Ekonomistes Dainas Paulas prezentācija Vidzemes forumā par par tautsaimniecības attīstību un prognozēm.

1. Latvijas
tautsaimniecības
makroekonomiskā
attīstība
Daina Paula
2022. gada 14. jūnijā
Avots: Pixabay.

2. • Mazinās Covid-19 ierobežojumi, atdzīvojas
pakalpojumu sektori;
• Karš pastiprina piegāžu ķēžu traucējumus, bet
daļa uzņēmumu vēl izmanto iepriekš veidotos
materiālu krājumus;
• Valdības atbalsts enerģijas cenu kāpuma
mazināšanai;
• Patērētāji tērē pandēmijas laikā veiktos
uzkrājumus;
• Iedzīvotāju skaitu sāk kuplināt Ukrainas bēgļi.
2022.g.
1.pusgads
2022.g.
2.pusgads
Redzējums par 2022. gadu Latvijā
• Ukrainas bēgļu plūsma mazinās, bet atbalsts ir –
turpinās līdzdalība ekonomikā;
• Priekšvēlēšanu aktivitātes tikai īslaicīgi silda
ekonomiku;
• Iedzīvotāji kļūst piesardzīgāki tēriņos;
• Patēriņu ietekmē izdevumu sadārdzinājums.

3. Pievienotā vērtība un IKP 2022. gada 1. ceturksnī
(pieaugums; %; sezonāli un kalendāri koriģēti dati; iekavās nozares īpatsvars IKP 2021. gadā)
-20 -10 0 10 20 30 40 50
Izmitināšana un ēdināšana (0.9)
Būvniecība (5.4)
Māksla, izklaide un atpūta, citi pakalpojumi (2)
Transports un uzglabāšana (6.3)
Ieguve, enerģija, ūdens apgāde (2.7)
Lauksaimniecība, mežsaimniecība (4)
Operācijas ar nekustamo īpašumu (9.7)
Izglītība (4.4)
Valsts pārvalde (7)
IKT pakalpojumi (5.1)
Tirdzniecība (13.4)
Apstrādes rūpniecība (11.8)
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (7.1)
Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi (3)
Veselība un sociālā aprūpe (4.7)
IKP
2022.1.cet. pret pirmmspandēmijas līmeni
(2019. 4.cet.)
2022 1.cet.; c/c
Pandēmijas ierobežojumu vairāk skartās nozares strauji aug un pamazām
virzās uz līmeni, kāds bija pirms Covid-19
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
3

4. Iepriekšējo (x ass) un nākamo (y ass) 3
mēnešu pieprasījuma vērtējums
izmitināšanas, ēdināšanas, tūrisma
biroju pakalpojumos (atbilžu bilance, s.i.)
Iepriekšējo (x ass) un nākamo (y ass) 3 mēnešu
pieprasījuma vērtējums telekomunikāciju,
datorprogrammēšanas, informācijas,
pakalpojumos (atbilžu bilance, s.i.)
Iepriekšējo (x ass) un nākamo (y ass) 3
mēnešu pieprasījuma vērtējums
pakalpojumos kopā (atbilžu bilance, s.i.)
Taču kara ietekmē no jauna pasliktinājās nākotnes pieprasījuma redzējums pakalpojumu
nozarēs (gaidot pandēmijas ierobežojumu atcelšanu, tas jau bija ievērojami uzlabojies)
Avots: Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķini. Oranžie punkti – dati no 2011. gada līdz 2020. gada janvārim Tumši sarkanais punkts – 2020.gada februāris; zaļais - 2022. gada februāris; mazie sarkanie punkti
-2022. gada marts – maijs. Pirmajos divos attēlos aprēķināts atbilstošo pakalpojumu grupu aritmētiskais vidējais. Izmantota ECB veiktās analīzes pieeja.
4

