SlideShare uma empresa Scribd logo
1 de 13
LIETU VIRZĪBA SAEIMĀ
1. Kāds ir likumdošanas process?
2. Kas ir likumprojekts?
3. Kā tas tiek pieņemts?




                Jauniešu Saeima
                Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
LIKUMDOŠANAS PROCESS I
Latvijas Republikas Saeimas svarīgākais uzdevums ir
likumdošana. Citiem vārdiem sakot, Saeima pieņem likumus,
sabalansējot dažādu sabiedrības grupu intereses. Tas notiek
atklātu un argumentētu diskusiju ceļā.
        Likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara savstarpēji
           sadarbojas un kontrolē cita citu. Tādā veidā izpaužas
     sabiedrības pašregulēšanās demokrātiskā un tiesiskā valstī.
Lai to varētu pienācīgi nodrošināt, ir izstrādāts likumdošanas
process – priekšrakstu kopums, kuram sekojot tiek pieņemti
likumi.
LIKUMDOŠANAS PROCESS II
Likumdošanas process sākas ar likumprojekta iesniegšanu.
To var iesniegt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas
komisija, ne mazāk kā pieci deputāti vai ne mazāk kā viena
desmitā daļa vēlētāju.

Likumprojekts ir juridisks dokuments ar noteiktām formas
un satura prasībām. Tajā jābūt tiesību normām, kas apraksta
pienākumus un tiesības, kā arī reglamentē noteiktus
procesus, tai skaitā paredz sodus, nosaka ierobežojumus un
aizliegumus.
LIKUMDOŠANAS PROCESS III
       Vispirms Saeima lemj par likumprojekta nodošanu
atbilstošai Saeimas komisijai (vairāk par komisijām sk. 5.nod.).
Saeima nosaka atbildīgo komisiju, likumprojekta iesniegšanas
termiņu un, ja nepieciešams, izveido darba grupu.

       Atbildīgā komisija sagatavo likumprojekta atzinumu un
virza attiecīgo jautājumu balsojumam Saeimas sēdē, kur par to
tiek diskutēts. Šajā stadijā Saeima likumprojektu var atzīt par
steidzamu, kas samazina tā izskatīšanas laiku, izsludināšanas un
spēkā stāšanās kārtību. Tāpat Saeima var likumprojektu
noraidīt, nolemjot izstrādāt alternatīvu likumprojektu, vai atdot
to Ministru kabinetam pārstrādāšanai.
LIKUMDOŠANAS PROCESS IV
Ja likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā, tiek noteikts
priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam.

Priekšlikumus iesniedz Saeimas komisijai, kas tos apkopo, rūpīgi
analizē, atbalsta vai noraida un atbilstoši tam likumprojektu precizē.
Šajā posmā tiek pieaicināti dažādi eksperti, institūciju un nevalstisko
organizāciju pārstāvji.

• Ja komisija virza likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā, Saeimā
  izskata katru priekšlikumu atsevišķi un tad balso par likumprojektu
  kopumā.
• Ja likumprojekts ir guvis Saeimas atbalstu un tas nav
  steidzams, tiek noteikts priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam.
• Ja likumprojekts ir steidzams, otrais lasījums tam ir galīgais un pēc
  tā šis likumprojekts tiek nosūtīts Valsts prezidentam izsludināšanai.
LIKUMDOŠANAS PROCESS V
        Sagatavojot likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā,
Saeimas komisija, pieaicinot ekspertus, apkopo un analizē
priekšlikumus, un vēlreiz precizē likumprojektu. To atkal virza uz
Saeimas sēdi un izskata tāpat kā otrajā lasījumā, tomēr cenšas
neskart jautājumus, kas iepriekšējās diskusijās nav izskanējuši.
        Ja likumprojekts guvis atbalstu trešajā - galīgajā - lasījumā, to
nosūta izsludināšanai Valsts prezidentam. Viņam ir tiesības
likumprojektu neizsludināt un lūgt to izskatīt atkārtoti, norādot
konkrētas iebildes. Šajā gadījumā Saeima atkārtoti atgriežas pie
likumprojekta apspriešanas. Saeima ir tiesīga arī neņemt vērā Valsts
prezidenta iebildumus.
        Valsts prezidents likumus izsludina laikrakstā „Latvijas
Vēstnesis” un tie stājas spēkā 14.dienā pēc izsludināšanas, ja likumā
nav noteikts citādi.
LIKUMDOŠANAS PROCESS VI
Par īpašu parlamenta darbu likumdošanas jomā var
uzskatīt valsts budžeta likuma pieņemšanu un
starptautisko līgumu ratifikāciju, kas notiek divos
lasījumos. Līgumi pēc to apstiprināšanas
 kļūst par Latvijas
tiesību sistēmas
sastāvdaļu un var
attiekties uz
 ikvienu no mums.



