Einārs Cilinskis, Saeimas Sociālās uzņēmējdarbības darba grupas vadītājs. Sociālās uzņēmējdarbības forums 2015 http://sefriga.lv/

1. Sociālās
uzņēmējdarbības
politika un likumdošana
Einārs Cilinskis

2. Politikas mērķi
 Mērķis ir vēlamais stāvoklis, ko vēlas sasniegt,
pilnveidojot noteiktu politikas jomu;
 Mērķiem jābūt realistiskiem, ņemot vērā finanšu
iespējas, jābūt iespējām atbilstošam rīcības
scenārijam;
 Mērķi tiek konkretizēti formulējot darbības
virzienus un tiem atbilstošus rezultātus, kas
savukārt ir pamats politikas ieviešanas jeb ex-post
novērtēšanai

3. Darbības rezultāti
 Lai izmērītu mērķa sasniegšanu, jābūt izmēramiem politikas un
darbības rezultātiem;
 Politikas rezultāti ir pārmaiņas sabiedrībā (politikas, ekonomiskajā,
sociālajā, kultūras, vides u.c jomās), ko tieši rada darbības rezultātu
sasniegšana un ko ietekmē ārējās vides faktori;
 Lai rezultātu novērtēšana būtu iespējama, jānosaka rezultātiem
atbilstoši rezultatīvie rādītāji, kas ir ieguldījumu izlietošanas un
ieguvumu sasniegšanas raksturojums skaitliskā izteiksmē;
 Nepieciešama metodoloģija un kritēriji, lai mērītu rezultatīvos
rādītājus;

4. Politikas ietekmes novērtējums
 LM veido un analizē sociālās uzņēmējdarbības politiku
valstī, tostarp ņemot vērā ietekmi uz maizaizsargāto
personu, trūcīgu personu vai citu nelabvēlīgā situācijā
esošu personu grupu nodarbinātību un integrāciju
sabiedrībā, pakalpojumu pieejamības izmaiņām šīm
grupām un kopīgo ietekmi uz valsts budžetu.
 Reizi divos gados Labklājības ministrija iesniedz Ministru
kabinetā informatīvo ziņojumu par sociālās
uzņēmējdarbības politikas ietekmi.
 Cik lielā mērā ietekmi var prognozēt pirms likumprojekta
pieņemšanas?

5. Iespējamie sociālās uzņēmējdarbības
mērķi (no koncepcijas)
 mobilizēt visas iesaistītās puses sabiedrībai būtisku problēmu
risināšanā;
 veicināt ilgtspējīgu attīstību, pakalpojumu pieejamību;
 veicināt kvalitatīvu darba vietu veidošanos un sociālā kapitāla
stiprināšanu, tostarp reģionos;
 sniegt atbalstu sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem, radot
daudzveidīgākas, kvalitatīvākas un ilgtspējīgākas iespējas iesaistīties
darba tirgū vai uzņēmējdarbībā, un veicinot sociālo iekļaušanu un
izkļūšanu no nabadzības;
 paplašināt un padarīt daudzveidīgāku sociālo pakalpojumu
piedāvājumu;

6. Mērķgrupas atbalstam (MK noteikumi)
 komersanti un biedrības, un nodibinājumi;
 fiziskas personas, kuras plāno uzsākt sociālo
uzņēmējdarbību;
 nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki: ilgstošie
bezdarbnieki, gados vecāki bezdarbnieki (vecāki par 54
gadiem), bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie, kā arī
bezdarbnieki ar invaliditāti;
 personas ar invaliditāti un personas ar garīga rakstura
traucējumiem

7. Informācija par mērķgrupām (MK
noteikumu anotācija)
 bezdarbnieku skaits 2015. gada aprīļa beigās bija
– 82 833 bezdarbnieki;
 bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vecāki (37,2% jeb
30 842 bezdarbnieki);
 ilgstošie bezdarbnieki (31,7% jeb 26 281
bezdarbnieki);
 bezdarbnieki ar invaliditāti (10,6% jeb 8 743
bezdarbnieki).

8. Izmēģinājumprojekta plānotie rādītāji
(LM)
 izstrādāts sociālo uzņēmumu reģistra prototips;
 reģistrēti līdz (?) 200 sociālie uzņēmumi;
 sniegts atbalsts 200 saimnieciskās darbības veicējiem;
 īstenotas 2 informatīvās kampaņas;
 apmācībās iesaistītie dalībnieki – 600;
 saņemto konsultāciju skaits – 300;
 darba vietu izveide un uzturēšana prioritārajām mērķa
grupām – 100;

9. Likuma mērķis
 Likuma mērķis ir risināt sabiedrības sociālās
problēmas, veicinot uzņēmējdarbības
attīstību jomās, kur to nepietiekami
nodrošina citas uzņēmējdarbības formas,
stimulējot sociāli mazaizsargāto personu
grupu iesaisti darba tirgū vai integrāciju
sabiedrībā.