5. Bezdarba rādītāji un valsts atbalsta saņēmēji (% no
ekonomiski aktīvajiem)
Darba ņēmēju skaits (gada pārmaiņas)
-10000 0 10000 20000 30000
Nekustamais īpašums
Profesionālie pakalp.
Būvniecība
Lauksaimn., mežsaimn.
Transports
Valsts pārvalde; izglītība; veselība
Energopakalp.
Finanses, apdrošin.
Informācijas un komunikācijas…
Apstrādes rūpniecība
Izmitināšana, ēdināšana
Tirdzniecība
Darba tirgus atdzīvojas pēc pandēmijas; bezdarbs samazinās
5
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
VII VIII IX X XI XII I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I II III IV V
2020 2021 2022
Bezdarba līmenis Dīkstāves pabalstu saņēmēji
Algu subsīdiju saņēmēji Reģistrētā bezdarba līmenis
2022. gada 1. cet.
darba ņēmēju skaits
par 31 tūkst. lielāks nekā
pirms gada
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, NVA, VID.

6. Bezdarbnieki uz vienu brīvo darba vietu
2022. gada 1. cet. reģionos* (skaits)
Vidējā bruto alga plānošanas reģionos (EUR)
600
700
800
900
1000
1100
1200
1300
1400
1500
Latvija Rīgas
plānošanas
reģions
Vidzemes
plānošanas
reģions
Kurzemes
plānošanas
reģions
Zemgales
plānošanas
reģions
Latgales
plānošanas
reģions
2021. 1.cet. gada pārmaiņas 2022. 1.cet.
Tautsaimniecībai atveseļojoties no pandēmijas, vidējo darba ienākumu amplitūda
reģionos nav mazinājusies
Avots: NVA; Centrālā statistikas pārvalde. * Statistiskais reģions.
6
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
8.0
Rīgas reģions Kurzemes
reģions
Latgales
reģions
Vidzemes
reģions
Zemgales
reģions

7. Patēriņu raksturojošie rādītāji (2019.g.4.cet.=100, %;
noskaņojums – atbilžu saldo pārmaiņas 2019.g.4.cet.=0)
Piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)
Patēriņu daļēji audzē pandēmijas laikā atliktās vajadzības;
mājsaimniecību noguldījumus paplucina augošās cenas
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija, Latvijas Banka.
7
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
70
75
80
85
90
95
100
105
110
115
1. cet.
2020
3. cet. 1. cet.
2021
3. cet. 1. cet.
2022
Maijs
Reālais darba samaksas fonds
Mazumtirdzniecība
Privātais patēriņš
Patērētāju noskaņojums (labā ass)
0
5
10
15
20
25
I
2020
III V VII IX XI I
2021
III V VII IX XI I
2022
III
Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi pavisam
Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi
Mājsaimniecību noguldījumi

8. IKP (g/g; %; s.i.) un izlietojuma
komponentes (devums; pp)
Apstrādes rūpniecības rādītāji
(indekss, 2019 = 100)
Pērn veidotie krājumi dod laiku daļai uzņēmumu pārkārtot piegādes ķēdes
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
8
2.4
-3.8
4.2
-10
-6
-2
2
6
10
14
2019 2020 2021
Preču un pakalpojumu
imports
Preču un pakalpojumu
eksports
Krājumu pārmaiņas
Kopējā pamatkapitāla
veidošana
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
85
95
105
115
125
135
145
155
Jan
2019
Jūl Jan
2020
Jūl Jan
2021
Jūl Jan
2022
Rūpniecības produkcijas
apjoms
Rūpniecības
apgrozījums
t.sk., apgrozījums
eksportā
t.sk., apgrozījums vietējā
tirgū

