Latgolys folklorys vuokuma konkurss „Apleicīne”

1. Konkursam „Apleicīne” muna dorba golvanīs
īdvesmuotojs ir Ontons Slišans, tuopiec šuo dorba
nūsaukums ir
„ MONTOJUMS”
DORBA AUTORE: Mārīte Slišāne
Tel.nr: 27820349
e-pošta adrese: marite.slisane@gmail.com

2. Folklora, vuords, kas ik dīnu ir leidzuos myusim. Es pīdzymu ar Jū,
augu ar Jū i arī nūmieršu ar Jū. Kas ir folklora? Te var gari un plaši
rakstiet tū, kuo rakstāts gudruos gruomatuos, kuo rakstāts vuordneicuos,
enciklopedijuos, folkloras gruomatuos. Kuo tū definej cylvaki. Folklora
tīšām ir plašs jiedzīns. Bet kotram folklora ir kaut kas sovs. Bīţī vīn
cylvaks pat naapzynuos, kas ir folklora, jī dūmoj ka tys ir tikai
gruomatuos publicātuos puosokas, meiklas, dzīsmes. Bet folklora ir
ikdīnā ar myusim. Vīns ir pīrakstātuo, izdūtuo, bet kas cyts- viel
napīrakstātuo, saciesem tuo, naapzynuotuo.
Jauki, ka „APLEICĪNE” vīnuos kūpā cylvākus, kuri varies viel
naapzynuotū folkloru apzynuot.
Runojūt par myusim, mes augam gimenie, kur folklora ir uz sūļa,
kuo saciet īdzīduota un īdoncuota, kod vādarā mozs augleits beju. Un tod
īraugūt pasauli ik dīnu sazaskārūs ar folkloru, pateicūtīs tātam. Dzymtuo
vīta- Upīte ir tradicijuom bogota, tys arī- pateicūtīs tam, ka Ontans izvede
saulītie dzīsmes, daľčus un prīks, ka juo dorbs nav pazuds un teik
turpynuots- skan dzīsmes jūprūjuom i teik doncuoti daľči, nu moza
bierneľa leidz siermai tanteľai. Tys sasylda sirsneni.
Šys dorbs sastāv nu treju veidu materialim- golvanīs bolsts ir
ONTONS SLIŠANS. Pyrmuo dale- dzīsmes (daţas, nadaudzas nu
vusuom) kas 1971./72. godā tyka īrakstātas. Bet juopībylst, ka dzīsmes
tyka izvālātas tīšī saistībā ar Ontonu, juo tyvu cylvāku īdzīduotuos-
muotes (Annas Slišānes (dz.Jermacānes), kura jam beja lela autoritāte un
īdvesmas avūts turpmuokai darbībai, jei bej tei, kas , kai saceit „
saslymdynuoja” Ontonu ar folkloru un kristītību, kas turpmuok izapauţ
juo darbeibā, tāva (Domenika Slišāna) un tantes Katrīnes Jermacānes.
Ūtruo dale - Ontona paša radeituo folklora, juoatzeist, ka tikai mozumeľš

3. nu vysa. Un trešuo dale, turpynūt Ontona īsuoktū dorbu- myusdīnu
folklora- suokūt ar 1991. godu vuoktuo škoļľīku folklora Upītes
pamatškolā (darāts Irēnai Slišānei). Juoatzeist tys, ka Upītie Ontons
leluokū dali, suokūt nu septiľdesmitejīm godīm, folkloras ir centīs
apzynuot, laiks īt, cylvaki arī īt zudumā, tuopiec juozacenš turpynuot
īsuoktīs dorbs vuocūt myusdīnu folkloru, jū laikam ejūt vyss mainuos,
pazyud i izzyud...

4. 1.dale. ONTONA VUOKTĪS MATERIALS.
Juopībylst tys, ka kotrai dzīsmei ir arī nūtes.
Tolku bolss(dzisma pīrakstāta 1972.godā, teicēja Katrīne Jermacāne nu
Sviļpovas)
Pļaunet brõļi pūrva pļovas,
Lai stāv leiči nanūpļauti
Lai šyun pyurus myusu mõsas,
Leiču pļovõs ganeidamas.
Mes mõsines dzīdõtojas
Myusim bolsi saskaneja.
Kur byus divi tāva dāli
Īsem abas ītalēs.
Kiukova zagiuze (dzīsma pīrakstāta 1972.g. Dzīsmes zynuotoja Anna
Slišāne nu Sviļpovas)
Kiukova zagiuze
Tric laksteigola
Sied muna mõsine
Apiľu dõrzā.
Saciešu tāvam, saciešu mõtei

