SlideShare uma empresa Scribd logo
1 de 40
Baixar para ler offline
3
4
Uzsākot šo iniciatīvu pirms astoņiem gadiem, mēs kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienību un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu, vēlējāmies radīt platformu, kas
uzņēmējiem sniegtu iespēju pilnveidoties pašiem un iedvesmoties no citiem.
Ilgtspējas indekss ir vērtīga iespēja uzņēmējiem identificēt un izvērtēt savu uzņēmumu stiprās
un vājās puses, lai saņemtu nepieciešamo impulsu turpmākai veiksmīgas uzņēmējdarbības
īstenošanai un gūtu iedvesmu jauniem, ilgtspējīgiem risinājumiem. Savukārt darba devēji,
kas ir izpratuši korporatīvās sociālās atbildības nozīmi, jau ir kļuvuši konkurētspējīgāki un
ilgtspējīgāki.
Priecē, ka ar katru gadu Atbildīga biznesa nedēļā iesaistās arvien vairāk uzņēmumu, kā arī
LDDK biedru skaits Ilgtspējas indeksa izcilnieku vidū kļūst arvien lielāks.
Līga Meņģelsone,
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
Uzņēmumu ilgtspēja un konkurētspēja tiešā veidā ir atkarīga no sociālā dialoga, un tam ir divas
puses – darba devējs un arodbiedrība. Un, jo stiprākas, profesionālākas un sociāli atbildīgākas
pret savu uzņēmumu un valsti tās būs, jo labāki būs darbinieku apstākļi darbā un augstāka
ģimeņu labklājība.
Šī laikmeta iezīme ir prasme panākt optimālu rezultātu ar ierobežotiem līdzekļiem un
iespējām, un nākas strādāt ar maksimālu atdevi, lai panāktu labu rezultātu. Tāpēc ir svarīgi, lai
attiecības starp darba devēju un arodbiedrību veidotos lietišķas un mērķtiecīgas, lai tiktu
ņemtas vērā uzņēmuma attīstības iespējas un darbinieku pamatotas prasības un vēlmes.
Ilgtspējas indekss ir vērtīgs ar to, ka tas parāda prasmi ne tikai runāt ar klientu, prasmi ne
tikai skatīties uz konkurentiem, bet arī prasmi strādāt vienotā uzņēmuma komandā ar kopīgu
mērķi un godīgu savstarpējo attiecību ietvarā.
Egīls Baldzēns,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs
5
Šogad devīto reizi organizējam Ilgtspējas indeksu, un šajā laikā ir notikusi virkne
pārmaiņu. Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, un pretēji situācijai 2009. gadā
katrs otrais darba devējs kā lielāko izaicinājumu min kvalificētu speciālistu trūkumu un
darbaspēka trūkumu kopumā. Šī iemesla dēļ dažādas iniciatīvas nodarbināto labsajūtas
uzlabošanai, kā arī darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, kļūs tikai aktuālākas. Ņemot
vērā tendences, arī šogad Atbildīgu ideju tirgus centrālā tēma paliek nemainīga –
darbinieki un darba vide.
Virkne darba devēju jau šobrīd apzinās nākotnes izaicinājumus un atrod tiem risinājumus.
Uzņēmumi, kuri domā par ilgtspējīgu darbību, par to, kā ilgtermiņā atbildīgi izturēties gan
pret savu biznesu, gan darbiniekiem, gan vidi, gan sadarbības partneriem, viennozīmīgi
ir soli priekšā pārējiem. Darbinieku un klientu labsajūtas veicināšana, jauno un nākotnes
speciālistu sagatavošana darba tirgum, iesaiste un sadarbība. Tie ir tikai daži piemēri,
bet Latvijas drosmīgākie un atbildīgākie uzņēmumi dara daudz vairāk, un to ik gadu
apliecina ne tikai Ilgtspējas indeksa rezultāti, bet arī uzņēmumu loks, kas saņem Ģimenei
draudzīga komersantu statusu.
Darbinieku attīstība un labsajūta nav tikai izdevumu pozīcijas, tā ir investīcija, kas
daudzkārt atmaksājas. Laimīgi darbinieki ir par 12% produktīvāki. Uzņēmumi, kuros ir
etniskā dažādība, ir par 30% veiksmīgāki nekā citi konkurenti. Tie ir tikai daži piemēri,
kā ieguldījumi darba vidē palīdz gūt panākumus biznesā, bet ideju tirgū katrs no
dalībniekiem dalīsies arī savā veiksmes stāstā.
Lai Atbildīgu ideju tirgus sniedz jaunas idejas, rada iedvesmu un pārliecību, kas palīdzētu
iedzīvināt atbildīgu biznesa praksi jūsu uzņēmumos!
Dace Helmane,
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts
6
7
Labākais laiks, kad stādīt koku, bija pirms divdesmit
gadiem. Otrs labākais ir tagad.
Ķīniešu sakāmvārds
D R O Š Ī B A
#ABN2018 www.incsr.eu
DROŠĪBA
piezīmēm
9
Influenceru
mārketings
līdzinās
“mežonīgajiem
Rietumiem”
Viedokļu līderu jeb tā saukto influenceru izmantošana
pēdējos gados ir kļuvusi par teju jebkuras integrētās
mārketinga kampaņas sastāvdaļu. Pasaulē tā ir labā
prakse jau divus vai trīs gadus, bet pie mums šajā jomā
zināmā mērā vēl valda “mežonīgie Rietumi”.
Tas ir tādēļ, ka kampaņu veidotāji kā galveno kritēriju
sadarbībai ar kādu no sociālo tīklu viedokļu līderiem, jo
īpaši “Instagram”, izmanto viņu sekotāju skaitu. Tajā pašā
laikā būtu jāvērtē arī tas, no kurienes šie viņu sekotāji ir
un kādi ir citi to demogrāfiskie rādītāji. Tāpat ir dažādi
tehnoloģiski paņēmieni, kā palielināt sekotāju skaitu vai
pat nopirkt viltus sekotājus. To visu var pārbaudīt.
Tā kā Golin Riga ir daļa no liela sabiedrisko attiecību
aģentūru tīkla, mūsu rīcībā ir rīki un zināšanas, kā to darīt.
Tajā pašā laikā joprojām pastāv tāda kā pelēkā zona. Tajā
sociālo tīkli viedokļu līderi veido neoficiālas savienības,
kas izpaužas kā WhatsApp čats, kurā ir vairāki cilvēki, un,
kad ir vajadzīgi papildu komentāri un like ievieto saiti un
dod uzdevumu nospiest to un/ vai uzrakstīt komentāru,
kas atbilst viņu vēlamajam saturam. Tā mākslīgi tiek
palielināta iesaiste.
Principā tas ir normāli, bet nav zināms, vai šis saturs
ietekmē cilvēkus un tādējādi vai tiek izpildīti kampaņas
mērķi, taču tas var palielināt ieraksta redzamību.
Komunikācija sociālajos tīklos ir sava veida uzmanības
birža – jo lielāka ieraksta iesaistītība, jo pamanāmāks tas
ir. Tas palīdz sociālo tīklu viedokļu līderiem sasniegt vairāk
sekotāju, bet, ja tiek vērtēts autentiskums, vajag to darīt
kvalitatīvi. Galvenais, lai sekotājs saprot, kas ir kas.
Arvien biežāk ir novērojama tendence, kad auditorija
meklē autentisku un patiesu saturu. Tāpēc paredzams,
ka sociālo tīklu lietotāji arvien kritiskāk vērtēs piedāvāto
informāciju. Vienlaicīgi tikai 2018. gada sākumā zīmoli
sāka vērtēt sadarbību ar influenceriem rūpīgāk. Reizēm
tiek pielietoti atlaižu kodi, lai izsekotu klientu plūsmu un
konkrēta influencera atdevi.
Deniss Ševeļovs,
GOLIN Riga influenceru projektu vadītājs
10
Dažādība un iekļaujošas
vides izveide Swedbank
Situācija:
Mērķis ir veidot darba vidi, kas
nodrošina vienlīdzīgu attieksmi
ikvienam darbiniekam un
dod iespējas piesaistīt jaunus
talantus, kā arī vislabāk izmantot
darbinieku potenciālu. Iekļaujošas
vides veidošana, tas ir veids kā
piedzīvot uzņēmuma vērtības,
esot vienlīdz vienkāršiem,
atvērtiem un atbildīgiem savā
attieksmē pret klientiem un
darbiniekiem, novērtējot dažādās
pieredzes un pieejas.
Iniciatīva:
Darba apstākļi, atalgojums, labumi un citi darba
nosacījumi ir izstrādāti ar mērķi nodrošināt
vienlīdzīgas iespējas visiem darbiniekiem un arī
atvieglot iespējas apvienot darbu un privāto dzīvi.
Bankā ir dažādas amata lomas, un visiem
darbiniekiem nav piemērojams vienāds veids, kā
organizēt savu darba laiku un vietu. Tas nozīmē, ka
iespējams variēt, kā visefektīvāk, noteiktā termiņā
un kvalitātē paveikt savus pienākumus un būt
sasniedzamiem.
Izpratne par dažādību un iekļaujošas kultūras
nozīmi ir kļuvusi arvien nozīmīgāka Swedbank
ikdienā. Tādēļ ir izveidotas apmācības vadītājiem,
kas palīdz drošā vidē stiprināt savas zināšanas un
diskutēt par dažādību komandās.
Rezultāts:
Izveidotas vispārīgas vadlīnijas un labas prakses piemēri, pēc kuru principiem
vadītāji aicināti meklēt elastīgas darba vides iespējas savās komandās, gan
nodrošinot biznesa nepārtrauktību un mērķu izpildi, gan respektējot darbinieku vēlmes un
vajadzības.
Vairāk nekā 130 vadītāji ir apguvuši kursu Dažādība – ieguldījums Swedbank izaugsmē,
un dažādības tēma ir iekļauta jauno vadītāju mācību programmas saturā.
Mērķtiecīgs darbs pēdējo gadu laikā, strādājot pie vienlīdzīga atalgojuma pieejas, ir ļāvis
novērst nevienlīdzību – par vienādu darbu tiek maksāts vienāds atalgojums.
Nākotnes izaicinājumi:
Veicināt izpratni par dažādības nozīmi un ieguvumiem plašākam
darbinieku lokam, uzsākot apmācības arī speciālistiem, gan stāstot
plašāk un veidojot piemērus, ka demonstrē atvērtību dažādai
pieredzei un personībām.
11
Tehnoloģijas
labsajūtai darbā
Situācija:
Mūsdienu iekštelpu klimata
kontroles sistēmas tiek veidotas
ar ļoti efektīvu aparatūru, taču
tām ir ļoti datēta programmatūra.
Tas ir kā nopirkt ekonomisku
automašīnu, bet visu laiku braukt
uz pilnu jaudu – tas nav ne
komfortabli, ne efektīvi. Iekštelpu
klimats ir viens būtiskākajiem
faktoriem, kas ietekmē darba
ražīgumu, tomēr daudzi ēku
pārvaldnieki pat modernās
darbavietās nespēj vadīt savu
aparatūru tā, ka tā radītu
veselīgu un ērtu iekštelpu
klimatu.
Iniciatīva:
SmartVent izstrādā programmatūru, lai padarītu
ēkas veselīgākas un energoefektīvākas. Mākoņa
platforma ļauj iegūt telpu klimata pārskatu un
īstenot kontroli no jebkuras ierīces pasaulē.
Rezultāts:
SmartVent jaunākais izmēģinājuma projekts koprades telpā Teikums bija svarīgs
pirmais solis, lai izveidotu programmatūru, kas palīdz vienkāršā un viegli lietojamā
veidā uzlabot darba apstākļus. Tagad ēkas apsaimniekotājs var viegli uzzināt, kā viņu
iemītnieki novērtē savu iekštelpu klimatu un to, kā un kur ēkā rodas problēmas. Šādām
atgriezeniskās saites sistēmām ir potenciāls kardināli mainīt ēku apsaimniekošanu.
Nākotnes izaicinājumi:
Kaut arī biroju ēkas noteikti kļūst gudrākas katru dienu, un paredzams,
ka tuvāko trīs gadu laikā pieslēgto ierīču skaits birojos dubultosies,
progresu nozarē palēnina nekustamo īpašumu izstrādātāju
konservatīvisms un grūtības piedāvāt šādu programmatūru
būvniecības iepirkumu konkursos.
12
Drošība vispirms!
darba aizsardzības kampaņa
Situācija:
Eco Baltia grupa strādā vairāk
nekā 700 darbinieku, kas
ik dienas rūpējas gan par
atkritumu savākšanu, gan par
šķirošanu un pārstrādi. Darbs
ir specifisks, un tajā ir augsts
nelaimes gadījumu risks. Tas
saistīts ar potenciāli bīstamiem
priekšmetiem atkritumos, ar
iekārtu un darba aprīkojuma
lietošanu, kā arī neatbilstošiem
darba paņēmieniem. Tādejādi
ik dienas tiek apdraudēta gan
darbinieku veselība, kā arī
darba ražīgums un grupas
finansiālie rādītāji.
Iniciatīva:
Ar kampaņu Drošība vispirms izglītot darbiniekus
darba drošības jautājumos, kā arī nostiprināt
ieradumu ievērot darba un uguns drošības
noteikumus, lai samazinātu negadījumu skaitu
darba vietā līdz nullei.
Piesaistot kampaņas vēstnesi – Latvijas
hokeja izlases kapteini Kasparu Daugaviņu, ar
darbiniekiem sarunas notika līdzībās – tāpat kā
hokejists bez ekipējuma nedrīkst iziet laukumā,
tieši tāpat ir arī darba vietā. Darbiniekiem bija
iespēja tikties ar speciālistiem (fizioterapeitu,
traumatologu, ugunsdzēsēju) un sacensties darba
aizsardzības ievērošanā.
Rezultāts:
Aptaujā 92% atzina, ka kampaņa lika aizdomāties par drošības jautājumiem
darba vietā, bet 84%darbinieku atzina, ka tagad, pateicoties kampaņai, vairāk
uzmanības velta drošībai darba vietā. Pēc kampaņas nav noticis neviens smagais
nelaimes gadījums.
Nākotnes izaicinājumi:
Eco Baltia grupā tiek īstenota 0 nelaimes gadījumu politika. Tas
nozīmē, ka uzņēmuma mērķis ir panākt, lai darbinieki atbildīgi izturas
gan pret sevi, gan kolēģiem.
13
Drošības spilvens
Situācija:
Ik gadu vidēji 15 bērni un 50
pieaugušie Latvijā gūst smagas
elektrotraumas, lielākoties –
neapdomīgi lietojot elektroierīces
vai neuzmanīgi rīkojoties
elektrotīkla tuvumā. Tāpēc viena
no Sadales tīkla korporatīvās
sociālās atbildības prioritātēm
