Prezentācija AIP, RP un IZM kopējā seminārā par Augstskolu likuma grozījumu piemērošanu 2021. gada 26. novembrī. Autors Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Dr.art. Andris Teikmanis
3. Akadēmiskā brīvība un Eiropas Savienības
Pamattiesību harta
EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU HARTA
13. pants. Humanitāro un eksakto zinātņu brīvība
Pētījumi humanitārajās un eksaktajās zinātnēs ir brīvi. Tiek
respektēta akadēmiskā brīvība.
The European Charter of Fundamental Rights
Art. 13: Freedom of the arts and sciences
The arts and scientific research shall be free of constraint.
Academic freedom shall be respected.
4. Akadēmiskā brīvība nav minēta Latvijas Republikas
Satversmē, to var izsecināt netieši
112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas
iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.
113. Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades
brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.
5. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un
inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ
Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013
(71)
Darbībās, uz kurām attiecas Programmas darbības joma, būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas
Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Tādām darbībām vajadzētu būt saskaņā ar visiem tiesiskajiem pienākumiem,
tostarp starptautiskajām tiesībām, un visiem attiecīgiem Komisijas lēmumiem, piemēram Komisijas 2013. gada 28. jūnija
paziņojumu (24), kā arī ētikas principiem, kuru starpā ir jebkādu pētniecības integritātes pārkāpumu nepieļaušana.
Attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas, Eiropas Savienības
Pamattiesību aģentūras un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu jāņem vērā arī
LESD 13. pants, un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, paredzot ar laiku to izmantošanu
aizstāt ar citiem veidiem.
(72)
Lai garantētu zinātnisko izcilību un saskaņā ar Hartas 13. pantu, ar Programmu būtu jāveicina akadēmiskās brīvības
ievērošana visās valstīs, kas gūst labumu no tās līdzekļiem.
Akadēmiskā brīvība – Apvārsnis Eiropa regulējums
6. Zinātniskās darbības likums
2.pants. Likuma mērķis
(1) Šā likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru.
(2) Likums nosaka zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātnieku tiesības, atbildību, neatkarību un
akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas, valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās
darbības nodrošināšanā.
8.pants. Zinātnieka tiesības
(1) Zinātniekam ir tiesības:
1) brīvi izvēlēties zinātnisko pētījumu virzienu un metodes atbilstoši savām zinātniskajām interesēm, kompetencei
un humānisma principiem;
2) ar individuālu vai kolektīvu zinātnisko pētījumu projektu piedalīties jebkuros atklātos zinātniskās darbības
konkursos Latvijā un ārvalstīs;
3) neatkarīgi no darba tiesiskajām attiecībām saņemt valsts un citu personu piešķirto finansējumu likumā noteiktajā
kārtībā. Attiecībā uz šādi iegūtiem līdzekļiem zinātniekam ir tiesības būt kredīta rīkotājam;
4) piedalīties atklātos konkursos, lai iegūtu līdzekļus savas kvalifikācijas pilnveidošanai, kā arī zinātniskās darbības
norisēs un izpausmēs Latvijā un ārvalstīs;
5) bez cenzūras iesniegt savas zinātniskās darbības rezultātus publicēšanai paša izraudzītos izdevumos.
Akadēmiskā un pētniecības brīvība Zinātniskās darbības likumā
7. 3.1 pants. Zinātnes universitāte un tās darbības mērķi
(2) Zinātnes universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai
specializācijai ir šādi:
2) akadēmiskās brīvības ietvaros attīstīt starptautiski novērtētus fundamentālos un lietišķos
pētījumus, radot jaunas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas sabiedrības ilgtspējīgai
attīstībai;
Akadēmiskā brīvība Augstskolu likumā
8. 4. pants. Augstskolu autonomija
(1) Augstskolas ir autonomas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu
autonomiju raksturo akadēmiskā brīvība un varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu, starp
augstskolas dibinātāju un tās lēmējinstitūcijām.
(2) Augstskolas autonomija izpaužas tās tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto uzdevumu īstenošanas
veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības un īstenotās zinātniskās un radošās darbības
kvalitāti, demokrātisma principu ievērošanu, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu.
(3) Augstskolai ir tiesības patstāvīgi:
1) izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi;
2) izstrādāt un pieņemt augstskolas attīstības stratēģiju;
3) noteikt zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības pamatvirzienus;
4) noteikt studiju programmu saturu un formas;
5) noteikt augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru;
6) veidot augstskolas personālsastāvu;
7) valsts dibinātai augstskolai — atvasinātai publiskai personai — izstrādāt un pieņemt augstskolas ikgadējo budžetu;
8) rīkoties ar savu mantu un finanšu resursiem, lai sasniegtu attīstības stratēģijā noteiktos mērķus;
9) veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar tās dibinātāja un šajā likumā noteiktajiem augstskolas darbības principiem
un uzdevumiem.