5. Kū dora mõseľa apiľu dõrzā.
Salauze maikstines,
Sakiure guni.
Sakiure guntini
Cap rõcenīšus
Cap rõcenīšus
Sauc voguleišus.
Sauc voguleišūs
Mizinu grauzti.
Sõc mõsine tu pa prīkšu (dzīsme pīrakstāta 1972.g. Dzīsmes
zynuotoja Anna Slišāne nu Stabļovas)
Sõc mõsine tu pa prīkšu
Tev veicõs i tev vadõs
Tev veicõs i tev vadõs
Tev jaukõka volūdine.
Iz kalniľa stāvādama
Lejā laidu gredzentini
Kas panēme gredzentini
Tys bej leidzā gõjejins.
Dzīdu, dzīdu, raudu, raudu
Vīnu gūvi ganādama
Kū es nemšu tautiľõs

6. Kas paliks māminei.
Gūtin muna, šārmainīte
Īsem abas tautiľõs
Ka byus lobi dzeivuosem,
Ka nalabi – atpakaļ.
Zīdi, zīdi popuvīte (dzīsme pīrakstāta 1971.g. Dzīsmes zynuotojas
Anna Slišāne i Eleonora Supe nu Stabļovas)
Zīdi, zīdi popuveite
Vysvysaidim zīdeľīm.
Cytu god ap itū laiku
Zīdēs rudzu teirumensi.
Es redzēju tõlumāi
Ezerinu viļľojūti.
Tys nabeja ezerinsi
Tys bej rudzu teiruminsi.
Saulīt sylta, māmin jauka (pīrakstata 1971. Dzīsmes zynuotoja
Anna Slišāne)
Saulīt sylta, māmin jauka,
Abas vīna mīļumin.

7. Nu saulītes sylti reiti
Nu mamines meily võrdi.
Mõte mani labi mõca,
Byut es mõtes klausejuse.
Tī bej loba mõjas dzeive.
Kur strõdīga saimenīca.
Kur jau tõda navīţeiga,
Tī darbini aizskrõsnē.
Atsasiesti, atsapyuti
Muna vaca mõmuline.
Gon tu beji pīkususe
Mani mozu auklejūt.
Soka saule rītiedama
Jov vokarsi, jov vokarsi.
Soka māmine mērdama
Niv bērnini bõrenīši.
Es tū sovu vacū tāvu
Padūmami vīn tureju.
Vysi ļauds i breinovõsi (pīrakstāta 1972. Dzīsmes zynuotoja Anna
Slišāne nu Stabļovas)
Vysi ļaudsi breinovõsi
Par tū munu tykumini.
Kõ jyus ļaudsi breinojatīs
Dīvens mani audzynova.

8. Ej, mõseľa, taisnu ceļu,
Runoj taisnu volūdeni.
Tod Dīveľši paleidzies
Taisnu myuţu nudzeivõti.
Vysu dīnu sīnu pļāvu ( dzīsme pīrakstāta 1972.g Dzīsmes zynuotoja
Anna Slišāne nu Stabļovas)
Vysu dīnu sīnu pļāvu
Ap tū lelū kuorklu kryumu,
Vysu nakti puordūmovu
Par tū lelū pļāvumini.
Kas gailīšam nadzīduot.
Pakas, pakaš otkol dzīd.
Kas irbītei natecēt,
Rauduvītei rosu bryst.
Brõļa sīvai nadzeivõti,
Mõsīcine dorbus dor.
Kas gailīšam nadzīduot
Pakaš, pakaš otkol dzīd.
Grybat puikas, nemet mani,
Voi nagrybat, nanemet.
Es gulēšu pi māmines
Bruľčūs kõjas satynuse.
Kas gailīšam nadzīdõt,
Pakaš, pakaš otkol dzīd.

9. Troki beja jauni puišī
Nu meitines mutes prosa.
Kiukoj õru zagivzīte (pīrakstāta 1972.g. dzīsmes zynuotoja Anna
Slišāne nu Stabļovas)
Kiukoj õru zagivzīte,
Tu kiukovu, es raudovu.
Tu kiukovi, es raudovu
Obi divi bõrini.
Tev nūcērta zaļu bērzi.
Man nūmyra tāvs, māmine.
Kiukoj õru zagivzīte
Cik tu ilgi še kiukõs.
Brīs rudzīši, augs mīzīši,
Aizraus tovu volūdin.
Celet mani iz akmiņa (pīrakstāta 1972.g. dzīsmes zynuotoja Anna
Slišāne)
Celet mani iz akmiľa
Es mozõka dzīdõtoja.
Piedz. :Voi reitā agri saulīte lāc.
Lai baļstinsi leidzā skan
Ar cytuomi meiteľõmi.
Mozs i muns i augumins i
Lyla muna volūdine.