ir sabiedrības izglītošana
elektrodrošībā – uzņēmums veic
virkni preventīvo un izglītojošo
darbu elektrotraumu gadījumu
skaita mazināšanai.
Iniciatīva:
Sadales tīkls darbinieki jau piecus gadus,
nesaņemot papildu atlīdzību, brīvprātīgi apmeklē
izglītības iestādes visā Latvijā, piedalās drošības
pasākumos, izstādēs, konkursos, nometnēs un
festivālos, tostarp, Vislatvijas skolēnu sacensībās
ZZ Čempionāts, kā arī sadarbībā ar paaugstinātas
bīstamības pakalpojumu sniedzējiem un drošības
dienestiem rīko drošības pasākumus un arī
traumatismam veltītu diskusiju Sarunu festivālā
LAMPA.
Rezultāts:
Kopš 2013. gada Sadales tīkls elektrodrošības jautājumos ir izglītojis vairāk nekā
100 tūkstošus bērnu un pieaugušo.
Salīdzinot ar 2012. gadu, kad elektrotraumu skaits sasniedza 79, un 30 no cietušajiem bija
bērni, 2017. gadā elektrotraumu skaits bija 59, un 22 no cietušajiem bija bērni.
Samazinās arī saimniecisko darbu veicēju izraisīto negadījumu skaits. Gaisvadu līniju
saraušanas gadījumi 2016. gadā bija 235, bet 2017.gadā – 184. Elektrolīnijas balsta
bojāšanas gadījumi 2016. gadā – 93, savukārt 2017.gadā – 85.
Nākotnes izaicinājumi:
Palielināt brīvprātīgo darbinieku skaitu par 25 % un panākt traumu
samazinājumu par 50 %.
14
Bērnu drošības pulksteņi –
patstāvīgiem bērniem un
mierīgiem vecākiem
Situācija:
Nav noslēpums, ka bērni ir
zinātkāri, aktīvi un arī mazliet
pārgalvīgi; ka viņi mēdz slimot
un ļoti vēlas ieraudzīt skolas,
bērnudārza koncertos mammu
vai tēti. Taču strādāt un
vienlaikus būt klāt bērnu dzīves
nozīmīgākajos brīžos, uzraudzīt
atvases 24h diennaktī ir sarežģīti.
Iemesli? Korporatīvajā vidē
bērni tiek uztverti kā traucēklis,
publiski pieejamā informācija
par iespējām uzraudzīt viņus
attālināti ir ierobežota, telefonus
bērni bieži nedzird, aizmist
uzlādēt, pazaudē.
Iniciatīva:
BITES komandā ir daudz vecāku. Domājot
par viņu ērtībām, uzņēmuma durvis vienmēr
ir atvērtas darbinieku atvasēm, bet tā Rīgas
birojā vasarā tiek organizēta bērnudārza
grupiņa, kas izveidota pēc darbinieku iniciatīvas.
Tāpat BITE praktizē attālināta darba iespējas,
elastīgas darba stundas. Bet 2017.gada rudenī
uzņēmums iekļāva piedāvājumā inovatīvus
bērnu drošības pulksteņus, kas ļauj noteikt
bērna atrašanās vietu un nodrošina saziņas
funkciju.
Rezultāts:
Ir uzlabojusies darba atmosfēra – 85% darbinieku atzīst, ka ieteiktu BITI
kā darba vietu citiem. Bērnu drošības pulksteņi, kas līdz šim Latvijā nebija
izplatīti, īsā laikā iemantoja lielu popularitāti – pateicoties plašajai funkcionalitātei, to
pieprasījums par 160% pārsniedza plānoto. Par šī produkta vēstnešiem kļuva gan
sabiedrībā zināmi vecāki, gan BITES darbinieki, kuri ne vien testēja pulksteņus, bet arī
aktīvi izmantoja tos un joprojām izmanto, sekojot līdzi savu bērnu ikdienas gaitām.
15
Personāla
ilgtspējas
pasākumi: labā
iecere un prakse
Daudzi piekritīs, ka motivēts darbinieks ir daļa no
uzņēmuma veiksmes, tomēr būt labam darba devējam
ir dārgi. Aprēķini rāda, ka nodokļu izdevumi par
darbiniekiem piešķirtajiem labumiem ir tuvu 80% no to
vērtības, tādēļ atzinīgi tika novērtēti jaunajā Uzņēmumu
ienākuma nodokļa (UIN) likumā iestrādātie nodokļu
atvieglojumi attiecībā uz personāla ilgtspējas pasākumu
izdevumiem.
Vēlos paskaidrot, ka personāla ilgtspējas pasākumu
izdevumi saskaņā ar UIN likumu ietver izdevumus
darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas
vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai, kā
arī izdevumus kolektīva motivēšanai, ja tie nav
personalizējami un par tiem nav maksāts iedzīvotāju
ienākumu nodoklis. Tāpat likums nosaka, ka personāla
ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas pārskata gadā
kopā nepārsniedz 5% no iepriekšējā gada kopējās darba
ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, neiekļauj
ar UIN apliekamajā bāzē. Faktiski, jo labāk atalgoti ir
uzņēmuma darbinieki, jo lielākas izmaksas uzņēmums
var atļauties personāla ilgtspējas pasākumiem,
nemaksājot par to UIN.
Lai gan iniciatīva no valsts puses ir apsveicama, diemžēl
praksē jārēķinās, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID)
ieskatā ne visi izdevumi darbinieku motivēšanai vai
saliedēšanai tiks uzskatīti par personāla ilgtspējas
pasākumiem likuma izpratnē.
Saskaņā ar VID skaidrojumu personāla ilgtspējas
pasākumu izdevumi ir izdevumi darbinieku kolektīvo
pasākumu nodrošināšanai, piemēram, sporta spēles
un pasākumi, kuros darbinieki uzstājas ar stāstiem par
tēmām, kas nav obligāti saistītas ar darba pienākumiem.
Vienlaicīgi par personāla ilgtspējas pasākumu
izdevumiem VID ieskatā nav uzskatāma maltīšu, uzkodu
iegāde darbinieku jubileju svinēšanai uzņēmumā, kā arī
bezmaksas dzērienu, augļu un uzkodu nodrošināšana
ikdienā.
Šie izdevumi nodokļu vajadzībām joprojām netiks atzīti
par izdevumiem mūsdienu prasībām atbilstošas darba
vides izveidei, lai arī tie veicina kolektīva saliedēšanu un
uzlabo mikroklimatu.
Sandija Novicka,
COBALT partnere, zvērināta advokāte
16
Arvien būtiskāka mūsdienās kļūst darba un ģimenes
dzīves sabalansētība. Un te liela loma ir Ģimenei
draudzīga komersanta statusa iegūšanas iespējām. Ir
patiess gandarījums, ka šādu uzņēmumu kļūst vairāk
un darba devēji pievērš aizvien lielāku uzmanību
saviem darbiniekiem, piedāvājot viņiem labvēlīgu
darba vidi, bet klientiem – pozitīvu attieksmi un
savstarpēju cieņu. Tas arī parāda, ka sabiedrībā
pieaug un nostiprinās interese un izpratne par
atbildīgu biznesu. Pretendējot uz Ģimenei draudzīga
komersanta statusu, uzņēmumiem ir iespēja paradīt
savu pieredzi un vērtības plašākai sabiedrībai, vienlaikus rādot piemēru arī citiem.
Manuprāt, tā ir lieliska pieeja, no kuras iegūst visi!
Jānis Reirs,
Latvijas Republikas labklājības ministrs
Kā kļūt
par Ģimenei draudzīgu komersantu?
17
ĢIMENEI DRAUDZĪGS
KOMERSANTS
Labklājības ministrija jau 11 gadu vērtē uzņēmumus, piešķirot tiem Ģimenei draudzīga
komersanta statusu. Lai to iegūtu, uzņēmumiem ir jāveic pašnovērtējums pēc ilgtspējas
indeksa rādītājiem. Šāda statusa piešķiršana veicina uzņēmumus veidot atbildīgu biznesa
vidi, uzlabojot ģimenēm dzīves un darba līdzsvaru un stiprinot ģimeniskās vērtības
sabiedrībā.
Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir uzņēmumiem, kas īsteno ģimenei
draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā,
piemēram, sniedzot pakalpojumus, nodrošinot atbilstošu vidi.
Kā galvenais kritērijs statusa piešķiršanai ir telpu un aprīkojuma atbilstība bērna
vajadzībām, tai skaitā bērnam ar īpašām vajadzībām un ģimenes ar bērniem vajadzībām.
Tāpat vērtē arī nodarbināto veselības aizsardzību darbavietā, uz klientu orientētu
pakalpojumu sniegšana, atbalsta nodrošināšanu bērniem un ģimenēm veltītiem
pasākumiem, iesaistīšanos labdarības pasākumos, kā arī komersanta politiku, kas vērsta
uz darbinieku efektīvu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, piemēram, attālināto
darbu, elastīgu vai saīsinātu darbalaiku u.c.
18
19
Ja kādas durvis aizveras, parasti kādas citas
atveras. Bet mēs pārāk ilgi un ar pārāk lielu nožēlu
skatāmies uz tām, kas aizvērušās, nepamanot tās,
kuras ir atvērušās.
Aleksandrs Greiems Bells,
amerikāņu fiziķis, telefona izgudrotājs
I E S P Ē J A S
20
#ABN2018 www.incsr.eu
IESPĒJAS
piezīmēm
21
Darbinieku
izdegšana maksā
vairāk nekā
aktivitātes tās
mazināšanai
Ilgstošs stress darba vietā bieži noved pie darbinieku
profesionālās izdegšanas. Faktori, kas visbiežāk izraisa
izdegšanu, ir darbu termiņi (52%), darbs ar sarežģītiem
klientiem (50%), neveiksmīga komunikācija un vāja
sadarbība ar kolēģiem (27%)1
.
Stress darba vietā ir nopietna uzņēmēju problēma.
Piemēram, Vācijā profesionālā izdegšana uzņēmumiem
izmaksā deviņus miljardus eiro katru gadu. Ja darbinieks
profesionālās izdegšanas dēļ vairs nespēj veikt darba
pienākumus, viņa tiešās un netiešās aizvietošanas
aptuvenās izmaksas ir šī darbinieka sešu līdz deviņu
mēnešu alga.
Mūsdienās daudzi uzņēmumi pakāpeniski ievieš dažādas
programmas, kas ne vien palīdz stiprināt darbinieku
noturību pret stresu, bet arī paaugstina motivāciju.
Kā veiksmīgs, uz pierādījumiem balstītas prakses
piemērs ir programma “Apzinātība kustībā” – 8 nedēļu
programma, 20 minūšu dienā (ietver īsu meditāciju un
jogas vingrinājumus)2
. Cita plaši pielietota metode ir
“Apzinātībā balstīta stresa mazināšana” (tiek izmantoti
audio ieraksti, kas ietver meditācijas prakses vadlīnijas,
norādījumus grupu darbam, fiziskajiem vingrinājumiem,
nelielus uzdevumus, pieeju individualizētām instrukcijām
un atbalstam)3
. Šīs programmas ir tikai neliela daļa no
veidiem, kā paaugstināt darbinieku stresa noturību un
motivāciju.
No vienas puses, varētu šķist, ka naudas ieguldīšana
dažādos stresa mazināšanas pasākumos, ir lieki
uzņēmuma izdevumi, taču cīņa ar stresa radītajām
sekām neapšaubāmi izmaksās krietni vairāk.
European Agency for Safety and Health at Work. (2014). Second European Survey of Enterprises on New and Emerging Risks:https://
osha.europa.eu/sites/default/files/publications/documents/esener-ii-summary-en.PDF
Klatt, M., Steinberg, B., & Duchemin, A.-M. (2015). Mindfulness in Motion (MIM): An Onsite Mindfulness Based Intervention (MBI) for
Chronically High Stress Work Environments to Increase Resiliency and Work Engagement. Journal of Visualized Experiments, (101).
https://doi.org/10.3791/52359
Bazarko, D., Cate, R. A., Azocar, F., & Kreitzer, M. J. (2013). The Impact of an Innovative Mindfulness-Based Stress Reduction Program on
the Health and Well-Being of Nurses Employed in a Corporate Setting. Journal of Workplace Behavioral Health, 28(2), 107–133. https://
doi.org/10.1080/15555240.2013.779518
Ieva Salmane-Kuļikovska,
Spring Valley pasniedzēja, sertificēta meditācijas skolotāja
(VIA Integralis, Šveice)
1
2
3
22
Vasaras dienas
jeb darbinieki izvēlas
Situācija:
Mūsdienumainīgajādarbavidē
ilgtermiņaattiecībuveidošana
starpdarbiniekuundarbadevējuir
milzīgsizaicinājums.Laikāizmaksāta
labaalga,prēmijasunērtiiekārtota
darbavieta–šievairsnavgalvenie
faktori,lairadītustabilu,motivētu
unlaimīgukomandu.Darba
devējiemirjābūtradošiemunjāspēj
arsavutagadējovaipotenciālo
darbiniekuveidotpersoniskākas
attiecības,vismazvērtībulīmenī.
Wunderdarbiniekukopīgāiezīme
irvēlmenemitīgiaugtunattīstīties
ganprofesionāli,ganārpusbiroja
telpām.
Iniciatīva:
Wunder Latvia reizi gadā rīko Summer
Days (tulk. - Vasaras dienas), liekot uzsvaru uz
darbinieku individuālo prasmju un redzesloka
paplašināšanu. Tas ir 2,5 dienu pasākums,
kura laikā ikvienam komandas dalībniekam ir
iespēja gūt jaunas atklāsmes pašam par sevi un
kolēģiem, iesaistīties aktivitātēs, ko, iespējams,
pats neiedomātos vai neuzdrošinātos izmēģināt.
Piemēram, kukaiņu gaismošana, slackline,
staigāšana pa stikla lauskām, muzicēšana,
diskusija ar ģimenes psihoterapeitu, sēņu
pasaules izzināšana u.c. Uzņēmums piedāvā
iespējas, dalībnieki izvēlas, kur un cik daudz
iesaistīties.
Rezultāts:
- Komandas apziņa, ka ikviens no mums ir ne tikai speciālists, kas rada produktu
un nes peļņu biznesam, bet arī personība ar savām vājībām, interesēm,
hobijiem, viedokli.
- Zema personāla mainība - 8 gadu laikā ir aizgājuši tikai 2 kolēģi, no kuriem 1 atgriezās
Wunder pēc 1,5 gada prombūtnes
- Darbinieku apmierinātības aptaujā 100% esošo darbinieku piekrīt apgalvojumam –
“Ņemot vērā visu, es teiktu, ka šī ir lieliska darbavieta”!
