1. OGRES CENTRĀLĀS
BIBLIOTĒKAS
PĀRSKATS PAR DARBU
2010.GADĀ
OGRE, 2011

2. SATURS
1. Bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums 3. lpp.
2. Bibliotēku pakalpojumu pieejamība. Pasākumi 5. lpp.
3. Krājuma komplektēšanas un organizācijas politika 9. lpp.
4. Informācijas pakalpojumu attīstība 11. lpp.
5. Novadpētniecības darbs 12. lpp.
6. Projektizstrāde 12. lpp.
7. Metodiskā un konsultatīvā darba raksturojums. Sadarbība ar 13. lpp.
citām iestādēm.
8. Darbs ar bērniem un jauniešiem 15. lpp.
9. Bibliotēku materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums 24. lpp.
10. Bibliotēku personāls 25. lpp.
11. Bibliotēku finansiālais nodrošinājums 26. lpp.
12. Bibliotēku publicitāte un darbs ar sabiedrību 28. lpp
Pielikums Nr.1 Pieaugušo lasītāju apkalpošanas abonementa
pārskats
Pielikums Nr.2 Pieaugušo lasītāju apkalpošanas lasītavas pārskats
Pielikums Nr. 3 Bibliobusa darbības pārskats
Pielikums Nr.4 Informācijas resursu attīstības nodaļas atskaite
Pielikums Nr.5 Grāmatsējējas darba skaitliskā atskaite
Pielikums Nr.6 9. Grāmatu svētku programma
2

3. I. Bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums
2010.gads – pirmais pilnais darba gads, kopš administratīvi teritoriālās reformas
pabeigšanas – aizvadīts, daudz laika, spēka un enerģijas veltot, lai pielāgotu darba
organizāciju jaunajai situācijai. Ar visiem trim novadiem – Lielvārdes, Ķeguma,
Ikšķiles – tika noslēgti līgumi par finansējumu mūsu bibliotēkai reģionālo funkciju
veikšanai. Līgumos ar Ikšķiles un Lielvārdes pašvaldībām iekļauts arī punkts par
sadarbību ar skolu bibliotēkām EK veidošanā. Darbs ar Ogres novada publiskajām un
skolu bibliotēkām pagaidām norit bez jebkāda papildu finansējuma.
Atskaites gads reģiona bibliotēku dzīvē nav bijis viegls, jo daudzviet cīľa par
pilnas slodzes darba laika saglabāšanu, finansējumu krājuma papildināšanai,
bibliotēkas bezmaksas pakalpojumu izdzīvošanu bija ļoti nopietna. Svarīga, pat
izšķiroša ir jauno novadu pašvaldību vadītāju un pagastu pārvaldnieku izpratne un
atbalsts bibliotēku stabilam ikdienas darbam.
Pārskata gadā mūsu īpašā problēma – bibliobusa finansējums, darbība un
pakalpojumi jaunajos novados – bija atrisināta, jo bijušā rajona pašvaldības ietaupītie
finansu līdzekļi tika novirzīti vairāku reģionālu funkciju finansēšanai, tajā skaitā,
bibliobusa darbībai. Jautājums par bibliobusa darbības turpmāko finansēšanu
Lielvārdes novadā šī pārskata veidošanas laikā virzās pozitīvā virzienā, turpretim
Ķeguma novadā bibliobusa darbība ir apdraudēta.
Mūsu reģiona publisko bibliotēku tīklu veido reģiona galvenā – Ogres
Centrālā - bibliotēka un 20 vietējas nozīmes publiskās bibliotēkas. Tīkla neatľemama
sastāvdaļa ir bibliobuss, kas novembrī uzsāka veiksmīgas darbības 15. gadu. Mobilā
bibliotēka kopš 2009.gada 28.decembra ir Ogres novada domes īpašumā un
finansējumā. Kopīgiem spēkiem esam strādājuši pie jaunajai situācijai atbilstoša
bibliobusa finansēšanas modeļa izveidošanas, lai šo lauku iedzīvotājiem ļoti būtisko
pakalpojumu visos maršrutos saglabātu. Ľemot vērā bibliobusa ļoti cienījamo vecumu
(31 gads) un Latvijas ceļu stāvokli pašreizējos apstākļos, aizvien pieaug izdevumi par
bibliobusa remontu, arī degvielas cenas būtiski palielinājušās. Par bibliobusa darbību
vairāk skat.pielikumā Nr. 3
3

