Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Banku augstskolas studentiem par aktuālajām norisēm Latvijas tautsaimniecībā.

1. Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā
A. Rutkovska
01.04.2020.

2. Pirmā plāna lomā – Covid-19, citas norises tiek aizēnotas
2
Covid-19, strīds par
naftas ieguvi u.c.
rada pieprasījuma
un piedāvājuma
puses šokus
Būtisks tautsaimniecības
izaugsmes palēninājums
un nenoteiktības
pieaugums
Pieprasījuma pusē:
*paralizēts tūrisms, aviotransports,
*liels pirmās nepieciešamības preču
pieprasījums,
*cenu un akciju tirgus svārstības
Piedāvājuma pusē:
*piegāžu ķēžu pārrāvumi,
*loģistikas sadārdzinājums,
*naftas cenu kari.

3. Covid ietekmējis naftas cenas, akciju tirgu un vairākas
nozares
3
Covid-19, strīds par
naftas ieguvi u.c.
rada pieprasījuma
un piedāvājuma
puses šokus
Būtisks tautsaimniecības
izaugsmes palēninājums
un nenoteiktības
pieaugums
Pieprasījuma pusē:
*paralizēts tūrisms, aviotransports,
*liels pirmās nepieciešamības preču
pieprasījums,
*cenu un akciju tirgus svārstības
Piedāvājuma pusē:
*piegāžu ķēžu pārrāvumi,
*loģistikas sadārdzinājums,
*naftas cenu kari.

4. Avots: Refinitive; ECB BMPE.
Naftas cenas un to nākotnes darījumi, USD/bar
4
Covid-19 izplatība un OPEC+ izjukusī vienošanās noveda pie naftas
cenu sabrukuma
25
30
35
40
45
50
55
60
65
70
75
80
85
90
02.01.2015.
02.04.2015.
02.07.2015.
02.10.2015.
02.01.2016.
02.04.2016.
02.07.2016.
02.10.2016.
02.01.2017.
02.04.2017.
02.07.2017.
02.10.2017.
02.01.2018.
02.04.2018.
02.07.2018.
02.10.2018.
02.01.2019.
02.04.2019.
02.07.2019.
02.10.2019.
02.01.2020.
02.04.2020.
02.07.2020.
02.10.2020.
02.01.2021.
02.04.2021.
02.07.2021.
02.10.2021.
Brent USD/bar
Brent nākotnes darījumi
ECB pieņēmums (Sep 2019 MPE)
ECB pieņēmums (Dec 2019
BMPE)

5. 15
20
25
30
35
40
45
50
55
60
65
70
01.01.2020
03.01.2020
05.01.2020
07.01.2020
09.01.2020
11.01.2020
13.01.2020
15.01.2020
17.01.2020
19.01.2020
21.01.2020
23.01.2020
25.01.2020
27.01.2020
29.01.2020
31.01.2020
02.02.2020
04.02.2020
06.02.2020
08.02.2020
10.02.2020
12.02.2020
14.02.2020
16.02.2020
18.02.2020
20.02.2020
22.02.2020
24.02.2020
26.02.2020
28.02.2020
01.03.2020
03.03.2020
05.03.2020
07.03.2020
09.03.2020
11.03.2020
13.03.2020
15.03.2020
Bažas par koronavīrusa
izplatības negatīvu
ietekmi uz globālo
ekonomikas attīstību
Saspīlējumu mazināšanās
starp Irānu un ASV
Avots: Reuters dati.
Naftas cena (ASV dolāri par barelu; Brent)
5
Kopš gada sākuma naftas cena saruka vairāk nekā divreiz
Saūdas Arābijas un Krievijas
nespēja vienoties par
turpmāku naftas ieguves
Ierobežošanu
Bažas par
globālo recesiju

