Recomendados
Mais conteúdo relacionado
Mais procurados
Mais procurados (20)
Destaque
Semelhante a Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Semelhante a Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem (18)
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
- 1. Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna Kontakti: andris_ziemelis@inbox.lv
- 2. 1. TĒMA: VISPĀRĒJĀS ZIŅAS PAR CILVĒKA ĶERMENI
- 3. Ķermeņa uzbūve • Ķermenis jeb organisms; • Sastāv no rumpja, galvas un diviem locekļu pāriem; • Organisms ir vienota dzīva sistēma, kas nesaraujami saistīta ar apkārtējo vidi; – Uzņem pārtiku (ķīmiskie elementi); • Iedalīsim organismu: – Mikroskopiskās daļās – šūnas; – Makroskopiskās daļās – audi un orgāni, kā arī orgānu sistēmas
- 4. Šūnas • Ir dzīva organisma uzbūves pamatvienība, kas spēj veikt visas galvenās dzīvības darbības (augt, vairoties, vielmaiņa, kairināmība); • Organisms var sastāvēt no vienas (vienšūņi) vai vairākām šūnām (daudzšūnas); • Vienšūņiem viena šūna veic gan vairošanos gan izdzīvošanu, bet daudzšūnu organismiem to veic divas atšķirīgas šūnu grupas: – Somatiskās šūnas jeb ķermeņa šūnas (izdzīvošana); – Ģeneratīvās jeb dzimumšūnas (vairošanās).
- 5. Šūnu veidi:
- 6. Šūnu uzbūve • Šūnas ir viena no vienkāršākajām dzīvības formām taču tās uzbūve ir sarežģīta; • Šūnu lielums ir dažāds;
- 7. Dzīvnieku šūnas uzbūve Šūnas membrāna Citoplazma
- 8. Šūnas membrāna • Atdala šūnu no apkārtējās vides; • Sastāv galvenokārt no olbaltumvielām un taukiem; • Piedalās vielu iekļūšanā un izkļūšanā no šūnas.
- 9. Citoplazma • Gļotaina masa, kas veido šūnas ķermeni; • No apkārtējās vides citoplazmu norobežo šūnas membrāna; • Citoplazma sastāv no: – Ūdens H2O (75-85%); – Olbaltumvielām (10-12%), – Ogļhidrātiem (4-6%); – Taukiem (2-3%); – Sāļiem (1%).
- 10. Šūnas organoīdi • Ribosomas; • Endoplazmātiskais tīkls; • Mitohondriji; • Šūnas centrs jeb centriolas; • Lizosomas; • Ieslēgumi • Kodols un kodoliņš
- 11. Dzīvnieku šūnas uzbūve Lizosoma Mitohondrijs Graudainais ET Goldži komplekss Kodols Kodoliņš Centriolas Ieslēgumi Ribosoma Gludais ET
- 12. Ribosomas • No divām subvienībām sastāvoša organella, kurā notiek olbaltumvielu jeb proteīni sintēze;
- 13. Endoplazmātiskais tīkls • Gludais ET + Graudainais ET; • Graudainais ET = Gludais ET + ribosomas; • Caurulīšu un cisternu sistēma šūnā, kurā sintezējas un tiek transportēti proteīni un lipīdi; • Ribosomu transports.
- 14. Mitohondriji • Ar divkāršu membrānu norobežota organella, kurā notiek iekššūnas elpošana un ATF sintēze;
- 15. Centriolas • Sastāv no mikrocaurulītēm, kas šūnu dalīšanās laikā veido dalīšanās vārpstu;
- 16. Lizosomas • Ar vienu membrānu klātas organellas, kas satur fermentus, kuri noārda dažādas organiskas vielas.
- 17. Ieslēgumi • Šūnā nav patstāvīgi, var parādīties un izzust; • Barību vielu rezerves. • Piemēram, ja cilvēks uzņem par daudz taukus, tad šūnās uzkrājās tauku ieslēgumi.