4. Mūsu reģiona galvenajā bibliotēkā Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu
Fonda līdzfinansētā Publisko bibliotēku attīstības projekta turpinājuma ietvaros
notikuši ļoti būtiski pasākumi: Ogres CB izveidotajā reģionālajā mācību centrā, kura
vadītāja ir Ogres CB direktores vietniece Jautrīte Meţjāne, notikušas daudzpusīgas
Ogres reģiona publisko un skolu bibliotekāru apmācības un semināri, informatīvi
pasākumi un apmācības iedzīvotājiem.
Līdz ar jaunajām informācijas tehnoloģijām un pakalpojumu klāsta
paplašināšanos, un aizvien jaunu pienākumu uzlikšanu publiskajās bibliotēkās
strādājošajiem nākas konstatēt, ka pietrūkst laika visu darbu un pienākumu
kvalitatīvai veikšanai, nevar pārredzēt bibliotēkā notiekošo. Minētais īpaši liela
problēma ir viena darbinieka bibliotēkā. Vairāku bibliotēku vadītājas, kas vienlaikus
ir arī vienīgās darbinieces, atzīst, ka izdarīt visu nepieciešamo darba laikā nevar
pagūt, tāpēc jāstrādā virsstundas. Risinājums varētu būt vēl viens darbinieks, kaut vai
uz nepilnu darba dienu. 2010.gadā divi pilna laika darbinieki bija Ogresgala,
Lāčplēša, Madlienas, Rembates, Lēdmanes un Suntaţu pagastu bibliotēkās. Līdzīgā
ceļā situācija būtu uzlabojama arī Taurupes, Jumpravas, Lauberes bibliotēkās, bet šajā
ekonomiskajā situācijā tas ir ļoti problemātiski.
Gan bibliotekāru, gan iedzīvotāju interesi un aktivitāti izraisīja Ogres reģiona
pārnovadu 9. Grāmatu svētki, kas šoreiz noritēja Ikšķiles pilsētā 20.augustā. Svētkus
organizēja darba grupa – Ikšķiles novada publisko un skolas bibliotēkas bibliotekāres,
skolotāji, reģiona galvenās bibliotēkas darbinieki. Mērķtiecīgi svētku veidošanā un
norisē bija iesaistītas arī citas pilsētas iestādes. Svētku organizatoru ieguldītais darbs
un radošā izdoma nodrošināja to, ka daudzajiem dalībniekiem un viesiem svētki ar
daţādajām aktivitātēm bija atmiľā paliekošs notikums, kas vairo gudrību un bagātina
dvēseli. (Svētku programmu skat. pielikumā). Svētkos no citām pašvaldībām
piedalījās mazāki bibliotekārēm līdzi atbraukušo interesentu pulciľi. Tas skaidrojams
ar līdzekļu trūkumu šādu braucienu apmaksai. Kopējā saľemto dāvinājumu summa Ls
3558,62 no tās publiskās un skolu bibliotēkas saľēma papildinājumu krājumam par
Ls3122,92. Dāvanas un balvas svētku dalībniekiem un organizatoriem - par Ls
435,70. Jāpiebilst, ka no 21 rajona publiskās bibliotēkas Lauku bibliotēku atbalsta
biedrības atbalstītājas ir 20 bibliotēkas, bet Ogres CB - ir LBAB biedre.
4

5. II. Bibliotekāro pakalpojumu pieejamība. Pasākumi
Domājot par lietotāju vajadzībām un ērtībām, daţviet izmainīts iekārtojums –
Madlienas, Suntaţu, Lēdmanes, Meľģeles bibliotēkās. Bibliotēku darbalaiks iespēju
robeţās pieskaľots iedzīvotāju vēlmēm, un, piemēram, Lāčplēša, Jumpravas,
Rembates, Tomes, Madlienas, Taurupes pagastu, kā arī Ikšķiles pilsētas bibliotēka un
Ogres CB atvērtas arī sestdienās, bet Lielvārdes pilsētas bibliotēka - svētdienās, lai
studenti, kas nedēļas nogalē atgrieţas mājās, varētu izmantot bibliotēkas piedāvātās
iespējas. Aizvadītajā gadā Ķeipenes bibliotēkā tika noteikta 4 dienu darba nedēļa.
Četrās bibliotēkās (Birzgalē, Krapē, Ciemupē un Mazozolos) bibliotēkas vadītājas
strādāja nepilnā slodzē, bet no 2011.gada janvāra Mazozolu bibliotēkas vadītāja strādā
pilnā slodzē.
2010.gadā Ogres reģiona publiskajās bibliotēkās bibliotekāro darbinieku skaits
samazinājās par 2 (no 56 uz 54).
Arī visi galvenie skaitliskie darba rādītāji nedaudz samazinājušies.
Reģistrēto lietotāju skaits – 15 193 (2009.gadā – 15269), no tiem 6368, jeb 42% ir
bērni un jaunieši, kas ir par 303 vairāk nekā 2009.gadā, un tas iepriecina. 5275 jeb
35% no lasītāju kopskaita reģistrēti pagastu bibliotēkās. Reģistrēto lietotāju kopskaits
samazinājies par 76 jeb 0,5%.
15400
15200
15000
14800
14600
Lietotāji
14400
14200
14000
13800
2008. 2009. 2010.
Apmeklējumu kopskaits ir 282 782, no tiem 35 000 - virtuālie apmeklējumi, un to
skaits jūtami samazinājies (2009.gadā – 45 000). Bibliotēku apmeklējumu skaits
“klātienē” ir 247 782, samazinājums par 2206 jeb par nepilnu procentu. No
apmeklējumu kopskaita 115 582 jeb 41 % bijuši pagastu bibliotēkās, bet 2009.gadā –
44,6%. Apmeklējumu skaita samazināšanās viens no cēloľiem ir iedzīvotāju
5

