Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
1. 1
Eiro zonas ekonomika un monetārā
politika
Jūlija Pastušenko
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste
Anete Bērziņa
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes ekonomiste
2015.g. 20.maijā
Latvijas Universitāte
2. 2
Saturs
Eiro zonas ekonomika
Eiropas integrācijas ceļš
Eiro zonas ekonomikas struktūra
Aktuālās norises eiro zonas ekonomikā
ECBS, monetārās politikas mērķis un stratēģija
Monetārās politikas īstenošana eiro zonā
Regulārās operācijas
Jaunākie ECB Padomes lēmumi
Tirgus reakcijas
4. Kāpēc rādās ideja izveidot Eiropas Savienību un kādi ir
galvenie ES mērķi?
Saglabāt un
nostiprināt
mieru
dalībvalstu
starpā Tuvināt
Eiropas valstis
praktiskā
sadarbībā
Garantēt
Eiropas
iedzīvotājiem
drošību
Veicināt
ekonomisku un
sociālu
solidaritāti
Saglabāt Eiropas
valstu identitāti
un dažādību
globalizētā
pasaulē
Aizstāvēt
eiropiešu
kopīgās
vērtības
4Eiropas Komisija
5. Eiropas integrācijas ceļš: svarīgākie datumi
5
Gads Notikums
1951 Sešas dibinātājvalstis izveido Eiropas Ogļu un tērauda kopienu
1957 Romā paraksta Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgumu un Eiropas
Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgumu
1979 Notiek pirmās tiešās Eiropas Parlamenta Vēlēšanas.
1992 Tiek izveidots Eiropas vienotais tirgus
1993 Parakstot Māstrihtas līgumu, tiek izveidota Eiropas Savienība (ES)
1998 ECB dibināšana
2002 Apgrozībā tiek laists eiro
2009 Stājas spēkā Lisabonas līgums
7. Eiro zonas ekonomikas svarīgākie rādītāji salīdzinājumā
ar ASV un Japānu
Vienība EZ ASV Japāna
Iedzīvotāju skaits Milj. 330.5 307.5 127.7
Īpatsvars pasaules IKP % 15.1 20.4 6.0
IKP uz vienu iedzīvotāju Tūkst. EUR 27.1 36.9 25.8
Preču eksports % no IKP 14.4 7.6 10.8
Eksporta īpatsvars pasaules eksportā (neieskaitot EZ
dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību)
% 16.9 10 5.5
7ECB
8. Gan eiro zonā, gan ASV un Japānā lielākais ekonomikas
virzītājspēks ir pakalpojumu (un rūpniecības) sektors
24.1 21 27.3
74.3 77.9 71.1
0
20
40
60
80
100
120
EZ ASV Japāna
Pakalpojumi
Rūpniecība
Lauksaimniecība
8
Ekonomiskās aktivitātes pievienotā vērtība, % no kopējā
ECB
9. Eiro zonas arējās tirdzniecības kompozīcija
41
23.6
16.6
6.9
6.5 2.5 2.9 Mašīnas un iekārtas
Citas rūpniecības
preces
Ķīmijas izstrādājumi
Pārtika, dzērieni un
tabaka
Enerģija
Izejmateriāli
28
22.610.5
6.1
26.6
4.7 1.6 Mašīnas un iekārtas
Citas rūpniecības
preces
Ķīmijas izstrādājumi
Pārtika, dzērieni un
tabaka
Enerģija
Izejmateriāli
Eksporta struktūra, % no kopējā, 2012.g. Importa struktūra, % no kopējā, 2012.g.
