1. Mākslinieki Saulkrastos

2. TEO ALENS Mākslinieks un Šamanis Dzimis 1956 gadā, Sibīrijā Kopš 1985. gada dzīvo Zvejniekciemā

3. Teo Alens dzimis Sibīrijā, mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā, Zviedrijas mākslas institūtā. Glezno portretus, dabas skatus, vīzijas un abstrakcijas dažādā tehnikā, īpaši pievērsis uzmanību sakrālajam, ziemeļu tautu kultūrvēsturei un tradīcijām.

4. Mākslinieka Teo Alena gleznas

5. Ausma Apša Māksliniece un rokdarbniece

6. Ausma Apša ir beigusi Rīgas lietišķās mākslas koledžas rokdarbu nodaļu. Viņa tiek uzskatīta par vienīgo meistari Latvijā, kura karogus izšuj ar rokām. Ausma Apša ir izšuvusi karogus skolām, pilsētām, organizācijām, u.c. Ausma Apša darbojās tautas tērpu centrā “Senā klēts”, kur tiek izgatavoti etnogrāfiski pareizi tautastērpi. 2001. Gada 17. Novembrī Ausma Apša saņem Trīszvaigžņu ordeņa goda zīmi.

7. Ausmas Apšas karogi

8. Lidija Auza Māksliniece - gleznotāja 1914 - 1989 DzimusiVitebskā, Baltkrievijā

9. Lidija Auza ir pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņa ilgus gadus ir darbojusies gleznotāju sekcijas birojā, Mākslinieku savienības valdē, revīzijas un citās komisijās, devusi nozīmīgu ieguldījumu visa Mākslinieku savienības radošā un organizatoriskā darba attīstībā. Savas patstāvīgās daiļrades gaitas Lidija Auza sāka četrdesmito gadu beigās kā stājgleznotāja, figurāliste un portretiste. Bet sadzīvisko viņas glezniecībā strauji nomaina problēmas, kas saviļņo cilvēci.

10. Lidijas Auzas gleznas

11. Boriss Bērziņš Mākslinieks – gleznotājs, grafiķis, zīmētājas, pedagogs 1930 - 2002

12. No 1947. līdz 1952.gadam mācījies Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, no 1952. līdz 1959.gadam – Latvijas Valsts mākslas akadēmijā, ko beidza ar diplomdarbu Plostnieki Eduarda Kalniņa vadībā. Izstādēs piedalījās kopš 1955.gada. Pēc Eduarda Kalniņa nāves 1988.gadā pārņēmis un vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā. Kopš 1961.gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Saņēmis nozīmīgus apbalvojumus Latvijā un ārvalstīs. 1994.gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. 1995.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1997.gada – Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2000.gadā saņēma Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par mūža ieguldījumu mākslā.

13. Borisa Bērziņa gleznas

14. Ēriks Bērziņš Mākslinieks – gleznotājs un pinumu meistars Dzimis 1946. gadā Skultē

15. 1972. gadā absolvēja Mākslas akadēmijas interjeru nodaļu. Septiņpadsmit gadus, līdz Atmodai, strādājis par māksliniecisko noformētāju z/a “Zvejnieks”. 1983. gadā sarīkota gleznu izstāde Zvejniekciema klubā, vēlāk Saulkrastos, Carnikavā.

16. Valdis Bušs Mākslinieks – gleznotājs, ainavists Dzimis 1924 gadā Balvu raj.

17. Tūlīt pēc skolas 1943. gadā Valdi Bušu iesauca leģionā. Pēc smaga ievainojuma un hospitāļa Krievijā palaida mājās ārstēties. Sagūstīja "sarkanie", bet, ņemot vērā vietējo komunistu pozitīvo atsauksmi, nenošāva, toties aizsūtīja uz fronti. Karš Valdim Bušam beidzās «Kurzemes katlā». Guvis trīs smagus ievainojumus abās frontēs, viņš tomēr izkļuva no filtrācijas draudiem. Uzvaras dienu sagaidīja slimnīcā. 1945. gada rudenī Valdis Bušs dodas uz Rīgu, lai stātos Mākslas akadēmijā. Bez jebkādām priekšzināšanām.