- 18. Kodols • Iedzimtības informācijas (gēnu) glabāšana, ribosomu subvienību un RNS sintēze;
- 19. Kodols • Kodols kontrolē šūnas darbību; • Kodola apvalks norobežo kodola saturu no citoplazmas; • Kodola apvalks sastāv no 2 šūnas membrānām, starp kurām ir sprauga, arējā saisitīta ar ET un ribosomām, iekšējā membrāna ar hromosomām;
- 20. Hromosomas • Iedzimtības materiāls; • Hromosomas savītas no tieviem un gariem pavedieniem - hromatīns; • Somatiskajās jeb ķermeņa cilvēku šūnās ir 46 (2n) dažādas hromosomas; • Dzimumšūnās – 23 (n) šūnas;
- 23. Kodoliņš • Rodas ribosomas, sastāv no RNS un olbaltumvielām
- 25. ŠŪNU DARBĪBA
- 26. Vielmaiņa • Vielu ķīmiskās pārvērtības dzīvajā organismā; • Vielmaiņa jeb metabolisms; • Vielmaiņa = asimilācija (anabolisms) + disimilācija (katabolisms); • Asimilācija – vielu biosintēze; • Disimilācija – vielu noārdīšanās.
- 27. Augšana • Ir šūnas palielināšanās uz uzņemtās barības rēķina;
- 28. Attīstība • Ir izmaiņas šūnas vielmaiņā, kas notiek tās dzīves laikā. • Šūnas attīstība sākas ar tās rašanos un beidzas ar dalīšanos; • Novecošana un nāve ir dabiska un ģenētiski noteikta;
- 29. Kairināmība un uzbudināmība • Kairināmība ir dzīvas šūnas spēja atbildēt uz kairinājumu ar noteiktu reakciju; • Uzbudināmība, ir spēja atbildēt uz kairinātāju (daudzšūnu organismā); • Dzīvā šūna var atrasties 2 stāvokļos: – Fizioloģiskā miera stāvoklī (neiedarbojas kairinātāji); – Aktivitātes stāvoklī (iedarbojas kairinātāji, vielmaiņa kļūst straujāka)
- 30. Vairošanās • Ir darbība, kurā šūna rada sev līdzīgus pēcnācējus; • Vairojas daloties; • Ķermeņa jeb somatisko šūnu dalīšanos sauc par mitozi; • Dzimumšūnu jeb ģeneratīvo šūnu dalīšanos sauc par mejozi.
- 31. Šūnu darbība
- 32. Mitoze • No vienas mātšūnas veidojas divas identiskas meitšūnas Profāze Metafāze Anafāze Telafāze
- 33. Mitoze
- 34. Mejoze • Dzimumšūnu dalīšanās; • Hromosomu skaits samazinās uz pusi
- 35. Mejoze
- 36. AUDI
- 37. Audi • Audi ir līdzīgas izcelsmes vienādi darbojošos šūnu grupa kopā ar šūnstarpas vielu; • Katrs cilvēks rodas no vienas apaugļotas olšūnas, sākumā rodas līdzīgas šūnas pēc tam sāk diferencēties. • Zīdītājiem izšķir: – Segaudi – Saistaudi – Muskuļaudi – Nervaudi
- 39. Segaudi • Segaudi jeb epitēlijaudi ir audi, kas sedz organisma virsmu un izklāj visus tā dobumus, kā arī veido dziedzerus; • Segaudus iedala: – Segepitēlijā; – Dziedzerepitēlijā; • Epitēlijaudi ātri noveco un iet bojā! • Visi epitēlijaudi sastāv no šūnām, kas blīvi pieguļ cita citai.