10. Volūdine paleidzeja
Mozejami augumami.
Es mutīti nūmozgovu
Õbuliľa rasinē.
Lai zīd muni byudu goli
Kõ sorkanīs õbulins.
Vysi putni skaisti dzīd (pīrakstāta 1972.g, dzīsmes zynuotoja Katrīne
Jermacāne nu Sviļpovas)
Vysi putni skaisti dzīd
Vuolyudzīte vīn nadzīd
Kod dzīdova võlyudzīte,
Tod lopova ūzulins.
Cīlovine sovus bārnus
Tiltinē i perynova.
Vuolyudzīte gudra sīva
Tei pakāre šyupulīti.
Zynu, zynu, võlyudzīte,
Kur pakāri šyupulīti
Aiz kaļniľa lejinē
Kupla bārza galinē.
Pate veju, pate kāru,
Vēja mõte šyupuotoja.
Gudra beja võlyudzīte
Bārzā kāre šyupulīti.

11. Lai šyupova, lai aukleja
Vēja mõte pīīdama.
Kas kaiteja nadzeivõt (pīrakstāta 1971.g. dzīsmes zynuotojs
Domeniks Slišāns nu Stabļovas)
Kas kaiteja nadzeivõt
Brõļa gūvu naganēt.
Piedz.:aijajā rallallā
Brõļa gūvu naganēt.
Brõļa gūvsi lāni ēde
Pate veju vainadzini.
Vainadziľa vejejine
Kur vainuga lūku lyki.
Es pakāru līpinē,
Lai vej cyta vejejine.
Lai vej cyta vejejine
Da cytam rudeľam
Da cytam rudeľam,
Da šaidam laiciľam.

12. 2.dale ONTONA RADEITĪS MATERIALS
Antons Slišāns jeb Ontons Slišāns, pādejā personvuorda versija
izmontuota krītni bīţuok, gon tuopiec, ka jis pamatā dorbus rakstejs
latgalīšu volūdā, gon arī juo sabīdriskū aktivitāšu dieļ. Juo pseidonīmi ir
O.S., Ventnāburgu Jānis, Zars, Jākupānu Jezups Meţavydūs, Petru Pīters,
Ceceļānu Ontiks. Jis bej na vīn literats (dzejnīks, publicists, stuostnīks,
feļetonists), bet ari aktīvs sabīdriskīs darbenīks, folklorists, zemnīks,
bibliotekars, muzeja dybynuotojs i vadeitojs, lobs veirs, meilūšs tāvs i
vactāvs ..
Ontons dzims 1948. gada 28. decembrie Latvejā, Zīmeļlatgalē,
Viļakas nūvada (tymā laikā Bolvu rajonā) Šķilbēnu (Šķilbanu) pogosta
Stabļovas cīmā, Domenika i Annas Slišanu ģimenie, zemnīku ģimenie
kuo trešīs bārns, viel ģimenie aug divejasvacuokas muosas – Marija un
Bārbala.
Ontona Slišana meiklas. Kūkovas nūvoda folkloras svātkūs „Gonūs
mani muote syuta” atminūt meiklis uzzynovam, kuodas folkloras kūpas ir
sabraukušas Upītie
1.Kas reitūs agri soltejā rosā sabrīn kuojis i iz akmiľa stuoviedami
aizgavilej syltejai sauleitei? („ Ganiľi” )
2. Lyluoks par ryuceiti, mozuoks par upi, a būrzgaļoj tik varoni, ka dzierd
pa vysu Latveju? (Upīte)
3.Zīd skaisti, smuordoj pateikami, dzīd laksteigola īškā i daľčūs vad
apleik saulis spaiteľi? (Rūţeľa)

13. 4.Nazkas nu Tilzītes, nazkas nu Ilzītes i rūkuos ţagareľu bunteitis.
(Tilţas folkloras k.)
5. Tik pat kai Upītē, a Upītē nav. Re, ka var doncuot i napīkust, sovejī
byudami, par gostīm saucūtīs. (Rekavas f.k.)
6. Kai balynuots lynu pologs, kai zīmys snīgs, kai zīdūšs vīšľu duorzs ir
tovs vuords. (Baltinavas f.k.)
Cytas meiklas.
7. Vucunin, bucunin, kas tevi pliess, tys gauţi rauduos (seipulu myzoj)
8. Muotei speid, tāvam karinej. (oka ar vindu)
9. Šārgatine, mārgatine ni pate ād, ni cytam dūd. (atslāga durovuos)
10. Ģeiļs butkā, zornas karinej. (sīnas stundenīks)
11. Kūka rete, kaula pete, kustin stora, stāvi taišni. (sprieţamīs ratins)
ATZIŅAS
Saguoja lylā, kuo Pranes svīksts!
Runova, runova i sazastreideja.
Svīkstam nabyutu ni vaines, kab na tuos Buorbolas rūku dorbs.
Atliecs pruotins, kuo nadacapušejai maizei gorūza. (Par cylvaku, kurš
runoj kuo napraška)
Nu to i sasiejuse sīru, zūbu navar īškā īlaist.
Rosols, da rosols, a kod ta byus studins. (par izvielīgīm cylvakim)
Nu i izjeķerejs, kuo studina bļūdu. (par nakuortīgīm struodnīkīm)

