Norvēģija (26.8, 2010, CIA;
25.9, 2012, PB)
ASV (45, 2007, CIA; 41.1, 2013,
PB)

14. Tāpat šīs turīgākās valstis retāk parādās apmierinātības ar dzīvi
augstākajos novērtējumos (iekavās vieta rangā)
World Happiness report
(ANO), 2016, 157 valstis
Social progress index
(Social progress imperative), 2016, 171 valstis
Šveice (2) Šveice (5)
Norvēģija (4) Norvēģija (7)
ASV (13) Īrija (12)
Īrija (19) ASV (19)
Luksemburga (20) … Latvija (36)
Singapūra (22) AAE (39)
AAE (28) Kuveita (45)
Katara (36)
Kuveita (41)
…Latvija(68)

15. 15
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, izmantojot "Kantrila
kāpņu" metodoloģiju un mēģinot to izskaidrot ar dažādiem
ietekmējošajiem rādītājiem
0 1 2 3 4 5 6 7 8
Dānija (1.)
Lietuva (60.)
Latvija (68.)
Igaunija (72.)
IKP/iedzīvotāju Sociālā palīdzība Veselīgais dzīves ilgums
Izvēles brīvība Devīgums Korupcijas uztvere
Dystopia (2.33) + residual
Avots: http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf

16. Sociālā progresa indeksa uzbūve
http://www.socialprogressimperative.org/global-index/#data_table/countries/spi/dim1,dim2,dim3
http://www.socialprogressimperative.org/wp-content/uploads/2016/07/SPI-2016-Methodological-Report.pdf
Sociālā progresa indekss
Cilvēku pamatvajadzības Labklājības
pamatnosacījumi
Iespējas
Uzturs un pamata veselības
aprūpe
Pamatizglītības pieejamība Personas tiesības
ūdens un sanitārie apstākļi Informācija un komunikāciju
pieejamība
Personas brīvība un izvēles
iespējas
Pajumte Veselības aprūpe un
personiskā aprūpe
Tolerance un iekļaušana
Personas drošība Vides kvalitāte Augstākās izglītības pieejamība

17. Tomēr minētās turīgās valstis sastopamas augstās pozīcijās
konkurētspējas indeksos
Globālais konkurētspējas pārskats, Pasaules
ekonomikas forums (WEF), 2016, 138 valstis
Vadības attīstības institūta (IMD) konkurētspējas
pārskats, 2016, 61 valsts
Šveice (1) Šveice (2)
Singapūra (2) ASV (3)
ASV (3) Singapūra (4)
Norvēģija (11) Īrija (7)
AAE (16) Norvēģija (9)
Katara (18) Katara (13)
Luksemburga (20) AAE (15)
Īrija (23)
Kuveita (38) … Latvija (37; + 6 pozīcijas pret 2015)
…Latvija(49; -5 pozīcijas pret 2015)

18. Tautsaimniecības konkurētspējas atsevišķi aspekti: kā
tie mērāmi un kādu priekšstatu tie sniedz?

19. Resursi un to prasmīga izmantošana

20. Neatkarīgi no tā, cik resursu ir kāda rīcībā,
ja nav zināms, kā tie lietojami, to vienmēr šķitīs par maz

21. Iedzīvotāju resursi

22. Pēc pievienošanās ES darbaspēka pārvietošanās kļuva vienkāršāka; LV tā
veicina emigrāciju; EE turīgā valsts ir tuvu, var strādāt, nepārceļoties, turīgās
valsts iedzīvotāji brauc iepirkties uz saņemt pakalpojumus
22
65
70
75
80
85
90
95
100
105
1995 2000 2004 2015 2030 2050
Latvija Igaunija
1.4 milj.
2.5 milj.
1.1 milj.
1.7 milj.
Avots: OECD; PIXABAY
Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)
Avots: OECD; PIXABAY

23. Migrācija varētu būt viens no iemesliem, kurš pastiprinājis negatīvo
dabisko pieaugumu, jo bieži emigrē fertilā vecuma iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita pārmaiņas, % no kopējā
iedzīvotāju skaita Igaunijā
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014
Migrācijas saldo Dabiskais pieaugums
Pavisam
Iedzīvotāju skaita pārmaiņas, % no kopējā
iedzīvotāju skaita Latvijā
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014
Migrācijas saldo Dabiskais pieaugums
Pavisam 23
Avoti: Statistics Estonia, Latvijas Statistika