- Jauni hobiji un aizraušanās, kopīgas intereses un ārpus darba aktivitātes kolēģu un viņu
ģimeņu starpā.
Nākotnes izaicinājumi:
Panākt, ka šādam pasākumam ir pozitīva ietekme arī uz vietējo
kopienu. Piemēram, veidot aktīvāku zināšanu un pieredzes pārnesi
no vietējiem dzīvesgudrajiem speciālistiem vai amatniekiem uz jauno
paaudzi.
23
Trīs soļi līdz darba vides
sakārtošanai uzņēmumā
Situācija:
Saskaņā ar pētījuma Darba
apstākļi un riski Latvijā 2012-
2013 rezultātiem tikai 28,5%
uzņēmumu ir pilnībā veikts
darba vides risku novērtējums,
taču 49% uzņēmumu tāds nav
veikts vispār. Savlaicīga risku
nenovērtēšana un drošas
darba vides neizveidošana bieži
ir cēlonis nelaimes gadījumiem
darbā, arodslimībām, kā arī
darbinieku produktivitātes,
efektivitātes un uzņēmuma
rādītāju samazinājumam. Kā
vienu no cēloņiem drošas
darba neizveidošanai 15,4%
darba devēji ir norādījuši
līdzekļu trūkumu.
Iniciatīva:
Valsts darba inspekcija 2016.gadā ir uzsākusi
īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu, kura
galvenais virziens ir konsultatīva atbalsta sniegšana
uzņēmumiem darba vides risku novērtēšanai,
rekomendāciju saņemšanai, laboratorisko
mērījumu un apmācību veikšanai. Pakalpojumus
nodrošinās komptentas institūcijas un speciālisti,
akreditētas laboratorijas un mācību centri. Projekts
tiks īstenots līdz 2022.gada 31.decembrim.
Rezultāts:
Uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu,
tiek izstrādāts darba vides risku novērtējums
darba vietām un darba aizsardzības pasākumu
plāns, nepieciešamības gadījumā darba vietās
tiek veikti laboratoriskie mērījumi un sniegtas
praktiskas rekomendācijas, kā izveidot drošu
darba vidi. Tāpat ir iespēja iesaistīt darbiniekus
darba aizsardzības izglītības programmās.
Tādējādi uzņēmumiem ir iespēja izveidot drošu
un produktīvu darba vidi, kā arī izprast un
izpildīt tiesību aktu prasības.
24
Briedums vs jaunība –
atbalsts darba devējiem
Situācija:
Demogrāfiskās tendences
Latvijā liecina par sabiedrības
novecošanos, būtiski samazinās
iedzīvotāji tradicionālā
darbspējas vecumā, bet
strauji palielinās gados
vecāku cilvēku skaits. Šādas
tendences rada arvien jaunus
izaicinājumus, lai ekonomiskie
procesi saglabātu augšupejošu
tendenci. Iedzīvotāji vecumā
50+ saskaras ar dažādām
grūtībām, kas mazina iespējas
veiksmīgi konkurēt darba tirgū.
Piemēram, nav mūsdienu
prasībām atbilstoša izglītība
un darba iemaņas, darba
apstākļi mēdz būt vecumgrupai
neatbilstoši, jo ikdienas darbā
arvien nozīmīgāku lomu ieņem
dažādas tehnoloģijas.
Iniciatīva:
Darba devēji augsti vērtē 50+ darbinieku pieredzi,
tādēļ ir gatavi pielāgot darba apstākļus viņu
vajadzībām. Latvijas Darba devēju konfederācija
(LDDK) īsteno projektu “Atbalsts ilgākam darba
mūžam”, tā ir iespēja darba devējiem uzlabot
darba vidi un atbalstīt savus gados vecākos
darbiniekus. Projektā paredzētas šādas aktivitātes:
konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi,
tostarp karjeras konsultācijas, neformālā izglītība,
prasmju nodošanas pasākumi, darba vietu
pielāgošana, veselības uzlabošanas pasākumi.
Rezultāts:
Mērķtiecīgu pasākumu īstenošanas rezultātā
būtiski paaugstinās darbinieku lojalitāte un
apmierinātība, samazinās darbinieku mainība,
veidojas stabila darbaspēka pieejamība un
uzlabojas darba vide kopumā.
25
#PanākumuSkola
pirmajām darba gaitām
Situācija:
Laigansituācijapēdējogadu
laikāuzlabojas,Latvijājoprojām
iraugstākaisjauniešubezdarbs
Baltijā.Topošajiemspeciālistiem
pēcstudijāmunmācībulaikāir
problemātiskiatrastvēlamodarbu.
Šajosdarbosbiežiirnepieciešama
iepriekšējāpieredzeunpapildu
prasmes,kurasnevienmērvar
iegūtvidējāsunaugstākāsizglītības
iestādēs.Turklātjauniešiemne
vienmērirmotivācijaiegūtpieredzi,
strādājotparzemuatalgojumuvai
vispārbezatlīdzības.
Iniciatīva:
Ticot jauniešu potenciālam un apzinoties, Coca-
Cola HBC Latvija ar projektu #PanākumuSkola
veicina jauniešiem noderīgu kontaktu loku izveidi
un nodod nepieciešamās zināšanas, lai atbalstītu
jauniešus ceļā uz nozīmīgu karjeru.
Nākotnes profesionāļi tiek izglītoti iedvesmojošos
semināros, viņiem tiek piedāvāts pašreizējam
darba tirgum, kā arī ekonomiskajai un
tehnoloģiskajai situācijai piemērots saturs.
Rezultāts:
Ir aizvadīti četri bezmaksas semināri
jauniešiem, kurus apmeklēja aptuveni 450
jauniešu Rīgā, Liepājā un Cēsīs, savukārt tiešsaistē
tika sasniegti 150 000 skatījumi.
95,4% no semināru apmeklētajiem apgalvo, ka
šādi semināri pozitīvi ietekmē viņu personības
attīstību un profesionālo izaugsmi. Jaunieši ļoti
atzinīgi vērtē šīs mācību iespējas un kā galvenos
ieguvums min jaunas zināšanas un pieredzi.
#PanākumuSkola ir nominēta Emerging Europe
Awards kā 2017.gada jauniešu iniciatīva.
Nākotnes izaicinājumi:
Atklāt e-apmācību platformu – virtuālās realitātes bibliotēku ar video
semināriem un izglītojošiem materiāliem, kā arī īstenot mentoringa
programmu, iesaistot uzņēmuma darbiniekus.
26
Augsta līmeņa darbinieku iesaistes un
apmācību projekts: Iespējamā misija
Rezultāts:
Īstenošanā tika iesaistītas visas struktūrvienības un vadības komanda.
Foo Fighters koncertā piedalījās 98 darbinieki, bet Red Hot Chilli Peppers
koncertā – 108 darbinieki, kuri reālā vidē nodrošināja dzērienu tirdzniecību, satikās
ar klientiem un guva iespēju saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti.
Iegūtas pozitīvas emocijas; augusi darbinieku apmierinātība un atsaucība dalībai šāda veida
projektos.
Veikts biznesa vides un iespēju pētījums, iegūti secinājumi un izveidota platforma jauna
veida servisa nodrošināšanai.
Nākotnes izaicinājumi:
Veidot un attīstīt integrētas mācību programmas darbiniekiem,
kas iegūtās zināšanas ļauj pielietot praksē un veicina darbinieku
savstarpējo sadarbību.
Iniciatīva:
Unikālais projekts Iespējamā misija tika īstenots
2017.gada vasarā, un tā ietvaros tika veikts
pētījums un identificētas nepieciešamās
kompetences tirdzniecības nodrošināšanai, kā arī
veikta darbinieku apmācība un instruktāžas, kas
noslēdzās ar reālu tirdzniecības darbu divos lielos
koncertos.
Komandas individuāli plānoja tirdzniecības
vietu iekārtojumu un pārdošanas stratēģiju.
Darbinieki varēja likt lietā savas zināšanas
un prasmes projektu vadībā, LEAN metodes
pielietošanā, klientu apkalpošanā, komandas
veidošanā un sadarbībā, kā arī apgūt tirdzniecības
organizatoriskās prasmes un iegūt jauna līmeņa
pieredzi darbā ar klientiem.
Situācija:
Apvienojot mācības un
komandas saliedēšanu
ar pētījumu par jaunām
biznesa iespējām, Cēsu alus
īstenoja pašu veidotu mācību
programmu, kur dažāda līmeņa
vadītājiem un darbiniekiem
bija iespēja darboties un gūt
pieredzi reālā vidē, ar reālu
naudu, klientiem un pieredzēt
pilnu produkta ciklu – no
grauda darītavā līdz alus glāzei
klientu rokās.
27
Dzīves cikla
novērtējuma
praktiskie
ieguvumi
Dzīves cikla pieeja produkta ražošanā vai
pakalpojuma sniegšanā nav nekas jauns – tā ir
integrēta daudzos procesos, t.sk., zaļajos publiskajos
iepirkumos, Eiropas Savienības aprites ekonomikas
politikā u.c.. Dzīves cikla izvērtējums aptver visu
produkta vai pakalpojuma ceļu – no resursu
ieguves līdz atkritumu apsaimniekošanai. Katrā no
uzņēmējdarbības posmiem tiek identificēta ietekme
uz vidi (arī pēc tam, kad tas nonāk pie klienta). Diemžēl
bieži uzņēmumi šo procesu uztver kā nevajadzīgu
formalitāti un apgrūtinājumu, nesaredzot iespējas,
ko tas sniedz. Tomēr tie, kas novērtējumu jau veikuši,
viennozīmīgi saskata praktiskos ieguvumus, kurus var
identificēt vairākos aspektos.
Pirmkārt, dzīves cikla novērtējums palīdz noteikt
ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesa
trūkumus – vietas, kurās tiek patērēts visvairāk
resursu un radītas vislielākās ietekmes. Bieži vien šie
resursietilpības apsvērumi nav viegli saskatāmi un var
rastiesviltuspieņēmumi,piemēram,vailabākizmantot
stikla vai plastmasas pudeles? Ne visos gadījumos
stikla pudeles ir labs risinājums. Tādejādi dzīves cikla
novērtējums motivē uzņēmumu nepārtraukti domāt
par iespējām modernizēt un uzlabot savu darbību. Lai
gan sākotnēji var šķist, ka videi draudzīgāka risinājuma
izvēle ir saistīta tikai ar investīcijām – ilgtermiņā tā var
atmaksāties daudzkārtīgi.
Dzīves cikla pieeja ir integrēta arī zaļo publisko
iepirkumu politikā. Līdz ar to uzņēmums, kas ir
identificējis savas “vājās vietas” visā dzīves ciklā
un ieviesis risinājumus procesa ilgtspējai, ir
daudz konkurētspējīgāks. Saskaņā ar vairākiem
Eiropas Savienībā veiktajiem pētījumiem patērētāji
aizvien vairāk izvēlas videi draudzīgākas preces un
pakalpojumus.
Lai gan es akcentēju tikai dažas, neskaitāmas iespējas,
kas paveras uzņēmumam, kas ir veicis dzīves cikla
novērtējumu.
Olga Meļņičenko,
starptautiskā vides konsultāciju uzņēmuma Estonian,
Latvian & Lithuanian Environment vides speciāliste
Man bijuši vairāk nekā 9000 neveiksmīgi metieni,
esmu zaudējis gandrīz 300 spēles, 26 reizes man
ir uzticēts iemest uzvaras bumbu un esmu pievīlis.
Esmu kļūdījies un izgāzies atkal, atkal un atkal. Un
tikai tāpēc man ir veicies.
Maikls Džordans, basketbola leģenda
E N E R Ģ I J A
30
#ABN2018 www.incsr.eu
ENERĢIJA
piezīmēm
31
Atrast vērtību
arī atkritumos
Eiropas Komisijas mērķi ir ambiciozi. Līdz 2025. gadam
Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāpārstrādā vairāk
nekā puse radīto atkritumu, līdz 2035. gadam– 65%. Ilgi
briedušais un ļoti nepieciešamais lēmums ir ieņēmis
pavisam reālas aprises, un lielākais izaicinājums būs
atrast balansu starp labklājību, vēlmēm, vajadzībām un
ietekmi uz vidi.
Aprites ekonomika ir stāsts arī par mūsu patērētāju
sabiedrības modeļa maiņu. Jau sen zinām, ka atkritumi
ir resurss, bet tagad tas beidzot ir neizbēgami –
pārstrādāt visu, ko var pārstrādāt, lietot atkārtoti vai
pārvērst enerģijā. Tuvākajās desmitgadēs atkritumu
pārstrāde kļūs tikpat ierasta kā lielveikals un atradīsies
mums blakus mums.
Tiem, kam tas liekas baisi, varu mierināt, ka tehnoloģijas
šajā jomā attīstās ļoti ātri. Jau šobrīd dažos kruīza kuģos
tiek pārstrādāti vai sadedzināti pasažieru un apkalpes
radītie atkritumi. Pārstrāde – tās ir inovācijas, iespēja
mūsu zinātniekiem un jaunas darba vietas augsti
kvalificētiem darbiniekiem.
Ir jāsāk ar godīgu jautājumu sev – cik ir nepieciešams
manai dzīvei un ko varu darīt, lai aiz sevis atkritumus
neatstātu. No vienas puses gribam kvalitatīvus,
ekoloģiskus produktus bez pesticīdiem, konservantiem
un kaitīgām krāsvielām, no otras puses – lētus, ar garu
derīguma termiņu, bet uzņēmējam ir jātiek galā ar šo
pretrunīgo pieprasījumu.
Viena no lielākajām problēmām ir tekstila atkritumi,
taču par salīdzinoši zemu cenu piedāvātā “ātrā mode”
ir pārāk vilinoša. Mums jau tagad jāapgūst jauns
uzvedības modelis – salūzušo lietu var salabot un lietot
atkal. Piecu nekvalitatīvu un lētu apģērbu vietā labāk
nopirkt vienu, bet labu.
Mums katram ir jāizvēlas, kurā pusē esam, ko
izvēlamies un par ko esam atbildīgi. Acīmredzamās
klimataizmaiņasskaidriparāda–tā,kādzīvojampēdējos
20 – 30 gadus, rīt dzīvot vairs nebūs iespējams.
Sigita Namatēva,
Latvijas Zaļais punkts valdes locekle
32
Kopā varam vairāk –
Latvenergo vides aktivitātes
Daugavā
Situācija:
Daugavas upju baseinu
apgabalā dzīvo ap 59% Latvijas
iedzīvotāju. Daugava ir arī
atjaunīgā resursa (ūdens) avots,
ar kuru 2017. gadā tiek ģenerēta
vairāk nekā puse no Latvijai
nepieciešamās elektroenerģijas.
AS Latvenergo kā videi
draudzīgs elektroenerģijas
ražotājs nepārtraukti pilnveido