Akadēmiskā brīvība Augstskolu likumā 2
9. 5.pants. Augstskolu uzdevumi
(6) Augstskolas garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, nosakot to
savās satversmēs.
Akadēmiskā brīvība Augstskolu likumā 3
10. 6.pants. Akadēmiskā brīvība
(1) Augstskolās tiek nodrošināta studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades
brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, augstskolas satversmi un
normatīvajiem aktiem.
(2) Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās:
1) izvēlēties augstskolu, studiju programmu;
2) studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā,
institūtā);
3) klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās, institūtos);
4) sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;
5) nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi.
(3) Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās
darbības tematiku un virzienu.
(4) Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties mācību metodes.
(5) Augstskolu administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt šajā pantā paredzētās
studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, ja tās nav pretrunā ar šā panta pirmās daļas
nosacījumiem.
Akadēmiskā brīvība Augstskolu likumā 4
11. 14.1 pants. Valsts augstskolas padome
(2) Valsts augstskolas padome aizsargā valsts augstskolas autonomiju, kā arī respektē akadēmiskā personāla un
studējošo akadēmisko brīvību un veicina tās īstenošanu.
15. pants. Senāts
(2) Senāts augstskolas autonomijas ietvaros aizsargā un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko
brīvību.
19.pants. Akadēmiskā šķīrējtiesa
(1) Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību
ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
Akadēmiskā brīvība Augstskolu likumā 5
12. Akadēmiskā brīvība Eiropas Savienības tiesas spriedumā
Akadēmiskā brīvība ir minēta Eiropas Savienības tiesas spriedumā
Eiropas Komisija pret Ungāriju (Higher education) (C-66/18), kurš tika
pieņemts 2020. gada 6. oktobrī
13. 2) Tiesas vērtējums
222 Attiecībā uz, pirmkārt, akadēmisko brīvību: tā vispārīgā formulējumā ir nostiprināta Hartas 13. panta otrajā teikumā,
saskaņā ar kuru “[t]iek respektēta akadēmiskā brīvība”.
223 Atbilstoši Hartas 52. panta 3. punktam, ciktāl tajā ir ietvertas tiesības, kuras atbilst Romā 1950. gada 4. novembrī
parakstītajā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk tekstā – “ECPAK”) garantētajām tiesībām, šo
tiesību nozīme un katrā ziņā vismaz apjoms ir tāds pats kā minētajā konvencijā noteiktajām tiesībām.
224 ECPAK tekstā gan nav pieminēta akadēmiskā brīvība. Tomēr no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka šī
brīvība ir saistīta it īpaši ar ECPAK 10. pantā nostiprināto vārda brīvību (ECT spriedumi, 2014. gada 15. aprīlis, Hasan
Yazıcı pret Turciju, CE:ECHR:2014:0415JUD004087707, 55. un 69. punkts, kā arī 2014. gada 27. maijs, Mustafa
Erdoğan u.c. pret Turciju, CE:ECHR:2014:0527JUD000034604, 40. un 46. punkts), ko apstiprina arī Paskaidrojumos
attiecībā uz Pamattiesību hartu (OV 2007, C 303, 17. lpp.) ietvertais paskaidrojums par 13.pantu.
225 No šī specifiskā skatupunkta raugoties, akadēmiskajai brīvībai kā pētniecības, tā izglītības jomā ir jāgarantē vārda un
rīcības brīvība, brīvība nodot informāciju, tāpat kā brīvība bez ierobežojumiem izpētīt un izplatīt zināšanas un patiesību, ar
precizējumu, ka šī brīvība nav aprobežota ar akadēmisko vai zinātnisko pētniecību, bet attiecas arī uz augstskolu
mācībspēku tiesībām brīvi paust savus uzskatus un viedokļus (ECT spriedums, 2014. gada 27. maijs, Mustafa Erdoğan u.c.
pret Turciju, CE:ECHR:2014:0527JUD000034604, 40. punkts).
226 Tādējādi, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 145. un 146. punktā, “akadēmiskās brīvības” jēdziens ir jāsaprot
plaši.