24. Dabas resursi: enerģija

25. Dabas resursi: energoatkarība Igaunijā ir zemāka
degslānekļa ieguves dēļ
25
Avots: Eurostat; Enefit, Pixabay
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Igaunija Latvija
Importētās enerģijas daļa kopējā enerģijas patēriņā, %

26. Energointensitāte uzskatāmi nošķir t.s. vecās un jaunās ES dalībvalstis
atbilstoši produktivitātei; svarīgs arī izmantotās enerģijas veids
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
BG
EE
CZ
RO
PL
LK
HU
LV
LT
HR
FI
SI
BE
EL
PT
CY
SE
ES28
FR
NL
MT
EA
DE
ES
AT
IT
UK
LU
IE
DK
ES valstu tautsaimniecības energointensitāte 2014. gadā, patērētā enerģija naftas ekvivalenta
tonnās / 1000 EUR pievienotās vērtības
Avots: Eurostat

27. Attiecības ar kaimiņiem un citām valstīm

28. Atvērtība: EE galvenie tirdzniecības partneri jau kopš 90. gadiem –
skandināvijas valstis; LV – 90.gados DE un UK, šobrīd – Baltija un RU
Latvijas eksporta partnervalstu struktūra, % Igaunijas eksporta partnervalstu struktūra, %
28
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1993
1995
1997
1999
2001
2003
2005
2007
2009
2011
2013
2015
Zviedrija Somija Latvija Pārējās
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1993
1995
1997
1999
2001
2003
2005
2007
2009
2011
2013
2015
Lietuva Igaunija Krievija Vācija Polija Lielbritānija
Avots: CSP, Statistics Estonia

29. Atvērtība: tirdzniecība ar rietumu partneriem 90. gados un jaunās
tūkstošgades sākumā – EE mašīnas un iekārtas, kamēr LV pārsvarā
koksne; tehnoloģiju pārneses potenciāls neveidojas
29
1993 1996 1999 2002 2005
Igaunija
Somija metāli (23.0%) mašīnas (30.0%) mašīnas (35.8%) mašīnas (43.9%) mašīnas (54.4%)
Zviedrija
tekstils (22.2%);
koks (21.2%)
mašīnas (25.5%);
koks (24.5%) mašīnas (46.2%) mašīnas (30.8%) mašīnas (36.2%)
Latvija
Vācija tekstils (20.9%) koks (29.9%) koks (37.2%) metāli (30.8%) koks (23.2%)
Lielbritānija koks (59.2%) koks (92.0%) koks (90.2%) koks (80.2%) koks (71.6%)
Avots: CSB, Statistics Estonia

30. Eksporta konkurētspējas aspekti

31. Cenu un izmaksu konkurētspēja

32. Izmaksu konkurētspēja: relatīvo vienības darbaspēka izmaksu kāpums
neatspoguļojas ar SPCI deflētā reālā efektīvā kursa pieaugumā
90
100
110
120
130
140
150
160
170
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
37 valstis, deflēts ar
preču un pakalpojumu
eksporta deflatoru
37 valstis, deflēts ar VDI
tautsaimniecībā kopumā
37 valstis, deflēts ar SPCI
37 valstis, deflēts ar IKP
deflatoru
42 valstis, deflēts ar SPCI
Avots: Eiropas Komisija
Reālā efektīvā kursa indekss, 2005 = 100%

33. Tirgus daļu analīze

34. Latvijas preču eksporta daļa pasaules importā augusi arī periodos ar
nelabvēlīgu relatīvo cenu dinamiku
Latvijas preču eksporta daļa pasaules importā (2000= 100%)
Avots: PTO, LB aprēķini; * - īstermiņa statistikas dati
100
150
200
250
300

35. Šobrīd Latvijas eksporta tirgus daļa tuvākajās kaimiņvalstīs aug
pieticīgāk vai sarūk; straujāk aug valstīs ar augstāku ienākumu līmeni
Latvijas preču eksporta daļa atsevišķu tirdzniecības partnervalstu importā (2005= 100%)
80
100
120
140
160
180
200
2010 2011 2012 2013 2014 2015 Jan-Aug 2016
Pasaulē
EE
LT
PL
GB
SE
DK
DE
Avots: PTO, Eurostat, MPP aprēķini

