Ma.soc. Jānis Daugavietis
Latvijas amatiermākslas statistika
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas
Muzikoloģijas katedras un Zinātniskās pētniecības centra konference
Mūzikas pētījumi Latvijā
2014.gada 29. marts, Rīgā

Jautājumi un plāns
Kādi ir pieejamie kultūras līdzdalības satistiskie dati?
Kāda ir pieaugušo amatieru līdzdalība?
TEORIJA un PIEEJA
(kultūras līdzdalība un kultūrpolitika)
DATI
(amatieru kultūras līdzdalība)
DISKUSIJA
(par ko liecina dati?)
Referāts balstīts uz mana promocijas darba «Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitika» 4.7.
nodaļas "Amatiermākslas statistiskā analīze" apakšnodaļām 'Kultūras nami' un 'Iedzīvotāju kultūras līdzdalība'
(2014 Daugavietis)
Titullapas fotogrāfija: «Trīcēj’ kalni, skanēj’ meži; Kad dziedāju, gavilēju!» Padomju Jaunatne 1948.07.06., nr133(835), 1.lpp, J.Jasenova foto. A
t t ē l ā: Dziesmu svētku dalībnieces Siguldā no kreisās: Līvija Blumberga, Vilma Ansone, Ilze Ērgle,, Ausma Lodīte.

Jēdzieni
Kultūras līdzdalība
Pamata dalījums:
- PASĪVĀ (piem., koncerta apmeklējums, mūzikas klausīšanās radio,
kolekcionēšana)
- AKTĪVĀ (dziedāšana korī, dejošana TDA)
Amatiermāksla
Neprofesionāla aktivitāte, sinonīms ‘mākslinieciskajai
pašdarbībai’ (padomju laiku jēdziens, LR dominēja līdz 2007.g.)
‘Ideāla pašdarbība’ (amatiermāksla) = proporcionāla
pārstāvniecība
… būtu jābūt pārstāvētām pēc iespējas visām sabiedrības grupām, ieskaitot
marginālās un dperivētās.

Kultūrpolitika & amatiermāksla (1)
Amatiermākslas sociālā nozīme?
Kultūrpolitiska ...
... ar kultūras palīdzību var veidot vai celt nacionālo
identitāti; ienākumus; iedzīvotāju morāli (‘klasiskie’ KP
uzdevumi )
‘Modernāki’ KP uzdevumi:
• sociālā kohēzija, integrācija, kopienas attīstība,
dzīves kvalitāte, pilsoniskā aktivitāte/līdzdalība …

Kultūrpolitika & amatiermāksla (2)
Amatiermāksla atkal ir moderns
kultūrpolitikas (un ne tikai) instruments
(un indikators).
...indivīdu, grupas, kopienas, nācijas
pašsajūtas un funkcionēšanas uzlabošanai
(‘kultūras līdzdalības’ pieeja)

Datu avoti
1. Statistika
... pamatā par valsts un pašvaldību pakļautībā esošajām kultūras un mākslas
iestādēm (kultūras centri, mūzikas un mākslas skolas, muzeji u.c.). Datus vāc
Kultūras ministrija (Latvijas Digitālā kultūras karte [LDKK])*; Centrālā statistikas
pārvalde (CSP)**.
2. Pētījumi
.. dažādi pētījumi (socioloģiski, ekonomiski, statistiski u.c.), pamatā – izmantojot
reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju aptaujas, ieskaitot ES salīdzinošās
Eirobarometra *** „kultūras aptaujas”. Tipiski aptauju jautājumi, kas ļauj
identificēt amatierus (pašdarbniekus): „Vai Jūs darbojaties kādā pašdarbības
kolektīvā?”; „Vai darbojaties kādā no šīm biedrībām, organizācijām vai
neformālajām grupām? (koris, TDA, arodbiedrība [..])”
* http://www.kulturaskarte.lv
** CSP
*** EK

Kultūras namu skaits* 1940-2012
* Pēdējos gados šo terminu ‘izspiež’ «KULTŪRAS CENTRS»
Avoti: autora kalkulācijas no dažādiem avotiem [skat. piez.]