18. Valda Buša gleznas

19. Ansis Butnors Mākslinieks - gleznotājs Dzimis 1977. gadā

20. 1999. gadā pabeidz Mākslas Akadēmiju ar bakalaura grādu. Ansim ir daudzas autoritātes – patīk renesanses, baroka, arī Rembranta māksla, pēdējā laikā arī fovisms. Mākslinieka darbi ir diezgan dažādi – krāsās un sižetos, taču visiem ir skaidra un vienkārša uzbūve un gandrīz pilnīgs kustību trūkums, arī gadījumā, ja tāda tiek radīta.

21. Anša Butnora gleznas

22. Dzintra Cepīte Māksliniece –akvareļmāksliniece, grafiķe Dzimusi 1957. gadā

23. 1987. gadā beigusi Ļeņingradas V. Muhinas ( tagadējā Sankt-Pēterburga) Rūpnieciskā Dizaina Augstāko mākslas akadēmiju, arhitektoniski – dekoratīvās tēlniecības nodaļu. Izstādēs piedalās ar tēlniecības, grafikas un akvareļglezniecības darbiem kopš 1982. gada. Latvijas Republikas Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1995. gada.

24. Dzintras Cepītes gleznas

25. Inta Dobrāja Māksliniece - gleznotāja Dzimusi 1940. gadā

26. Intas Dobrājas gleznas

27. Marija Ehelaide Māksliniece - skulptore Dzimusi 1912.gadā, Igaunijā Kopš 1960. gada dzīvo Saulkrastos

28. 1950. Gadā beidza Tartu mākslas institūtu Kā restauratore ir strādājusi pie Pēterbaznīcas restaurācijas. Tēlniece strādājusi ir arī Rundāles pilī, Mežotnes pilī, Augstākās padomes ēkā (tagadējā valdības ēkā), prezidenta pilī. Rīgā – Jāņa sētā ir viņas izkaltais Rīgas ģerbonis.

29. Marija Ehelaides restaurācijas darbiSv. Pētera baznīcā

30. GiorsGeks Mākslinieks - gleznotājs Dzimis 1972. gadā

31. Ģimenē valdošais mākslinieciski radošais gars un mātes – kinorežisores Dzintras Gekas spilgtā personība veidojuši zēna pasaules izjūtu. Klusais un sapņainais puisēns agri sācis zīmēt un vēlāk, līdztekus mācībām Rīgas pirmajā Ģimnāzijā apguvis glezniecības pamatus pie mākslinieces Intas Dobrājas. Tālāk studējis arhitektūru un mākslas pedagoģiju, 1997. gadā iegūstot bakalaura grādu. Mākslinieks savas zināšanas papildinājis divus gadus mācoties Kārļa Dobrāja studijā.

32. GioraGeka gleznas

33. Rasa Grāmatiņa Tekstilmāksliniece Dzimusi 1961. gadā

34. 1988. gadā absolvējusi mākslas akadēmiju Strādā Vidzemes jūrmalas Mūzikas un Mākslas skolā par skolotāju

35. Gunārs Hehts Mākslinieks - gleznotājs 1954 - 2005

36. Dzimis Rīgā 1954. gadā. 1983. gadā beidzis T.Zaļkalna Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1982. gada. Pirmā personālā izstāde notika 1988. gadā Rīgas Zinību namā. Autoram piemīt milzīgs iekšējais temperaments. Gunārs Hehts pārliecinoši strādāja visos glezniecības žanros, taču visadekvātāk viņa lirisms atspoguļojas pilsētas ainavās, peizāžās, kā arī portretā un atkailinātā modelī. Pēc paša mākslinieka atzinuma viņš “nemīl runāt par glezniecību, toties savā mākslā mēģina atainot to, ko viņam grūti izteikt vārdos”.