6. 70
75
80
85
90
95
100
105
110
01.09.2019.
11.09.2019.
21.09.2019.
01.10.2019.
11.10.2019.
21.10.2019.
31.10.2019.
10.11.2019.
20.11.2019.
30.11.2019.
10.12.2019.
20.12.2019.
30.12.2019.
09.01.2020.
19.01.2020.
29.01.2020.
08.02.2020.
18.02.2020.
28.02.2020.
09.03.2020.
Euro Stoxx 50 S&P 500 Nikkei 225 Šanhajas Indekss Itālijas FTSE MIB OMX Rīga
Koronavīrusa pandēmija izraisīja paniku biržās, dažbrīd
sasniedzot krituma limitus
Atsevišķu akciju tirgu indeksi (01.01.2020.=100)
Avots: Bloomberg.
Izmaiņas 12.martā pret
31.decembri (%)
Itālija -24
EuroStoxx -22
Nikkei -18
S&P -15
Riga -6
Šanhaja -3

7. 7
Latvijas eksports janvārī audzis strauji, taču tas neatspoguļo
Covid-19 ietekmi, ko redzēsim nākamajos mēnešos
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
-150
-100
-50
0
50
100
150
200
Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan
2019
Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan
2020
Lauksaimn. produkti Dzērieni Pārtikas produkti Minerālprodukti
Ķīmiskās rūpn. ražojumi Plastmasa, tās izstr. Koksne un tās izstr. Papīrs un tā izstr.
Tekstils Parastie metāli, met. izstr. Mehānismi, elektroierīces Satiksmes līdzekļi
Pārējās preces Kopā eksports (% g/g, labā ass)
Preču eksports (g/g; %) un eksporta preču grupas (g/g; milj. EUR)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

8. 8
Dzīvību eksportam janvārī iedevis vērtības pieaugums
mehānismu un lauksaimniecības produktu eksportā
9.3
0.2
7.2
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
2018 2019 2020 Jan
Pārējās preces
Optiskās, medicīnas iek., mērierīces
Satiksmes līdzekļi
Mehānismi, elektroierīces
Parastie metāli
Celtniecības materiāli
Tekstils
Koksne
Plastmasa
Ķīmiskās rūpn. ražojumi
Minerālprodukti
Pārtikas produkti
Dzērieni
Lauksaimn. prod.
Preču eksports (g/g; %) un eksporta preču grupas (devumi pp)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

9. 9
Eksportu no krituma glābj noturīgāks eksports uz ES, īpaši Igauniju un
Vāciju, eksporta izaugsmes temps uz valstīm ārpus ES kopumā negatīvs
9.8
9.3
4.2
4.4
22.0
1.9
-3.9
5.4
7.1
-2.5
-10 -5 0 5 10 15 20 25
ES28
Ārpus ES28
Vācija
Igaunija
AK
2019 2018
Preču eksports (g/g; %)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

10. Avots: Latvijas Banka.
Pakalpojumu eksporta gada izaugsme grupu
dalījumā (%)
10
Bremzējas iepriekš velkošo pakalpojumu grupu izaugsme - visizteiktāk
telesakaru un atsevišķās transporta pakalpojumu apakšgrupās
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
2019 2019 4. cet.
Transporta pakalpojumi Braucieni Būvniecība
Finanšu pakalpojumi Telesakaru pakalpojumi Datoru un informācijas pakalpojumi
Citi biznesa pakalpojumi Citi pakalpojumi Kopā
Pakalpojumu importa gada izaugsme grupu
dalījumā (%)
8
6
4
2
0
-2
-4
-6
2019 2019 4. cet.

11. 11
Kritums transporta nozarē vērojams kopš 2019. gada, sarūkot
kravu apgrozībai ostās, dzelzceļā, autotransportā …
11.6
4.8
7.5 5.6
-3.9
5.5 7.7 8.9
-0.7 -2.4
-5.8 -6.5
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Transporta PV (salīdz cen, s.i.) Kravas ostās Kravu apgrozība dzelzceļā Auto kravu apgrozība Pasažieri lidostā
Transporta pievienotā vērtība un atsevišķu transporta veidu kravu apgrozība (g/g; %),
pasažieri lidostā (g/g; %)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

12. 12
.. kritums turpinājies arī šī gada sākumā…
-60
-40
-20
0
20
40
60
Jan
2018
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2019
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2020
Ostās Dzelzceļā
Ostu un dzelzceļa kravas (t; g/g; %)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