                     Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6476148931/in/set-72157628331013985/
Jāņem vērā, ka
daļa Latvijas valsts
kompetences ir
deleģēta
Eiropas Savienībai.

Līdz ar to mums visiem tieši un nepastarpināti var būt
saistošas Eiropas Savienības regulas. Tomēr par Eiropas
Savienības direktīvu pārņemšanu katrā gadījumā
vispirms lemj Saeima.
PARLAMENTA LOMA I
                                          Svarīgi atcerēties, ka
                       parlamenta loma nav tikai likumdošana.
       Tā, piemēram, Saeima var noturēt debates un izteikt
pozīciju svarīgos jautājumos, pieņemt deklarācijas un citus
paziņojumus, kā arī debatēt par Eiropas Savienības un
ārpolitikas jautājumiem. Saeima uzklausa un pēc tam balso par
Ministru kabineta locekļu ziņojumiem.

       Saeima lemj arī par dažādu augstu valsts amatpersonu
iecelšanu amatos, piemēram, Valsts prezidentu, valsts
kontrolieri, tiesībsargu, tiesnešiem, Latvijas Bankas prezidentu.
Saeima arī izsaka uzticību (kas tā pati iecelšana amatā vien ir)
izpildvaras augstākajai koleģiālajai institūcijai – Ministru
kabinetam.
PARLAMENTA LOMA II
Parlaments nodrošina izpildvaras darba uzraudzību. Tas
nozīmē, ka parlamentam ir iespēja un tiesības atcelt no
amatiem (izteikt neuzticību) Ministru kabinetu kopumā,
atsevišķus ministrus vai citu valsts amatpersonu, kuru
amatā iecēlusi pati Saeima.

Saeimas deputātiem ir tiesības iesniegt izpildvaras
amatpersonām – ministriem un ministru prezidentam -
adresētus jautājumus un pieprasījumus. Saeimas
komisijām ir tiesības pieprasīt to darbam nepieciešamo
informāciju un uzaicināt uz sarunām ikvienu
amatpersonu. Saeima var izveidot arī parlamentārās
izmeklēšanas komisijas.
PARLAMENTA LOMA III
Papildus tam Saeima lemj par:
• kara pieteikšanu,
• izņēmuma stāvokļa izsludināšanu,
• Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanu,          deputāta
  izdošanu kriminālvajāšanai,
• Saeimas komisiju izveidi.

Saeimas deputāti balso gan ar rokām (parasti pirmajā sēdē
pirms mandātu apstiprināšanas), gan elektroniski (atklāti vai
aizklāti), gan ar vēlēšanu zīmēm (aizklāti).
Jauniešu Saeima
Nodaļu sagatavoja:                      Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem –
                                        kandidē ar savu ideju!