Eurostat, ECB 9
10. Eiro zonas arējās tirdzniecības svarīgākās partnervalstis
2008 - 2012
Exports Imports
Ne-ES
tirdzniecības
partnervalstis 39.57 43.56
ES dalībvalstis
(ārpus eiro zonas) 32.68 27.41
Eiro zonas
iekšienē 27.75 29.03
Valstu īpatsvari kopējā tirdzniecībā, % Dažām valstīm ir īpaši nozīmīgs īpatsvars eiro zonas ārējā tirdzniecībā
ECB, Eurostat 10
ASV: 11.*%
(eksportā) un 8.5%
(importā)
Lielbritānija: 13.0%
(eksportā) un 9.8%
(importā)
14. Kas veido eiro zonas inflāciju?
-2
-1.5
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
2009M01
2009M04
2009M07
2009M10
2010M01
2010M04
2010M07
2010M10
2011M01
2011M04
2011M07
2011M10
2012M01
2012M04
2012M07
2012M10
2013M01
2013M04
2013M07
2013M10
2014M01
2014M04
2014M07
2014M10
2015M01
Pārtika Ne-enerģijas rūpniecības preces Enerģija Pakalpojumi Viss kopā
14
Atsevišķu komponenšu devumi pie eiro zonas inflācijas, p. p.
Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
15. Eiro zonas izaugsmes prognozes 2015. – 2017. g.
2015 2016 2017
ECB SPF 1.4 1.7 1.8
IMF 1.5 1.6 -
Euro Zone Barometer 1.4 1.8 1.6
Consensus Economics 1.4 1.7 -
European Commission 1.5 1.9 -
OECD 1.1 1.7 -
15
17. Ekonomiskās un monetārās savienības trīs posmi
17
1990.g.1.jūlijs
•visu kapitāla kustības
ierobežojumu
atcelšana
1994.g.1.janvāris
•Eiropas monetārā
institūta dibināšana
1999.g.1.janvāris
Neatsaucamā
valūtas maiņas
kursu fiksēšana
2002.g.1.janvāris –
skaidra eiro
ieviešana
18.
19. NCB kā Eirosistēmas būtiskā daļa
“Eirosistēma, ko veido Eiropas Centrālā banka un to
dalībvalstu centrālās bankas, kuru naudas vienība ir eiro,
īsteno eiro zonas monetāro politiku”.
19
Līguma par Eiropas Savienības darbību 282.pants:
20. Neatkarība un atbildība
Līguma par Eiropas Savienības
darbību 130.pants:
• …nē ECB, ne arī kādas valsts centrālā
banka, ne kāds to lemējinstanču
loceklis nelūdz un nepieņem
norādījumus no Kopienas iestādēm
vai struktūrām, no kādas dalībvalsts
valdības vai no kādas citas
struktūras”
• Publikācijas
• Preses konferences
• Komentāri Eiropas Parlamentā
• Publiskās runas un intervijas
• Finanšu kontroles
Neatkarība Atbildība
20
21. Darba dalīšana Eirosistēmā
21
Eirosistēmas misijas paziņojums
“Gan stratēģijas izstrādē, gan darbībā mēs vienoti veicinām mūsu kopējo
mērķu sasniegšanu, ievērojot decentralizācijas principu”.
22. Eirosistēmas uzdevumi
• Noteikt un īstenot monetāro politiku
• Veikt valūtas operācijas
• Veicināt maksājumu sistēmu raitu
darbību
• Turēt un pārvaldīt iesaistīto ES
dalībvalstu ārējās rezerves
• Padomdevējfunkcija
• Statistisko datu vākšana un
apkopošana
• Banknošu emisija
• Starptautiskā sadarbība
• Ieguldījums uzraudzībā un finanšu
stabilitātē
Pamatuzdevumi Citi uzdevumi
22
23. ECB svarīgākie darba uzdevumi
• Monetārās politikas operācijas (lēmumu
pieņemšana, koordinācija un uzraudzība
• Banknotes: stratēģiskā plānošana,
koordinācija, saskaņošana, uzraudzība
• Valūtas tirgi: intervences (dažkārt kopīgi
ar NCB)
• Maksājumu sistēmas (uzraudzība,
integrācijas veicināšana)
• Sadarbība starptautiskā un Eiropas līmenī
• Pārskatu sniegšana
• Finanšu risku uzraudzība
• Padomdevēja funkcija (kopienas un
valstu iestādes)
• ECBS IT sistēmas
• ECB ārējo rezervju aktīvi
23
24. NCB darba uzdevumi
• Monetārās politikas operāciju veikšana
• Ārējo rezervju pārvaldība
• Maksājumu sistēmu darbība (finanšu
tirgus infrastruktūras un maksāšanas
līdzekļu uzraudzība)
• Skaidras naudas operāciju pārvaldība un
uzraudzība
• Statistisko datu vākšana (palīdzība ECB)
24
ECBS statūtu 12.1. pants:
“ECB, lai veiktu darījumus, kas
ietilpst ECBS uzdevumos, vēršas pēc
palīdzības valstu centrālajās bankās,
ciktāl tā to atzīst par iespējamu un
lietderīgu”.