Akadēmiskā brīvība – Eiropas Komisija pret Ungāriju (Higher education) (C-66/18)
14. 2) Tiesas vērtējums
227 Šajā ziņā Tiesa uzskata par lietderīgu, lai noskaidrotu dažādus akadēmiskajai brīvībai piemītošus
elementus un noteiktu, vai strīdīgie pasākumi veido šīs brīvības ierobežojumus, ņemt vērā Eiropas Padomes
Parlamentārās asamblejas 2006. gada 30. jūnijā pieņemto rekomendāciju Nr. 1762 “Augstskolu akadēmiskā
brīvība un autonomija”, no kuras izriet, ka akadēmiskā brīvība ietver arī institucionālo un organizatorisko
dimensiju, jo saikne ar infrastruktūru ir izglītošanas un pētniecības darbību būtisks priekšnoteikums. Nozīme ir
arī Rekomendācijas par augstākās izglītības iestāžu mācībspēku statusu, kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas
Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Ģenerālā konference pieņēma 1997. gada
11. novembrī 29. sesijā, kas notika Parīzē no 1997. gada 21. oktobra līdz 12. novembrim, 18. punktam,
saskaņā ar kuru “autonomija ir akadēmisko brīvību institucionālā izpausme un nepieciešams priekšnoteikums
tam, lai augstākās izglītības mācībspēki un iestādes varētu izpildīt tiem uzliktos pienākumus”. Šīs
rekomendācijas 19. punktā ir precizēts, ka “dalībvalstīm ir pienākums aizsargāt augstākās izglītības iestāžu
autonomiju pret jebkuru tās apdraudējumu no ikviena avota”.
228 Iepriekš izklāstītajā kontekstā ir uzskatāms, ka ar strīdīgajiem pasākumiem var tikt apdraudēta attiecīgo
ārvalstu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskā darbība Ungārijā un tādējādi attiecīgajām universitātēm var
tikt laupīta autonoma infrastruktūra, kas ir nepieciešama to zinātniskās pētniecības un pedagoģisko darbību
veikšanai. Tādējādi ar šiem pasākumiem tiek ierobežota Hartas 13. panta aizsargātā akadēmiskā brīvība.
Akadēmiskā brīvība – Eiropas Komisija pret Ungāriju (Higher education) (C-66/18)
15. Kur ir noteikta akadēmiskā brīvība?
• Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pants
• 1988. gada Limas deklarācija
• UNESCO 1997. gada rekomendācija “Recommendation
Concerning the Status of Higher-Education Teaching
Personnel”
• Eiropas padomes 2006. gada rekomendācija
Recommendation 1762 (2006) “Academic freedom and
university autonomy
• Magna Charta Universitatum 2020
• Boloņas procesa 2020. gada Romas komunikē
16. Rome Ministerial Communiqué
2020
Statement on Academic Freedom
• Academic freedom can be understood to comprise the freedom
to learn, to teach and to research, with each of these freedoms
entailing the freedom to think, to question, and to share ideas,
both inside and outside the higher education sector.
• Higher education governance also has an impact on the
freedoms to learn, teach and research, and should be
organised consciously in ways that respect academic freedom.
• It is essential to ensure that academic staff benefit from
sufficiently secure employment conditions to be able to
exercise academic freedom.
• Academic staff should never suffer threats, dismissal, or other
sanctions in relation to the content of their research, teaching
or stated professional views.
17. Kas ir akadēmiskā brīvība?
• Akadēmiskā brīvība ir atsevišķas, demokrātiskas
pamattiesības, kas daļēji balstās uz tiesībām uz izglītību,
un tās ir daļa no domas, viedokļa un vārda brīvības.
• Pienākums respektēt akadēmisko brīvību ir minēts
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantā.
• Akadēmiskā brīvība paredz, ka akadēmiskā kopiena var
iesaistīties pētniecībā, mācīšanā, studijās un
komunikācijā sabiedrībā, nebaidoties no atriebības.
• Akadēmiskā brīvība paredz personālam drošus
nodarbinātības apstākļus un tiesības piedalīties
augstskolu iekšēja parvaldībā
Boloņas procesa 2020. gada Romas komunikē
18. Kas apdraud akadēmisko brīvību?
• Augstākās izglītības uzticības krīze – sabiedrībā iezīmējās arvien lielāka
plaisa starp gaidām no augstākās izglītības sistēmas un to, ko tā var
piedāvāt.
• Prasības pielāgoties darba tirgum, sadarboties ar industriju, piesaistīt
industrijas finansējumu un publiskā finansējuma saistīšana ar
kvantitatīviem rādītājiem ir radījušas jaunu fenomenu, kurā akadēmiskās
brīvības apdraud pašu augstskolu institucionālā autonomija.
• Sabiedrības straujās demogrāfiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas un
uzskatu polarizēšanās – migrācija, tai skaitā arī akadēmiskā migrācija,
jaunu minoritāšu grupu ienākšana, demogrāfiskās izmaiņas, studējošo
un akadēmiskā personāla politisko un ideoloģisko uzskatu atšķirības,
politkorektums, sociālo mēdiju izmantošana politiskā spiediena un viltus
ziņu radīšanai.