13. -40.0
-30.0
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
janv.18 apr jūl okt janv.19 apr jūl okt janv.20
Labība Ogles Naftas produkti Konteineri Koks Ķīmiskās kravas Metāli Pārējie PAVISAM
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Ostu kravas (t; g/g; %) un preču grupas (devums pp)
13
.. kad tāpat kā pērn kritumu noteicis ogļu kravu samazinājums

14. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Izlietojuma komponentu devums (sez.izl.; pp) IKP gada pieaugumā (%)
14
2019. g. vilcējs: privātais patēriņš, 2. v. eksportam,
3. v. investīcijām
3.8
4.5
2.2
3.3
2.7
1.8
1.0
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
2017 2018 2019 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Privātais patēriņš Sabiedriskais patēriņš Kopējā pamatkapitāla veidošana Krājumu pārmaiņas
Preču un pakalpojumu eksports Preču un pakalpojumu imports IKP

15. -2
0
2
4
6
8
2018
I
IV VII X 2019
I
IV VII X 2020
I
Pārējās
Mazumtirdzniecība ārpus
veikaliem, tirgiem
Citas preces (apģērbi,
farmāc., kosmēt. u.c.)
Mājsaimniecības piederumu
mazumtirdzniecība
IKT iekārtu
mazumtirdzniecība
Pārtika, dzērieni un tabaka
Autodegviela
Kopā
-6
-5
-4
-3
-2
0
1
2
3
4
5
6
7
8
1. cet.
2018
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2019
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2020
Privātais patēriņš Neto reālā alga
Mazumtirdzniecības apgrozījums Izdevumi pakalpojumiem
Izdevumi precēm Patērētāju noskaņojums (labā ass)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas
Komisija, Eurostat, MPP aprēķini.
Mazumtirdzniecības apgrozījums (g/g; %; k.i.)
un galvenās preču grupas (devumi; pp)
15
Patēriņam tempi samazinās, tomēr paliek kā galvenais
vilcējspēks un arī prognozēts salīdzinoši stabilāks
Patēriņu raksturojošie rādītāji (gada temps,
%; noskaņojums – atbilžu saldo)

16. 17.2
40.5
4.5
2.5
13.2
1.6
16.1
0.6 3.8 Auto degviela
Pārtikas veikalos
Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo
pārtiku
IKT iekārtas
Mājsaimniecības piederumi
Kultūras un atpūtas preces
Citas preces preču (apģ., apavi, farmac., kosmēt., ziedi, sēklas,
pulkst., juv. u.c.)
Mazumtirdzniecība stendos un tirgos
Mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Mazumtirdzniecības apgrozījums (struktūra faktiskajās cenās 2019. gadā, %)
16
Mazumtirdzniecības struktūrā dominē pārtika, degviela

17. Avots: Latvijas Banka.
Piesaistīto mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu noguldījumi (g/g; %)
17
Mājsaimniecību noguldījumi stabili aug, nefinanšu uzņēmumu
noguldījumu gada kāpums saglabājas pozitīvs
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
I
2018
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2019
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2020
II*
Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi Mājsaimniecību noguldījumi
* Operatīvie dati; konfidenciāli līdz 26.03.

18. Avots: Latvijas Banka.
Jauno kredītu plūsma (milj. eiro)
18
Jauno kredītu apjoms zemāks nekā pirms gada; gada
pārmaiņu rādītājs atgriezies negatīvajā sektorā
Iekšzemes aizņēmējiem izsniegtie kredīti* (g/g; %)
0
50
100
150
200
250
300
350
400
I
2018
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2019
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2020
II**
Jaunie līgumi - mājsaimniecības
Jaunie līgumi - nefinanšu sabiedrības
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
I
2018
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2019
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2020
II**
Rezidenti kopā (neskaitot valdību) NFS+mājsaimniecības
Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības
* Salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekme.
** Operatīvie dati; konfidenciāli līdz 26.03.