25. 25
Latvijas Banka
Latvijas Banka:
• līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā
un īstenošanā;
• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta
rezerves;
• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
• nodrošina starpbanku maksājumus;
• nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī;
• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;
• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās
finanšu institūcijās.
To dara:
• ekonomisti un ekonometristi;
• grāmatveži;
• finanšu tirgus analītiķi;
• statistiķi;
• maksājumu sistēmu eksperti;
• finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji;
• kases operāciju metodikas eksperti;
• maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
26. ♦EIRO ZONA
♦CITAS EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS
♦VIENOŠANĀS PAR EIRO IZMANTOŠANU
♦VIENPUSĒJI IEVIESUŠAS EIRO
Ekonomikas un monetārā savienība - kuras valstis
izmanto eiro kā nacionālo valūtu?
28. 28
Eiro ieņem nozīmīgu vietu pasaules finanšu tirgos
63%
22%
Pasaules centrālo banku valūtas
rezerves 2014. gadā
ASV dolārs
Eiro
Japānas jena
Lielbritānijas mārciņa
Kanādas dolārs
Austrālijas dolārs
Šveices franks
Citas valūtas
Avots: SVF, EK
• Otra nozīmīgākā pasaules rezervju
valūta. 22% pasaules valūtu rezervju tiek
glabātas eiro.
• Otra biežāk lietotā valūta valūtas maiņas
darījumos (aiz ASV dolāra). 40% valūtas
maiņas darījumos ir iesaistīts eiro.
• Nozīmīga norēķinu valūta starptautiskajā
tirdzniecībā.
• Oficiālais maksāšanas līdzeklis 19 eiro
zonas un 6 citās valstīs
• Daudzu valstu valūtas ir piesaistītas eiro
(Dānijas krona, Maķedonijas dinārs,
Centrālāfrikas franks,…)
29. 29
Eirosistēmas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti
Cenu stabilitātes definīcija:
"Eiro zonas valstīs cenu stabilitāti izsaka
kā saskaņotā patēriņa cenu indeksa
(SPCI) gada pieaugumu, kas ir mazāks par
2%. Cenu stabilitāte jānodrošina vidējā
termiņā."
ECB Padomes mērķis ir vidējā
termiņā saglabāt inflācijas līmeni
mazāku par 2%, bet tuvu šai
robežai
30. Cenu stabilitāte palīdz
saglabāt sociālo kohēziju un stabilitāti nodrošināt finanšu stabilitāti
lietderīgi izmantot resursus
mazināt nodokļu sistēmu un sociālās apdrošināšanas
sistēmu deformējošo ietekmi
pamanīt relatīvo cenu pārmaiņas izvairīties no “inflācijas riska prēmijām”
30
31. ECB monetārās politikas stratēģija
ECB Padome pieņem monetārās politikas lēmumus, pamatojoties
uz vispārējo cenu stabilitātes risku novērtējumu no visa
informācijas kopuma
31
Tautsaimniecības analīze
(Tautsaimniecības
izaugsmes un šoku analīze)
Monetārā analīze
(Monetāro tendenču
analīze)