savas darbības bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanai,
atjaunojot Daugavas zivju
resursus un sakārtojot blakus
esošās upes.
Iniciatīva:
Latvenergo koncerna darbinieku un klientu
ģimenes kopā ar biedrību Mēs zivīm ikgadēji
Daugavā izvieto 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas.
Sadarbībā ar biedrību Mēs zivīm un Ogres novada
pašvaldību 2017. gadā uzsākta jauna iniciatīva
Vedzes upes tīrīšana – 12 km garā upe attīrīta
no koku sagāzumiem un bebru aizsprostiem,
uzlabojot ūdens caurvades spēju un ekoloģisko
kvalitāti. 2018. gada 22. jūnijā Salaspils novada
Daugavas muzejā un 14. jūlijā Lūznavas pagastā
pie Zosnas ezera Dabas koncertzāles radošajās
darbnīcās AS Latvenergo stāstīs par savām
iniciatīvām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai
un ikviens varēs piedalīties zivju nārsta ligzdas
siešanā.
Rezultāts:
Pēc mākslīgo zivju nārsta ligzdu
izvietošanas Daugavā tajās izšķiļas aptuveni
divdesmit miljoni zivju mazuļu. Kopjot upes,
tiek uzturētas ūdens organismu dzīvesvietas.
Daudzas no šīm mazajām dzīvajām būtnēm
ikdienā nemanāmi palīdz attīrīt cilvēku
radīto piesārņojumu. Darbinieku un klientu
līdzdarbošanās veicina sabiedrības izpratni par
atbildīgu un ilgtspējīgu dabas resursu saglabāšanu
un uzņēmuma vērtībām.
Nākotnes izaicinājumi:
Turpināt iesāktās un uzsākt jaunas iniciatīvas, lai ar savu piemēru un
profesionālu darbību pievērstu pašvaldību, upju krastu īpašnieku u.c.
ieinteresēto pušu uzmanību bioloģiskajai daudzveidībai kā vienam
no Latvijas ilgtspējas garantiem.
33
Attīstība
mūža garumā
Situācija:
Ventspils Nafta termināls (VNT)
strādā tranzīta nozares
dinamiskajā vidē, tāpēc
uzņēmumam un darbiniekiem
pastāvīgi jāpielāgojas. Darbinieku
vidējais stāžs ir 16 gadi, kuru
laikā uzkrāta vērtīga pieredze,
taču, tirgus apstākļiem
mainoties, radās vajadzība attīstīt
iemaņas, kuras agrāk nebija
nepieciešamas. Darbinieku
apmierinātības pētījumā tika
norādīts uz iespējām pilnveidot
atgriezenisko saiti, komandas
vadību un iedvesmošanu.
Rezultātā tika nolemts veidot
attīstības programmu tiem
darbiniekiem, kuri visvairāk
ietekmē uzņēmuma darbību.
Iniciatīva:
Tā kā no VNT tehnoloģisko maiņu vadītājiem
ir atkarīga VNT pamatdarbības efektivitāte un
drošība, īpaša uzmanība tika pievērsta viņu
attīstībai. VNT iekšējā darba grupa izstrādāja
individuālu attīstības un mācību programmu, liekot
uzsvaru uz katra maiņu vadītāja spēcīgo īpašību
attīstību un mazāk attīstītu kompetenču pilnveidi.
Programmas ietvaros notika individuālās tikšanās,
tematiskie treniņi un specifisko uzdevumu
pildīšana.
Rezultāts:
Izveidota individuāla un vienlaicīgi
universāla programma, kas balstīta uz
proaktīvas rīcības veicināšanu, sava potenciāla un
iekšējo resursu apzināšanos.
Sākumā doma par pārmaiņām maiņu vadītāju
vidū izraisīja satraukumu un neizpratni, taču tad
radās vēlme sevi pierādīt. Maiņu vadītāji ir izgājuši
no savas komforta zonas, taču viņiem priekšā vēl
ir plašas attīstības iespējas. Šajā etapā galvenais
rezultāts ir vadītāju domāšanas maiņa no “nē, es
nevaru” uz “jā, es eju uz priekšu”.
Nākotnes izaicinājumi:
Projekts vēl ir tālu no finiša taisnes, taču ir svarīgi caur maiņu vadītāju
attīstības programmu veicināt attieksmes maiņu, attīstību un
motivēšanu viņu komandās.
34
Digitālā krājkase –
darbinieku radīts risinājums
Situācija:
2017. gada beigās organizācija
Plecs uzsāka savu misiju sniegt
emocionālu un praktisku
palīdzību vecākiem, kuri vēlas
uzņemt bērnus no bērnu
nama. Lai sniegtu atbalstu
organizācijai, SEB banka,
realizējot iekšējās darbinieku
laboratorijas komandas 99 cents
ideju sasaistīt SEB Digitālo
krājkasi ar iespēju novirzīt
uzkrājumus ziedojumam,
aicināja darbiniekus un klientus
iesaistīties labdarības maratonā
Salabo bērnību, ko decembrī
organizēja radio stacija pieci.lv.
Iniciatīva:
Digitālā krājkase dod iespēju krāt naudu,
norēķinoties ar maksājuma karti – pirkuma summa
tiek noapaļota uz augšu līdz pilnam eiro, starpību
novirzot krājkontā. Uzsākot labdarības maratonu,
SEB aicināja novirzīt nedēļas laikā uzkrāto sumu
ziedot.lv, lai atbalstītu Plecs iniciatīvu. Svarīgi, ka gan
Digitālās krājkases izstrāde, gan ideja par iespēju
novirzīt uzkrājumu ziedojumam, ir nākusi no
bankas iekšējās darbinieku laboratorijas.
Rezultāts:
SEB bankas aicinājumam Digitālās krājkases uzkrājumu ziedot
organizācijai Plecs atsaucās 119 klienti, ziedojot vairāk nekā 540
eiro. Papildus tam citos digitālajos kanālos bankas aicinājumam
ziedot atsaucās vairāki tūkstoši klientu, kopīgi ziedojot 39 tūkstošus
eiro. Maratona laikā SEB darbinieki ne vien aktīvi atbalstīja iniciatīvu
ziedojot līdzekļus, bet arī piedalījās diskusijā ar maratona rīkotājiem,
kā arī iesaistījās projektā kā brīvprātīgie.
35
1380kg un 300 minūtes
kopābūšanas
Situācija:
Uzņēmuma ikdienas darbības
procesos tika konstatēts, ka
nepieciešams veicināt darbinieku
aktīvu un radošu iesaisti,
savstarpējo komunikāciju un
piederības sajūtu uzņēmumam.
Papildu dažādiem finansiāliem
stimuliem, kas rada samērā
īslaicīgu efektu, bija būtiski
pilnveidot noturīgu sajūtu –
es esmu šeit vajadzīgs, es
esmu Liepājas RAS. Jo ikviens
uzņēmuma darbinieks un viņa
ģimene ir daļa no šī uzņēmuma.
Iniciatīva:
Lai veicinātu darbinieku piederības sajūtu, ikgadēji
augusta vidū tiek īstenots pasākums Mūsu bērni
darbā. Mērķis – iepazīstināt bērnus ar darba vidi,
sniegt izpratni pieaugušajiem un bērniem - cik
svarīgi šajā steidzīgajā, viedierīču un inovatīvo
tehnoloģiju laikā nepazaudēt un noturēt tās
pamatvērtības, kas jau ir ikvienā no mums – būt
kopā šeit un tagad, runāt un sadzirdēt vienam
otru, mācīties vienam no otra, izdarīt atbildīgas
un pārdomātas izvēles, atrast pielietojumu jau
reiz izmantotām lietām, iestādīt koku. Pasākums
sevī ietver pieminētajās pamatvērtībās balstītas
aktivitātes – ekskursijas, stafetes, uzdevumus,
kur izmantoti otrreizēji pielietojami materiāli,
piemēram, “desu” spēlē - gleznas rāmis, māla
krūkas un porcelāna apakštases.
Rezultāts:
Pasākuma rezultātā ir jūtami
pilnveidojusies darbinieku savstarpējā
komunikācija un sadarbība, veicināta darbinieku
piederības sajūta. Darbinieki kļūst atvērtāki, nāk
klajā ar radošām idejām, un atbildību par to
realizāciju. Ir pilnveidojusies gan darbinieku, gan
viņu bērnu izpratne par uzņēmuma darbību un
par atbildīgu attieksmi pret vidi.
Nākotnes izaicinājumi:
Saliedēts kolektīvs, radoša, aktīva un atbildīga darbinieku iesaiste
uzņēmuma dzīvē un izcila uzņēmuma reputācija. Liepājas RAS
ģimenei un videi draudzīgs uzņēmums!
36
100 un 334
laimīgas dienas
Situācija:
Daudz darba. Virkne kolēģu
devušies bērnu kopšanas
atvaļinājumos, komandai
pievienojas jauni cilvēki, kuri vēl
nav sastrādājušies, slodze un
spriedze aug, darba un privātās
dzīves līdzsvars samazinās.
Iniciatīva:
Lai kolēģi ik pa brīdim atvilktu elpu un pamanītu
jaukās lietas un pasauli mums apkārt, radās
iniciatīva 100 un 334 happy days. Tās ietvaros
kolēģu uzdevums ir katru dienu kopējā WhatsApp
sarakstē dalīties ar kādu laimīgu mirkli. Un izrādās,
ka laime var būt tik daudzveidīga, atšķirīga un
skaista!
Iniciatīvas mērķis bija saliedēt kolektīvu, veidot
personīgākas attiecības, īpaši, ņemot vērā, faktu,
ka komanda ir jauna. Tāpat bija svarīgi, lai cilvēki
nedomātu tikai par darbu un saprastu, ka laimes
mirkļus katrs var radīt arī sev pats.
Rezultāts:
Iniciatīva deva iespēju iepazīt kolēģus, rosinot jaunas tēmas sarunām un kopīgu
interešu atklāšanai, kā arī sekmēja attiecību uzturēšanu ar tiem kolēģiem, kuri
atradās bērnu kopšanas atvaļinājumos.
Happy days veicināja emocionālo labsajūtu, jo mudināja apzināti aizdomāties, kas ir laimes
atslēga, kas katru dienu padara dzīvi īpašu.
37
Cīņa par
darbiniekiem
turpina pieaug –
darba devējiem
jāpierāda savs
pievilcīgums
Darbinieki ir darba devēja panākumu garants – to
apliecina arī regulāri veiktie Kantar TNS pētījumi. Kamēr
pieaug “cīņa” par labākajiem speciālistiem, darba
devējiem ir jāpierāda savs “pievilcīgums” gan racionālu,
gan emocionālu apsvērumu līmenī. Pētījumi atklāj, ka
darbinieki meklē drošas un stabilas, bet ekonomiski
izdevīgas darba attiecības.
Kantar TNS šī gada pavasarī veiktais pievilcīgāko darba
devēju pētījums atklāj, ka racionālā līmenī visbūtiskākie
pievilcīga darba devēja kritēriji ir konkurētspējīgs
atalgojums un darba vietas drošums, stabilitāte. Arī
2017. gada sākumā veiktais darbinieku piesaistības
pētījums atklāj, ka atalgojums Latvijā vēl arvien ir viens
no būtiskākajiem darbinieku motivatoriem. Nozīmīgi ir
arī tādi kritēriji kā darba devēja rūpes par darbiniekiem,
pievilcīga labumu sistēma un karjeras, izaugsmes
iespējas.
Emocionālā līmenī Latvijā vislielākais pieprasījums ir
pēc darba devējiem, kuri ir izteikti savas nozares līderi,
jaunu ideju īstenotāji, veiksmīgi tirgus spēlētāji.
Kas darba devējiem ir jāņem vērā?
• Darba devēja tēlu veido ļoti daudzi elementi, un
ir būtiski saglabāt to savstarpējo saskaņotību –
organizācija nevar ārēji sevi pozicionēt kā sociāli
atbildīgu, bet organizācijas iekšienē ignorēt tās ārēji
pausto nostāju.
• Darbinieki ir uzņēmuma vēstneši – viņi par savu
pieredzi stāsta citiem, un šie stāsti ietekmē
uzņēmuma tēlu.
• Potenciālie darbinieki priekšstatu par darba devēju
var balstīt arī gūtajā klientu pieredzē – nepatīkama
pieredze negatīvi ietekmē uzņēmuma kā darba
devēja tēlu.
Alise Lāce,
Kantar TNS klientu vadītāja
DARBA DEVĒJA ATBALSTS DARBA UN
ĢIMENES DZĪVES SASKAŅOŠANĀ
IEGUVUMI DARBA DEVĒJAM:
Elastīgas darba vides izveide — iespēja strādāt
no mājām, elastīgs darba laiks
Atbalsts bērnu uzraudzībai darbavietā,
piemēram, bērnistabas izveide
Pilnībā vai daļēji apmaksātas vietas
bērnudārzā, bērnu uzraudzības pakalpojuma
sniedzēja vai auklītes pakalpojumi
Līdzfinansējums elastīgiem bērnu
pieskatīšanas pakalpojumiem darbiniekiem ar
nestandarta darba laiku
Papildu brīvdienas
Apmierināti un motivēti darbinieki
Retākas dīkstāves
Augstāka produktivitāte
Atvieglota jaunu darbinieku piesaiste
Atbildīga uzņēmuma reputācija
Jau astoto gadu par korporatīvās atbildības principu iedzīvināšanu Latvijas biznesa vidē
rūpējas Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tā darbības mērķis ir stiprināt
ilgtspējīgu valsts attīstību un starptautisko konkurētspēju uzņēmumiem, valsts pārvaldei
un nevalstiskajām organizācijām, sistemātiski padziļinot izpratni par korporatīvo ilgtspēju un
atbildību, nodrošinot uzticamus ilgtspējas mērījumus, kā arī praktiskas iemaņas starptautisku
zināšanu lietošanai uzņēmumu darbības uzlabošanā.
Institūta dibinātāji ir vadošie konsultāciju uzņēmumi dažādos ilgtspējas aspektos: COBALT,
GOLIN, Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, Latvijas Zaļais punkts, Spring Valley un
KANTAR TNS.
Lai izveidotu zīmolu, ko cilvēki mīl un kam uzticas, jādomā
ne tikai par šodienu, bet arī rītdienu. Tas nav viegli, bet
sabalansēti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi ir atslēga
ilgtspējīgai un ienesīgai uzņēmuma izaugsmei.
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts organizē Ilgtspējas indeksu, kas palīdz
Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības
līmeni.
Lai sekmētu sabiedrības izpratni un pieprasījumu pēc godīgas, ētiskas un atbildīgas
uzņēmējdarbības, lai uzņēmumiem dotu iespēju lepoties ar savu pozitīvo pieredzi, piekto
gadu tiek rīkota Atbildīga biznesa nedēļa.
Atbildīgu ideju katalogs 2018