10. Sociālās uzņēmējdarbības jēdziens
 Sociālā uzņēmējdarbība ir komercdarbība;
 sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai
kādai tās daļai;
 iegulda peļņu noteiktu mērķu sasniegšanai -
lai sekmētu sociāli mazaizsargāto personu
grupu, vai trūcīgo personu dzīves
kvalitātes uzlabošanu;

11. Sociālā uzņēmuma tiesības (I)
 Sociālais uzņēmums likumā noteiktā kārtībā
ir atbrīvots no uzņēmuma ienākuma
nodokļa naksāšanas.
 Sociālais uzņēmums var saņemt valsts vai
pašvaldību dāvinājumus (grantus).
 Sociālajam uzņēmumam var noteikt
priekšrocības valsts un pašvaldību
iepirkumā likumā noteiktā kārtībā.

12. Sociālā uzņēmuma tiesības (II)
 Sociālais uzņēmums var tikt reģistrēts kā
sabiedriskā labuma organizācija Sabiedriskā
labuma organizāciju likumā noteiktajā
kārtībā. (Šāda norma prasa grozījumus
sabiedriskā labuma organizāciju likumā).
 Sociālajam uzņēmumam var atļaut savā
darbībā iesaistīt brīvprātīgā darba
veicējus.

13. Sociālās uzņēmējdarbības darbības
tiesiskais pamats
 Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar
ierobežotu atbildību.
 Tā dibināšanas, darbības, reorganizācijas
un likvidācijas kārtību nosaka šīs likums,
Komerclikums, citi sabiedrību ar ierobežotu
atbildību reglamentējošie normatīvie akti,
kā arī sociālā uzņēmuma statūti.

14. Sociālā uzņēmuma pazīmes (jāatbilst
visām)
 uzņēmuma statūtos noteiktais izveides mērķi ir sniegt
nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai;
 uzņēmuma pelņu izmanto statūtos noteikto mērķu
sasniegšanai;
 uzņēmumā nodarbina algotus darbiniekus;
 uzņēmuma pārvaldes institūcijās tiek iesaistīti
uzņēmuma darbinieki, mērķgrupas pārstāvji un
sabiedrības pārstāvji.

15. Sociālās uzņēmējdarbības
ierobežojumi
 Sociālā uzņēmuma peļņa tiek noteikta un
apstiprināta atbilstoši Komerclikumā noteiktiem
noteikumiem un to atļauts izmantot vienīgi
statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
 Sociālā uzņēmuma mantu un finanšu līdzekļus
atļauts izmantot tikai statūtos norādītajiem
mērķiem.

16. Pašvaldību pienākumi un tiesības
 veicina sociālo uzņēmumu veidošanos savās
teritorijās;
 ir tiesības piešķirt sociālajiem uzņēmumiem
nekustamā īpašuma nodokļa atlaides;
 Ir tiesības piešķirt mantu bezatlīdzības
lietošanā;

17. Sociālā uzņēmuma dibināšanas kārtība
 Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt esoša vai
jaundibināma sabiedrība ar ierobežotu atbildību;
 Izvērtē komisija, kurā vienādā skaitā ietilpst valsts
institūciju pilnvarotas amatpersonas un sabiedrības
pārstāvji;
 Atbildīgā institūcija (LM vai tās pilnvarota institūcija)
pieņem lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu
vai atteikumu piešķirt sociālā uzņēmuma statusu
pamatojoties uz sociālās uzņēmējdarbības izvērtēšanas
komisijas lēmumu.

18. Citi jautājumi
 Likums stājas spēkā ar 2017. gada 1. janvāri
(optimistiskākais pieņēmums);
 2017. gada budžeta paketē tiek iesniegti
attiecīgie grozījumi nodokļu likumos;
 MK līdz likuma spēkā stāšanās dienai pieņem
attiecīgos MK noteikumus par procedūru;

19. Problēmjautājumi šobrīd
 Precīzāk definētas sociālā uzņēmuma pazīmes;
 Vai sociālais uzņēmums var būt sabiedriskā
labuma organizācija;
 Kāda institūcija kontrolēs sociālo
uzņēmējdarbību? (VID – tā neesot viņu funkcija,
LM, EM – nav attiecīgu štatu, institūciju un
kapacitātes)

20. Kā sociālā uzņēmējdarbība var
transformēt sabiedrību?

21. Paldies par uzmanību!
Šobrīd vēl ir iespējams visu šeit
minēto mainīt, pilnveidot un
uzlabot.
einarscilinskis@gmail.com