19. Avots: Eurostat.
Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %)
sektoru dalījumā (pp)
19
Investīcijām kritums, to veido valdības sektors (nedaudz gan
skepse par secinājumiem pēc iepriekš būtiski labotajiem datiem)
Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %)
investīciju veidu dalījumā (pp)
4.5
15.0
13.7
10.8
17.4
13.2 12.8
18.0
8.2
6.0
4.1
-2.8
-10
-5
0
5
10
15
20
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Citas investīcijas Mājokļi
Valdības investīcijas Kopējā pamatkapitāla veidošana
4.5
15.0
13.7
10.8
17.4
13.2 12.8
18.0
8.2
6.0
4.1
-2.8
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Mājokļi Citas būves (valdība)
Citas būves (privātais sektors) Transporta aprīkojums (valdība)
Transporta aprīkojums (privātais) Cita mašinērija (valdība)
Cita mašinērija (privātais) Bioloģiskie resursi
Intelektuālais īpašums Kopējā pamatkapitāla veidošana

20. Avots: Centrālā statistikas pārvalde. 20
Būvniecības izlaide būtiski bremzējas
4.3
-0.5
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Specializētie būvdarbi
Inženierbūvniecība
Ēku būvniecība
BŪVNIECĪBA (nom), % g/g
BŪVNIECĪBA (real, SI), % g/g
Nozaru devumi būvniecības produkcijas apjoma gada izaugsmē (pp, fakt. cenās)

21. Avoti: Eurastat; Centrālā statistikas pārvalde. 21
Būvnieku noskaņojums stabili negatīvs nepietiekama
pieprasījuma dēļ, bet darbaspēka trūkums vairs nav problēma
-80
-70
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
Jan
2016
Jūl Jan
2017
Jūl Jan
2018
Jūl Jan
2019
Jūl Jan
2020
Nodarbinātības novērtējums nākamajiem 3 mēnešiem
Kopējo pasūtījumu novērtējums
Būvnieku noskaņojums
0
10
20
30
40
50
60
Jan
2014
Jan
2015
Jan
2016
Jan
2017
Jan
2018
Jan
2019
Jan
2020
Tādu nav
Nepietiekams pieprasījums
Laikapstākļi
Darbaspēka trūkums
Materiālu vai ekipējuma trūkums
Būvnieku noskaņojuma rādītāji (saldo) Galvenie faktori, kas ierobežo būvniecības aktivitāti
(s.i., %)

22. Avoti: CSP, “Ober – Haus Real Estate”, “Arco Real Estate”, Zemesgrāmata. 22
2019. gadā Latvijā darījumi ar NĪ auguši, mājokļu cenas gada
nogalē stabilizējušās.
0
1,000
2,000
3,000
4,000
5,000
6,000
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
Jan
2009
Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt
Pirkuma līgumi Latvijā (labā ass)
Pirkuma līgumi Rīgā (labā ass)
Vidējā cena ("Oberhaus", "Arco Real Estate', "Latio")
60
70
80
90
100
110
120
50
70
90
110
130
150
170
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet.
3.cet.
Mājokļi kopā
Jaunie mājokļi
Lietotie mājokļi
Būvniecības izmaksas (labā ass)
Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā (EUR/m2) un
zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits
Mājokļu cenu indekss (2015 = 100)

23. Avots: Eurostat, LB aprēķins.
Preču imports pēc BEC, gada izmaiņa (%)
23
Pēdējo mēnešu kritums skaidrojams ar mazāk importētām
starppatēriņa un kapitālprecēm, kamēr patēriņa preces turpinājušas
uzrādīt nelielu pieaugumu
-20.0
-15.0
-10.0
-5.0
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
2018
Jan
Feb Mar Apr May Jun Jul Aug Sep Oct Nov Dec 2019
Jan
Feb Mar Apr May Jun Jul Aug Sep Oct Nov
Starppatēriņa preces Kapitālpreces Patēriņa preces Vieglās automašīnas un degviela Pārējās Kopā imports

24. Pirmā plāna lomā – Covid-19, citas norises tiek aizēnotas
24
Covid-19, strīds par
naftas ieguvi u.c.
rada pieprasījuma
un piedāvājuma
puses šokus
Būtisks tautsaimniecības
izaugsmes palēninājums
un nenoteiktības
pieaugums
Pieprasījuma pusē:
*paralizēts tūrisms, aviotransports,
*liels pirmās nepieciešamības preču
pieprasījums,
*cenu un akciju tirgus svārstības
Piedāvājuma pusē:
*piegāžu ķēžu pārrāvumi,
*loģistikas sadārdzinājums,
*naftas cenu kari.