6. aizplūšana no laukiem un valsts. Publiskās bibliotēkas dara visu, kas to spēkos,
turklāt, attīstības projekta „Trešais tēva dēls” rezultātā katrā bibliotēkā apmeklētājiem
brīvi pieejamas kvalitatīvas mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas, ātrs internets,
daudzfunkcionāla pavairošanas iekārta, labiekārtotas telpas, un pāri visam – zinoša,
atsaucīga, laipna bibliotekāre, tomēr visas problēmas tādējādi atrisināt nevar.
Katrs reģistrētais lietotājs bibliotēku 2010.gadā apmeklējis vidēji 16,3 reizes (2009.g.
16,4 reizes), pilsētu bibliotēkās - 13,3 reizes, pagastu bibliotēkās – 21,9 reizes.
250000
245000
240000
235000
230000
225000
Apmeklējumi
220000
215000
210000
205000
200000
2008. 2009. 2010.
Izsniegumu skaits ir 525 336 (2009.g. – 552 873) vienības, tajā skaitā 159 819
vienības jeb 30,4% - pagastu bibliotēkās. Salīdzinājumā ar 2009.gadu, kopējais
izsniegums samazinājies par 25 583 vienībām jeb 5,2%.
Katram reģistrētajam lietotājam gadā izsniegtas vidēji 34,6 vienības (2009.gadā –
36,2), bet vienā apmeklējumā - 2,1 vienība (2009.g. – 2,2).
555000
550000
545000
540000
535000
530000 izsnieg
525000
520000
515000
510000
2008. 2009. 2010.
6

7. Uz vienu bibliotekāro darbinieku reģionā vidēji ir 281 reģistrētie lietotāji
(2009.gadā – 273; tātad, pieaugums 3%), 4589 apmeklējumi (2009.g. – 4464;
pieaugums 3%), 9728 izsniegtas vienības (2009.g. - 9873 vienības; samazinājums
1,5%), pilsētu bibliotēkās - vidēji 330 reģistrētie lietotāji (2009.g. 313; pieaugums
55%), 4407 apmeklējumi (2009.g. 4330 apmeklējumi; pieaugums 2%), 12 184
izsniegtas vienības (2009.g. 12300 vienības; samazinājums 1%). Pagastu bibliotēkās
uz vienu bibliotekāro darbinieku vidēji ir 220 reģistrētie lietotāji (2009.g. 219
lietotāji), 4816 apmeklējumi (2009.g. 4643 apmeklējumi; pieaugums 4%) un 6659
izsniegtas vienības (2009.g. 6637 vienības; izmaiľu praktiski nav).
Bibliotekāres rūpējas par to, lai pakalpojumus saľemtu arī tie iedzīvotāji, kas kādu
iemeslu dēļ paši nevar ierasties bibliotēkā. Pamazām izveidojies šo lasītāju atbalsta
tīkls – gan bibliotekāres, gan daţāda vecuma brīvprātīgie pienes mājās lasāmvielu
tiem, kas paši atnākt nevar. Jau vairākus gadus Ogres Centrālā bibliotēka noslēgtā
līguma ietvaros veiksmīgi sadarbojas ar Neredzīgo bibliotēku, kura no sava krājuma
uz laiku iedod mūsu bibliotēkas lasītāju pieprasītu daiļdarbu audio ierakstus. Šo
pakalpojumu ar pateicību izmanto 16 mūsu bibliotēkas vājredzīgi un neredzīgi klienti.
Bibliotēka nevar iekļaut savā krājumā visus nepieciešamos informācijas avotus, tāpēc
joprojām aktīvi tiek izmantots starpbibliotēku abonements. 2010.gadā SBA kārtā
pavisam saņemtas 835 vienības (2009.g. - 813 vienības), no tām, 98 - pilsētu
bibliotēkās, 737 - pagastu bibliotēkās.
SBA kārtā saņemts
1200
1000
800 pilsētas
600 pagasti
400 kopā
200
0
2008 2009 2010
SBA kārtā izsniegtas 505 vienības (2009.g. – 517), no tām 403 pilsētu, bet 102 -
pagastu bibliotēkās.
7

8. SBA kārtā izsniegts
600
500
400
pilsētas
300
pagasti
200
kopā
100
0
2008 2009 2010
Vairākas mazās bibliotēkas aktīvi sadarbojas ar Ogres CB un tās bibliobusu, un no
šiem sadarbības partneriem saľem grāmatas, kas nepieciešamas gan daţādu mācību
iestāţu studentiem, gan arī aizraujošu lasāmvielu tiem, kas lasa krievu valodā.
Vairākām kaimiľu bibliotēkām izveidojusies laba sadarbība bestselleru apmaiľā. Gan
pagastu bibliotēkas, gan pilsētu bibliotēkas lasītājiem vajadzīgo SBA kārtā pasūta
internetā, un tas ir viens no pierādījumiem, ka IT mazina atšķirību pakalpojumu
pieejamībā pilsētu un lauku iedzīvotājiem.
Pasākumi
Bibliotēku nedēļā daudzās bibliotēkās reģionā turpinājās tradīcija - deputātu un
bibliotekāru tikšanās, kas dod iespēju klātienē iepazīties ar gada laikā bibliotēkā
paveikto un nākotnes iecerēm. Lai gan bibliotekāres bija ļoti aizľemtas savas
profesionālās pilnveides pasākumos, tomēr daudzas kolēģes spēja noorganizēt arī
saviem lasītājiem interesantus pasākumus. Lūk, daţi no tiem.
Ogres Centrālā bibliotēka apmeklētājiem piedāvāja gan literārus, gan izglītojošus
pasākumus: tikšanos ar tautā iemīļoto dzejnieci Maiju Laukmani, populārajiem
aktieriem Gunāru Placēnu un Leonu Krivānu, Ogres novada literāri radošās
apvienības „Sirdsdoma” dzejnieces Ilgas Rēdmanes vadībā kopā ar Ogres CB
organizēto Dzejas dienu pasākumu. Ko varam darīt savā labā paši, uzzinājām tikšanās
reizē ar kineziologu Visvaldi Bebrišu.
Ķeguma bibliotēkā decembrī notika jaunās dzejoļu grāmatas “Dvēseles ligzda”
atvēršanas svētki, kas pulcināja autorus, sponsorus, projekta atbalstītājus un daudzus
interesentus.
8