9. Iekārtu vai materiālu trūkums kā attīstību kavējošs faktors (2022. gada aprīlī; %) un izlaides svari Latvijā (%)
Latvijas uzņēmumi spēj pielāgoties (mazāki, elastīgāki) globālajam materiālu
trūkumam
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķini.
0
10
20
30
40
50
60
70
Apstrādes
rūpniecība
(100%)
Pārtika
(14.5%)
Dzērieni
(2.4%)
Tekstilizstrādājumi
(2.5%)
Apģērbi
(2.6%)
Ādas
izstrādājumi
(0.1%)
Koksnes
produkti
(25.2%)
Papīra
izstrādājumi
(1.4%)
Poligrāfija
(3.6%)
Ķīmiskie
produkti
(3.1%)
Farmācija
(N/A)
Gumijas
un
pastm.
izstrād.
(2.7%)
Būvmateriāli
(6.3%)
Metāli
(1.0%)
Gatavie
metālizstrādājumi
(8.7%)
Datori,
elektroniskās
iekārtas
(4.7%)
Elektriskās
iekārtas
(3.8%)
Citas
iekārtas
(3.0%)
Automobiļi
to
detaļas
(2.0%)
Citi
transportlīdzekļi
(N/A)
Mēbeles
(3.56%)
Cita
v
eida
ražošana
(1.1%)
Iekārtu
remonts,
uzstādīšana
(2.4%)
ES-27 Latvija

10. Kopš Krimas aneksijas Latvijas eksporta īpatsvars uz Krieviju jau būtiski sarucis;
nozīmīga ekspozīcija uz Krieviju – dzērienu eksportam (jāņem vērā reeksports)
Latvijas preču eksporta grupas ar lielāko ekspozīciju uz RU/BY 2021. gadā (%; apļa laukums =
nozīmīgums Latvijas kopējā eksportā)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Dzērieni
Ādas izstrādājumi
Tekstilizstrādājumi
Mašīnas un mehānismi
Ķīmiskie produkti
Apavi, galvassegas
Plastmasas izstrādājumi
Papīra izstrādājumi
-
10
20
30
40
50
60
70
- 5 10 15 20 25 30
RU/BY
īpatsvars
preču
grupas
eksportā,
%
Preču grupas īpatsvars eksportā uz RU/BY, %
10

11. Eksporta gada pārmaiņas (milj. EUR) Importa gada pārmaiņas (milj. EUR)
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
Dzērieni Tekstils Plastmasa Mehānismi,
elektronika
Ķīmija
Krievija/Baltkrievija citas valstis
-50
0
50
100
150
200
250
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
Dabasgāze Minerālmēsli Metāli Koksne Degviela
Krievija/Baltkrievija citas valstis
Šobrīd kara un sankciju ietekme ārējā tirdzniecībā ir neliela
11 Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

12. Eksporta gada pārmaiņas (milj. EUR) Importa gada pārmaiņas (milj. EUR)
-100
0
100
200
300
400
500
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
Dzērieni Tekstils Plastmasa Mehānismi,
elektronika
Ķīmija Kopā
Krievija/Baltkrievija citas valstis
-100
0
100
200
300
400
500
600
700
800
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
marts
aprīlis
Dabasgāze Minerālmēsli Metāli Koksne Degviela Kopā
Krievija/Baltkrievija citas valstis
Šobrīd kara un sankciju ietekme ārējā tirdzniecībā ir neliela
12 Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

13. Preču eksports (2019=100; labā ass)
un preču grupas (devumi; pp)
80
90
100
110
120
130
140
150
160
170
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
70
I
2020
III
V
VII
IX
XI
I
2021
III
V
VII
IX
XI
I
2022
III
Lauksaimniecība un pārtika Ķīmiskās rūpniecības ražojumi
Koksnes izstrādājumi Parasto metālu izstrādājumi
Mehānismi, elektroierīces Citas preces
Pavisam (2019=100, labā ass)
65
75
85
95
105
115
125
-35
-25
-15
-5
5
15
25
I
2020
III
V
VII
IX
XI
I
2021
III
V
VII
IX
XI
I
2022
III
Transports Braucieni Pārējie Pavisam (2019=100, labā ass)
Preču eksports tuvu rekordvērtībai, modernie pakalpojumi paceļ eksportu
virs 2019. gada līmeņa
13
Pakalpojumu eksports (2019=100; labā ass)
un pakalpojumu grupas (devumi; pp)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.