Kultūras nami (KN), 2012

LPSR / LR iedzīvotāju skaits uz vienu KN

LR iedzīvotāju līdzdalība KN kolektīvajā
amatiermākslā

Pieaugušo (24+) līdzdalība
Pētījums/aptauja
Akron.,
izlase
% no
visiem
Tisenkopfs, Tālis, Olga Pisarenko, Jānis Daugavietis, Aivita Putniņa, un
Kristīne Locika. Dziesmu svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: Baltijas
studiju centrs, 2002
2002 DZ SV
(n=406) 7
Austers, Ivars, un Kristīne Gaugere. Nevalstiskās organizācijas Latvijā:
sabiedrības zināšanas, attieksme un iesaistīšanās. Rīga: Sorosa fonds
- Latvija, 2005
2005 NVO
(n=455) 6
Tisenkopfs, Tālis, Jānis Daugavietis, Ilze Lāce, Laura Sūna, Kristīne
Locika, un Līga Grundšteine. Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā
vidē. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007
2007 DZ SV
(n=453)
7
Rozenvalds, Juris, un Ivars Ijabs, red. Latvija: pārskats par tautas
attīstību 2008/2009 – Atbildīgums. Rīga: LU SPPI, 2009
2009 TA
(n=464) 6
Valsts programmas „Nacionālā identitāte” ietvaros veiktā aptauja „NI:
vieta, rīcībspēja, migrācija”. Rīga: LU SPPI, 2010
2010 NI
(n=413) 5
amatieri
pārējie
Turpmāk analizēti šo aptauju dati...

Tautība (amatieru īpatsvars)
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2002 DZ SV 2005 NVO 2007 DZ SV 2009 TA 2010 NI
9
8
9
7
8
4 4
3
4
2
latvietis
cita tautība

Pilsonība (amatieru īpatsvars)
0
1
2
3
4
5
6
7
2005 NVO 2007 DZ SV 2009 TA 2010 NI
7 7 7
6
4
3
1 1
LR pilsoņi
bez LR pilsonības

Dzimums (amatieru īpatsvars)
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2002 DZ SV 2005 NVO 2007 DZ SV 2009 TA 2010 NI
4
3
5
4
3
9 9
8 8
7
vīrieši
sievietes

Viens no arvien populārākiem kolektīvās amatiermākslas veidiem – līnijdejas. Kolektīvus
pamatā veido senioru vecuma sievietes.
Foto: Vilmane I. Bullis dresē līnijdejotājus. Saldus Zeme. 16(7086) Saldus; 2009.07.02.; 8.

Secinājumi
«Proporcionāla» infrastruktūra, bet
«neproporcionāla» līdzdalība
Amatiermākslas kolektīvos iesaistīto LR iedzīvotāju
vidū satistiski nozīmīgas atšķirības ir šādās sociāli-
demogrāfiskajās iedzīvotāju grupās:
• vislielākās: izglītības līmenis (jo augstāka izglītība, jo aktīvāka
līdzdalība) un dzimums (sievietes iesaistās biežāk);
• mazākas, bet būtiskas: tautība (latvieši - biežāk), pilsonība
(pilsoņi - biežāk), vecums (jaunāki - biežāk), ienākumu līmenis
(mazturīgāki - retāk), nodarbinātības sektors (nestrādājošie -
retāk).