Mais conteúdo relacionado

Mais procurados (7)

Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
 
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
 
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
 
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumiLatvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
 
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībaiOECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
 
CSR ideju tirgus katalogs
CSR ideju tirgus katalogsCSR ideju tirgus katalogs
CSR ideju tirgus katalogs
 

Semelhante a Atbildīgu ideju katalogs 2018

Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaPeteris Jurcenko
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?Swedbank Latvia
 
Ksa meža nozare 2014 lv
Ksa meža nozare 2014 lvKsa meža nozare 2014 lv
Ksa meža nozare 2014 lvDace Helmane
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams? Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams? Swedbank Latvia
 
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10AIESEC - Lotus project
 
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10AIESEC - Lotus project
 

Semelhante a Atbildīgu ideju katalogs 2018 (20)

Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
 
Inta Priedola, TNS
Inta Priedola, TNSInta Priedola, TNS
Inta Priedola, TNS
 
Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019
 
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
 
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
 
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
 
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
 
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciālsDažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
 
Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019
 
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
 
Korporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumos
Korporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumosKorporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumos
Korporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumos
 
Ksa meža nozare 2014 lv
Ksa meža nozare 2014 lvKsa meža nozare 2014 lv
Ksa meža nozare 2014 lv
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams? Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
 
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
 
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
KSA platforma, memorands un uzņēmuma ilgtspējas indekss || Soliprieksa'10
 

Mais de Institute for Corporate Sustainability and Responsibility

Mais de Institute for Corporate Sustainability and Responsibility (20)

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
 
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
 
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņāmNākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
 
Ceļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo birojuCeļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo biroju
 
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidiKā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
 
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvanaJēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
 
Korporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likumsKorporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likums
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
 
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
 
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
 
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskatsCoca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
 
Sustainability reporting that matters
Sustainability reporting that mattersSustainability reporting that matters
Sustainability reporting that matters
 
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
 
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
 
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskatsTrīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
 
Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.
 
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
 
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
 
Buklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem
Buklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiemBuklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem
Buklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem
 