19. Kāpēc sabiedrībai ir nepieciešama
akadēmiskā brīvība?
• Izglītības, tai skaitā augstākās izglītības misija ir radīt attīstīt un izplatīt
jaunas zināšanas, jaunu zināšanu radīšana vienmēr būs apdraudēta, ja
cilvēki, kuru pienākums būs radīt, attīstīt un izplatīt zināšanas baiļu un
pašcenzūras vadīti ierobežos savus meklējumus;
• Ja cilvēki, kuru misija ir radīt, attīstīt un izplatīt jaunas zināšanas, baidīsies
identificēt ekonomiskas, sociālas, politiskas vai ekoloģiskas problēmas un
baidīsies meklēt tām risinājumus, nerisināto problēmu sekas apdraudēs
sabiedrības ekonomisko, sociālo, politisko vai ekoloģisko ilgtspēju;
• Augstākās izglītības mērķis ir ne tikai sagatavot studējošos arvien
mainīgākam darba tirgum, bet arī veicināt viņu ētisko attīstību un pilsonisko
izaugsmi, sniegt viņiem zināšanas, prasmes, kompetences un attieksmes,
kas viņus padarītu par labākiem sabiedrības locekļiem un ļautu viņiem
iesaistīties nākotnes demokrātijas veidošanā.
20. Kā nodrošināt akadēmisko brīvību?
• Svarīgs priekšnoteikums akadēmiskās brīvības nodrošināšanai ir tāda
augstskolu pārvaldības modeļa pilnveide, kas vienlaikus nodrošina
institucionālo autonomiju un akadēmisko brīvību. Īstenojot augstskolu
attīstību ir jāpievērš uzmanība akadēmiskā personāla attīstības un atlīdzības
jautājumiem.
• Akadēmiskā brīvība nav atraujama no studējošo un akadēmiskā personāla
studiju, pētniecības, domu un vārda brīvības.
• Veidojot augstskolu pētniecības, mācīšanas un inovāciju stratēģijas,
izstrādājot jaunus studiju virzienus un jaunas programmas, ir jāparedz veidi,
kā šajos jautājumos iesaistās augstskolu studējošie un akadēmiskais
personāls.
21. Kā nodrošināt akadēmisko brīvību?
• Vienlaikus ir jāapzinās, ka akadēmiskā brīvība nepastāv atrauti no
sabiedrības un augstskolām ir jāveic konkrēti soļi, iesaistot sabiedrības
pārstāvjus un iesaistoties sabiedrības problēmu rūsināšanā, attīstot kopienu
un pilsoņu līdzdalību pētniecībā un inovācijās, neļaujot veidoties plaisai
starp akadēmiskajām grupām un plašiem sabiedrības slāņiem.
22. Kā mērīt akadēmisko brīvību?
• Akadēmiskā brīvība nav aplūkojama atrauti no akadēmiskās demokrātijas
un augstskolu autonomijas.
• Analizējot akadēmisko brīvību, parasti min vismaz piecas kritiskas jomas,
kurās ir nepieciešams atbilstošs tiesiskais regulējums: pētniecības un
pasniegšanas brīvība, institucionālā autonomija, augstskolu pašpārvalde,
akadēmiskā personāla darba tiesību aizsardzība un starptautisko līgumu un
konstitucionālās tiesības.
• Šo jomu vērtējums kalpo arī par indikatoriem akadēmiskās brīvības
vērtējumiem.
Table 12. Overview of results in main categories for individual countries.
Karran Terence, Beiter Klaus & Appiagyei-Atua Kwadwo (2017) Measuring academic freedom in Europe:
a criterion referenced approach, Policy Reviews in Higher Education, 1:2, 209-239,
24. Akadēmiskā brīvība un citu tiesības
• Uzlūkojot akadēmisko brīvību kā tiesības, ir jāapzinās, ka tās var nonākt
konfliktā ar citu indivīdu, tai skaitā citu akadēmiskā personāla pārstāvju, vai
institūciju, tai skaitā akadēmisko institūciju autonomijas, tiesībām
Stachowiak-Kudła, Monika. Academic freedom as a source of rights’ violations: a European
perspective. High Education. 2021.
25. Akadēmiskā brīvība un paradigmu maiņa
• Sekmīga akadēmisko brīvību īstenošana ir atkarīga no tā, kādi un cik efektīgi
mehānismi tiks radīti augstskolās iekšēju un ārēju kolīziju risināšanai.
• Vienlaikus ir jārēķinās ar diskusijām par to, vai nepieciešams mainīt
akadēmiskās brīvības paradigmu, ņemot vērā prieksštatu maiņu par
augstāko izglītību, identitāti, Eiropas vērtībām