9. Lielvārdes bibliotēkā Bibliotēku nedēļas ietvaros notika daţādi pasākumi un
tikšanās. Bija organizēta tikšanās ar Nodarbinātības Valsts aģentūras Ogres filiāles
vadītāju Ilzi Arāju un studentiem, ar podoloģi Dinu Bašķi. Lietotāji aktīvi iesaistījās
izstādes „Mans hobijs” organizēšanā.
Par bibliotēku rīkotajiem pasākumiem plašāka informācija lasāma kompaktdiskā visu
bibliotēku pārskatos attiecīgajā sadaļā.
III. Krājuma komplektēšana un organizācija
Svarīgs nosacījums bibliotekārā darba kvalitatīvai veikšanai ir daudzveidīgs, daţādām
lasītāju grupām un interesēm atbilstošs krājums. Tā kā Ogres reģions ir tuvu Rīgai,
krājuma papildināšana notiek galvenokārt galvaspilsētas grāmatu bāzēs un apgādos, jo
tur piedāvājums daudzveidīgāks un cenas - ievērojami zemākas nekā vietējās grāmatu
tirdzniecības vietās. Ogrē darbojas apgāda “Zvaigzne ABC”, Ogrē un Lielvārdē -
apgāda „Jumava” grāmatnīcas, un tās ir bibliotekāru iecienīts krājuma papildināšanas
avots, jo sevišķi - atlaiţu laikā. Visu bibliotēku gada pārskatos lasām, ka regulāri un
rūpīgi tiek pārskatīti un izvērtēti bibliotēkas krājumi, un šī darba rezultātā pamazām
nomainās un atjaunojas arī nozaru literatūras daļa.
Ogres CB Informācijas resursu attīstības nodaļas (IRAN) pārskats par darbu
2010.gadā skatāms pielikumā.
Uz daudzām grāmatām veidojas rinda, jo gandrīz visas grāmatas tiek iepirktas tikai 1
eksemplārā. Otrs eksemplārs, visticamāk, bibliotēkā nonāktu VKKF projekta
rezultātā, bet pārskata gadā šī projekta grāmatas saľēma tikai reģiona galvenā
bibliotēka.
Krājuma fiziskajā un estētiskajā kvalitātē ļoti nozīmīgs ir CB ir grāmatsējējas
veikums. Viľa labo grāmatas ne tikai Ogres novada, bet arī Ikšķiles un Lielvārdes
novadu bibliotēkām. To atzinīgi novērtē gan bibliotēku apmeklētāji, gan darbinieki.
Aizvadītajā gadā finansu resursu samazināšanas dēļ grāmatsējēja strādā pusslodzē, bet
tiks meklēta iespēja atjaunot darbu pilnā slodzē. Grāmatsējējas veikumu skaitliskā
izteiksmē skat. pielikumā “Grāmatsējējas veikums 2010.gadā”.
Daudzus gadus ļoti nozīmīgs un būtisks krājuma papildinājums tika iegūts, piedaloties
VKKF mērķprogrammā “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām
9

10. bibliotēkām”. Aizvadītajā gadā šāda iespēja nebija, jo projektu konkurss šajā
mērķprogrammā netika izsludināts, un ļoti daudzas bibliotēku vadītājas par to izsaka
noţēlu.
Bērnu literatūras krājumu bibliotēkas papildināja, piedaloties “Bērnu žūrijā”, un
bibliotekāres ekspertiem organizēja interesantas projekta noslēguma aktivitātes. Šajā
projektā pavisam piedalījās vairāk kā 300 bērnu, kas ir ļoti apsveicami. Tajā pat laikā,
tā ir liela papildu slodze bibliotekārēm, īpaši viena darbinieka bibliotēkā.
Joprojām krājumi papildinās ar iedzīvotāju dāvinājumiem, kuri vispirms tiek ļoti
rūpīgi izvērtēti.
Ogres CB elektroniskais kopkatalogs. Uz 2011.gada 17.janvāri elektroniskajā
katalogā ir 54 235 ieraksti ar 231 224 eksemplāriem, tas ir par 2697 ierakstiem vairāk
nekā 2009.gadā. Pievienoto eksemplāru skaits palielinājies par 36 060 vienībām.
Gada laikā rajona bibliotēku krājumi papildinājušies ar 15157 jaunieguviem, to skaitā
8724 grāmatas (no tām 1933 bērnu grāmatas), 6273 seriālizdevumi, 159 audiovizuālie
izdevumi, 1 elektroniskais dokuments. Nozīmīgs darbs veikts, uzlabojot krājuma
kvalitāti, attīrot no nolietotas, mazizmantotas literatūras. Skaitļos tas atspoguļojas
sekojoši: pavisam izslēgts 31151 dokuments, no tiem 20448 grāmatas (t.sk., 2692
bērnu grāmatas), 9897 seriālizdevumi, 806 pārējie dokumenti. Krājuma vidējā
apgrozība saglabājusies iepriekšējā līmenī 1,82.
2008. 2009. 2010.
Ienācis 19302 15999 15157
Izslēgts 21391 18192 31151
Krājums 305710 304521 288527
Izsniegts 527290 552873 525336
Apgrozība 1,72 1,82 1,82
35000
30000
25000
20000
Ienācis
15000 Izslēgts
10000
5000
0
2008 2009 2010
10