14. Dabasgāze
Dzelzs un tērauds
Elektroenerģija
Degviela*
Dārgakmeņi, dārgmetāli
Mēslošanas līdzekļi
Koksne un tās izstrādājumi
Dzelzs un tērauda izstrādājumi
Niķelis
Tauki un eļļas
-
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
- 5 10 15 20 25
RU/BY
īpatsvars
preču
grupas
importā,
%
Preču grupas īpatsvars importā no RU/BY, % *Degvielas imports koriģēts, lai ilustrētu netiešo
atkarību caur RU izejvielu komponenti.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Latvijas preču importa grupas ar lielāko ekspozīciju uz RU/BY 2021. gadā (%; apļa laukums =
nozīmīgums Latvijas kopējā importā)
Energoresursiem, tēraudam, mēslošanas līdzekļiem tiek rasti alternatīvi tirgi,
vienlaikus rezultējas cenu un izmaksu kāpumā
14

15. Avots: Centrālā statistikas pārvalde; https://agsi.gie.eu/historical/LV.
15
Būvniecības izmaksu kāpumu pašlaik virza
būvmateriālu cenas;
Saglabājoties augstām būvniecības
izmaksām, var tikt kavēta vai atlikta
investīciju projektu īstenošana;
Globālā energoresursu piegāžu
pārkārtošana un alternatīvu meklējumi
uztur augstas šo resursu cenas;
Aktualizējas energoefektivitātes risinājumi,
kā arī īslaicīgu atbalsta mehānismu
nepieciešamība.
Būvniecības izmaksas (%; g/g)
0
5
10
15
20
25
01-01
01-16
01-31
02-15
03-01
03-16
03-31
04-15
04-30
05-15
05-30
06-14
06-29
07-14
07-29
08-13
08-28
09-12
09-27
10-12
10-27
11-11
11-26
12-11
12-26
2017 2018 2019 2020 2021 2022
Inčukalna PGK krājumu līmenis (TWh)
-3
0
3
6
9
12
15
18
21
24
27
1.cet.
2020
2.cet. 3.ce. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2022
apr
Būvmateriāli Strādnieku darba samaksa
Mašīnu un meh. uzturēšana Pavisam

16. Inflācijas komponentu sadalījums pa produktu
percentilēm (%)
Cenas augušas gandrīz visiem produktiem, cenu pieauguma temps
palielinās
Avots: Eurostat; Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas aprēķini.
16
Inflācijas sadalījums pa komponentēm (% un pp)
16.8
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
I
2019
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
2020
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
2021
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
2022
II
III
IV
V
Pakalpojumi Rūpniecības preces Pārtika Enerģija Inflācija

17. Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās vidēji uz vienu
mājsaimniecības locekli mēnesī (eiro)
Patēriņa izdevumi reģionos vidēji uz vienu
mājsaimniecības locekli mēnesī (2019. gada dati; eiro)
0
100
200
300
400
500
600
700
800
1.
kvintile
2.
kvintile
3.
kvintile
4.
kvintile
5.
kvintile
Citi
Transports
Veselības aprūpe
Mājokļa iekārtas un
uzturēšana
Mājoklis, ūdens,
elektroenerģija, gāze u.c.
Apģērbs un apavi
Alkoholiskie dzērieni un
tabakas izstrādājumi
Pārtika un
bezalkoholiskie dzērieni
Zemāko ienākumu kvintilēs liels svars pārtikai un mājoklim; Vidzemē raksturīgi dzīvot
tuvāk ikdienas vajadzībām ☺ un izmantot vietējos resursus siltumenerģijas ražošanai
17 Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
0
100
200
300
400
500
600
Rīgas reģions Pierīgas
reģions
Vidzemes
reģions
Kurzemes
reģions
Zemgales
reģions
Latgales
reģions