14. Korstīs buļbs pi tuoraga ar svīkstu, kuo sākara grauds čaja gluozie.
Slavej vīn sovu ķeiseli, muns mads pats sevi ir slavejs.
Ontona Slišana luga Zīmassvātkīm
Šudiņ, sagaidūt Zīmassvātku veceiti, pi myusim sagõjušs vysa
aizvadātuo goda myusu tautas godskõrtu-īrošu tāli, kuri liks pīminiet
sevi un myusus šajā godā.
Māra(Boltā tautu tārpā, vainadzeni golvā un vusapleik ar kukainīšīm, jū
ceļuos itymā dīna vysi kukaceiši)
Es asu Māra. Es līku vysai dzeiveibai nu zīmas mīga mūstīs un ļaudīm sēt
duorzeľus stuodīm. Voj pīminat, kai pyrms manis AizgaveľuS svinejat
un piec manis Leldīnas īšyupovat?
Jurģis(izīt ar dzīsmu. Ganiľš beju, gonūs guoju.... Gonu tierpā, ar peicku
rūkuos, tuošu capureiti golvā)
Es asu Jurģis. Es dzanu gonūs vysus mõjas kustūľus, ari biteites syutu
zīdūs. Es ganeľus apleju un lūpus apkyupynoju. Voi pīminat, kai Jurģūs
liejatīs?
Jānis(ar vainagu golvā, daudz zīdu)
Es asu Juoneits. Tys pats, kurš vainagus saveit līk, kurs gunskuru dadz un
leigoj vysu nakti. Voi pīminat, kai Komugreivā ap gunskuru skriejat? Kai
cytuos vītuos leigovat un juoľtõrpeľus motūs lykat?
Pīters.( ar sīna nostu mugurā, sīna capuri golvā)

15. Es asu Pīters, kurš põrtrauc leiguošonu un līk vysus pi sīna dorbim
stuotīs. Voj vysi struodovat sīna pļovuos un šķiuľūs? Voi pītiks sīna da
jaunuos zõles?
Jēkabs(solmu capure. Rudzu snops padusie. Atnas jaunu maizi)
Es asu Jākubs. Es puortraucu sīna pļuovi un īsuoku rudzus pļaut. Es asu
maizes veirs. Voj atdevet gūdu sovīm tāvīm, kas maizeiti audzej?
Anna ( Ir vīna nu Māras meituom i dorbojuos kūpā ar Dīva dālym Juoni,
Pīteri, Jākubu. Itei ir Saimnīču dīna, tuopiec i juoapsaģierb kuo
saiminīcei)
Es ešu Anne. Es aizsuoku kuozu laiku. Es līku vucunus kaut i zīduot
svieteibu jaunejai raţai. Paļdis tim, kuri pi maizeitis nūvuokšonuos paši
struodova.
Miķelis(rudzu i mīţu apmetnis, kadiķīšu capure i tuošū apavi)
Es asu Miķelis. Ar munu atīšonu vysai raţai juobyut nūvuoktai i zemeitei
juobyut aportai. Ar munu atīšonu juosuok pīminiet un aizlyugt par
myrušejīm, par veļīm
Mārtiņš ( apmetnis, iz kura Mārtiľa zeimeitis sazeimuotas. Zūbans
ruukuos)
Es asu Mārtiľš. Es nasu zīmu. Pēc munas atīšonas vairs nadreikst art
zemi. Voj pīminat, kai skriejat Mārtiľa dīnā? Kai gaileits jyusīm nuokūtni
pareģova?
Katrīna (Katrīna tuopat kuo Mārtiľš. Mārtiľš uzkar mieteli, a Katrīna
uzkar villaini uz vuortu stoba)
Es asu Katrīna. Es svieteju muojas kustūľus zīmas laikam. Es puornamu
masku balles nu Maātiľa. Es reiziem atnasu pādejū syltū laiceni šai godā