               Saeimas Juridiskais birojs
 Uzzini vairāk par Saeimas
 darbu:
 • http://saeima.lv/lv/sabiedrib
   as-lidzdaliba/apmekletaju-
   pienemsana-un-ekskursijas
 • Saeimas informatīvais
   tālrunis: 67087321
 • e-pasts: info@saeima.lv

• Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs atrodas Jēkaba ielā
  16, Rīgā (ieeja no Trokšņu ielas), atvērts katru darba dienu no
  plkst.9.00 līdz 16.30

Mais conteúdo relacionado

Mais procurados

Põhikooli lõpueksam ühiskonnaõpetuses. kordamine.
Põhikooli lõpueksam ühiskonnaõpetuses. kordamine.Põhikooli lõpueksam ühiskonnaõpetuses. kordamine.
Põhikooli lõpueksam ühiskonnaõpetuses. kordamine.
Natalja Dovgan
 
Aasta 1944
Aasta 1944Aasta 1944
Aasta 1944
kudisiim
 
II Maailmasõda
II MaailmasõdaII Maailmasõda
II Maailmasõda
leydy12
 
Valitsemine ja avalik haldus
Valitsemine ja avalik haldusValitsemine ja avalik haldus
Valitsemine ja avalik haldus
leydy12
 

Mais procurados (20)

iNIMESTE VÕRDÕIGUSLIKKUS
iNIMESTE VÕRDÕIGUSLIKKUSiNIMESTE VÕRDÕIGUSLIKKUS
iNIMESTE VÕRDÕIGUSLIKKUS
 
Riik ja valitsemine
Riik ja valitsemineRiik ja valitsemine
Riik ja valitsemine
 
Arengumaad
ArengumaadArengumaad
Arengumaad
 
Demokraatia 1920.-30. aastail
Demokraatia 1920.-30. aastailDemokraatia 1920.-30. aastail
Demokraatia 1920.-30. aastail
 
Kaugushüpe
KaugushüpeKaugushüpe
Kaugushüpe
 
Demokraatlik ühiskond
Demokraatlik ühiskondDemokraatlik ühiskond
Demokraatlik ühiskond
 
Venestamine
VenestamineVenestamine
Venestamine
 
Vabariigi valitsus
Vabariigi valitsusVabariigi valitsus
Vabariigi valitsus
 
Riigikogu ja valitsus
Riigikogu ja valitsusRiigikogu ja valitsus
Riigikogu ja valitsus
 
28. kohtusteem
28. kohtusteem28. kohtusteem
28. kohtusteem
 
Demokraatlik Eesti
Demokraatlik EestiDemokraatlik Eesti
Demokraatlik Eesti
 
Põhikooli lõpueksam ühiskonnaõpetuses. kordamine.
Põhikooli lõpueksam ühiskonnaõpetuses. kordamine.Põhikooli lõpueksam ühiskonnaõpetuses. kordamine.
Põhikooli lõpueksam ühiskonnaõpetuses. kordamine.
 
Aasta 1944
Aasta 1944Aasta 1944
Aasta 1944
 
II Maailmasõda
II MaailmasõdaII Maailmasõda
II Maailmasõda
 
Islam põhikoolile
Islam põhikoolileIslam põhikoolile
Islam põhikoolile
 
9ajal24092010
9ajal240920109ajal24092010
9ajal24092010
 
Diktatuurid euroopas
Diktatuurid euroopasDiktatuurid euroopas
Diktatuurid euroopas
 
25. taidesaatev voim. valitsus
25. taidesaatev voim. valitsus25. taidesaatev voim. valitsus
25. taidesaatev voim. valitsus
 
Valitsemine ja avalik haldus
Valitsemine ja avalik haldusValitsemine ja avalik haldus
Valitsemine ja avalik haldus
 
22. seadusandlik voim eestis
22. seadusandlik voim eestis22. seadusandlik voim eestis
22. seadusandlik voim eestis
 

Semelhante a 6.nodaļa "LIKUMDOŠANA" (8)

Valsts Prezidenta InstitūTs
Valsts Prezidenta InstitūTsValsts Prezidenta InstitūTs
Valsts Prezidenta InstitūTs
 
Saeima isa lv
Saeima isa lvSaeima isa lv
Saeima isa lv
 
Saeima gara lv
Saeima gara lvSaeima gara lv
Saeima gara lv
 
Latvijas Republikas Saeima
Latvijas Republikas SaeimaLatvijas Republikas Saeima
Latvijas Republikas Saeima
 