Atbildīgu ideju katalogs 2018

  • 1.
  • 2.
  • 3. 3
  • 4. 4 Uzsākot šo iniciatīvu pirms astoņiem gadiem, mēs kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu, vēlējāmies radīt platformu, kas uzņēmējiem sniegtu iespēju pilnveidoties pašiem un iedvesmoties no citiem. Ilgtspējas indekss ir vērtīga iespēja uzņēmējiem identificēt un izvērtēt savu uzņēmumu stiprās un vājās puses, lai saņemtu nepieciešamo impulsu turpmākai veiksmīgas uzņēmējdarbības īstenošanai un gūtu iedvesmu jauniem, ilgtspējīgiem risinājumiem. Savukārt darba devēji, kas ir izpratuši korporatīvās sociālās atbildības nozīmi, jau ir kļuvuši konkurētspējīgāki un ilgtspējīgāki. Priecē, ka ar katru gadu Atbildīga biznesa nedēļā iesaistās arvien vairāk uzņēmumu, kā arī LDDK biedru skaits Ilgtspējas indeksa izcilnieku vidū kļūst arvien lielāks. Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Uzņēmumu ilgtspēja un konkurētspēja tiešā veidā ir atkarīga no sociālā dialoga, un tam ir divas puses – darba devējs un arodbiedrība. Un, jo stiprākas, profesionālākas un sociāli atbildīgākas pret savu uzņēmumu un valsti tās būs, jo labāki būs darbinieku apstākļi darbā un augstāka ģimeņu labklājība. Šī laikmeta iezīme ir prasme panākt optimālu rezultātu ar ierobežotiem līdzekļiem un iespējām, un nākas strādāt ar maksimālu atdevi, lai panāktu labu rezultātu. Tāpēc ir svarīgi, lai attiecības starp darba devēju un arodbiedrību veidotos lietišķas un mērķtiecīgas, lai tiktu ņemtas vērā uzņēmuma attīstības iespējas un darbinieku pamatotas prasības un vēlmes. Ilgtspējas indekss ir vērtīgs ar to, ka tas parāda prasmi ne tikai runāt ar klientu, prasmi ne tikai skatīties uz konkurentiem, bet arī prasmi strādāt vienotā uzņēmuma komandā ar kopīgu mērķi un godīgu savstarpējo attiecību ietvarā. Egīls Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs
  • 5. 5 Šogad devīto reizi organizējam Ilgtspējas indeksu, un šajā laikā ir notikusi virkne pārmaiņu. Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, un pretēji situācijai 2009. gadā katrs otrais darba devējs kā lielāko izaicinājumu min kvalificētu speciālistu trūkumu un darbaspēka trūkumu kopumā. Šī iemesla dēļ dažādas iniciatīvas nodarbināto labsajūtas uzlabošanai, kā arī darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, kļūs tikai aktuālākas. Ņemot vērā tendences, arī šogad Atbildīgu ideju tirgus centrālā tēma paliek nemainīga – darbinieki un darba vide. Virkne darba devēju jau šobrīd apzinās nākotnes izaicinājumus un atrod tiem risinājumus. Uzņēmumi, kuri domā par ilgtspējīgu darbību, par to, kā ilgtermiņā atbildīgi izturēties gan pret savu biznesu, gan darbiniekiem, gan vidi, gan sadarbības partneriem, viennozīmīgi ir soli priekšā pārējiem. Darbinieku un klientu labsajūtas veicināšana, jauno un nākotnes speciālistu sagatavošana darba tirgum, iesaiste un sadarbība. Tie ir tikai daži piemēri, bet Latvijas drosmīgākie un atbildīgākie uzņēmumi dara daudz vairāk, un to ik gadu apliecina ne tikai Ilgtspējas indeksa rezultāti, bet arī uzņēmumu loks, kas saņem Ģimenei draudzīga komersantu statusu. Darbinieku attīstība un labsajūta nav tikai izdevumu pozīcijas, tā ir investīcija, kas daudzkārt atmaksājas. Laimīgi darbinieki ir par 12% produktīvāki. Uzņēmumi, kuros ir etniskā dažādība, ir par 30% veiksmīgāki nekā citi konkurenti. Tie ir tikai daži piemēri, kā ieguldījumi darba vidē palīdz gūt panākumus biznesā, bet ideju tirgū katrs no dalībniekiem dalīsies arī savā veiksmes stāstā. Lai Atbildīgu ideju tirgus sniedz jaunas idejas, rada iedvesmu un pārliecību, kas palīdzētu iedzīvināt atbildīgu biznesa praksi jūsu uzņēmumos! Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts
  • 6. 6
  • 7. 7 Labākais laiks, kad stādīt koku, bija pirms divdesmit gadiem. Otrs labākais ir tagad. Ķīniešu sakāmvārds D R O Š Ī B A
  • 9. 9 Influenceru mārketings līdzinās “mežonīgajiem Rietumiem” Viedokļu līderu jeb tā saukto influenceru izmantošana pēdējos gados ir kļuvusi par teju jebkuras integrētās mārketinga kampaņas sastāvdaļu. Pasaulē tā ir labā prakse jau divus vai trīs gadus, bet pie mums šajā jomā zināmā mērā vēl valda “mežonīgie Rietumi”. Tas ir tādēļ, ka kampaņu veidotāji kā galveno kritēriju sadarbībai ar kādu no sociālo tīklu viedokļu līderiem, jo īpaši “Instagram”, izmanto viņu sekotāju skaitu. Tajā pašā laikā būtu jāvērtē arī tas, no kurienes šie viņu sekotāji ir un kādi ir citi to demogrāfiskie rādītāji. Tāpat ir dažādi tehnoloģiski paņēmieni, kā palielināt sekotāju skaitu vai pat nopirkt viltus sekotājus. To visu var pārbaudīt. Tā kā Golin Riga ir daļa no liela sabiedrisko attiecību aģentūru tīkla, mūsu rīcībā ir rīki un zināšanas, kā to darīt. Tajā pašā laikā joprojām pastāv tāda kā pelēkā zona. Tajā sociālo tīkli viedokļu līderi veido neoficiālas savienības, kas izpaužas kā WhatsApp čats, kurā ir vairāki cilvēki, un, kad ir vajadzīgi papildu komentāri un like ievieto saiti un dod uzdevumu nospiest to un/ vai uzrakstīt komentāru, kas atbilst viņu vēlamajam saturam. Tā mākslīgi tiek palielināta iesaiste. Principā tas ir normāli, bet nav zināms, vai šis saturs ietekmē cilvēkus un tādējādi vai tiek izpildīti kampaņas mērķi, taču tas var palielināt ieraksta redzamību. Komunikācija sociālajos tīklos ir sava veida uzmanības birža – jo lielāka ieraksta iesaistītība, jo pamanāmāks tas ir. Tas palīdz sociālo tīklu viedokļu līderiem sasniegt vairāk sekotāju, bet, ja tiek vērtēts autentiskums, vajag to darīt kvalitatīvi. Galvenais, lai sekotājs saprot, kas ir kas. Arvien biežāk ir novērojama tendence, kad auditorija meklē autentisku un patiesu saturu. Tāpēc paredzams, ka sociālo tīklu lietotāji arvien kritiskāk vērtēs piedāvāto informāciju. Vienlaicīgi tikai 2018. gada sākumā zīmoli sāka vērtēt sadarbību ar influenceriem rūpīgāk. Reizēm tiek pielietoti atlaižu kodi, lai izsekotu klientu plūsmu un konkrēta influencera atdevi. Deniss Ševeļovs, GOLIN Riga influenceru projektu vadītājs
  • 10. 10 Dažādība un iekļaujošas vides izveide Swedbank Situācija: Mērķis ir veidot darba vidi, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi ikvienam darbiniekam un dod iespējas piesaistīt jaunus talantus, kā arī vislabāk izmantot darbinieku potenciālu. Iekļaujošas vides veidošana, tas ir veids kā piedzīvot uzņēmuma vērtības, esot vienlīdz vienkāršiem, atvērtiem un atbildīgiem savā attieksmē pret klientiem un darbiniekiem, novērtējot dažādās pieredzes un pieejas. Iniciatīva: Darba apstākļi, atalgojums, labumi un citi darba nosacījumi ir izstrādāti ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem darbiniekiem un arī atvieglot iespējas apvienot darbu un privāto dzīvi. Bankā ir dažādas amata lomas, un visiem darbiniekiem nav piemērojams vienāds veids, kā organizēt savu darba laiku un vietu. Tas nozīmē, ka iespējams variēt, kā visefektīvāk, noteiktā termiņā un kvalitātē paveikt savus pienākumus un būt sasniedzamiem. Izpratne par dažādību un iekļaujošas kultūras nozīmi ir kļuvusi arvien nozīmīgāka Swedbank ikdienā. Tādēļ ir izveidotas apmācības vadītājiem, kas palīdz drošā vidē stiprināt savas zināšanas un diskutēt par dažādību komandās. Rezultāts: Izveidotas vispārīgas vadlīnijas un labas prakses piemēri, pēc kuru principiem vadītāji aicināti meklēt elastīgas darba vides iespējas savās komandās, gan nodrošinot biznesa nepārtrauktību un mērķu izpildi, gan respektējot darbinieku vēlmes un vajadzības. Vairāk nekā 130 vadītāji ir apguvuši kursu Dažādība – ieguldījums Swedbank izaugsmē, un dažādības tēma ir iekļauta jauno vadītāju mācību programmas saturā. Mērķtiecīgs darbs pēdējo gadu laikā, strādājot pie vienlīdzīga atalgojuma pieejas, ir ļāvis novērst nevienlīdzību – par vienādu darbu tiek maksāts vienāds atalgojums. Nākotnes izaicinājumi: Veicināt izpratni par dažādības nozīmi un ieguvumiem plašākam darbinieku lokam, uzsākot apmācības arī speciālistiem, gan stāstot plašāk un veidojot piemērus, ka demonstrē atvērtību dažādai pieredzei un personībām.
  • 11. 11 Tehnoloģijas labsajūtai darbā Situācija: Mūsdienu iekštelpu klimata kontroles sistēmas tiek veidotas ar ļoti efektīvu aparatūru, taču tām ir ļoti datēta programmatūra. Tas ir kā nopirkt ekonomisku automašīnu, bet visu laiku braukt uz pilnu jaudu – tas nav ne komfortabli, ne efektīvi. Iekštelpu klimats ir viens būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē darba ražīgumu, tomēr daudzi ēku pārvaldnieki pat modernās darbavietās nespēj vadīt savu aparatūru tā, ka tā radītu veselīgu un ērtu iekštelpu klimatu. Iniciatīva: SmartVent izstrādā programmatūru, lai padarītu ēkas veselīgākas un energoefektīvākas. Mākoņa platforma ļauj iegūt telpu klimata pārskatu un īstenot kontroli no jebkuras ierīces pasaulē. Rezultāts: SmartVent jaunākais izmēģinājuma projekts koprades telpā Teikums bija svarīgs pirmais solis, lai izveidotu programmatūru, kas palīdz vienkāršā un viegli lietojamā veidā uzlabot darba apstākļus. Tagad ēkas apsaimniekotājs var viegli uzzināt, kā viņu iemītnieki novērtē savu iekštelpu klimatu un to, kā un kur ēkā rodas problēmas. Šādām atgriezeniskās saites sistēmām ir potenciāls kardināli mainīt ēku apsaimniekošanu. Nākotnes izaicinājumi: Kaut arī biroju ēkas noteikti kļūst gudrākas katru dienu, un paredzams, ka tuvāko trīs gadu laikā pieslēgto ierīču skaits birojos dubultosies, progresu nozarē palēnina nekustamo īpašumu izstrādātāju konservatīvisms un grūtības piedāvāt šādu programmatūru būvniecības iepirkumu konkursos.
  • 12. 12 Drošība vispirms! darba aizsardzības kampaņa Situācija: Eco Baltia grupa strādā vairāk nekā 700 darbinieku, kas ik dienas rūpējas gan par atkritumu savākšanu, gan par šķirošanu un pārstrādi. Darbs ir specifisks, un tajā ir augsts nelaimes gadījumu risks. Tas saistīts ar potenciāli bīstamiem priekšmetiem atkritumos, ar iekārtu un darba aprīkojuma lietošanu, kā arī neatbilstošiem darba paņēmieniem. Tādejādi ik dienas tiek apdraudēta gan darbinieku veselība, kā arī darba ražīgums un grupas finansiālie rādītāji. Iniciatīva: Ar kampaņu Drošība vispirms izglītot darbiniekus darba drošības jautājumos, kā arī nostiprināt ieradumu ievērot darba un uguns drošības noteikumus, lai samazinātu negadījumu skaitu darba vietā līdz nullei. Piesaistot kampaņas vēstnesi – Latvijas hokeja izlases kapteini Kasparu Daugaviņu, ar darbiniekiem sarunas notika līdzībās – tāpat kā hokejists bez ekipējuma nedrīkst iziet laukumā, tieši tāpat ir arī darba vietā. Darbiniekiem bija iespēja tikties ar speciālistiem (fizioterapeitu, traumatologu, ugunsdzēsēju) un sacensties darba aizsardzības ievērošanā. Rezultāts: Aptaujā 92% atzina, ka kampaņa lika aizdomāties par drošības jautājumiem darba vietā, bet 84%darbinieku atzina, ka tagad, pateicoties kampaņai, vairāk uzmanības velta drošībai darba vietā. Pēc kampaņas nav noticis neviens smagais nelaimes gadījums. Nākotnes izaicinājumi: Eco Baltia grupā tiek īstenota 0 nelaimes gadījumu politika. Tas nozīmē, ka uzņēmuma mērķis ir panākt, lai darbinieki atbildīgi izturas gan pret sevi, gan kolēģiem.
  • 13. 13 Drošības spilvens Situācija: Ik gadu vidēji 15 bērni un 50 pieaugušie Latvijā gūst smagas elektrotraumas, lielākoties – neapdomīgi lietojot elektroierīces vai neuzmanīgi rīkojoties elektrotīkla tuvumā. Tāpēc viena no Sadales tīkla korporatīvās sociālās atbildības prioritātēm ir sabiedrības izglītošana elektrodrošībā – uzņēmums veic virkni preventīvo un izglītojošo darbu elektrotraumu gadījumu skaita mazināšanai. Iniciatīva: Sadales tīkls darbinieki jau piecus gadus, nesaņemot papildu atlīdzību, brīvprātīgi apmeklē izglītības iestādes visā Latvijā, piedalās drošības pasākumos, izstādēs, konkursos, nometnēs un festivālos, tostarp, Vislatvijas skolēnu sacensībās ZZ Čempionāts, kā arī sadarbībā ar paaugstinātas bīstamības pakalpojumu sniedzējiem un drošības dienestiem rīko drošības pasākumus un arī traumatismam veltītu diskusiju Sarunu festivālā LAMPA. Rezultāts: Kopš 2013. gada Sadales tīkls elektrodrošības jautājumos ir izglītojis vairāk nekā 100 tūkstošus bērnu un pieaugušo. Salīdzinot ar 2012. gadu, kad elektrotraumu skaits sasniedza 79, un 30 no cietušajiem bija bērni, 2017. gadā elektrotraumu skaits bija 59, un 22 no cietušajiem bija bērni. Samazinās arī saimniecisko darbu veicēju izraisīto negadījumu skaits. Gaisvadu līniju saraušanas gadījumi 2016. gadā bija 235, bet 2017.gadā – 184. Elektrolīnijas balsta bojāšanas gadījumi 2016. gadā – 93, savukārt 2017.gadā – 85. Nākotnes izaicinājumi: Palielināt brīvprātīgo darbinieku skaitu par 25 % un panākt traumu samazinājumu par 50 %.
  • 14. 14 Bērnu drošības pulksteņi – patstāvīgiem bērniem un mierīgiem vecākiem Situācija: Nav noslēpums, ka bērni ir zinātkāri, aktīvi un arī mazliet pārgalvīgi; ka viņi mēdz slimot un ļoti vēlas ieraudzīt skolas, bērnudārza koncertos mammu vai tēti. Taču strādāt un vienlaikus būt klāt bērnu dzīves nozīmīgākajos brīžos, uzraudzīt atvases 24h diennaktī ir sarežģīti. Iemesli? Korporatīvajā vidē bērni tiek uztverti kā traucēklis, publiski pieejamā informācija par iespējām uzraudzīt viņus attālināti ir ierobežota, telefonus bērni bieži nedzird, aizmist uzlādēt, pazaudē. Iniciatīva: BITES komandā ir daudz vecāku. Domājot par viņu ērtībām, uzņēmuma durvis vienmēr ir atvērtas darbinieku atvasēm, bet tā Rīgas birojā vasarā tiek organizēta bērnudārza grupiņa, kas izveidota pēc darbinieku iniciatīvas. Tāpat BITE praktizē attālināta darba iespējas, elastīgas darba stundas. Bet 2017.gada rudenī uzņēmums iekļāva piedāvājumā inovatīvus bērnu drošības pulksteņus, kas ļauj noteikt bērna atrašanās vietu un nodrošina saziņas funkciju. Rezultāts: Ir uzlabojusies darba atmosfēra – 85% darbinieku atzīst, ka ieteiktu BITI kā darba vietu citiem. Bērnu drošības pulksteņi, kas līdz šim Latvijā nebija izplatīti, īsā laikā iemantoja lielu popularitāti – pateicoties plašajai funkcionalitātei, to pieprasījums par 160% pārsniedza plānoto. Par šī produkta vēstnešiem kļuva gan sabiedrībā zināmi vecāki, gan BITES darbinieki, kuri ne vien testēja pulksteņus, bet arī aktīvi izmantoja tos un joprojām izmanto, sekojot līdzi savu bērnu ikdienas gaitām.