16. Andrejs ( zīmai leidzīgs, jū atnas zīmu. NU vates boltas ūsines, buordine,
bolts krakls, bikses)
Es asmu Andrejs. Ar munu atīšonu izabeidz veļu pīminiešona. Es
aizsoldu tū, kū Katrīna atlaidynovuse. Es paruodu celi uz Zīmassvātkīm.
Puorejī saīt ar maskuom i suokuos leluo sasadoncuošonuos.
Doncoj Luoci, luoci doncoj.piec laiceņa īzarūn Nuove. Nuoves deja-
Nuoves baigīs spāks Zīmassvātkūs atvaira un aizbīdej ļaunumu.
Vyslyluokīs gūds ir izodoncuot ar nuovi.
Streidīgs jautuojums-Ontona radeituos lugas i puosokas jov dreiţuok nav
pīskaitāmas pi folkloras, bet kai literāruos. Bet grybīs uzsviert, ka lugu i
puosaku jam ir daudz, daţu nu tuom nūsaukumi (ja der pi APLEICĪNES
nulykuma, dūdit ziľu, tiks nūsyutāts pats materials):
1. Īgraškas Upītie.
2. Vīnā pavosorys dīnā.
3. Zīmassvātku eglīte školā.
4. Pasaka par drausmīgo Ciklonu.
5. Augusts- ūgu laiks.
6. Ganeľi.
7. Zīmassvātku puorsoceľa vysai saimei.
8. Zalta atsliedzenis varā.
9. Mikeļa Bukša atziľas, sovā, bruoļu i muosu bierneibā atsaverūtīs.
10. Pi īgrašku i bobuškys (eisa ludzeľa bārnīm)
11.Uzvadums „Pedeleiša pasauļs” ( par Mikeļa Bukša bierneibu)
12.Jezups Laganovskis. Pasaules atklāsme.

17. Ontona Slišana spieles.
1. Veikleibys i spāka spiele „ Sieja ar bierzes viļkšõnu”
Komandā diveji cylvāķi: vīns siejiejs, ūtrīs – bierzes viļciejs.
Komandu skaitu nūsoka ryumis lylums spielis vītā – nu vinys da
10.
Spielis nūrise:
Pyrmīs komandys spieleituojs, kas ir siejiejs, atdarynoj
siešonu; sper suli i ar lobū rūku veic kusteibys – it kai
gryudu panymšõnu nu sātyvis iz izsiešonu. Tai dorūt iz kotra
sūļa.
Ūtrīs komandys spieleituojs, kas ar diveju sūļu atpalikšõnu īt
siejieja lobajūs suonūs, atdarynoj bierzes viļkšõnu; puor
placu valk „ viervē īsītu bierzi” , aiz rūkuom sanymtu kaidu
nu spieleituojīm (nūsaceitais strupuļs – bierze).
Spielis nūteikumi i nūviertiešõna. Vajadzeigi vierteituoji.
Itaiduos kusteibuos abejīm spieleituojīm juonūīt da nūsaceitai
teiruma molai – atzeimei ir juopuorīt tys poats attuolums atpakaļ.
Uzvar tei komanda, kura pyrmuo sasnāgusi izejas poziceju i
spielis laikā nav sajaukusi rūku i kuoju kusteibys seceibu, a
„bierzes” viļciejs ir spiejs sovu bierzi proviļkt vysu paradzātū
garumu. Ja pītryukst spāka, var saukt paleigā papildus „ bierzes
viļcieju” ,a tūlaik vīľs sūda punkts. Sūda punktu dūd i par kotru
sajauktū kuoju i rūku kusteibys seceibu i izlaistuom rūkys
kusteibuom.

18. 3.dale. MYUSDĪNU FOLKLORA.
Materials vuokts Irēnai Slišānei (dzimuse Vizule) 1952.g.
Zeļču cīmā. Ar folkloru nūzadorboj nu 1983.goda. voda Upītes
bārnu folkloras kūpu, ir vadejuse Latgaļu volūdas fakultativus,
kurūs ar bārnim daudz struoduojuse pi šaidim materialim. Un
tu dora ari tagad.
Irēna ar bārnīm dora svieteigu dorbu, pīrokstut myusu puses
gon izteicīnus, gon cīmu nūsaukumus, vītu nūsaukumus,
puosokys i cytu folkloru, tys naaizīs zudībai, bet paliks
viesturei.
Upītes puses teicīni
1. Tī nikuo!
2. A jei!
3. Gon jov!
4. Smaida kuo maija saulīte.
5. Kuo iz odatuom
6. Kuo iz ūgliem
7. Siedi biksies!
8. Trokas dzelas
9. Glups kuo teļa pups
10. Glups kuo pavasara jārs
11. Auss kuo iezeļam
12. Kap tevi valns parāvs!
13. Dzīd kuo petuks