Lv Rep
Lv RepLv Rep
Lv Rep
 
AugstāKā Tiesa
AugstāKā TiesaAugstāKā Tiesa
AugstāKā Tiesa
 
1 nodala demokratiska valsts
1 nodala   demokratiska valsts1 nodala   demokratiska valsts
1 nodala demokratiska valsts
 
Valsts nozagšanas pazīmes kriminālprocesā Nr.16870000911
Valsts nozagšanas pazīmes kriminālprocesā Nr.16870000911Valsts nozagšanas pazīmes kriminālprocesā Nr.16870000911
Valsts nozagšanas pazīmes kriminālprocesā Nr.16870000911
 

6.nodaļa "LIKUMDOŠANA"

  • 1. LIETU VIRZĪBA SAEIMĀ 1. Kāds ir likumdošanas process? 2. Kas ir likumprojekts? 3. Kā tas tiek pieņemts? Jauniešu Saeima Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
  • 2. LIKUMDOŠANAS PROCESS I Latvijas Republikas Saeimas svarīgākais uzdevums ir likumdošana. Citiem vārdiem sakot, Saeima pieņem likumus, sabalansējot dažādu sabiedrības grupu intereses. Tas notiek atklātu un argumentētu diskusiju ceļā. Likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara savstarpēji sadarbojas un kontrolē cita citu. Tādā veidā izpaužas sabiedrības pašregulēšanās demokrātiskā un tiesiskā valstī. Lai to varētu pienācīgi nodrošināt, ir izstrādāts likumdošanas process – priekšrakstu kopums, kuram sekojot tiek pieņemti likumi.
  • 3. LIKUMDOŠANAS PROCESS II Likumdošanas process sākas ar likumprojekta iesniegšanu. To var iesniegt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija, ne mazāk kā pieci deputāti vai ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Likumprojekts ir juridisks dokuments ar noteiktām formas un satura prasībām. Tajā jābūt tiesību normām, kas apraksta pienākumus un tiesības, kā arī reglamentē noteiktus procesus, tai skaitā paredz sodus, nosaka ierobežojumus un aizliegumus.
  • 4. LIKUMDOŠANAS PROCESS III Vispirms Saeima lemj par likumprojekta nodošanu atbilstošai Saeimas komisijai (vairāk par komisijām sk. 5.nod.). Saeima nosaka atbildīgo komisiju, likumprojekta iesniegšanas termiņu un, ja nepieciešams, izveido darba grupu. Atbildīgā komisija sagatavo likumprojekta atzinumu un virza attiecīgo jautājumu balsojumam Saeimas sēdē, kur par to tiek diskutēts. Šajā stadijā Saeima likumprojektu var atzīt par steidzamu, kas samazina tā izskatīšanas laiku, izsludināšanas un spēkā stāšanās kārtību. Tāpat Saeima var likumprojektu noraidīt, nolemjot izstrādāt alternatīvu likumprojektu, vai atdot to Ministru kabinetam pārstrādāšanai.
  • 5. LIKUMDOŠANAS PROCESS IV Ja likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā, tiek noteikts priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam. Priekšlikumus iesniedz Saeimas komisijai, kas tos apkopo, rūpīgi analizē, atbalsta vai noraida un atbilstoši tam likumprojektu precizē. Šajā posmā tiek pieaicināti dažādi eksperti, institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. • Ja komisija virza likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā, Saeimā izskata katru priekšlikumu atsevišķi un tad balso par likumprojektu kopumā. • Ja likumprojekts ir guvis Saeimas atbalstu un tas nav steidzams, tiek noteikts priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam. • Ja likumprojekts ir steidzams, otrais lasījums tam ir galīgais un pēc tā šis likumprojekts tiek nosūtīts Valsts prezidentam izsludināšanai.