  • 15. 15 Personāla ilgtspējas pasākumi: labā iecere un prakse Daudzi piekritīs, ka motivēts darbinieks ir daļa no uzņēmuma veiksmes, tomēr būt labam darba devējam ir dārgi. Aprēķini rāda, ka nodokļu izdevumi par darbiniekiem piešķirtajiem labumiem ir tuvu 80% no to vērtības, tādēļ atzinīgi tika novērtēti jaunajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā iestrādātie nodokļu atvieglojumi attiecībā uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. Vēlos paskaidrot, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi saskaņā ar UIN likumu ietver izdevumus darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai, kā arī izdevumus kolektīva motivēšanai, ja tie nav personalizējami un par tiem nav maksāts iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Tāpat likums nosaka, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas pārskata gadā kopā nepārsniedz 5% no iepriekšējā gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, neiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Faktiski, jo labāk atalgoti ir uzņēmuma darbinieki, jo lielākas izmaksas uzņēmums var atļauties personāla ilgtspējas pasākumiem, nemaksājot par to UIN. Lai gan iniciatīva no valsts puses ir apsveicama, diemžēl praksē jārēķinās, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieskatā ne visi izdevumi darbinieku motivēšanai vai saliedēšanai tiks uzskatīti par personāla ilgtspējas pasākumiem likuma izpratnē. Saskaņā ar VID skaidrojumu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir izdevumi darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai, piemēram, sporta spēles un pasākumi, kuros darbinieki uzstājas ar stāstiem par tēmām, kas nav obligāti saistītas ar darba pienākumiem. Vienlaicīgi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem VID ieskatā nav uzskatāma maltīšu, uzkodu iegāde darbinieku jubileju svinēšanai uzņēmumā, kā arī bezmaksas dzērienu, augļu un uzkodu nodrošināšana ikdienā. Šie izdevumi nodokļu vajadzībām joprojām netiks atzīti par izdevumiem mūsdienu prasībām atbilstošas darba vides izveidei, lai arī tie veicina kolektīva saliedēšanu un uzlabo mikroklimatu. Sandija Novicka, COBALT partnere, zvērināta advokāte
  • 16. 16 Arvien būtiskāka mūsdienās kļūst darba un ģimenes dzīves sabalansētība. Un te liela loma ir Ģimenei draudzīga komersanta statusa iegūšanas iespējām. Ir patiess gandarījums, ka šādu uzņēmumu kļūst vairāk un darba devēji pievērš aizvien lielāku uzmanību saviem darbiniekiem, piedāvājot viņiem labvēlīgu darba vidi, bet klientiem – pozitīvu attieksmi un savstarpēju cieņu. Tas arī parāda, ka sabiedrībā pieaug un nostiprinās interese un izpratne par atbildīgu biznesu. Pretendējot uz Ģimenei draudzīga komersanta statusu, uzņēmumiem ir iespēja paradīt savu pieredzi un vērtības plašākai sabiedrībai, vienlaikus rādot piemēru arī citiem. Manuprāt, tā ir lieliska pieeja, no kuras iegūst visi! Jānis Reirs, Latvijas Republikas labklājības ministrs Kā kļūt par Ģimenei draudzīgu komersantu?
  • 17. 17 ĢIMENEI DRAUDZĪGS KOMERSANTS Labklājības ministrija jau 11 gadu vērtē uzņēmumus, piešķirot tiem Ģimenei draudzīga komersanta statusu. Lai to iegūtu, uzņēmumiem ir jāveic pašnovērtējums pēc ilgtspējas indeksa rādītājiem. Šāda statusa piešķiršana veicina uzņēmumus veidot atbildīgu biznesa vidi, uzlabojot ģimenēm dzīves un darba līdzsvaru un stiprinot ģimeniskās vērtības sabiedrībā. Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir uzņēmumiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus, nodrošinot atbilstošu vidi. Kā galvenais kritērijs statusa piešķiršanai ir telpu un aprīkojuma atbilstība bērna vajadzībām, tai skaitā bērnam ar īpašām vajadzībām un ģimenes ar bērniem vajadzībām. Tāpat vērtē arī nodarbināto veselības aizsardzību darbavietā, uz klientu orientētu pakalpojumu sniegšana, atbalsta nodrošināšanu bērniem un ģimenēm veltītiem pasākumiem, iesaistīšanos labdarības pasākumos, kā arī komersanta politiku, kas vērsta uz darbinieku efektīvu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, piemēram, attālināto darbu, elastīgu vai saīsinātu darbalaiku u.c.
  • 18. 18
  • 19. 19 Ja kādas durvis aizveras, parasti kādas citas atveras. Bet mēs pārāk ilgi un ar pārāk lielu nožēlu skatāmies uz tām, kas aizvērušās, nepamanot tās, kuras ir atvērušās. Aleksandrs Greiems Bells, amerikāņu fiziķis, telefona izgudrotājs I E S P Ē J A S
  • 21. 21 Darbinieku izdegšana maksā vairāk nekā aktivitātes tās mazināšanai Ilgstošs stress darba vietā bieži noved pie darbinieku profesionālās izdegšanas. Faktori, kas visbiežāk izraisa izdegšanu, ir darbu termiņi (52%), darbs ar sarežģītiem klientiem (50%), neveiksmīga komunikācija un vāja sadarbība ar kolēģiem (27%)1 . Stress darba vietā ir nopietna uzņēmēju problēma. Piemēram, Vācijā profesionālā izdegšana uzņēmumiem izmaksā deviņus miljardus eiro katru gadu. Ja darbinieks profesionālās izdegšanas dēļ vairs nespēj veikt darba pienākumus, viņa tiešās un netiešās aizvietošanas aptuvenās izmaksas ir šī darbinieka sešu līdz deviņu mēnešu alga. Mūsdienās daudzi uzņēmumi pakāpeniski ievieš dažādas programmas, kas ne vien palīdz stiprināt darbinieku noturību pret stresu, bet arī paaugstina motivāciju. Kā veiksmīgs, uz pierādījumiem balstītas prakses piemērs ir programma “Apzinātība kustībā” – 8 nedēļu programma, 20 minūšu dienā (ietver īsu meditāciju un jogas vingrinājumus)2 . Cita plaši pielietota metode ir “Apzinātībā balstīta stresa mazināšana” (tiek izmantoti audio ieraksti, kas ietver meditācijas prakses vadlīnijas, norādījumus grupu darbam, fiziskajiem vingrinājumiem, nelielus uzdevumus, pieeju individualizētām instrukcijām un atbalstam)3 . Šīs programmas ir tikai neliela daļa no veidiem, kā paaugstināt darbinieku stresa noturību un motivāciju. No vienas puses, varētu šķist, ka naudas ieguldīšana dažādos stresa mazināšanas pasākumos, ir lieki uzņēmuma izdevumi, taču cīņa ar stresa radītajām sekām neapšaubāmi izmaksās krietni vairāk. European Agency for Safety and Health at Work. (2014). Second European Survey of Enterprises on New and Emerging Risks:https:// osha.europa.eu/sites/default/files/publications/documents/esener-ii-summary-en.PDF Klatt, M., Steinberg, B., & Duchemin, A.-M. (2015). Mindfulness in Motion (MIM): An Onsite Mindfulness Based Intervention (MBI) for Chronically High Stress Work Environments to Increase Resiliency and Work Engagement. Journal of Visualized Experiments, (101). https://doi.org/10.3791/52359 Bazarko, D., Cate, R. A., Azocar, F., & Kreitzer, M. J. (2013). The Impact of an Innovative Mindfulness-Based Stress Reduction Program on the Health and Well-Being of Nurses Employed in a Corporate Setting. Journal of Workplace Behavioral Health, 28(2), 107–133. https:// doi.org/10.1080/15555240.2013.779518 Ieva Salmane-Kuļikovska, Spring Valley pasniedzēja, sertificēta meditācijas skolotāja (VIA Integralis, Šveice) 1 2 3
  • 22. 22 Vasaras dienas jeb darbinieki izvēlas Situācija: Mūsdienumainīgajādarbavidē ilgtermiņaattiecībuveidošana starpdarbiniekuundarbadevējuir milzīgsizaicinājums.Laikāizmaksāta labaalga,prēmijasunērtiiekārtota darbavieta–šievairsnavgalvenie faktori,lairadītustabilu,motivētu unlaimīgukomandu.Darba devējiemirjābūtradošiemunjāspēj arsavutagadējovaipotenciālo darbiniekuveidotpersoniskākas attiecības,vismazvērtībulīmenī. Wunderdarbiniekukopīgāiezīme irvēlmenemitīgiaugtunattīstīties ganprofesionāli,ganārpusbiroja telpām. Iniciatīva: Wunder Latvia reizi gadā rīko Summer Days (tulk. - Vasaras dienas), liekot uzsvaru uz darbinieku individuālo prasmju un redzesloka paplašināšanu. Tas ir 2,5 dienu pasākums, kura laikā ikvienam komandas dalībniekam ir iespēja gūt jaunas atklāsmes pašam par sevi un kolēģiem, iesaistīties aktivitātēs, ko, iespējams, pats neiedomātos vai neuzdrošinātos izmēģināt. Piemēram, kukaiņu gaismošana, slackline, staigāšana pa stikla lauskām, muzicēšana, diskusija ar ģimenes psihoterapeitu, sēņu pasaules izzināšana u.c. Uzņēmums piedāvā iespējas, dalībnieki izvēlas, kur un cik daudz iesaistīties. Rezultāts: - Komandas apziņa, ka ikviens no mums ir ne tikai speciālists, kas rada produktu un nes peļņu biznesam, bet arī personība ar savām vājībām, interesēm, hobijiem, viedokli. - Zema personāla mainība - 8 gadu laikā ir aizgājuši tikai 2 kolēģi, no kuriem 1 atgriezās Wunder pēc 1,5 gada prombūtnes - Darbinieku apmierinātības aptaujā 100% esošo darbinieku piekrīt apgalvojumam – “Ņemot vērā visu, es teiktu, ka šī ir lieliska darbavieta”! - Jauni hobiji un aizraušanās, kopīgas intereses un ārpus darba aktivitātes kolēģu un viņu ģimeņu starpā. Nākotnes izaicinājumi: Panākt, ka šādam pasākumam ir pozitīva ietekme arī uz vietējo kopienu. Piemēram, veidot aktīvāku zināšanu un pieredzes pārnesi no vietējiem dzīvesgudrajiem speciālistiem vai amatniekiem uz jauno paaudzi.
  • 23. 23 Trīs soļi līdz darba vides sakārtošanai uzņēmumā Situācija: Saskaņā ar pētījuma Darba apstākļi un riski Latvijā 2012- 2013 rezultātiem tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums, taču 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār. Savlaicīga risku nenovērtēšana un drošas darba vides neizveidošana bieži ir cēlonis nelaimes gadījumiem darbā, arodslimībām, kā arī darbinieku produktivitātes, efektivitātes un uzņēmuma rādītāju samazinājumam. Kā vienu no cēloņiem drošas darba neizveidošanai 15,4% darba devēji ir norādījuši līdzekļu trūkumu. Iniciatīva: Valsts darba inspekcija 2016.gadā ir uzsākusi īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu, kura galvenais virziens ir konsultatīva atbalsta sniegšana uzņēmumiem darba vides risku novērtēšanai, rekomendāciju saņemšanai, laboratorisko mērījumu un apmācību veikšanai. Pakalpojumus nodrošinās komptentas institūcijas un speciālisti, akreditētas laboratorijas un mācību centri. Projekts tiks īstenots līdz 2022.gada 31.decembrim. Rezultāts: Uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu, tiek izstrādāts darba vides risku novērtējums darba vietām un darba aizsardzības pasākumu plāns, nepieciešamības gadījumā darba vietās tiek veikti laboratoriskie mērījumi un sniegtas praktiskas rekomendācijas, kā izveidot drošu darba vidi. Tāpat ir iespēja iesaistīt darbiniekus darba aizsardzības izglītības programmās. Tādējādi uzņēmumiem ir iespēja izveidot drošu un produktīvu darba vidi, kā arī izprast un izpildīt tiesību aktu prasības.
  • 24. 24 Briedums vs jaunība – atbalsts darba devējiem Situācija: Demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos, būtiski samazinās iedzīvotāji tradicionālā darbspējas vecumā, bet strauji palielinās gados vecāku cilvēku skaits. Šādas tendences rada arvien jaunus izaicinājumus, lai ekonomiskie procesi saglabātu augšupejošu tendenci. Iedzīvotāji vecumā 50+ saskaras ar dažādām grūtībām, kas mazina iespējas veiksmīgi konkurēt darba tirgū. Piemēram, nav mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība un darba iemaņas, darba apstākļi mēdz būt vecumgrupai neatbilstoši, jo ikdienas darbā arvien nozīmīgāku lomu ieņem dažādas tehnoloģijas. Iniciatīva: Darba devēji augsti vērtē 50+ darbinieku pieredzi, tādēļ ir gatavi pielāgot darba apstākļus viņu vajadzībām. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) īsteno projektu “Atbalsts ilgākam darba mūžam”, tā ir iespēja darba devējiem uzlabot darba vidi un atbalstīt savus gados vecākos darbiniekus. Projektā paredzētas šādas aktivitātes: konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, tostarp karjeras konsultācijas, neformālā izglītība, prasmju nodošanas pasākumi, darba vietu pielāgošana, veselības uzlabošanas pasākumi. Rezultāts: Mērķtiecīgu pasākumu īstenošanas rezultātā būtiski paaugstinās darbinieku lojalitāte un apmierinātība, samazinās darbinieku mainība, veidojas stabila darbaspēka pieejamība un uzlabojas darba vide kopumā.
  • 25. 25 #PanākumuSkola pirmajām darba gaitām Situācija: Laigansituācijapēdējogadu laikāuzlabojas,Latvijājoprojām iraugstākaisjauniešubezdarbs Baltijā.Topošajiemspeciālistiem pēcstudijāmunmācībulaikāir problemātiskiatrastvēlamodarbu. Šajosdarbosbiežiirnepieciešama iepriekšējāpieredzeunpapildu prasmes,kurasnevienmērvar iegūtvidējāsunaugstākāsizglītības iestādēs.Turklātjauniešiemne vienmērirmotivācijaiegūtpieredzi, strādājotparzemuatalgojumuvai vispārbezatlīdzības. Iniciatīva: Ticot jauniešu potenciālam un apzinoties, Coca- Cola HBC Latvija ar projektu #PanākumuSkola veicina jauniešiem noderīgu kontaktu loku izveidi un nodod nepieciešamās zināšanas, lai atbalstītu jauniešus ceļā uz nozīmīgu karjeru. Nākotnes profesionāļi tiek izglītoti iedvesmojošos semināros, viņiem tiek piedāvāts pašreizējam darba tirgum, kā arī ekonomiskajai un tehnoloģiskajai situācijai piemērots saturs. Rezultāts: Ir aizvadīti četri bezmaksas semināri jauniešiem, kurus apmeklēja aptuveni 450 jauniešu Rīgā, Liepājā un Cēsīs, savukārt tiešsaistē tika sasniegti 150 000 skatījumi. 95,4% no semināru apmeklētajiem apgalvo, ka šādi semināri pozitīvi ietekmē viņu personības attīstību un profesionālo izaugsmi. Jaunieši ļoti atzinīgi vērtē šīs mācību iespējas un kā galvenos ieguvums min jaunas zināšanas un pieredzi. #PanākumuSkola ir nominēta Emerging Europe Awards kā 2017.gada jauniešu iniciatīva. Nākotnes izaicinājumi: Atklāt e-apmācību platformu – virtuālās realitātes bibliotēku ar video semināriem un izglītojošiem materiāliem, kā arī īstenot mentoringa programmu, iesaistot uzņēmuma darbiniekus.
  • 26. 26 Augsta līmeņa darbinieku iesaistes un apmācību projekts: Iespējamā misija Rezultāts: Īstenošanā tika iesaistītas visas struktūrvienības un vadības komanda. Foo Fighters koncertā piedalījās 98 darbinieki, bet Red Hot Chilli Peppers koncertā – 108 darbinieki, kuri reālā vidē nodrošināja dzērienu tirdzniecību, satikās ar klientiem un guva iespēju saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti. Iegūtas pozitīvas emocijas; augusi darbinieku apmierinātība un atsaucība dalībai šāda veida projektos. Veikts biznesa vides un iespēju pētījums, iegūti secinājumi un izveidota platforma jauna veida servisa nodrošināšanai. Nākotnes izaicinājumi: Veidot un attīstīt integrētas mācību programmas darbiniekiem, kas iegūtās zināšanas ļauj pielietot praksē un veicina darbinieku savstarpējo sadarbību. Iniciatīva: Unikālais projekts Iespējamā misija tika īstenots 2017.gada vasarā, un tā ietvaros tika veikts pētījums un identificētas nepieciešamās kompetences tirdzniecības nodrošināšanai, kā arī veikta darbinieku apmācība un instruktāžas, kas noslēdzās ar reālu tirdzniecības darbu divos lielos koncertos. Komandas individuāli plānoja tirdzniecības vietu iekārtojumu un pārdošanas stratēģiju. Darbinieki varēja likt lietā savas zināšanas un prasmes projektu vadībā, LEAN metodes pielietošanā, klientu apkalpošanā, komandas veidošanā un sadarbībā, kā arī apgūt tirdzniecības organizatoriskās prasmes un iegūt jauna līmeņa pieredzi darbā ar klientiem. Situācija: Apvienojot mācības un komandas saliedēšanu ar pētījumu par jaunām biznesa iespējām, Cēsu alus īstenoja pašu veidotu mācību programmu, kur dažāda līmeņa vadītājiem un darbiniekiem bija iespēja darboties un gūt pieredzi reālā vidē, ar reālu naudu, klientiem un pieredzēt pilnu produkta ciklu – no grauda darītavā līdz alus glāzei klientu rokās.
