O slideshow foi denunciado.
Utilizamos seu perfil e dados de atividades no LinkedIn para personalizar e exibir anúncios mais relevantes. Altere suas preferências de anúncios quando desejar.

Kāpēc ir svarīga datu analītika un kam tā noder?

1.200 visualizações

Publicada em

Publicada em: Economia e finanças
  • Seja o primeiro a comentar

Kāpēc ir svarīga datu analītika un kam tā noder?

  1. 1. Kāpēc ir svarīga datu analītika un kam tā noder? Agnese Rutkovska Latvijas Bankas ekonomiste 12.03.2015
  2. 2. Kāpēc ir svarīga datu analītika un kam tā noder? • Kādi datu avoti visbiežāk tiek izmantoti Latvijā? • Kādus lēmumus pieņem ekonomikas dalībnieki? • Kādas ekonomiskās norises vērojamas pēdējos 20 gados? Kādas kļūdas pieļautas, ignorējot par iespējamām problēmām vēstošos datus. • Datu precizitāte – jo precīzāki būs dati, jo kvalitatīvāki – lēmumi. Atskaites reizēm ir kaitinošas, bet tās ir nepieciešamas. 2
  3. 3. Kādi datu avoti visbiežāk tiek izmantoti Latvijā? • Latvijas dati: o Centrālās statistikas pārvaldes datubāze www.csb.gov.lv o Latvijas Bankas datubāze www.bank.lv • Eiropas valstu dati: o Eurostat datubāze http://ec.europa.eu/eurostat/data/database • Pasaules valstu dati: o Starptautiskā valūtas fonda datubāze www.imf.org o Pasaules Bankas datubāze www.worldbank.org o OECD datubāze www.oecd.org 3
  4. 4. www.makroekonomika.lv Ekonomisko procesu analīze 4
  5. 5. Kādus lēmumus pieņem ekonomikas dalībnieki? 5 Iedzīvotāji Tērēt? Aizņemties? Iegādāties mājokli? Uzkrāt? Mācīties? Strādāt? Dibināt uzņēmumu? Plānot ģimeni? Pirkt auto, tagad vai pēc kāda laika? Kādas būs cenas? Kādas būs aizņēmumu un noguldījumu likmes? Kādu politiku atbalstīt?
  6. 6. Kādus lēmumus pieņem ekonomikas dalībnieki? 6 Uzņēmēji Vai būs pieprasījums? Kurus eksporta tirgus izvēlēties? Kādu cenu likt produkcijai? Investēt? Paplašināt ražošanu? Pārdot uzņēmumu? Kādas būs izejmateriālu cenas? Kādas cenas noteikt produkcijai? Kādas būs aizņēmumu un noguldījumu likmes?
  7. 7. Kādus lēmumus pieņem ekonomikas dalībnieki? 7 Valdība Tērēt? Aizņemties? Palielināt vai samazināt nodokļus? Uzkrāt? Kādi būs nodokļu ieņēmumi? Kādus izdevumus plānot? Kā sabalansēt dažādas vajadzības? Kādas būs parāda refinansēšanas likmes?
  8. 8. Kādas ekonomiskās norises vērojamas pēdējos 20 gados? Kādas kļūdas pieļautas, ignorējot par iespējamām problēmām vēstošos datus. 8
  9. 9. “Gāzi - grīdā!” politika sevi neattaisnoja. Brīdinājumus politiķi ignorēja Latvijas reālā IKP pieaugumi (%) Avots: CSP -15 -10 -5 0 5 10 15 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
  10. 10. -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 IKP Eksports Nauda arvien vairāk plūda mājokļu būvniecībā, nevis eksportējošajās nozarēs. IKP un eksporta pārmaiņas (% pret iepriekšējo gadu) Nefinanšu investīcijas (miljardi eiro) Avots: CSP 10 0 1 2 3 4 5 6 7 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Citas nozares Tirdzniecība Būvniecība, NĪ Transports Rūpniecība
  11. 11. “Treknajos gados” Latvijas tekošā konta deficīts pārsniedza pat 20% no IKP – tērējām krietni vairāk kā nopelnījām Avots: Latvijas Banka Tekošā konta saldo (% no IKP) -25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
  12. 12. Produktivitāte sāka neglābjami atpalikt no algu kāpuma Produktivitāte un darba samaksa (2000.g.=100%) Avots: Eurostat 12 100 150 200 250 300 350 2004 2005 2006 2007 2008 Produktivitāte Darba samaksa
  13. 13. Mājsaimniecības izaugsmes gados nekrāja. Tāpēc krīzē bija spiestas izdevumus mazināt un veidot piesardzības uzkrājumus, tā pastiprinot kritiena dziļumu. Mājsaimniecību uzkrājumi (neto, % no IKP) Bruto darba samaksas pārmaiņas (% pret iepriekšējo gadu) Avots: CSP 13 -10 -8 -6 -4 -2 0 2 4 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 -10 -5 0 5 10 15 20 25 30 35 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