25. Avots: Centrālā Statistikas Pārvalde.
Pievienotā vērtība (%; g/g; s.i.)
25
Izaugsme lēnāka, bet šaurākā amplitūdā nozaru dalījumā;
visvairāk bremzējusies iepriekš strauji augušajos sektoros
4.5
3.7
3.2
-7.9
19.0
1.8
4.4
5.3
12.5
-2.7
2.6
4.8
3.3
1.0
2.2
10.7
2.0
-2.3
3.3
4.1
-3.9
7.9
2.3
-8.4
1.4
7.0
4.0
4.1
-10 -5 0 5 10 15 20
IKP
Lauksaimniecība (3.7%)
Apstrādes rūpn. (10.2%)
Enerģētika, ieguve (3.1%)
Būvniecība (6%)
Tirdzniecība (12.2%)
Transports (7.2%)
Tūrisms (1.8%)
Inform. un komun. tehn. (5%)
Finanšu pak. (2.8%)
Nek. īpaš. (10.8%)
Prof. pak. (7.2%)
Valsts pārvalde (14.5%)
Izklaide, atpūta (2.7%)
2018 2019

26. Avots: Centrālā Statistikas pārvalde, MPP aprēķini.
Apstrādes rūpniecības apgrozījums (2018. janv=100%)
26
2019. g. nogalē auga apgrozījums vietējā tirgū, janvārī uzlecis
eksports. Neraugoties uz to, janvāris slikts (-1.2% m/m; -3.6% g/g)
Apstrādes rūpniecības izlaide (g/g; %; devums; pp)
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
Jan
2018
Apr Jūl Okt Jan
2019
Apr Jūl Okt Jan
2020
Nezināmās nozares + stat.
kļūda
Citas zināmās nozares
Iekārtu
remonts&uzstādīšana
Auto&detaļas
Būvmateriāli
Tekstils un apģērbs
Metālizstrādājumi
Augsti tehn. rūpn. (26-28)
Kokrūpniecība
Pārtika un dzērieni
Apstr. rūpn. kopā
95
100
105
110
115
120
Jan
2018
Apr Jūl Okt Jan
2019
Apr Jūl Okt Jan
2020
Apstrāde kopā Vietējais tirgus Eksports

27. Somija
3%
Zviedrija
2%
UK
1%
Vācija
2% Latvija 0.2%
Austrālija
3%
Brazīlija
9%
Kanāda
9%
Čīle
4%
Indonēsija
6%
Japāna
5%Jaunzēlande
5%
Krievija
11%
Taizeme
3%
ASV
14%
pārējās
21%
Valstu īpatsvars koksnes importam Ķīnā, %
27
Koksnes cenas jau ir ļoti zemā līmenī, bet "Covid-19" izraisīto
ierobežojumu dēļ pasaulē tās ir pakļautas arī turpmākam spiedienam
Valsts Īpatsvars, %
1ASV 11.4
2Ķīna 10.4
3Vācija 6.7
4Lielbritānija 4.0
5Francija 3.9
6Japāna 3.3
7Itālija 3.1
8Nīderlande 3.0
9Kanāda 2.7
10Šveice 2.3
80
85
90
95
100
105
110
115
120
125
130
2006M01
2006M06
2006M11
2007M04
2007M09
2008M02
2008M07
2008M12
2009M05
2009M10
2010M03
2010M08
2011M01
2011M06
2011M11
2012M04
2012M09
2013M02
2013M07
2013M12
2014M05
2014M10
2015M03
2015M08
2016M01
2016M06
2016M11
2017M04
2017M09
2018M02
2018M07
2018M12
2019M05
2019M10
Timber prices indices 2010=100
Avots: World Integrated Trade Solution; World bank; Global wood market info.
• Ķīna eksportē 10% no visa pasaules koksnes eksporta un
ir 2.lielākais koksnes eksportētājs:
• Ķīnas koksnes importā ES valstu kopējais īpatsvars ~10%
• Latvijas koksnes eksporta galvenās
partnervalstis arī eksportē koksni uz
Ķīnu:
Valsts
Ķīnas
īpatsvars
koksnes
eksportā
Ķīnas vieta
šīs valsts
koksnes
eksportā
UK 5.6% 5.
SE 4.3% 7.
EE 2.4% 11.
DE 2.0% 13.
LT 2.1% 15.