11. 600000
500000
400000
300000 Krājums
Izsniegts
200000
100000
0
2008 2009 2010
Plašāku informāciju skat. kompaktdiskā attiecīgajā pārskata sadaļā.
IV. Informācijas pakalpojumu attīstība
2010.gadā visās mūsu reģiona bibliotēkās lasītāji saľēmuši daţādas uzziľas un
konsultācijas. Lasītāju pieprasījumi kļūst aizvien sareţģītāki, īpaši daţādu mācību
iestāţu daţāda vecuma studentiem. Lasītāju pieprasījumi apmierināti, izmantojot gan
tradicionālos, gan elektroniskos informācijas nesējus. Lasītavu krājums pilsētu
bibliotēkās tiek mērķtiecīgi izvērtēts un pilnveidots. Tematisko mapju skaits un to
satura apjoms bibliotēkās atšķiras, un tās par ļoti nozīmīgu avotu uzziľu sniegšanā
atzīst visas bibliotekāres. Svaiga, aktuāla informācija atrodama periodikā, interneta
resursos, abonētajās un bezmaksas datubāzēs. Vairākas bibliotēku vadītājas
novērojušas, ka internetu kā uzziľu un informācijas avotu izmanto visu vecumu
bibliotēkas lietotāji. Uzziľu sniegšanā neaizvietojami ir daţādie elektroniskie
katalogi, tiek izmantoti arī meklēšanas dienesti, nozaru katalogi, portāli, datubāzes:
NAIS, Letonika, Lursoft laikrakstu bibliotēka, daţkārt lieti noder arī telefona grāmata
“Visa Latvija”. 2010.gadā 20 bibliotēkas abonēja no 1 līdz 3 datubāzēm, un tikai 1
bibliotēka (Birzgale) neabonē nevienu. Bibliotekāres novērojušas, ka līdz ar
bibliotēkās apmācīto lietotāju skaita pieaugumu informācijas meklēšanā aizvien
bieţāk tiek izmantoti LNB un Ogres CB katalogi.
Darbinieka padziļinātu datorprasmju nepietiekamība daţviet kavē maksimāli
kvalitatīvu pakalpojuma izpildi. Lai situāciju uzlabotu, notiek individuālas praktiskas
apmācības gan CB, gan konkrētajā bibliotēkā.
11

12. V. Novadpētniecības darbs
Novadpētniecība ir tā bibliotēku darba joma, kas dara tās īpašas, bagātas un atšķirīgas,
rādot to vienreizējo, savdabīgo, kas pieder konkrētai vietai. Bibliotekāres veido
mapes, viľu vāktie un apkopotie materiāli noder gan skolu audzēkľiem, gan
studentiem, gan grāmatu autoriem, gan vienkārši interesentiem, lai meklētu un atrastu
informāciju par novadu un tajā notiekošajām aktivitātēm. Iepazīt tuvāk novadniekus
un notikumus palīdzējušas izstādes, tikšanās un citi pasākumi. Novadpētniecības
materiālus bibliotēkas izmanto ikdienas darbā, sniedzot uzziľas, kā arī papildinot
tematiskas izstādes vai gatavojot īpašu izstādi kāda novadnieka jubilejai. Vairākās
bibliotēkās iekārtotas pastāvīgas izstādes „Aktualitātes novadā” un „Novadnieki –
jubilāri”.
Darbs novadpētniecības jomā nekad nebeidzas, jo materiālus tai rada pati dzīve. Un,
ja tos cilvēki izmanto, par tiem interesējas, tas pierāda, ka šis darbs ir vajadzīgs.
VI. Projektizstrāde
Pavisam izstrādāti un realizēti 19 (2009.g. - 17) daţādi projekti, t.sk., pilsētu
bibliotēkās 9 (2009.g. - 7), pagastu – 10 (2009.g. - 10). Lielāko skaitu veido projekti
VKKF atbalstītajā mērķprogrammā - lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu
Ţūrija” ( 10 bibliotēkas). Jāteic, ka līdz šim mērķprogramma ļoti būtiski ietekmēja
bērnu literatūras krājuma kvalitāti, bet 2010.gadā projektā iegūtajam vienam grāmatas
eksemplāram bija jāpiepērk papildus eksemplāri par pašvaldības līdzekļiem, lai
projekta mērķus sasniegtu. Bibliotekāri un lasītāji atzīst, ka jauno grāmatu projekta
kolekcija ir daudzveidīga, veiksmīgi veidota un šobrīd lieliski papildina krājumu
daudzās nozarēs, un izsaka noţēlu, ka šis projekts ir pārtraukts.
Ķeipenes bibliotēkas vadītāja piedalījusies Rietumu bankas un „Latvijas
Avīzes” organizētajā kopprojektā „Sprīdis labākai dzīvei”, kuru realizējot, tika
saľemti Ls 150 un nopirktas 26 grāmatas bērniem un pusaudţiem.
Lauberes bibliotēkas vadītāja atskaites gadā izstrādāja projektu bērnu istabas
atjaunošanai, bet novada dome to neatbalstīja. Projektu sagatavošana prasa lielu
laika un resursu patēriľu, un M.Livčāne nākusi pie secinājuma, ka izdevīgāk ir meklēt
jaunus sadarbības partnerus un iesaistīties viľu projektos.
12