  14. 14. -2 0 2 4 6 8 10 12 14 16 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Inflācija sasniedza divciparu kāpumu. Mājokļa cenas 2007.g. auga par teju 40% Patēriņa cenu pārmaiņas (% pret iepriekšējo gadu) Avots: CSP 14 -40 -30 -20 -10 0 10 20 30 40 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Mājokļa cenu pārmaiņas (% pret iepriekšējo gadu)
  15. 15. Arī valdība izaugsmes gados nekrāja un krīzē veica konsolidāciju Valsts budžets (neto, % no IKP) Strukturālais valsts budžets (% no IKP) Avots: CSP 15 -10 -9 -8 -7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 0 1 2 3 4 5 6 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Cikliskā komponente Valsts budžeta deficīts Strukturālais deficīts -0.4 -0.6 -0.6 -4 -8.9 -8.2 -3.4 -0.8 -0.9 -1.1 -17.7 -14.1 -5.4 -1.6 -20 -15 -10 -5 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Konsolidācija Valsts budžeta deficīts Budžeta deficīts bez konsolidācijas Strukturālais deficīts
  16. 16. Ekonomikas struktūra kopš pirmskrīzes laika ir krietni uzlabojusies, tomēr joprojām ir daudz izaicinājumu… 16
  17. 17. Latvijas ekonomika šobrīd atdziest 5.9 4.7 4.1 4.5 2.3 3.3 2.4 2.1 -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 6.0 7.0 2013 I II III IV 2014 I II III IV Ceturkšņa pārmaiņas Gada pārmaiņas 4.8 4.8 2.5 2.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 6.0 2012 2013 2014 2015 (LB prognoze) 3.5 Reālā IKP pārmaiņas (%) Avots: CSP 17 3.1
  18. 18. Pēdējo divu gadu laikā eksporta pieaugums ir bijis vājākais kopš krīzes laikiem 30.3 34.3 14.0 22.7 9.6 -18.7 30.5 27.6 15.0 2.1 2.2 -20.0 -10.0 0.0 10.0 20.0 30.0 40.0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Latvijas preču eksporta gada izmaiņu temps (%)
  19. 19. Eksporta izaugsmi bremzē gan Krievijas pieprasījuma kritums, gan vājā eiro zonas izaugsme 0.7 -4.3 9.7 -3.0 2.2 -5 0 5 10 15 Citas NVS Pārējā ES Eiro zona Kopā Avots: CSP Nominālā preču eksporta gada izaugsme 2014. gadā (%) Nominālā preču eksporta gada izaugsme 2014. gadā (%) 19
  20. 20. Kreditēšana turpina stagnēt 20 Kredītiestāžu rezidentiem izsniegtie kredīti (mljrd. eiro) un to attiecība pret IKP (%) Avots: Latvijas Banka, CSP 0 25 50 75 100 125 0 5 10 15 20 25 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Kredītu atlikums, miljrd. eiro Kredītu un IKP attiecība, % (labā ass) -8.4 mljrd. eiro
  21. 21. Ilgstoši zemi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 3.63 3.49 2.84 2.74 2.66 2.20 2.06 1.95 1.92 1.74 1.52 1.49 1.49 1.47 1.29 1.28 1.21 1.12 0.84 0.83 0.70 0.66 0.64 0.61 0.60 0.54 0.47 0.46 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 4.0 Somija Zviedrija Dānija Vācija Austrija Francija Beļģija Slovēnija Nīderlande Lielbritānija Igaunija Čehija Luksemburga Īrija Portugāle Spānija Itālija Ungārija Lietuva Horvātija Polija Malta Grieķija Slovākija Latvija Bulgārija Rumānija Kipra Ārvalstu finansējums Privāto bezpeļņas iestāžu finansējums Augstskolu finansējums Uzņēmumu finansējums Valsts finansējums Kopējais finansējums 21 Ieguldījumi P&A, un to finansējums pa sektoriem (% no IKP, vidēji 2004.-2013.gadā) Avots: Eurostat, autores aprēķini un novērtējumi
  22. 22. 30.5 35.2 0 5 10 15 20 25 30 35 40 ES (28) Latvija Avots: Eurostat Džini indekss 2013.g. Augsta ienākumu nevienlīdzība. Tajā skaitā arī reģionālā griezumā
  23. 23. Negatīvās novecošanās procesu tendences (emigrācija un dzimstība) Demogrāfiskā slodze (Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā) Avots: CSP 23 0 100 200 300 400 500 600 700 800 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Virs darbspējas vecuma Līdz darbspējas vecumam
  24. 24. Valsts parāds pakāpeniski samazinās, atmaksājot aizņēmumus no EK, tomēr tas joprojām ir krietni virs pirmskrīzes līmeņa Valsts parāds (% no IKP) Avoti: Eurostat; Latvijas Banka; F- prognoze 14 15 15 12 11 9 20 37 45 42 41 38 38 33 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014F 2015F
  25. 25. EZ tiek veikta kvantitatīvā stimulēšana 25
  26. 26. Gan stabilitātei, gan izaugsmei nepieciešami trīs atbalsta punkti 26
  27. 27. Datu precizitāte – jo precīzāki būs dati, jo kvalitatīvāki – lēmumi. 27 Atskaites reizēm ir kaitinošas, bet tās ir nepieciešamas.
  28. 28. 28

×