28. -60
-40
-20
0
20
40
60
80
100
120
2017
I
III V VII IX XI 2018
I
III V VII IX XI 2019
I
III V VII IX XI
Vairumtirdzniecība kopā Lauksaimniecības izejvielu un dzīvu lopu vairumtirdzniecība
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Vairumtirdzniecības apgrozījums (g/g; %; izlīdzināts, salīdzināmajās cenās)
28
Vairumtirdzniecību balsta labās ražas eksports

29. Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Nordpool.
Elektroenerģijas ražošana pa veidiem (MWh)
29
Elektroenerģijas ražošana atgūstas; silta ziema mazina siltumenerģijas
pieprasījumu; reģionālais gāzes tirgus veicina Inčukalna izmantošanu
Enerģijas ražošana (gada pieauguma temps, %)
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
2016
I
VII 2017
I
VII 2018
I
VII 2019
I
VII 2019
I
Hidroelektrostacijas Koģenerācijas stacijas
Vēja elektrostacijas
-40
-20
0
20
40
60
80
100
2017
I
IV VII X 2018
I
IV VII X 2019
I
IV VII X 2019
I
Nordpool dati CSP dati dienas vidējais feb (jo garais gads)

30. Avots: Latvenergo. 30
Ūdens pietece gada sākumā virs ilgtermiņa vidējā; veicina
elektroenerģijas ražošanu

31. Pirmā plāna lomā – Covid-19, citas norises tiek aizēnotas
31
Covid-19, strīds par
naftas ieguvi u.c.
rada pieprasījuma
un piedāvājuma
puses šokus
Būtisks tautsaimniecības
izaugsmes palēninājums
un nenoteiktības
pieaugums
Pieprasījuma pusē:
*paralizēts tūrisms, aviotransports,
*liels pirmās nepieciešamības preču
pieprasījums,
*cenu un akciju tirgus svārstības
Piedāvājuma pusē:
*piegāžu ķēžu pārrāvumi,
*loģistikas sadārdzinājums,
*naftas cenu kari.

32. Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. koronavīrusa Covid-19 ietekmi, Latvijas Banka
prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6.5% (2019. gada decembra prognoze – 2.6% kāpums),
bet inflācija būs 0.5% (2019. gada decembra prognoze – 2.4%).
Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule
negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā un gada otrajā pusē neatsāksies ekonomiskā
izaugsme.
Latvijas Banka pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta
un inflācijas prognozes

33. ► Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus
dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās
recesijas iespējamību. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā
apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām
valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku.
► Starptautiskie novērtējumi par Covid-19 seku ietekmi uz pasaules tautsaimniecību un valstu tautsaimniecībām ir atšķirīgi,
taču tie uzrāda būtisku ekonomiskās aktivitātes sašaurināšanos un kļūst arvien negatīvāki. Aplēses svārstās ļoti lielā
diapazonā atkarībā no ekspertu pieņēmumiem par to, cik strauji izdosies ierobežot koronavīrusa izplatīšanos. SVF šogad
prognozē negatīvu izaugsmi pasaulē, un samazinājums gaidāms vismaz globālās finanšu krīzes līmenī. Turklāt jaunākās
tirgus dalībnieku prognozes par izaugsmi eiro zonā svārstās no –5% līdz –1.7%.
► Izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes atspoguļo tautsaimniecības attīstības scenāriju ar koronavīrusa
negatīvo ietekmi 1. pusgadā, pieņemot, ka ekonomiskā aktivitāte pēc tam samērā strauji atjaunojas. Gan Latvijā,
gan citās valstīs izsludinātā ārkārtējā situācija un ieviestie sociālās distancēšanās pasākumi, kas ir nepieciešami, lai
ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, jau tagad nozīmīgi lejupvērsti ietekmē tautsaimniecību. Ierobežojošie pasākumi tiešā
veidā slāpē vairāku nozaru darbību Latvijā. Taču negatīvā ietekme skar faktiski visas tautsaimniecības nozares,
darbojoties gan piedāvājuma puses šokiem (loģistikas un starppatēriņa piegādes ķēžu pārrāvumi un izmaksu kāpums),
gan ārējā un iekšējā pieprasījuma un noskaņojuma šokiem.
Prognozes pieņēmumi:
33