37. Gunāra Hehta gleznas

38. Oto kalējs Mākslinieks – tēlnieks Dzimis 1920. gadā Daugavpilī Sākot ar 1958. gadu, vasarās dzīvo Saulkrastos, paša celtā vasarnīcā

39. Oto Kalējs mācījies J.R. Tillberga mākslas studijā un no 1944. gada Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļā, to beidza 1950. gadā un tūlīt tikai uzņemts Latvijas PSR Mākslinieku savienībā. Kopš 1951. gada piedalījies daudzās republikas mākslas izstādēs ar portretiem un figurālām kompozīcijām. Vienlaikus tēlnieks aktīvi strādāja monumentālās tēlniecības jomā. Viņš izkalis granītā, darinājis bronzā un citos tēlniecības materiālos ap 15 figurālas kompozīcijas un pieminekļus Jūrmalā, Rēzeknē un Jēkabpils rajonā. Viņa projekti godalgoti vairākos V.I. Ļeņina pieminekļu konkursos.

40. Oto Kalēja darbi

41. Ivars kalniņš Mākslinieks – daiļamatnieks

42. 1979. Gadā Rāmavas ciemata pagrabā uztaisīju daiļamata studiju “Lata”. Kopš 1980. gada Ivars Kalniņš ir Tautas daiļamatameistars. Latvijas amatniecības kameras kokgriezēja meistara diplomu jau atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā viņš saņēma no tā laika prezidenta Gumta Ulmaņa rokām. Sākot ar 1994. gadu strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ražīgais meistars savā mūžā ir izgatavojis ap 40 000 koka karošu un ap 1000 koka skulptūru.

43. Ivara Kalniņa darbi

44. Vitolds Kucins Mākslinieks – zīda apgleznotājs Dzimis 1955.gadā, Daugavpils rajonā

45. Esmu dzimis 1955. gada 30. septembrī Daugavpils rajonā Vaboles ciema "Dubliniekos". Līdz 8. klasei mācījos Vaboles vidusskolā, tad Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā stikla apstrādes nodaļā. Pēc tam Latvijas Mākslas Akadēmijā tekstilmākslas nodaļā, kuru pabeidzu 1980. gadā ar austu gobelēnu. Mācību laikā iepatikās strādāt batikas tehnikā, apvienojot to ar tīru gleznošanu. Darbi rodas pārdomu rezultātā par procesiem dabā, sabiedrībā, cilvēka apziņā. Agrāk man darbos bija vairāk sīkdaļu, tie bija ilustratīvāki, tagad es jūtu vajadzību pēc vispārinājuma, noskaņas, simboliem. Izstādēs sāku piedalīties 1977. gadā."

46. Vitolda Kucina darbi

47. Elīna Ļimačeva Foto māksliniece - režisore

48. Elīna Ļihačeva ir aktīvi piedalījusies starptautiskās izstādēs, 2005. gadā galerijā "Ag7" bija skatāma mākslinieces personālizstāde "Kristians", viņa arī bijusi izstādes "Rudens 2004" laureāte. Māksliniece lielākoties darbojas krāsu fotogrāfijā, ar ziepjutrauku momentuzņēmumu estētiku fiksējot un atspoguļojot dažādus savas dzīves notikumus un apkārt esošos cilvēkus. Līdztekus fotogrāfijai Elīna Ļihačeva veido arī videodarbus. Elīna Ļihačeva ir aktīvi piedalījusies starptautiskās izstādēs, 2005. gadā galerijā "Ag7" bija skatāma mākslinieces personālizstāde "Kristians", viņa arī bijusi izstādes "Rudens 2004" laureāte. Māksliniece lielākoties darbojas krāsu fotogrāfijā, ar ziepjutrauku momentuzņēmumu estētiku fiksējot un atspoguļojot dažādus savas dzīves notikumus un apkārt esošos cilvēkus. Līdztekus fotogrāfijai Elīna Ļihačeva veido arī videodarbus.