Analīzes
rezultātu
salīdzinājums
32. Tautsaimniecības analīze
32
Dažādu ekonomisko un finanšu norišu analīze
Piedāvājums Pieprasījums
Preču, pakalpojumu un faktoru tirgus,
perspektīvasizaugsmes
dinamiku
ekonomiskos šokus
lai novērtētu
33. Monetārā analīze
33
Monetāro rādītāju un kredītu dinamikas analīze
Ilgtermiņa sakarība starp naudu un cenām eiro zonā
Finansiālās nelīdzsvarotības un/vai aktīvu cenu nepamatota kāpuma noteikšana
Nauda kā vidēja termiņa un ilgtermiņa etalons
34. Kā procentu likmes ietekmē cenas?
34
Monetārās politikas transmisijas mehānisms (stilizēta ilustrācija)
ECB
Šoki, kas
ir ārpus
centrālās
bankas
kontroles
35. Veiksmīgas monetārās politikas galvenās iezīmes
Monetārās politikas mērķi ir šādi:
• transmisijas mehānisma darbības saglabāšana
• uz nākotni orientēta un proaktīva darbība
• vidēja termiņa perspektīva
• inflācijas gaidu stingra nostabilizēšana
• visaptveroša
35
Ar monetārās politikas lēmumiem Padome tiecas ietekmēt naudas tirgus nosacījumus
ECB Padome Naudas tirgus
37. 37
ECB monetāro operāciju iedalījums
•Fiksētas likmes izsoļu procedūra
•Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
•Mērķētās ilgāka termiņa refinansēšanas
operācijas
•Likviditāte ārvalstu valūtās
•Ķīlas prasību atvieglošana
Papildu
likviditātes
atbalsts
•Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas
•Vērtspapīru tirgus programma
•Tiešo monetāro darījumu programma
•Ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas
programma
•Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma
Aktīvu
uzpirkšanas
programmas
•Rezerves prasību samazināšana
•Nākotnes gaidu veidošana
Citas
Regulārās operācijas Ārkārtas operācijas
•Galvenās refinansēšanas operācijas
•Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas
•Precizējošās
•Strukturālās
Atklātās
tirgus
operācijas
•Aizdevuma iespējas uz nakti
•Noguldījumu iespējas
Pastāvīgās
aizdevumu/
noguldījumu
iespējas
•Rezervju bāze
•Rezervju prasības
•Atlīdzība par rezervēm
Minimālās
rezervju
prasības
Kopš 2007.gada augusta
38. 38
Eirosistēmas refinansēšanas operācijas
Avots: ECB
Piešķir komercbankām kredīt
līdzekļus
Nodrošina ķīlu
Eirosistēma
Komercbankas
€ €
Atgriež ķīlu
Atgriež naudu + procentus
Eirosistēma
Komercbankas
€ %+€ %+
1. solis 2. solis
39. 39
Galvenās refinansēšanas operācijas – iknedēļas likviditāti palielinoši darījumi
ar termiņu 1 nedēļa
0
50
100
150
200
250
300
350
400
2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
EUR, miljardi
Eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās
(mljrd. EUR)
Avots: Bloomberg, ECB
→bankām tiek piedāvāti
naudas līdzekļi pret ķīlu
→regulāras reversās
operācijas
→biežums: parasti reizi nedēļā
→termiņš: 1 nedēļa
→īsteno NCBs
→šobrīd pilna apjoma
piešķīrums
40. 40
Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – regulāri likviditāti palielinoši darījumi
ar termiņu garāku kā 1 nedēļa
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
EUR, miljardi
1-mēneša 3-mēneša 6-mēnešu 1-gada 3-gadu ITRMO
Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša
beigās dalījumā pa termiņiem (mljrd. EUR)
Avots: Thomson Reuters, Bloomberg
→bankām tiek piedāvāti
naudas līdzekļi pret ķīlu
→regulāras reversās
operācijas
→biežums: parasti reizi
mēnesī
→termiņš: parasti 3 mēneši
→īsteno NCBs
→šobrīd pilna apjoma
piešķīrums
→iespējamas neregulārās
operācijas ar modificētiem