Avoti
Daugavietis, Jānis (2014) Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitika. Promocijas darbs doktora grāda iegūšanai socioloģijā Lietišķās socioloģijas apakšnozarē
(melnraksts, neiaizstāvēts) Darba vadītājs: Dr.soc., prof. Aivars Tabuns. Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļa, Rīga.
Daugavietis, Jānis (2014.07.08.)‘Dziesmu svētki nav priekš nabagiem’. ¼ Satori. [http://www.satori.lv/raksts/5901/Janis_Daugavietis/Dziesmu_svetki_nav_prieks_nabagiem]
Analizētās aptaujas
Tisenkopfs, Tālis, Olga Pisarenko, Jānis Daugavietis, Aivita Putniņa, un Kristīne Locika. Dziesmu svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: Baltijas studiju centrs, 2002
Austers, Ivars, un Kristīne Gaugere. Nevalstiskās organizācijas Latvijā: sabiedrības zināšanas, attieksme un iesaistīšanās. Rīga: Sorosa fonds - Latvija, 2005
Tisenkopfs, Tālis, Jānis Daugavietis, Ilze Lāce, Laura Sūna, Kristīne Locika, un Līga Grundšteine. Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007
Rozenvalds, Juris, un Ivars Ijabs, red. Latvija: pārskats par tautas attīstību 2008/2009– Atbildīgums. Rīga: LU SPPI, 2009
Valsts programmas „Nacionālā identitāte” ietvaros veiktā aptauja „NI: vieta, rīcībspēja, migrācija”. Rīga: LU SPPI, 2010
Pētījumi
Austers, Ivars, un Kristīne Gaugere. Nevalstiskās organizācijas Latvijā: sabiedrības zināšanas, attieksme un iesaistīšanās. Rīga: Sorosa fonds – Latvija, 2005.
Iedzīvotāju aptauja par dažādiem sabiedrības integrācijas aspektiem (Latvijas iedzīvotāju aptauja). Rīga: SKDS, 2003.
Kultūras pieejamība novados – analīzes kultūrpolitiskie aspekti. Rīga: BSZI, 2001.
Kultūras pieejamība novados: aptauja un ekspertu intervijas. Rīga: BSZI, 2007.
Ķīlis, Roberts, Sandris Mūriņš, Daina Siliņa, Gints Klāsons, Maksims Kovaļenko, un Anna Stafecka. Kultūras patēriņš (ziņojums par socioloģiskās aptaujas rezultātiem). Rīga: SIA „Analītisko pētījumu un
stratēģiju laboratorija”, 2007.
Rozenvalds, Juris, un Ivars Ijabs, red. Latvija: pārskats par tautas attīstību 2008/2009 - Atbildīgums. Rīga: LU SPPI, 2009.
Sabiedrības integrācijas aktuālākie aspekti. Rīga: SKDS, 2006.
Tautas mākslas pieejamības izpēte. Rīga: BSZI, 2001.
Tisenkopfs, Tālis, Jānis Daugavietis, Ilze Lāce, Laura Sūna, Kristīne Locika, un Līga Grundšteine. Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007.
Tisenkopfs, Tālis, Olga Pisarenko, Jānis Daugavietis, Aivita Putniņa, un Kristīne Locika. Dziesmu svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: Baltijas studiju centrs, 2002.
Vilka, Inga, un Aigars Strupišs. Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā: situācijas analīze. Rīga: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Ārpolitikas institūts, Sabiedrisko
attiecību aģentūra “Consensus PR”, 2004.
Zepa, Brigita, un Evija Kļave, red. Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU SPPI, 2011.
Statistikas avoti
“Kultūras statistikas rādītāji un politikas indikatori”. Pielikumi “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam” (2007).
„Par republikas kultūras un izglītības iestāžu darbu” - Latvijas PSR Augstākas padomes treša sesija, Latvijas PSR Ministru Padomes Kultūras un izglītības iestāžu komitejas priekšsēdētāja b. A. Āboliņa
referāts. Cīņa: Sestdiena, 16. oktobris, 1948;
Sociālistiskās kultūras uzplaukums Padomju Latvijā / Jānis Ostrovs. Rīga : LVI, 1950;
Народное хозяйство СССР в 1960 г.: статистический ежегодник. Центральное статистическое управление при Совете министров СССР;
Страна Советов за 50 лет (Сборник статистических материалов). "Статистика", Москва, 1967;
СССР в цифрах в 1981 году. Краткий статистический сборник. Центральное статистическое управление СССР; Москва „Финансы и статистика" 1982;
ISG02. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un dzīvesvietas gada sākumā, CSP, http://data.csb.gov.lv/, skat. 2010.10.21. (2011. un 2012.g. dati – Pārrēķināti dati pēc 2011.gada tautas skaitīšanas
rezultātiem., skat. 2013.06.26.); Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde; Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļa. Matrica: KU0040;
Ostland in Zahlen; http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/item_img_10859_iedzivotaji.jpg, skat. 2010.10.21.

Paldies!
"Pašdarbības un Dziesmu svētku virsuzdevums nav tikai
simboliska (it kā visas) tautas kopā saukšana un
saliedēšana reizi piecos gados, tai jābūt ikdienai, no
kuras nedrīkstētu būt izslēgta ne tikai Latvijas iedzīvotāju
nabadzīgā piektdaļa, bet arī nelatvieši, gados vecāki
cilvēki, attālāko novadu iedzīvotāji." (2013
Daugavietis, ‘Dziesmu svētki nav priekš nabagiem’)