Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursi
•Download as PPT, PDF•
0 likes•348 views
Prezentācija par LR kultūrpolitikas dokumentu kvantitatīvu kontentanalīzi. No: LU 71. konferences Socioloģijas sekcijas "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra" (LU SZF, Lomonosova ielā 1a; 2013.gada 15. februāris)
Recommended
More Related Content
Viewers also liked
Viewers also liked (16)
Similar to Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursi
Similar to Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursi (19)
More from Janis Daugavietis
More from Janis Daugavietis (20)
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursi
- 1. Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursi Jānis Daugavietis, LU SPPI LU 71. konference Socioloģijas sekcija "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra" LU SZF, Lomonosova ielā 1a 2013.gada 15. februāris
- 2. ‘Mākslinieciskā pašdarbība un Latvijas reģionu attīstība’ (prom.d.) • Kultūras vieta attīstības ideoloģijā un praksē • Mākslinieciskās pašdarbības sociālā nozīme Latvijas vietējās kopienās Mūsdienās dominējošajā ilgtspējīgas attīstības modelī, līdzās ekonomiskajiem, sociālajiem un ekoloģiskajiem mērķiem, par vienlīdz būtisku attīstības resursu tiek uzskatīta kultūra. Izmantojot sociālā kapitāla un kopienas attīstīšanas pieejas, tiek apgalvots, ka iedzīvotāju aktivitātes kultūras laukā var sekmēt attīstību.
- 3. Latvijas kultūrpolitikas dokumentu kvantitatīvā analīze Latvijas kultūras jomu regulējošie dokumenti (38): • • kultūras jomu regulējošie likumi kultūrpolitikas plānošanas dokumenti • • kultūrpolitikas plānošanas dokumenti – izpildes ziņojumi KM stratēģijas • KM darbību regulējošie dokumenti No 1992. - 2011.gadam ~ 2 mlj. zīmju jeb 1000 lpp.
- 4. Hipotēzes... ...izriet no kultūrpolitikas dokumentu kvalitatīvās analīzes secinājumiem: 1. Dominē 'vecā valoda' un tiek atražota klasiskā ekonomiskā reģionālās izaugsmes pieeja (bet ne visos). 2. Nav prioritāšu: kultūra ir gan mērķis, gan instruments.
- 5. Teorētiskais modelis, 1 ASV sociālās labklājības pētnieki Marks Šterns (Mark J. Stern) un Sjūzana Seiferte (Susan C. Seifert) kultūrpolitikas pieeju klasifikācija: 1.Didaktiskā Māksla un kultūra iedzīvotāju izglītojoši-politiskai ietekmēšanai, tikumu uzlabošanai.
- 6. Teorētiskais modelis, 2 2. Diskursīvā Māksla kā sociālās diskusijas un kritikas līdzekli, veids kā veicināt sociālās pārmaiņas.
- 7. Teorētiskais modelis, 3 3. Ekoloģiskā Iedzīvotāju iesaistīšana jebkāda veida kultūraktivitātēs, uzskatot to par vienu no pilsoniskās līdzdalības formām (sociālais kapitāls un kopienas attīstība).
- 8. Tehnika 1.Klasiska kvantitatīvās kontentanalīzes procedūra teorētiskie modeļi tiek pārvērsti kategorijās , tās – jēdzienos, bet tie – atslēgvārdos 2.Sintaktiski-semantiskā līmeņa kontentanalīze piem., ‘valsts’, ‘tīkls’ 3.Nomināla atslēgvārdu skala summēšana un ‘sadalīšana’ pa modeļiem (ar ‘QSR NVivo 8’).
- 9. Modelis Kategorijas Jēdzieni Didaktiskais: Valsts (suverēns) kā amatiermāksla, labuma apgaismošana, augstais, avots/noteicējs/ demonstrācijas, dramaturģija, „mākslas un piegādātājs, un gars, iesaistīšana, ietekme, instrukcija, izdaiļošana, kultūras spēja kultūra viens no izglītošana, izpratne, izglītot un šādiem labumiem. kontrole, līmenis (pacelšana), pārliecināt Mākslas spēja ‘pacelt mācīšana, manifestācijas, iedzīvotājus” garu’, apgaismot manipulācija, masas, iedzīvotājus. mobilizācija, morāle, Kultūras dzīves pārmaiņas, pārraudzība, pārvalde un pārvlade, plāns, propoganda, standartizācija. simboli, skaistais, tauta, Klasiskā kultūras telpa, tikums, uzlabošana, uzraudzīšana, valsts, vide izpratne.