13. VII. Metodiskā un konsultatīvā darba un sadarbības raksturojums. Sadarbība
ar citām iestādēm (pārskatu sagatavoja direktores vietniece Jautrīte Meţjāne)
Arī pēc reģionālās reformas Ogres CB turpina veikt reģiona galvenās bibliotēkas
funkcijas. Pateicoties veiksmīgajai sadarbībai ar pašvaldībām iepriekšējos gados,
reģionālā reforma neizjauca labi iesākto un pilnveidoto darbu: 2010.gadā tika noslēgti
sadarbības līgumi ar visiem novadiem (Ķeguma, Lielvārdes un Ikšķiles). Konsultatīvā
darba braucieni turpinās regulāri, pēdējos divos gados esam raduši iespēju reģiona
bibliotēkas apmeklēt vismaz 2 reizes gadā, nepieciešamības gadījumā, arī 3 un vairāk
reizes. Bibliotēku apsekošanas rezultāti tiek atspoguļoti Metodisko norādījumu
burtnīcās: gan Ogres CB, gan pašu bibliotēku burtnīcās.
Ogres reģiona pašvaldību bibliotēku pirmā akreditācija norisinājās 2006.gadā. Ne
mirkli neatslābstot, darbs turpinās. Principā, varētu teikt, ka bibliotēkas gatavojas
akreditācijai bez pārtraukuma (respektīvi, uzlabo sava krājuma kvalitāti, darbinieki
regulāri papildina savas profesionālās zināšanas, tiek uzlaboti un pilnveidoti
pakalpojumi lietotājiem). Nākamā mūsu reģiona vietējas nozīmes publisko bibliotēku
akreditācija paredzēta 2012.gada pirmajā pusē.
Turpinot gadiem aizsākto tradīciju, reģiona bibliotekāri vismaz reizi gadā dodas
pieredzes apmaiľā uz citām Latvijas publiskajām bibliotēkām. 2010.gadā izdevies
noorganizēt 2 braucienus: uz Gulbenes reģionu (Gulbenes bibliotēka, Stāmerienas un
Litenes pagastu bibliotēkas), kā arī uz Pārventas bibliotēku Ventspilī.
Šie braucieni ir guvuši lielu popularitāti bibliotekāru vidū, pēc tiem vienmēr ir
jaunas idejas un arī, kas nav mazsvarīgi, sava darba izvērtēšana.
Reģiona bibliotekāru radošā un profesionālā darba novērtēšanai ir izveidota
nominācija „Gada bibliotekārs”. Tā tiek piešķirta par spilgtu kādas profesionālās
darbības aspektu. Jāteic, ka šī nominācija netiek piešķirta katru gadu, jo, piemēram,
2010.gadā nevienam nav izdevies „uzmirdzēt” bibliotekārā darba jautājumos.
2010.gadā Ogres reģiona publisko bibliotēku darbiniekiem tika noorganizēti 5
semināri. Seminārā par statistikas datu ievadi Kultūras kartē piedalīties bija aicināti
arī reģiona skolu bibliotekāri.
Pēdējos gados (2-3 gadi) nedaudz samazinājies Ogres CB organizēto semināru
skaits (samazinājums par, aptuveni, 2 semināriem gadā ), jo palielinājies apmācību
skaits un, finansiālās situācijas rezultātā, pagastu bibliotēku darbiniekiem ir
jāpārdomā katrs brauciens uz Ogri (krietni samazinājusies sabiedriskā transporta
intensitāte, komandējuma naudu samazināšanās/neesamība). Taču, nekādā gadījumā,
13

14. nevar teikt, ka samazinājusies bibliotēku darbinieku profesionālās izglītošanās
intensitāte, tā, principā, ir pieaugusi. Bibliotekāri mācās gan Ogres CB, gan citu
iestāţu organizētajās mācībās un semināros.
Pateicoties projekta 3td realizācijai, Ogres Centrālās bibliotēkas telpās ir izvietots
Ogres Reģionālais mācību centrs, kas, viennozīmīgi, ir moderns tehnisks
papildinājums mācību procesu veiksmīgākā norisē. Mācību centrā tiek organizēti
semināri un daţādas profesionālas apmācības, aptverot visus 20 pagastu un pilsētu
bibliotēku darbiniekus, kā arī Ogres CB darbiniekus. Tiek organizētas apmācības arī
iedzīvotājiem, kā arī tiek izmantota mobilā mācību klase Jēkabpils un Aizkraukles
reģionos.
2010.gadā Ogres RMC notika 10 apmācību kursi un semināri, 3 no tiem bija
domāti gan bibliotekāru, gan iedzīvotāju auditorijām, kuros piedalījās 62 klausītāji. 7
semināri tika organizēti bibliotekāriem. Mācību klasi intensīvi izmanto arī skolēnu
auditorija: gada laikā notikuši 23 pasākumi, piedaloties 534 skolēniem.
Reklamējot Reģionālā mācību centra iespējas, šīs, ar modernajām tehnoloģijām
aprīkotās telpas, izmantojušas arī citas organizācijas: ir notikuši 2 laikraksta „Nedeļa
Ogre” rīkoti pasākumi (30 cilvēki), kā arī 1 juridiskais seminārs budţeta iestādēm (8
cilvēki).
2010.gada rudenī notika iedzīvotāju anketēšana, lai uzzinātu, kādas apmācību
tēmas būtu aktuālas, un populārākās no tām ir:
 Inbox.lv un citas pastkastes;
 E-Latvenergo;
 Informācijas meklēšana Internetā;
 CV un motivācijas vēstules izveidošana un saglabāšana datu nesējos;
 Bibliotēku Elektronisko katalogu izmantošana;
 Pamatiemaľas darbā ar datoru;
 Grāmatu rezervēšana Ogres CB Elektroniskajā katalogā;
 Daţādu rēķinu apmaksa Internetā, I-bankas.
14