19. 14. Kuo ar maisu systs
15. Ni capts, ni vuoreits
16. Mozs, bet oss
17. Ei tu vinu muoju tuoļuok
18. Kod mītu tes uz golvas
19.Sprosts kuo čukča
20.Juostaiga pa ladu kuo pa ūlu
21.Kuo maisīs pa kuojuom, kuo peļu syuds pa putraimīm
22. Ei pa divi devini
23. Ak tu eţa dybuns tuods!
24. Roganas, man vusu dzeivi apādušas
25.Kur cik ilgi!
26.Kuo ar pīnu aplīts!
27.Austrumu gudrīs atsaradīs!
28.Aiztaisi sovu portfeli!
29.Dabuosi pa tāfeli!
30.Tarkšķ kuo radeja
31.Lidynuos, kuo dabasu muokiuľūs
32.Mozs kuo cuoļs
33.Viel pīns nu lyupuom nav nūkaļts
34.Grybi riekt, ej iz meţu
35.Ej runuot ar stobu
36.Kas man ar sīnu juorunoj, ka tu nazaklausīs
37.Trūkšľoj kuo zyrgs
38.Kuojas kuo zyrgam
39.Ātrs kuo viejš
40.Bliej kuo vuška
41.Laimīgs kuo septiľuos debesīs
42.Rej kuo kuce

20. 43.Kūţ kuo suns
44.Kūţ kuo čiuska
45.Kū lyuri?
46.Okla kuo vysta
47.Speitīgs kuo uozs
48.Klusa kuo pele
49.Gudra kuo skudra
50.Lai Dīvs ar viľu
51.Īt kuo pa svīstu
52.Mielītes kuo spielītes
53.Apsakārīs kuo putns
54.Nu, nui, nui
55.Vusi cik gudri, ka nav kuo dierstu pasyutiet
56.Kuo krotīs kuo pūrduļs iz druots
57.Uztaisi shut down!
58.Sūdīgi tev
59.Malns kuo valns
60.Ej tu dillies!
61.Naķer kreľķi, svīd ar beľķi!
62.Man pie dirsas, mazas ragutiľas
63.Rej kuo cyuka
64.Uz skolu ir jāiet!
65.Lai īt!!
66.Ej īzaskrīt!
67.Kauna nav nidruskas
68.Nalein pi syuda, smirdiet suoks!
69.Veikaliľš vaļā!
70.Jostvaida
71.Ni pa jūkam

21. 72.Jeku jē!
73.Vot kuo!
74.Ei to pi valna!
75.Karjavinu kuce!
76.Na iz lobu koza pard!
77.Kuo ar sierpi par pautīm!
78.Kap tevi valns par sātu
79.Klaudz kuo ubaga vāza!
80.Valns par stenderi
81.Tuods kuo apreibušīs
82.A kū tu pļyuteji
83.Pyušuos kuo balons
84.Mieda kuo papageiļs
85.Taisni glups kuo spains iz golvas byutu
86.Vuoruos kuo čaiľiks
87.Spīdz kuo syvans
88.Kuo skraidi, kuo apsvylušīs
LOMUVUORDI
1. Ļaunīs
2. Zatans
3. Maunīs
4. Sovvvaļnīks
5. Judašs
6. Bess
7. Nakryškons

22. 8. Razgundzaijs
9. Agapcs
10.O mauka!
11. Zebīkste
12.Šmurguļi
MEIKLAS (pašsacarātuos bārnu1991.92 gods)
1. Bļaun kuo gūvs, nav gūvs. Spīdz kuo dāma, nav dāma. (cyuka)
2. Kaulains ezīts ni aču , ni kuoju, ni daguna, ni rūku. (ķemme)
3. Brauc kuo autobuss, nav autobuss. Augšā iz braucamuo vodi.
(trolejbuss)
4. Ir eistuo doba, i ir naeistuo doba. Naeistuo doba stāv kuo
stāvejuse, a eistuo doba mainuos. (glezna)
5. Ľaud kuo runcs, nav runcs. Ģivn peles, tuopat kuo runcs.
(kačene)
6. Kača aste puori jyurai (spaiľa steipa)
7. Čimuni zylā pļovā. (zvaigznes dabasūs)
8. Pats nadzeivs, cytam celi ruoda. (lukturs)
9. Mašyna, bet nav mašyna. (Andrīša zapīts)
10.Seipuls, bet nav seipuls (sapuvs seipuls)
11.Ogūrcs, bet nav ogūrcs (suolāts, skuobāts ogūrcs)
12.Kas tys taids ir, kotrā muojā ir, pi grīstīm stāv i speid (spuldze)
13.Kartupeļs bet nav kartupeļs (capts kartupels)