36. -15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016Aug
Nesadalītais
efekts
Tirgus efekts
Produkta efekts
Konkurētspējas
efekts
Kopējais
pieaugums
Latvijas preču eksporta ES importā daļas pārmaiņas, % un atsevišķu faktoru devums tajās, pp (12
mēnešu vidējais kāpums 2016. gada augustā)
Pastāvīgās tirgus daļas analīze (CMSA): Latvijas eksporta ES valstīs
tirgus daļa aug vāji, taču uz konkurētspējas efekta rēķina
Avots: Eurostat, LB aprēķins; metode E. Skriner "Competitiveness and Specialisationof the Austrian Export Sector -A Constant-
Market-Shares Analysis" http://www.fiw.ac.at/fileadmin/Documents/Publikationen/Working_Paper/N_032-skrinerII.pdf;

37. Tirdzniecības diversifikācijas analīze

38. Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības
diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi
0.05
0.10
0.15
0.20
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Latvijas HHI, preces (22 preču grupas) Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2014. gadā + pārējās)
Avots: CSP, MPP aprēķini
HHI Latvijai, izmantojot plašas preču grupas un galvenās tirdzniecības

39. HHI līmeni ietekmē neliels preču vai valstu grupu skaits
0.20
0.25
0.30
0.35
0.40
0.45
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
HHI LV
HHI EE
HHI LT
Avots: Eurostat; CSP; MPP aprēķini
HHI Baltijas valstīm, izmantojot tirdzniecības partneru dalījumu 11 grupās pēc dažādām to īpašībām

40. Augstu tehnoloģiju eksporta īpatsvars: cik tas ir
informatīvs?

41. Augstu tehnoloģiju preču īpatsvars eksportā: tas var nozīmēt gan
ārvalstu kapitāla klātbūtni, gan ietvert reeksportu u.tml.
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
ES 28
Vācija
Igaunija
Latvija
Lietuva
Somija
Zviedrija
Malta (labā ass)
Avots: Eurostat
Augstu tehnoloģiju preču īpatsvars eksportā, %

42. 2. uzdevums (darbs grupās)...

43. Kopsavilkums
• Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams rādītājs;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu valstu
loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja aprēķina metodi lieto;
• Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās balstās uz t.s.
“izaugsmes ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim); uzsver
zināšanu lomu, tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un
uzņēmēji var palīdzēt paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi);

44. Citu valstu pieredzes atdarināšana ne vienmēr dod cerēto rezultātu:
44
• Citu valstu pieredzi nereti ietekmējušas konkrētas iespējas, kas nav
dublējamas (piemēram, Latvija nevar atkārtot Igaunijas pieredzi,
pieslēdzoties sadarbībai ar bijušajiem Skandināvijas elektronikas
uzņēmumiem u.tml.);
• to pieredze veidojusies pagātnē – citos politiskajos un ekonomiskajos
apstākļos, tādēļ daudzas reformas šodien vairs var nedot līdzīgu rezultātu;
• arī tās savā pieredzē kļūdījušās.

45. Tāpēc Latvija var:
45
• izvirzīt mērķus atbilstoši tam, ko uzskata par
augstāku dzīves kvalitāti;
• tiekties šos mērķus sasniegt ar līdzekļiem,
kādi pieejami, ar metodēm, kādas var būt
vai nebūt lietotas agrāk pasaules valstu
pieredzē;
• izvirzīt savus labklājības mērķus un īstenot
to sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus
neatkarīgi no tā, vai kāds no globālajiem
indeksiem konkrēto sniegumu vēlas vērtēt
un ranžēt

46. Interesanta, noderīga literatūra
• Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008
• Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005
• Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006
• Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000
• Daly E.H., Farley J. Ecological Economics, 2nd edition, 2011
• Porter M. “On Competition”, 2008
• IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati;
• A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par
Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju
• http://steadystate.org/discover/definition/

47. Zinātniski pētniecisko darbu konkurss
47
• Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko
problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu
studentu pētnieciskās domas attīstību.
• Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas
Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
• Konkurss notiek pavasarī, darbi iesniedzami 2017. gada 15.-29. maijā
• Vairāk informācijas un ieskats tēmās https://www.makroekonomika.lv/par-
studentu-zinatniski-petniecisko-darbu-konkursu-0

48. 48
Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un
eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze
• Ekonomistu viedoklis
• Pētījumi
• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija 

49. 49
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija
Aptaujas anketa