15. Šo tēmu apmācības iedzīvotājiem pašreiz tiek piedāvātas.
2010.gada 20.oktobrī Ogres Reģionālo mācību centru apmeklēja BMGF pārstāve
Janet Sawaya.
Galvenie uzticamie sadarbības partneri, protams, ir pašvaldības, vispārizglītojošās
skolas, mūzikas un mākslas skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, muzeji, tautas
nami, nevalstiskās organizācijas. Vairākās pašvaldībās (Ogrē, Lēdmanē, Ķeipenē,
Ķegumā) bibliotēkas koordinē krājuma komplektēšanu, informē viena otru par
jaunieguvumiem, veido kopīgus pasākumus. Ļoti nozīmīgs sadarbības partneris ir
Neredzīgo bibliotēka, ar kuru Ogres CB noslēgusi vienošanos par sadarbību. Mēs
saľemam grāmatas kasetēs un Braila rakstā, un tās izmanto gan Ogres pilsētas, gan
reģiona iedzīvotāji, mēs, tātad, darbojamies kā starpnieki, ar bibliobusu tās nogādājot
attālās vietās dzīvojošiem.
Ogres Centrālo bibliotēku pēc direktores tradicionālā uzaicinājuma Bibliotēku nedēļā
apmeklēja jaunās novada domes deputāti, šoreiz neparasti kuplā skaitā. Viľi ar
interesi iepazinās ar visu nodaļu darbu, apmeklētājiem sniegtajiem pakalpojumiem.
Bibliotēkām veiksmīgi turpinājās sadarbība ar reģiona laikrakstu “Ogres Vēstis
Visiem”, pašvaldību izdevumiem un Ogres televīziju. Minētajos masu saziľas
līdzekļos regulāri tiek atspoguļotas bibliotēku aktualitātes.
Jāatzīmē veiksmīgā sadarbība ar Ogres novada kultūras darba koordinatori Anitu
Ausjuku un Lielvārdes novada kultūras darba koordinatori Daci Jansoni. Ar viľu
atbalstu minētajos novados tiek veiksmīgi risināti daţādi ar pašvaldību bibliotēku
darbu saistīti jautājumi un problēmas.
VIII. Darbs ar bērniem un jauniešiem
(pārskatu sagatavoja OCB Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Iveta Skrebele)
Ogres reģionā bibliotēku pārklājums ir vienmērīgs, blakus skolām atrodas arī
publiskās bibliotēkas. Līdz ar to galvenie sadarbības partneri darbā ar bērniem ir
skolas, mākslas un mūzikas skolas, bērnudārzi. Daţos pagastos ir likvidēti
bērnudārzi, tas traucē regulāram darbam ar pirmskolas vecuma bērniem. Bibliotēku
galvenais uzdevums ir bērnu un jauniešu lasītprasmju uzlabošanas veicināšana, jo
interese par grāmatu un lasīšanu katastrofāli samazinās. To aizstāj informācijas
15

16. tehnoloģiju izmantošana. Tomēr katrā pagastā un pilsētā tas atšķiras. Pēc 2009.gadā
veiktās bibliotēkas lasītāju - skolēnu aptaujas, Ogrē 90% skolēnu mājās ir datori, 70%
internets, līdz ar to interneta pakalpojumus vairāk izmanto 1.-4.klašu skolēni.
Situācija atšķirīga ir pagastos, jo to iedzīvotāji ar jaunajām tehnoloģijām ir mazāk
nodrošināti.
Ogres CB bērnu literatūras nodaļā sadarbojamies ar skolām, bērnudārziem, krīzes
centru „Laipas”.
Darbs ar krājumu
Bērnu un jauniešu literatūras komplektēšanas stratēģija katrā bibliotēkā ir atšķirīga.
Tā ir atkarīga no bibliotēkas finansiālā nodrošinājuma, skolēnu skaita, bibliotekāra
prioritāšu kopuma. Noteikt bibliotēkas jaunieguvumu proporcionalitāti, salīdzinot
iegādāto literatūru pieaugušajiem un bērniem, var tikai bibliotēkās, kurās ir bērnu
nodaļas, jo iegādātā literatūra pusaudţiem pagastu bibliotēkās netiek atsevišķi
uzskaitīta.
Ogres CB Bērnu literatūras nodaļai atvēlētā summa grāmatu komplektēšanai gadā
sastāda 44% no pašvaldības atvēlētajiem līdzekļiem grāmatu iegādei. Tas ir
apmierinošs rādītājs, jo varam iegādāties praktiski visu nepieciešamo literatūru
bērniem un jauniešiem.
Grāmatu krājums regulāri tiek attīrīts no nolietotās un nevajadzīgās literatūras. Daudz
grāmatu norakstītas apmaiľas fondam, jo uzkrājušies nevajadzīgi, lieki eksemplāri.
Grāmatas, kuras bijušas populāras, bet tagad tiek lasītas mazāk, piedāvājām pagasta
bibliotēkām.
2010. gadā krājums papildināts ar 1262 vienībām, norakstītas – 2611.
16