23. Jadvigas (dz.1933. dzimuse Slišāne, dzymuse Stabļovas cīmā) un
Jāzepa (dz.1922.g.) Slišānu meiklas
1. Paceļ vīnu kuoju, paceļ ūtru kuoju, vydā spolvas (zyrgs)
2. Divi staklītes, vyrs staklītiem mucine, iz mucines kopuotojs, iz
kopuotoja ūšľuotojs, iz ūšľuotoja ziktietojs, iz ziktietoja kolns, iz
kolna meţš. (cylvaks)
3. Mīlīs jaukīs izlein iz mane pazakratiet, Tev byus lobums, man byus
vīglums. (uobele ar uobulīm)
4. Leikīs greizīs kuo tu te stāvi? – kuplīs, zaļīs, es tevi sorgoju. (sāta i
duorzs)
5. Bezkauns sātmalie (pierts)
6. Diveji ruoda guni, četri taisa gultu, vīns pats apsagulst(suns)
7. Vusi līk, a nivīns napanam (pāda)
8. Bens it, bens lac, bena pādas napazeisi (blusa)
MUOJU NŪSAUKUMI (senejī)
1. Sadi
2. Kaļvi
3. Petrovna
4. Nagļi
5. Jurāni
6. Ruomči
7. Pugali
8. Gryškas
9. Zīmāni
10.Kapļi
11.Reijnīki

24. 12.Lazdiľi
13.Ţuks
14.Stepans
15.Zoļki
16.Jaundţeikari
17.Urtani
18.Dymki
19.Pīterāni
20.Tymaki
21.Šponki
22.Pranki
23.Voiti
24.Šyuči
25.Videjī
26.Lyudumi
27.Toki
28.Janki
29.Siermāni
30.Petri
31.Ignaši
32.Meiki
33.Kaļvīši
34.Šļagi
35.Raipoļi
36.Leejī
37.Kazmers
38.Vecekļi
39.Šmati

25. CĪMU Nūsaukumi
1. Bukas
2. Dubļova
3. Zeļči
4. Lotuši
5. Vylkova
6. Mukaušova
7. Pakašova
8. Nikolajevka
9. Ančipova
10.Stabļova
11.Komugreiva
12.Ivanovka
13.Supretka
14.Zuogadi
15.Borisova-Gārša
16.Grohova
17.Raipuļi
18.Prīdauka
19.Syltauka
PUOSOKAS
Kačeits Brencs
Reiz senūs laikūs dzeivova kačeits Brencs. Kačs Brencs dzeivova
dziļi meţā. Brencs beja ļūti mīreigs i lobs kačāns. Jis dzeivova meţā, deļ

26. tuo ka jis beja apsamaldejīs. Brencs ilgovuos piec sovas meiļuos
saimnīces Anneitis. Vīnu dīnu jis sieţūt upes molā i zvejojūt zivs dzierd
pazeistamu dzīsmi. Jis grybeja pazaviertīs, kas tū dzīd. Jis guoja viertīs.
Kačeits klausejuos, kurā vītā skan dzīsme, kur jei skaneja, tī arī kačeits
guoja. Beiguos jis radz, ka tei kas dzīd ir juo meiluo saimnīca
Anneite.Anneite arī pamaneja kačeiti un jei guoja jam kluot. Jei paľiema
kačeiti rūkuos un abeji guoja uz muojuom. I tuo kačeits otkolam
acagrīzuos muojuos. Jī abeji dzeivova ilgi i laimeigi.
Gudruo lopsa
Reiz senūs laikūs, varbyut pat vakar, dzeivova gudra lopsa. Tei
saleiga par saimnīcu pi vylka. Lopsa saceja, ka struoduos par vīnu
meţacyukānu nedelie. Vylks tam pīkryta. Tūmār vylks beja kuo
skoborga. Pi sevs tys nūdūmova;” Kas tod tev dūs, tuodaj lupatai” .
peipiedams kaļķīti tys pavieleja lopsai dorbus.
Paguoja nedele i lopsa praseja sovu olgu. Vylks saceja, ka lopsai ir
juoatnas vēl tuoda līta. Tuoda plauksta bez rūkas i tuoda līta „ voi, voi!”
Lopsa saprota i aizguoja mekliet.
Piec nailga laiciľa lopsa atnuoca. „ Voi tu atnesi tuos lītas?”
peipiedams vylks vaicova. Lopsa izľiema nu ozūtes pierkstainus i
saceja:” Es atnesu plaukstu bez rūkas” Vylks naapmīrynuoti šľuoca. ”A ,
kur ir voi, voi?” vylks vaicova. Lopsa nu ozūtes izvylka pudeli i
saceja;”Es atnesu voj, voj, tolkin īlic pierkstu pudelie”. Vylks īlyka
pierkstu pudelie. Vīna skutele paniema i īkūda pierkstā. Nu suopiem
vylks pazacieļuos i īzabļāva;”voj, voj!”