  • 6. LIKUMDOŠANAS PROCESS V Sagatavojot likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā, Saeimas komisija, pieaicinot ekspertus, apkopo un analizē priekšlikumus, un vēlreiz precizē likumprojektu. To atkal virza uz Saeimas sēdi un izskata tāpat kā otrajā lasījumā, tomēr cenšas neskart jautājumus, kas iepriekšējās diskusijās nav izskanējuši. Ja likumprojekts guvis atbalstu trešajā - galīgajā - lasījumā, to nosūta izsludināšanai Valsts prezidentam. Viņam ir tiesības likumprojektu neizsludināt un lūgt to izskatīt atkārtoti, norādot konkrētas iebildes. Šajā gadījumā Saeima atkārtoti atgriežas pie likumprojekta apspriešanas. Saeima ir tiesīga arī neņemt vērā Valsts prezidenta iebildumus. Valsts prezidents likumus izsludina laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un tie stājas spēkā 14.dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
  • 7.
  • 8. LIKUMDOŠANAS PROCESS VI Par īpašu parlamenta darbu likumdošanas jomā var uzskatīt valsts budžeta likuma pieņemšanu un starptautisko līgumu ratifikāciju, kas notiek divos lasījumos. Līgumi pēc to apstiprināšanas kļūst par Latvijas tiesību sistēmas sastāvdaļu un var attiekties uz ikvienu no mums. Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6476148931/in/set-72157628331013985/
  • 9. Jāņem vērā, ka daļa Latvijas valsts kompetences ir deleģēta Eiropas Savienībai. Līdz ar to mums visiem tieši un nepastarpināti var būt saistošas Eiropas Savienības regulas. Tomēr par Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu katrā gadījumā vispirms lemj Saeima.
  • 10. PARLAMENTA LOMA I Svarīgi atcerēties, ka parlamenta loma nav tikai likumdošana. Tā, piemēram, Saeima var noturēt debates un izteikt pozīciju svarīgos jautājumos, pieņemt deklarācijas un citus paziņojumus, kā arī debatēt par Eiropas Savienības un ārpolitikas jautājumiem. Saeima uzklausa un pēc tam balso par Ministru kabineta locekļu ziņojumiem. Saeima lemj arī par dažādu augstu valsts amatpersonu iecelšanu amatos, piemēram, Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, tiesībsargu, tiesnešiem, Latvijas Bankas prezidentu. Saeima arī izsaka uzticību (kas tā pati iecelšana amatā vien ir) izpildvaras augstākajai koleģiālajai institūcijai – Ministru kabinetam.
  • 11. PARLAMENTA LOMA II Parlaments nodrošina izpildvaras darba uzraudzību. Tas nozīmē, ka parlamentam ir iespēja un tiesības atcelt no amatiem (izteikt neuzticību) Ministru kabinetu kopumā, atsevišķus ministrus vai citu valsts amatpersonu, kuru amatā iecēlusi pati Saeima. Saeimas deputātiem ir tiesības iesniegt izpildvaras amatpersonām – ministriem un ministru prezidentam - adresētus jautājumus un pieprasījumus. Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt to darbam nepieciešamo informāciju un uzaicināt uz sarunām ikvienu amatpersonu. Saeima var izveidot arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas.
  • 12. PARLAMENTA LOMA III Papildus tam Saeima lemj par: • kara pieteikšanu, • izņēmuma stāvokļa izsludināšanu, • Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanu, deputāta izdošanu kriminālvajāšanai, • Saeimas komisiju izveidi. Saeimas deputāti balso gan ar rokām (parasti pirmajā sēdē pirms mandātu apstiprināšanas), gan elektroniski (atklāti vai aizklāti), gan ar vēlēšanu zīmēm (aizklāti).
  • 13. Jauniešu Saeima Nodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju! Saeimas Juridiskais birojs Uzzini vairāk par Saeimas darbu: • http://saeima.lv/lv/sabiedrib as-lidzdaliba/apmekletaju- pienemsana-un-ekskursijas • Saeimas informatīvais tālrunis: 67087321 • e-pasts: info@saeima.lv • Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs atrodas Jēkaba ielā 16, Rīgā (ieeja no Trokšņu ielas), atvērts katru darba dienu no plkst.9.00 līdz 16.30