nosacījumiem
41. 41
0.0 %
0.5 %
1.0 %
1.5 %
2.0 %
2.5 %
3.0 %
3.5 %
4.0 %
4.5 %
5.0 %
5.5 %
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
22
EUR, miljardi
Aizdevumu iespēja uz nakti, apjoms
Aizdevuma iespēja uz nakti, procentu likme (labā ass)
Aizdevumu iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var izmantot, lai no
nacionālās centrālās bankas aizņemtos uz nakti, maksājot noteiktu procentu
likmi
Aizdevumu iespēja uz nakti
Avots: ECB
→Izmanto
komercbankas, kam
nepieciešami naudas
līdzekļi
→Iespēja aizņemties no
centrālās bankas uz
nakti, maksājot ECB
noteikto aizdevuma
iespējas uz nakti likmi
42. 42
Noguldījuma iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var izmantot, lai
nacionālajā centrālajā bankā veiktu noguldījumus uz nakti, maksājot noteiktu
procentu likmi
-0.5 %
0.0 %
0.5 %
1.0 %
1.5 %
2.0 %
2.5 %
3.0 %
3.5 %
4.0 %
4.5 %
5.0 %
-100
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1,000
EUR, miljardi
Noguldījumu iespēja, apjoms Noguldījumu iespēja, procentu likme (labā ass)
Noguldījumu iespēja uz nakti
Avots: ECB
→Izmanto
komercbankas, kam ir
brīvi naudas līdzekļi
→Iespēja noguldīt
naudas līdzekļus
centrālajā bankā uz
nakti, saņemot ECB
noteikto noguldījuma
iespējas likmi
43. 43
2014. gada 6. jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo
centrālo banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes
→ Stabilizēt cenu līmeni
monetārajā savienībā
→ Uzlabot transmisijas
mehānismu
→ Samazināt īstermiņa
aizņēmumu procentu
likmes eiro zonas
starpbanku tirgū
→ Stimulēt kreditēšanas
attīstību
-1 %
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
Noguldījuma iespējas likme Galvenā refinansēšanas likme
Aizdevuma iespējas likmeAvots: ECB
Galvenās procentu likmes Eirosistēmā
45. 45
Ko nozīmē negatīvas procentu likmes?
• Kredītiestādēm jāmaksā par
brīvajiem naudas līdzekļiem (kas
pārsniedz minimālo obligāto
rezervju prasības)
• Starpbanku darījumu likmes
samazinās, kļūst pat negatīvas =>
bankas aizdod vairāk nekā saņem
atpakaļ
-0.4%
-0.2%
0.0%
0.2%
0.4%
0.6%
0.8%
Noguldījuma iespējas likme Eonia
Euribor 3m Euribor 6m
Avots: ECB
Noguldījuma iespējas likme un naudas tirgus likmes
Eirosistēmā
46. samazina galvenās procentu likmes
paziņo par papildus monetāro stimulu
ieviešanu
ECB:
Sept -
2014
ilgāka termiņa
refinansēšanas
mērķoperācijas
Okt-
2014
Jūn -
2014
nodrošināto
obligāciju iegādes
programma Nov -
2014
ar aktīviem
nodrošināto
vērtspapīru pirkšanas
programma
Mar-
2015
paplašinātā
aktīvu pirkšanas
programma
Papildus procentu likmju samazināšanai ECB nolēma īstenot
nestandarta monetārās stimulēšanas programmas
Avots: ECB
Jan-2015
paziņo
uzsāk
47. TLTRO – ilgāka termiņa mērķoperācijas, lai atdzīvinātu
kreditēšanu eiro zonā
-4%
-3%
-2%
-1%
0%
1%
2%
-4%
-2%
0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
14%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
ECB Galvenā refinansēšanas likme Kredītu gada pieauguma temps*
Ceturkšņa IKP pārmaiņas eiro zonā (labā ass)
Eiro zonas ceturkšņa IKP izaugsme, banku kredītu privātajam sektoram gada pieauguma temps eiro
zonā, ECB refinansēšanas likme (%)
* Koriģēts, ņemot vērā no MFI bilancēm izslēgtos aizdevumus sakarā ar to pārdošanu vai vērtspapīrošanu
Avots: ECB 47
48. 48
2015. III 2015. VI 2015. IX 2015.XII 2016.III 2016.VI2014. IX 2014. XII
C1 C2 C3 C4 C5 C6 C7 C8