27. Lopsa dabova sovu meţa cyukānu i guoja prūjuom. A vylks vaira
naleida ni pi vīna.
Meitine i nūslāpumainīs mežs.
Pyrms daudzīm, daudzīm godīm dzeivova kuoda loba i
izpaleidzīga meitine. Meitini sauca par Madeli. Jei dzeivova pi sovas
tantes, deļ tuo, ka juos muote numyra, kod jai beja treis godi. Tantei pošai
beja divas meitas, kuras beja izlutynuotas.
Tante vīnmār Madeli buora, deļ tuo ka jai vīnmār nazaveicuos. Jai
vīnmār nūtyka nalaimes. Kuo Madele aiztīk kaidu lītu, tod jei vīnmār
sapleist.
Meitine bīţī rauduoja. Madele pi sevi dūmuoja par sovu muoti. Jei
muoti drusku vīn atcacer. Jei ļūti grybātu, ka muote byutu dzeiva.
Kaidu dinu juos tantei tys jov apnyka, ka jai vīnmār nūteik
nalaimes. Tante nūliema, ka jū syuties uz nūslāpumainū meţu. Kuo
stuosta cylvāki, ka nu juo nivīns nav acagrīzīs. Jei pasauca Madeli i
sacieja, lai jei īt uz tū meţu un losa ūgas. Madele paniema spainīti i guoja
uz tū meţu.
Madele īguoja meţā. Jai palyka mozlīt baiss. Tūmār jei guoja
tuoļuok,jei īraudzeja daudzi ūgu i skrīdama iz tu vītu, jei aizaķiera un
pakryta. Madale sasyta kuojeni, jei suoka rauduot. Tod jei izdzierdeja
vaimonas un beidza rauduot. Madele īraudzeja, ka tī vaca tanteľa. Madele
pīguoja pi tanteľas un prasieja voi jei var kuo paleidziet. Tantiľa jai
atbiļdieja, ka varātu. Meitine praseja, kuo jei varātu paleidziet, tantiľa
atbiļdeja, ka varātu salasiet ūdzines, jū jai nav spāka pašai salasiet.
Meitine ar lobuokū prīku tuos ūdzines jai salaseja. Tantiľa prasej,a kū jei

28. grybātu par dorbu saľemt. Madele saceja, ka nikuo, deļ tuo ka tys ir
mozuokīs kū jei varātu paleidziet vacejai tantinei. Tantena sacieja, ka jai
par lobu dorbu dūs veiksmes, nalaimju nimoz nabyus. Madele
pazateicuos vacajai tanteľai un guoja iz muojuom.
Juos tante beja puorsteigta, ka iraudzeja jū puornuokam iz
muojuom. Madele prīceigi tantei vysu izstuosteja, tante beja ļūti
puorsteigta par dzierdātu.
Nu tuo laika Maeale dzeivova laimeigi. Tante iz juos vairs
nazabuora, bet suoka jū mīļuot.
Posaka (stuostāta babai)
Reiz dzeivova vecits ar vecenīti. I jī sadūmova nūkaut cyuku
prīkš Zīmassvātku. A ap jūs muoju bīţi staigova vylki. Jī nūkāva cyuku i
suoka vuoriet gali prīkš studiľa, vylks cauri īdams sajyut smoku gaļas i īt
pi vecīša ar vecenīti. Daīt i pīklauvej pi durovu.
Vecīts soka:”Kas tī?”
„ Vylks”.
„A kuo tev vāga?”
„ Gales”
„Skeiti puotarus:ţilbaba, ţilbaba, rabenki petušok!”
Vylks suok skeitiet puotarus:” ţilbaba, ţilbaba, rabenki petušok”.
Vylks skeita, skeita moš jov desmit reiţu, bet veceneite apteira lobuokū
kaulu i īdūt vecīšam, lai svīţ vylkam. Vecenīte attaisa durovas, a vecīts
svīţ kaulu. Vecīts kuo svīda kaulu, tuo trāpeja vylkam pa golvu. Vylks

29. apsagrīzies i nūbāga iz meţu. Nu tuo laika vairs nivīns vylks naguoja
gales iest.