- 41. Segepitēlijs • Ādas un gļotādas virsējais slānis. • Galvenā funkcija: aizsargfunkcija • Nodrošina arī barošanās un izdalīšanas funkciju;
- 42. Dziedzerepitēlijs • Dziedzerī veidojas īpašas vielas – sekrēti; • Ārējie dziedzeri – siekalu, asaru dziedzeri • Iekšējie dziedzeri – vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris
- 43. Saistaudi • Ir audi, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. • Veido ķermeņa balstu • Izpilda barošanās funkciju, aizsardzības funkciju un atjaunošanas funkcijas • Saistaudi ir: – Retikulārie audi; – Asinis – Irdenie saistaudi un taukkaudi – Blīvie saistaudi – Skrimšļaudi – Kaulaudi
- 44. Retikulārie audi • Jeb tīklainie audi; • Galvenais sarkano kaulu smadzeņu, liesas un limfmezglu audi, tajos rodas asiņu šūnas
- 45. Asinis • Šķidrie saistaudi, veidojas liesā, limfmezglos un sarkanajās kaulu smadzenēs; • Sastāv no asins ķermenīšiem un plazmas (šķidrā daļa); • Asins ķermenīši: – Eritrocīti – skābekļa-oglekļa dioksīda transports; – Leikocīti – aizsargfunkcija – Trombocīti – aizsargfunkcija (asins sarecēšana)
- 46. Asinis
- 47. Irdenie saistaudi un taukaudi • Pilda balsta funkciju un barošanās funkciju; • Ar šo audu starpniecību barojas citi audi; • Labi atjaunojas un aizpilda audu bojājumus; • Irdenie saistaudi sastopami visos orgānos; • Ādā irdenie saistaudi veido zemādu; • Citos orgānos zemgļotādu. • Taukaudi, audi kurus piepilda tauki, svarīga barības vielu rezerve, pasargā no atdzišanas un mehānismiem bojājumiem.
- 48. Irdenie saistaudi - taukaudi
- 49. Blīvie saistaudi • Mehāniskā funkcija; • Veido īsto ādu, cīpslas, saites
- 50. Skrimšļaudi • Izturīgi un elastīgi audi; • Izpilda balsta funkciju
- 51. Kaulaudi • Visblīvākie audi • Ir izturība un cietība
- 52. Muskuļaudi • Ir audi, kuri spēj sarauties un atslābt; • Izšķir: – Gludos muskuļaudus; – Šķērssvītrotos muskuļaudus; – Sirds muskuļaudus Gludie muskuļaudi Sirds muskuļaudiŠķērssvītrotie muskuļaudi
- 53. Gludie muskuļaudi • Sastāv no šūnām kas saraujas pamazām, ilgāku laiku; • Nepakļaujas mūsu gribai; • Atrodas iekšējos orgānos.
- 54. Šķērssvītrotie muskuļaudi • Gribai pakļauti; • Saraujas strauji;
- 55. Sirds muskulis • Nepārtraukti strādā, • Nav pakļauts gribai; • Darbojas pēc automātijas principa – saraušanās notiek kā atbildes reakcija uz kairinātāju, kas rodas pašā sirdī
- 57. Nervaudi • Nervaudi ir specializēti audi uzbudinājumu vadīšanai. • No nervaudiem ir veidoti nervi; • Nervaudi sastāv no divu veidu šūnām: – Nervu šūnām – Glijas šūnām
- 58. Nervu šūnas • Cilvēka smadzenēs ir ~ 100 milkjardi nervu šūnu; • Nav divu vienādu nervu šūnu (nervu šūnu forma ir ļoti dažāda); • Nervu šūnu sauc par neironu;
- 59. Neirons • Ir ķermenis un vismaz viens izaugums; • Viens lielākais izaugums ir aksons, pārējie dendrīti; • Aksons – vada nervu impulsus no neirona uz citiem neironiem vai citiem audiem; tas ir garš pat 1-1,5 metri • Dendrīti – jušanas izaugumi, tie vada nervu impulsus uz šūnas ķermeni, dendrīti ir parasti īsi un atgādina koku (dendro – koks)
- 61. Sinapse • Vieta, kurā uzbudinājums tiek nodots citai šūnai; • Sinapsēs uzbudinājumu pārvada elektriskie un ķīmiskie signāli; • Signāls iet tikai vienā virzienā;
- 62. Sinapse
- 64. Glijas šūnas • Piešķir smadzenēm formu; • Balsta nervu šūnas un to izaugumus; • Piemīt barošanas funkcija un aizsargfunkcija; • Nosedz sinapses, izolē nervu sistēmas elementus no tieša kontakta ar asinīm.