→Naudas daudzums, ko bankas varēs aizņemties 3. – 8. izsolēs ir atkarīgs no tā, cik
daudz jaunu kredītu tās izsniegs eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un
mājsaimniecībām (izņemot mājokļa kredītus)
1. un 2. izsolēs bankas
kopsummā varēja aizņemties
līdz 7% no eiro zonas nefinanšu
sabiedrībām un
mājsaimniecībām izsniegto
kredītu atlikuma 2014.IV
(izņemot mājsaimniecību
mājokļa kredītus)
→Mērķis: Atdzīvināt kreditēšanu eiro zonā
→Operācijās piešķirto līdzekļu apjoms piesaistīts kredītiestādes kreditēšanai
→Ja netiek sasniegts kreditēšanas mērķis, līdzekļi jāatmaksā pirms termiņa
→Termiņš: 2018. gada septembris
→Likme: sākotnēji GRO likme + 0.1 procentpunkts, šobrīd GRO likme (0.05%)
Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO)
Avots: ECB
49. 49
2015. III 2015. VI 2015. IX 2015.XII 2016.III 2016.VI2014. IX 2014. XII
C1 C2 C3 C4 C5 C6 C7 C8
Kopā 310.0
mljrd. eiro
82,402 129,840 97,800
0 milj 50,000 milj 100,000 milj 150,000 milj 200,000 milj 250,000 milj 300,000 milj 350,000 milj
Sept Dec Mar
25.0 60.5 75.0
0 milj 50 milj 100 milj 150 milj 200 milj
Kopā 160.5
milj. eiro
ITRMO piesaistītie līdzekļi eiro zonā un Latvijā (milj. eiro)
Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās (ITRMO) eiro zonas
kredītiestādēm līdz šim piešķirti 310 miljardi eiro
Avots: ECB, LB
50. 50
Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) strādās?
Avots: ECB, BBC
Eirosistēma no finanšu
institūcijām iegādājas
parāda vērtspapīrus…
1. 3.
2.
4.
5.
…ļaujot uzņēmumiem un
mājsaimniecībām
aizņemties vairāk…
… kā rezultātā samazinās
procentu likmes…
…veicinot uzņēmumu
attīstību un mājsaimniecību
patēriņu…
…stimulējot
tautsaimniecības
izaugsmi
51. 51
Ko paplašināto aktīvu pirkšanas programma (PAPP/EAPP) ietvers?
PAPP/EAPP (expanded asset purchase program)
CBPP3
(covered bond purchase program)
Avots: ECB
ABSPP
(asset-backed securities purchase program)
ar aktīviem nodrošinātas obligācijas
PSPP
(public sector purchase program)
eiro zonas valstu valdību
obligācijas, Eiropas starpvalstu
institūciju parāda vērtspapīri
→ ik mēnesi Eirosistēma iegādāties aktīvus 60 mljrd eiro vērtībā
→no 2015. gada marta līdz 2016. gada septembra beigām (19 mēnešus) vai līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies,
ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim
→kopā programmas ietvaros ~ 1.14 triljoni eiro
nodrošīnātās obligācijas
uzsākta 2014. gada oktobrī,
līdz šim iegādāti aktīvi 6.1 mljrd. eiro
vērtībā
uzsākta 2015. gada martā,
līdz šim iegādāti aktīvi 122.4 mljrd.
eiro vērtībā
uzsākta 2014. gada septembrī,
līdz šim iegādāti aktīvi 80.7 mljrd.
eiro vērtībā
52. → aktīvu iegāde otrreizējā tirgū
→ 25% limits vienai emisijai
→ 33% limits vienam emitentam
→ atlikušais dzēšanas termiņš 2–30 gadi
→ Vērtspapīri atbilst ECB standarta operācijām
noteiktajiem kritērijiem un kredītreitingam
52
IerobežojumiIegādes
PSPP: svarīgākie elementi
→ katras valsts NCB pirks attiecīgās valsts valdības
obligācijas, atbilstoši ECB kapitāla atslēgai
→ ja vietējā tirgus apjomi nebūs pietiekami, NCB
iegādāsies Eiropas aģentūru vērtspapīrus
Avots: ECB, Reuters
53. 53
Gaidāmā ECB un FRS diverģence
• ASV Federālo rezervju sistēma (FRS)
vērtspapīru pirkšanu lielos apjomos
uzsāka 2008.g., kopumā bija 3
programmas un 2014. gadā tā nolēma
pārtraukt vērtspapīru uzpirkšanu.