34. ► Šī aplēse balstās uz pieņēmumu, ka koronavīrusa izplatīšanās tiek samērā veiksmīgi ierobežota – tātad
ietekme uz tautsaimniecību būs īslaicīga. Prognozēts, ka koronavīrusa ietekmē tautsaimniecība ir sarukusi
jau 2020. gada 1. ceturksnī, un kritums būtiski pastiprinājies 2. ceturksnī. Savukārt 2. pusgadā
tautsaimniecība sākusi atveseļoties, gan atjaunojoties globālajam pieprasījumam pēc precēm, gan
pakāpeniski atjaunojoties atliktajam iekšzemes patēriņam, bet investoru piesardzība varētu saglabāties
ilgāk.
► Publisko pasākumu aizliegums un pulcēšanās un mobilitātes ierobežojumi tieši un uzreiz aptur aktivitāti
vairākās nozarēs. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares un atpūtas un izklaides pakalpojumu nozares
pievienotās vērtības kritums 2. ceturksnī lēšams tuvu 70%, bet 2020. gadā kopumā šajās nozarēs –
aptuveni 30%.
► Transporta pakalpojumu nozari būtiski ietekmē starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana, kā arī
autotransporta pārvadājumu nozares kritums piesardzības pasākumu ievērošanas un konteineru kravu
pārvadājumu kavēšanās dēļ – tādējādi gadā kopumā prognozējam aptuveni 20% kritumu.
Aktuālo faktoru ietekmē 2020. gadam prognozējam 6.5% IKP
kritumu. 1/2
34

35. ► Covid-19 nelabvēlīgi ietekmēs plašu nozaru loku. Arī apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji
piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams
tikai atsevišķās šaurās jomās, tāpēc paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes
rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Gada otrajā pusē, globālajam pieprasījumam atjaunojoties,
paredzama preču ražošanas strauja atsākšanās, ņemot vērā arī krājumu izsīkumu krīzes periodā un
nepieciešamību tos atjaunot.
► Tādas lielas tautsaimniecības nozares kā tirdzniecības kritumu noteiks gan mazumtirdzniecības sarukums
līdz ar ierobežojumu ieviešanu, iedzīvotāju ienākumu un patēriņa paredzamo mazināšanos, neraugoties uz
pārtikas produktu pieprasījuma saglabāšanos (taču tas veido tikai aptuveni 40% no mazumtirdzniecības
apgrozījuma). Nozari ietekmēs arī vairumtirdzniecības attīstības problēmas jau minēto konteineru kravu
pārvadājumu un kopējā pieprasījuma krituma dēļ.
► Savukārt investoru piesardzība atspoguļosies arī nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru kritumā. Šīs
nozares ietekmē arī citi faktori, piemēram, būvmateriālu piegādes kavēšanās un nelabvēlīga ienākumu un
kredītu pieejamības dinamika.
Aktuālo faktoru ietekmē 2020. gadam prognozējam 6.5% IKP
kritumu. 2/2
35

36. Prognoze detalizētāk:
/Tomēr situācija strauji mainās un kopš prognožu izstrādes lejupvērsti riski ir
pastiprinājušies/
36

37. Mūsu valsts, mūsu banka