- 10. Kodi Hierarhiskie kodi (modeļi) DIDAKTISKAIS DISKURSĪVAIS EKOLOĢISKAIS amatieri, amatiermāksla, X X pašdarbība cilvēks X iesaistīšana X X labklājība X vides kvalitāte X kopiena X X iedzīvotāji X
- 11. Rezultāts Dokumentu kopas Modeļi (%) DIDAKTISKAIS DISKURSĪVAIS EKOLOĢISKAIS likumi 50 15 4 īstenošanas ziņ. 51 42 14 planošanas dok. 56 49 33 vidēji 49 33 14
- 13. Secinājumi 1. Likumos dominē 'vecā valoda' 2. Plānošanas dokumentos nozīmīga ir arī 'jaunā valoda'(sociālā kapitāla pieeja) 3. ... sadzīvo pretrunīgi diskursi
- 14. Problēmas... Kritika... Risinājumi... Diskusija... Paldies!
Editor's Notes
- Sintaktiski-semantiskā līmeņa kontentanalīzes uzdevums bija noskaidrot, kādos kontekstos un ar kādām nozīmēm tiek lietoti teorijā aprakstītie jēdzieni jeb potenciālie empīriskie indikatori, un tā faktiski kalpoja par kontroles mehānismu. Vārds ‘ tauta ’ tiek izmantots katrā dokumentā un atšķirīgās nozīmēs, runājot gan par iedzīvotāju iesaistīšanu kultūras dzīvē (‘tautas kolektīvs’), gan kultūras piedāvājuma nodrošināšanu (‘tautas nams’). Tāpat vārds ‘tauta’ izmantots vairākos programmu un iestāžu nosaukumos. Tāpēc tā iekļaušana analīzē nav lietderīga. Vārds ‘ tīkls ’, kas ir konceptualizēts kā viens no ekoloģiskās pieejas jēdzieniem, LR kultūrpolitikas dokumentos pamatā tiek lietots administratīvas pārvaldes un infrastruktūru kontekstā, tas drīzāk ir objektu vai institūciju, nevis pilsoņu vai kopienu tīkls, tīklošanās. „ derīgo” atslēgvārdu meklēšana un kodēšana. Par analīzes vienību tika izvēlēta rindkopa – ja rindkopā tika atrast meklētais kods (atslēgvārds), tad rindkopa tika kodēta atbilstoši šī vārda kodam. Pēc tam ‘radniecīgie’ kodi tika apvienoti trīs hierarhiskos kodos, atbilstoši analītiskā modeļa trim grupām: didaktiskā, diskursīvā, ekoloģiskā. Analīzes galarezultāts ir īpatsvars/apjoms, kādā katra šī grupa konstatēta noteiktajā tekstā vai tekstu kopā.
- Ja didaktiskā ‘elementa’ īpatsvars visa tipa dokumentos ir aptuveni vienāds (50-56% apmērā), tad diskursīvais un ekoloģiskais saturs variē daudz lielākās robežās (attiecīgi 15-49% un 4-33%).
- LR kultūrpolitiskajos dokumentos: likumos, kuru liela daļa pieņemti 90-jos gados, lasāma vēl ‘vecā’, daļēji no padomju laikiem pārmantotā centralizētas un paternālistiskas valsts valoda, kamēr plānošanas dokumentos un īstenošanas ziņojumos (vecākie pieņemti 2006.gadā), daudz spēcīgāk izteikts ‘jaunais’ kultūrpolitiskais diskurss, kurā uzsvērta kultūras sociālā loma un liktas cerības uz tās izmantošanu sociālajā attīstībā, iezīmēti mehānismi, kas varētu īstenot šādu funkciju.