• Eirosistēma vērtspapīru pirkšanu uzsāka
tikai šī gada martā.
• Kamēr FRS gatavojas galveno
refinansēšanas likmju paaugstināšanai,
ECB monetārā politika ir stimulējoša,
iezīmējot pavisam drīz iespējamu
diverģenci pasaules 2 nozīmīgāko
centrālo banku politikās
54. 54
Jau kopš 2009. gada pasaules lielākās centrālās bankas bāzes
procentu likmes uztur tuvu pie nulles
Lielāko centrālo banku bāzes procentu likmes (%)
0.0%
1.0%
2.0%
3.0%
4.0%
5.0%
6.0%
7.0%
EUR USD JPY GBP
Avots: Bloomberg
56. 56
1
1.1
1.2
1.3
1.4
1.5
1.6
1.7
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
EUR/USD valūtas kursa dinamika
ECB stimulējošās monetārās politikas ietekmē eiro vērtība
samazinājās. Visievērojamākais kritums pret ASV dolāru.
Avots: Bloomberg
57. 57
60
70
80
90
100
110
120
130
140
150
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
EER20
USD
JPY
GBP
Eiro efektīvā kursa izmaiņas un eiro valūtas kursa izmaiņas pret USD, JPY, GBP (Indekss: 01.01.2004=100)
Eiro vērtība turpina samazinājās pret visām nozīmīgākajām
valūtām
Avots: Bloomberg, LB aprēķini
58. 58
Pēc vājas izaugsmes 2011 -2013 gadā, šogad Eiropas
akciju tirgi piedzīvo strauju izaugsmi
30
50
70
90
110
130
150
170
190
210
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
MSCI World
ASV S&P 500
EuroStoxx 50
ASV, Eiropas un pasaules akciju tirgus indeksi (Indekss: 01.01.2004=100)
Avots: Bloomberg, LB aprēķini
59. 59
-1%
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Eonia
Euribor 3m
Euribor 6m
Avots: Bloomberg
ECB stimulējošās monetārās politikas rezultātā naudas tirgus
likmes Eirozonā ir nokritušās līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem
Eirosistēmas naudas tirgus procentu likmes (%)
60. 60
Kredītiestāžu aizdevumu likmes uzņēmumiem ir
ievērojami samazinājušās
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
8%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
DE
ES
FR
GR
IE
IT
LV*
PT
EA
Avots: ECB, *Ar termiņu līdz vienam gadam
EA:
2.1%
LV*:
3.4 %
Kredītiestāžu aizdevumu likmes nefinanšu uzņēmumiem (%)
61. 61
Hipotekāro Kredītu likmes samazinājušās līdz vēsturiski
zemākajiem līmeņiem
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
8%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
DE
EE
ES
FR
GR
IT
LT
LV
PT
EA
Avots: ECB, *LB
EA:
3.1%
LV*:
3.3%
Kredītiestāžu aizdevumu likmes nekustamā īpašuma iegādei mājsaimniecībām (%)
62. 62
Nefinanšu uzņēmumu aizņemšanās izmaksas finanšu
tirgos samazinājušās līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
8%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Kopā
10+ gadi
7-10 gadi
5-7 gadi
3-5 gadi
1-3 gadi
Avots: Thomson Reuters, *iBoxx Indeksi
Eiro zonas nefinanšu uzņēmumu parāda vērtspapīru peļņas likmes dažādiem aizņemšanās termiņiem*(%)
63. 63
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Portugāle
Īrija
Francija
Austrija
Vācija
Grieķija
Itālija
Spānija
Slovēnija
Eiro zonas valstu valdību obligāciju peļņas likmes šogad nokritās
līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem (izņemot Grieķiju)
Eirozonas valstu valdību 10 gadu obligāciju likmes (%)
Avots: Bloomberg
64. 64
Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Darbu iesniegšana:
Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29.
maijam.
Naudas balvas:
I vieta – 2000 eiro;
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas
tautsaimniecības makroekonomisko
problēmu apzināšanu un analīzi un
stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu
pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko
tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas,
Baltijas valstu vai eiro zonas
tautsaimniecības kontekstā.