18. Karš Ukrainā (milj. EUR)
Covid-19 pakotne (milj. EUR)
0 1000 2000 3000 4000
Kopā
2021 2022p 2023p
0 1000 2000 3000 4000
Kopā
2022p 2023p 2024p
Energo pakotne (milj. EUR)
Atbalsts krīzēs Latvijā – samērā apjomīgs un ilgs
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Finanšu ministrija, Latvijas Bankas aprēķini un prognoze.
18
0 1000 2000 3000 4000
Kopā
2020 2021 2022p 2023p 2024p
• Nodokļu pasākumi
• Sociālie pabalsti
• Aizdevumi un garantijas
• Atbalsts nozarēm
• UA bēgļi
• Militārais atbalsts UA
• Aizsardzība un iekšējā drošība
• Finansējums gāzes rezervju
iegādei
• Cenu kāpuma mazināšanas
pasākumi gala lietotājiem
• Sociālie pabalsti

19. Inflācija eiro zonas valstīs
(ātrais novērtējums 2022. gada maijā; g/g; % )
5.6
5.8
7.1
7.3
8.1
8.1
8.1
8.2
8.5
8.7
8.7
8.8
9.1
9.9
10.2
10.7
11.8
16.4
18.5
20.1
MT
FR
FI
IT
EA
AT
PT
EI
ES
DE
SI
CY
LU
BE
NL
EL
SK
LV
LT
EE
Augsta inflācija
vērojama visā
eiro zonā
Avots: Eurostat.
19

20. Monetārās politikas mērķis –
uzturēt cenu stabilitāti
Aktīvu pirkumu programmu aktīvā fāze
noslēdzas, kam seko procentu likmju
pieaugums
Augstākas procentu likmes mazinās
inflāciju, bet vienlaikus arī ekonomisko
aktivitāti
Tādēļ cīņā ar inflāciju nepieciešams
iesaistīties arī fiskālajai un strukturālajai
politikai
Avots: Pixabay
20

21. ECB skaidri norāda uz turpmāko monetārās politikas normalizāciju
Avots: Eiropas Centrālā banka.
21
8. septembris 15. decembris
27. oktobris
ECB lēmums
par monetārās
politikas
normalizāciju
ECB pārtrauc
neto aktīvu
iegādes
ECB plāno
paaugstināt
procentu likmes
par 25 bāzes
punktiem
ECB sagaida,
lielāku procentu
likmju
paaugstinājumu
ECB sagaida pakāpenisku,
stabilu turpmāko procentu
likmju kāpumu
9. jūnijs 21. jūlijs

22. Galveno rādītāju prognozes
Straujāks cenu kāpums
vājinās pirktspēju un
ierobežos ekonomisko
aktivitāti. IKP
uzlabojums 2022.gadā
tikai negaidīti labās
1.ceturkšņa attīstības
ietekmē
Avots: Latvijas Bankas 2022. gada jūnija prognozes.
22
2022 Jūnija prognozes
2022 2023 2024
IKP salīdzināmās cenās
(izl. dati; g/g,%)
2.9 2.4 4.2
Inflācija (SPCI) (g/g,%) 14.8 7.0 2.4
Inflācija (SPCI), izslēdzot
pārtikas un enerģijas cenas
(g/g,%)
6.0 4.0 3.2
Bezdarbs (% no ekon. akt.) 7.3 7.1 6.3

23. Redzējums par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi
tuvākajos ceturkšņos ir pasliktinājies:
• Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmē gan pasaules,
gan Eiropas ekonomiku; nenoteiktība augsta, piegāžu ķēžu
problēmas ieilgst;
• Globālās resursu plūsmas kavē arī Covid ierobežojumu
atgriešanās Ķīnā
IKP pieauguma prognozes uzlabošanu 2022. gadam nosaka
1. cet. dati
Latvijas ārējās tirdzniecības saites ar agresorvalstīm nav
sarautas pilnībā un uzreiz; vēl pērn izveidoto materiālu krājumi
daļai uzņēmumu dod vairāk laika piegādes ķēžu un noieta
pārkārtošanai
Kopsavilkums
Globālo materiālu un resursu plūsmu pārorientēšana un
alternatīvu risinājumu meklējumi prasa laiku un rada izmaksas:
papildu spiediens uz cenu līmeni; inflācija prognozējama
augstāka un augsta saglabāsies ilgāk, nekā iepriekš gaidīts

24. Paldies par uzmanību!

25. Mūsu valsts, mūsu banka