  • 27. 27 Dzīves cikla novērtējuma praktiskie ieguvumi Dzīves cikla pieeja produkta ražošanā vai pakalpojuma sniegšanā nav nekas jauns – tā ir integrēta daudzos procesos, t.sk., zaļajos publiskajos iepirkumos, Eiropas Savienības aprites ekonomikas politikā u.c.. Dzīves cikla izvērtējums aptver visu produkta vai pakalpojuma ceļu – no resursu ieguves līdz atkritumu apsaimniekošanai. Katrā no uzņēmējdarbības posmiem tiek identificēta ietekme uz vidi (arī pēc tam, kad tas nonāk pie klienta). Diemžēl bieži uzņēmumi šo procesu uztver kā nevajadzīgu formalitāti un apgrūtinājumu, nesaredzot iespējas, ko tas sniedz. Tomēr tie, kas novērtējumu jau veikuši, viennozīmīgi saskata praktiskos ieguvumus, kurus var identificēt vairākos aspektos. Pirmkārt, dzīves cikla novērtējums palīdz noteikt ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesa trūkumus – vietas, kurās tiek patērēts visvairāk resursu un radītas vislielākās ietekmes. Bieži vien šie resursietilpības apsvērumi nav viegli saskatāmi un var rastiesviltuspieņēmumi,piemēram,vailabākizmantot stikla vai plastmasas pudeles? Ne visos gadījumos stikla pudeles ir labs risinājums. Tādejādi dzīves cikla novērtējums motivē uzņēmumu nepārtraukti domāt par iespējām modernizēt un uzlabot savu darbību. Lai gan sākotnēji var šķist, ka videi draudzīgāka risinājuma izvēle ir saistīta tikai ar investīcijām – ilgtermiņā tā var atmaksāties daudzkārtīgi. Dzīves cikla pieeja ir integrēta arī zaļo publisko iepirkumu politikā. Līdz ar to uzņēmums, kas ir identificējis savas “vājās vietas” visā dzīves ciklā un ieviesis risinājumus procesa ilgtspējai, ir daudz konkurētspējīgāks. Saskaņā ar vairākiem Eiropas Savienībā veiktajiem pētījumiem patērētāji aizvien vairāk izvēlas videi draudzīgākas preces un pakalpojumus. Lai gan es akcentēju tikai dažas, neskaitāmas iespējas, kas paveras uzņēmumam, kas ir veicis dzīves cikla novērtējumu. Olga Meļņičenko, starptautiskā vides konsultāciju uzņēmuma Estonian, Latvian & Lithuanian Environment vides speciāliste
  • 28.
  • 29. Man bijuši vairāk nekā 9000 neveiksmīgi metieni, esmu zaudējis gandrīz 300 spēles, 26 reizes man ir uzticēts iemest uzvaras bumbu un esmu pievīlis. Esmu kļūdījies un izgāzies atkal, atkal un atkal. Un tikai tāpēc man ir veicies. Maikls Džordans, basketbola leģenda E N E R Ģ I J A
  • 31. 31 Atrast vērtību arī atkritumos Eiropas Komisijas mērķi ir ambiciozi. Līdz 2025. gadam Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāpārstrādā vairāk nekā puse radīto atkritumu, līdz 2035. gadam– 65%. Ilgi briedušais un ļoti nepieciešamais lēmums ir ieņēmis pavisam reālas aprises, un lielākais izaicinājums būs atrast balansu starp labklājību, vēlmēm, vajadzībām un ietekmi uz vidi. Aprites ekonomika ir stāsts arī par mūsu patērētāju sabiedrības modeļa maiņu. Jau sen zinām, ka atkritumi ir resurss, bet tagad tas beidzot ir neizbēgami – pārstrādāt visu, ko var pārstrādāt, lietot atkārtoti vai pārvērst enerģijā. Tuvākajās desmitgadēs atkritumu pārstrāde kļūs tikpat ierasta kā lielveikals un atradīsies mums blakus mums. Tiem, kam tas liekas baisi, varu mierināt, ka tehnoloģijas šajā jomā attīstās ļoti ātri. Jau šobrīd dažos kruīza kuģos tiek pārstrādāti vai sadedzināti pasažieru un apkalpes radītie atkritumi. Pārstrāde – tās ir inovācijas, iespēja mūsu zinātniekiem un jaunas darba vietas augsti kvalificētiem darbiniekiem. Ir jāsāk ar godīgu jautājumu sev – cik ir nepieciešams manai dzīvei un ko varu darīt, lai aiz sevis atkritumus neatstātu. No vienas puses gribam kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus bez pesticīdiem, konservantiem un kaitīgām krāsvielām, no otras puses – lētus, ar garu derīguma termiņu, bet uzņēmējam ir jātiek galā ar šo pretrunīgo pieprasījumu. Viena no lielākajām problēmām ir tekstila atkritumi, taču par salīdzinoši zemu cenu piedāvātā “ātrā mode” ir pārāk vilinoša. Mums jau tagad jāapgūst jauns uzvedības modelis – salūzušo lietu var salabot un lietot atkal. Piecu nekvalitatīvu un lētu apģērbu vietā labāk nopirkt vienu, bet labu. Mums katram ir jāizvēlas, kurā pusē esam, ko izvēlamies un par ko esam atbildīgi. Acīmredzamās klimataizmaiņasskaidriparāda–tā,kādzīvojampēdējos 20 – 30 gadus, rīt dzīvot vairs nebūs iespējams. Sigita Namatēva, Latvijas Zaļais punkts valdes locekle
  • 32. 32 Kopā varam vairāk – Latvenergo vides aktivitātes Daugavā Situācija: Daugavas upju baseinu apgabalā dzīvo ap 59% Latvijas iedzīvotāju. Daugava ir arī atjaunīgā resursa (ūdens) avots, ar kuru 2017. gadā tiek ģenerēta vairāk nekā puse no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas. AS Latvenergo kā videi draudzīgs elektroenerģijas ražotājs nepārtraukti pilnveido savas darbības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, atjaunojot Daugavas zivju resursus un sakārtojot blakus esošās upes. Iniciatīva: Latvenergo koncerna darbinieku un klientu ģimenes kopā ar biedrību Mēs zivīm ikgadēji Daugavā izvieto 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas. Sadarbībā ar biedrību Mēs zivīm un Ogres novada pašvaldību 2017. gadā uzsākta jauna iniciatīva Vedzes upes tīrīšana – 12 km garā upe attīrīta no koku sagāzumiem un bebru aizsprostiem, uzlabojot ūdens caurvades spēju un ekoloģisko kvalitāti. 2018. gada 22. jūnijā Salaspils novada Daugavas muzejā un 14. jūlijā Lūznavas pagastā pie Zosnas ezera Dabas koncertzāles radošajās darbnīcās AS Latvenergo stāstīs par savām iniciatīvām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ikviens varēs piedalīties zivju nārsta ligzdas siešanā. Rezultāts: Pēc mākslīgo zivju nārsta ligzdu izvietošanas Daugavā tajās izšķiļas aptuveni divdesmit miljoni zivju mazuļu. Kopjot upes, tiek uzturētas ūdens organismu dzīvesvietas. Daudzas no šīm mazajām dzīvajām būtnēm ikdienā nemanāmi palīdz attīrīt cilvēku radīto piesārņojumu. Darbinieku un klientu līdzdarbošanās veicina sabiedrības izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu dabas resursu saglabāšanu un uzņēmuma vērtībām. Nākotnes izaicinājumi: Turpināt iesāktās un uzsākt jaunas iniciatīvas, lai ar savu piemēru un profesionālu darbību pievērstu pašvaldību, upju krastu īpašnieku u.c. ieinteresēto pušu uzmanību bioloģiskajai daudzveidībai kā vienam no Latvijas ilgtspējas garantiem.
  • 33. 33 Attīstība mūža garumā Situācija: Ventspils Nafta termināls (VNT) strādā tranzīta nozares dinamiskajā vidē, tāpēc uzņēmumam un darbiniekiem pastāvīgi jāpielāgojas. Darbinieku vidējais stāžs ir 16 gadi, kuru laikā uzkrāta vērtīga pieredze, taču, tirgus apstākļiem mainoties, radās vajadzība attīstīt iemaņas, kuras agrāk nebija nepieciešamas. Darbinieku apmierinātības pētījumā tika norādīts uz iespējām pilnveidot atgriezenisko saiti, komandas vadību un iedvesmošanu. Rezultātā tika nolemts veidot attīstības programmu tiem darbiniekiem, kuri visvairāk ietekmē uzņēmuma darbību. Iniciatīva: Tā kā no VNT tehnoloģisko maiņu vadītājiem ir atkarīga VNT pamatdarbības efektivitāte un drošība, īpaša uzmanība tika pievērsta viņu attīstībai. VNT iekšējā darba grupa izstrādāja individuālu attīstības un mācību programmu, liekot uzsvaru uz katra maiņu vadītāja spēcīgo īpašību attīstību un mazāk attīstītu kompetenču pilnveidi. Programmas ietvaros notika individuālās tikšanās, tematiskie treniņi un specifisko uzdevumu pildīšana. Rezultāts: Izveidota individuāla un vienlaicīgi universāla programma, kas balstīta uz proaktīvas rīcības veicināšanu, sava potenciāla un iekšējo resursu apzināšanos. Sākumā doma par pārmaiņām maiņu vadītāju vidū izraisīja satraukumu un neizpratni, taču tad radās vēlme sevi pierādīt. Maiņu vadītāji ir izgājuši no savas komforta zonas, taču viņiem priekšā vēl ir plašas attīstības iespējas. Šajā etapā galvenais rezultāts ir vadītāju domāšanas maiņa no “nē, es nevaru” uz “jā, es eju uz priekšu”. Nākotnes izaicinājumi: Projekts vēl ir tālu no finiša taisnes, taču ir svarīgi caur maiņu vadītāju attīstības programmu veicināt attieksmes maiņu, attīstību un motivēšanu viņu komandās.
  • 34. 34 Digitālā krājkase – darbinieku radīts risinājums Situācija: 2017. gada beigās organizācija Plecs uzsāka savu misiju sniegt emocionālu un praktisku palīdzību vecākiem, kuri vēlas uzņemt bērnus no bērnu nama. Lai sniegtu atbalstu organizācijai, SEB banka, realizējot iekšējās darbinieku laboratorijas komandas 99 cents ideju sasaistīt SEB Digitālo krājkasi ar iespēju novirzīt uzkrājumus ziedojumam, aicināja darbiniekus un klientus iesaistīties labdarības maratonā Salabo bērnību, ko decembrī organizēja radio stacija pieci.lv. Iniciatīva: Digitālā krājkase dod iespēju krāt naudu, norēķinoties ar maksājuma karti – pirkuma summa tiek noapaļota uz augšu līdz pilnam eiro, starpību novirzot krājkontā. Uzsākot labdarības maratonu, SEB aicināja novirzīt nedēļas laikā uzkrāto sumu ziedot.lv, lai atbalstītu Plecs iniciatīvu. Svarīgi, ka gan Digitālās krājkases izstrāde, gan ideja par iespēju novirzīt uzkrājumu ziedojumam, ir nākusi no bankas iekšējās darbinieku laboratorijas. Rezultāts: SEB bankas aicinājumam Digitālās krājkases uzkrājumu ziedot organizācijai Plecs atsaucās 119 klienti, ziedojot vairāk nekā 540 eiro. Papildus tam citos digitālajos kanālos bankas aicinājumam ziedot atsaucās vairāki tūkstoši klientu, kopīgi ziedojot 39 tūkstošus eiro. Maratona laikā SEB darbinieki ne vien aktīvi atbalstīja iniciatīvu ziedojot līdzekļus, bet arī piedalījās diskusijā ar maratona rīkotājiem, kā arī iesaistījās projektā kā brīvprātīgie.
  • 35. 35 1380kg un 300 minūtes kopābūšanas Situācija: Uzņēmuma ikdienas darbības procesos tika konstatēts, ka nepieciešams veicināt darbinieku aktīvu un radošu iesaisti, savstarpējo komunikāciju un piederības sajūtu uzņēmumam. Papildu dažādiem finansiāliem stimuliem, kas rada samērā īslaicīgu efektu, bija būtiski pilnveidot noturīgu sajūtu – es esmu šeit vajadzīgs, es esmu Liepājas RAS. Jo ikviens uzņēmuma darbinieks un viņa ģimene ir daļa no šī uzņēmuma. Iniciatīva: Lai veicinātu darbinieku piederības sajūtu, ikgadēji augusta vidū tiek īstenots pasākums Mūsu bērni darbā. Mērķis – iepazīstināt bērnus ar darba vidi, sniegt izpratni pieaugušajiem un bērniem - cik svarīgi šajā steidzīgajā, viedierīču un inovatīvo tehnoloģiju laikā nepazaudēt un noturēt tās pamatvērtības, kas jau ir ikvienā no mums – būt kopā šeit un tagad, runāt un sadzirdēt vienam otru, mācīties vienam no otra, izdarīt atbildīgas un pārdomātas izvēles, atrast pielietojumu jau reiz izmantotām lietām, iestādīt koku. Pasākums sevī ietver pieminētajās pamatvērtībās balstītas aktivitātes – ekskursijas, stafetes, uzdevumus, kur izmantoti otrreizēji pielietojami materiāli, piemēram, “desu” spēlē - gleznas rāmis, māla krūkas un porcelāna apakštases. Rezultāts: Pasākuma rezultātā ir jūtami pilnveidojusies darbinieku savstarpējā komunikācija un sadarbība, veicināta darbinieku piederības sajūta. Darbinieki kļūst atvērtāki, nāk klajā ar radošām idejām, un atbildību par to realizāciju. Ir pilnveidojusies gan darbinieku, gan viņu bērnu izpratne par uzņēmuma darbību un par atbildīgu attieksmi pret vidi. Nākotnes izaicinājumi: Saliedēts kolektīvs, radoša, aktīva un atbildīga darbinieku iesaiste uzņēmuma dzīvē un izcila uzņēmuma reputācija. Liepājas RAS ģimenei un videi draudzīgs uzņēmums!
  • 36. 36 100 un 334 laimīgas dienas Situācija: Daudz darba. Virkne kolēģu devušies bērnu kopšanas atvaļinājumos, komandai pievienojas jauni cilvēki, kuri vēl nav sastrādājušies, slodze un spriedze aug, darba un privātās dzīves līdzsvars samazinās. Iniciatīva: Lai kolēģi ik pa brīdim atvilktu elpu un pamanītu jaukās lietas un pasauli mums apkārt, radās iniciatīva 100 un 334 happy days. Tās ietvaros kolēģu uzdevums ir katru dienu kopējā WhatsApp sarakstē dalīties ar kādu laimīgu mirkli. Un izrādās, ka laime var būt tik daudzveidīga, atšķirīga un skaista! Iniciatīvas mērķis bija saliedēt kolektīvu, veidot personīgākas attiecības, īpaši, ņemot vērā, faktu, ka komanda ir jauna. Tāpat bija svarīgi, lai cilvēki nedomātu tikai par darbu un saprastu, ka laimes mirkļus katrs var radīt arī sev pats. Rezultāts: Iniciatīva deva iespēju iepazīt kolēģus, rosinot jaunas tēmas sarunām un kopīgu interešu atklāšanai, kā arī sekmēja attiecību uzturēšanu ar tiem kolēģiem, kuri atradās bērnu kopšanas atvaļinājumos. Happy days veicināja emocionālo labsajūtu, jo mudināja apzināti aizdomāties, kas ir laimes atslēga, kas katru dienu padara dzīvi īpašu.
  • 37. 37 Cīņa par darbiniekiem turpina pieaug – darba devējiem jāpierāda savs pievilcīgums Darbinieki ir darba devēja panākumu garants – to apliecina arī regulāri veiktie Kantar TNS pētījumi. Kamēr pieaug “cīņa” par labākajiem speciālistiem, darba devējiem ir jāpierāda savs “pievilcīgums” gan racionālu, gan emocionālu apsvērumu līmenī. Pētījumi atklāj, ka darbinieki meklē drošas un stabilas, bet ekonomiski izdevīgas darba attiecības. Kantar TNS šī gada pavasarī veiktais pievilcīgāko darba devēju pētījums atklāj, ka racionālā līmenī visbūtiskākie pievilcīga darba devēja kritēriji ir konkurētspējīgs atalgojums un darba vietas drošums, stabilitāte. Arī 2017. gada sākumā veiktais darbinieku piesaistības pētījums atklāj, ka atalgojums Latvijā vēl arvien ir viens no būtiskākajiem darbinieku motivatoriem. Nozīmīgi ir arī tādi kritēriji kā darba devēja rūpes par darbiniekiem, pievilcīga labumu sistēma un karjeras, izaugsmes iespējas. Emocionālā līmenī Latvijā vislielākais pieprasījums ir pēc darba devējiem, kuri ir izteikti savas nozares līderi, jaunu ideju īstenotāji, veiksmīgi tirgus spēlētāji. Kas darba devējiem ir jāņem vērā? • Darba devēja tēlu veido ļoti daudzi elementi, un ir būtiski saglabāt to savstarpējo saskaņotību – organizācija nevar ārēji sevi pozicionēt kā sociāli atbildīgu, bet organizācijas iekšienē ignorēt tās ārēji pausto nostāju. • Darbinieki ir uzņēmuma vēstneši – viņi par savu pieredzi stāsta citiem, un šie stāsti ietekmē uzņēmuma tēlu. • Potenciālie darbinieki priekšstatu par darba devēju var balstīt arī gūtajā klientu pieredzē – nepatīkama pieredze negatīvi ietekmē uzņēmuma kā darba devēja tēlu. Alise Lāce, Kantar TNS klientu vadītāja
  • 38. DARBA DEVĒJA ATBALSTS DARBA UN ĢIMENES DZĪVES SASKAŅOŠANĀ IEGUVUMI DARBA DEVĒJAM: Elastīgas darba vides izveide — iespēja strādāt no mājām, elastīgs darba laiks Atbalsts bērnu uzraudzībai darbavietā, piemēram, bērnistabas izveide Pilnībā vai daļēji apmaksātas vietas bērnudārzā, bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja vai auklītes pakalpojumi Līdzfinansējums elastīgiem bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem darbiniekiem ar nestandarta darba laiku Papildu brīvdienas Apmierināti un motivēti darbinieki Retākas dīkstāves Augstāka produktivitāte Atvieglota jaunu darbinieku piesaiste Atbildīga uzņēmuma reputācija
  • 39. Jau astoto gadu par korporatīvās atbildības principu iedzīvināšanu Latvijas biznesa vidē rūpējas Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tā darbības mērķis ir stiprināt ilgtspējīgu valsts attīstību un starptautisko konkurētspēju uzņēmumiem, valsts pārvaldei un nevalstiskajām organizācijām, sistemātiski padziļinot izpratni par korporatīvo ilgtspēju un atbildību, nodrošinot uzticamus ilgtspējas mērījumus, kā arī praktiskas iemaņas starptautisku zināšanu lietošanai uzņēmumu darbības uzlabošanā. Institūta dibinātāji ir vadošie konsultāciju uzņēmumi dažādos ilgtspējas aspektos: COBALT, GOLIN, Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, Latvijas Zaļais punkts, Spring Valley un KANTAR TNS. Lai izveidotu zīmolu, ko cilvēki mīl un kam uzticas, jādomā ne tikai par šodienu, bet arī rītdienu. Tas nav viegli, bet sabalansēti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi ir atslēga ilgtspējīgai un ienesīgai uzņēmuma izaugsmei. Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts organizē Ilgtspējas indeksu, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Lai sekmētu sabiedrības izpratni un pieprasījumu pēc godīgas, ētiskas un atbildīgas uzņēmējdarbības, lai uzņēmumiem dotu iespēju lepoties ar savu pozitīvo pieredzi, piekto gadu tiek rīkota Atbildīga biznesa nedēļa.