17. Grāmatu krājums
31817
32000
31500 31145
31000
30300
30500
29750 29796
30000
29500
29000
28500
206 2007 2008 2009 2010
Tiek pasūtīti visi Latvijā izdotie preses izdevumi bērniem. Pārāk maz tiek izdoti
izdevumi pusaudţiem, līdz ar to samazinās izsniegums, jo tādi pieprasīti ţurnāli kā
Popcorn, Spēļu Pasaule vairs neiznāk.
Galvenie rādītāji
17

18. Bērnu un jauniešu – bibliotēkas lietotāju skaits palielinās, jo regulāri sagatavojam
pasākumus skolu un bērnudārzu auditorijām. Pieaudzis pirmskolas vecuma lasītāju
skaits.
Apmeklējumu skaits ir mainīgs. Tas ir atkarīgs no projektu nedēļas tēmām, uzdotās
ieteicamās literatūras. Pagājušajā gadā vasaras mēnešos Ogres ģimnāzijas 5. un
7.klasēm nebija iedoti ieteicamās literatūras saraksti, līdz ar to arī apmeklējums
samazinājās. Samazinās tematiskie pieprasījumi, jo skolēni visu informāciju sameklē
internetā, viľi nevēlas strādāt ar grāmatām, jo tas ir lēnāks process un prasa vairāk
darbu.
18

19. Tas ir reāls skaitlis, kuram ir tendence samazināties. Mēs regulāri sadarbojamies ar
skolu, iepazīstinām bērnus ar jaunāko, interesantāko literatūru, tomēr šis skaitlis
samazinās un, manuprāt, samazināsies vēl vairāk. Šis jautājums jārisina visas valsts
mērogā.
Latvijas skolēni ārpus skolas lasa ļoti maz, un viņu attieksme pret lasīšanu ir slikta,
Latvijas skolēni ierindojas pēdējā vietā no visām 45 pētījumā iekļautajām valstīm,
zemāk pat par Dienvidāfrikas Republiku, liecina pētījuma "Progress in International
Reading Literacy Study" dati. (http://unity.lv/lv/news/95711/)
Krājuma apgrozība 4,1
Lasītāja vidējais apmeklējums 10
Vidējais izsniegums 48
Veiksmīgākās lasīšanas veicināšanas aktivitātes
Lai ievadītu mazākos lasītājus grāmatu pasaulē un iepazīstinātu ar iespējām, ko dod
lasīšana, katra mēneša pēdējā piektdienā sagatavojām pasākumus bērniem, kuri
neapmeklē bērnudārzu. Šiem bērniem izstrādājām īpašu programmu
“Pirmā tikšanās ar bibliotēku” , kas ietver sekojošas tēmas:
Bibliotēka - kas tas ir? (janvārī – par grāmatām, to veidiem)
Es un māja (februārī – mūsu, rūķu, dzīvnieku mājas)
Es un dzīvnieki ( martā –kaķi, suľi, grauzēji)
Pavasaris – putnu atgriešanās laiks ( aprīlī - par Latvijas putniem)
Kas notiek laukos? (maijā)
Skaľu pasaulē (septembrī - skaľas, kādas mēs tās dzirdam)
Latviešu tautas pasakas par dzīvniekiem (oktobrī)
Es un Latvija (tās simboli) – (novembrī)
Klāt Ziemassvētku laiks – (decembrī)
Šo pasākumu laikā bērnus iesaistījām daţādās aktivitātēs – zīmējām, veidojām,
dziedājām u.c.
Turpinājām sadarbību ar PII Saulīte. Katru 2.nedēļu apmeklējām latviešu grupiľu un
krievvalodīgo grupu, kurā bērni jau no 3 gadu vecuma apgūst latviešu valodu.
Novadījām šādas nodarbības:
Kā dzīvo cauna, bebrs un zebiekste
Kosmoss
19

20. Mani draugi suľi
Mājas mīluļi grauzēji
Ola vai cālis (par putniem)
Putni - zināmie un svešie
Zeme, uz kuras stāvam, kalni, kuros kāpjam, akmeľi, kurus aplūkojam
Dūci, dūci kukainīti
Noslēpumainā ūdens pasaule ( par okeāniem un upēm)
Ciemos pie lācēna Illes
Iepazīsti mūsu upes un ezerus
Apsveiksim Latviju dzimšanas dienā
Lelles no pasakām
Ciemos pie rūķiem un Ziemassvētku vecīša
Bieţi ciemiľi bibliotēkā bija audzēkľi no PII Sprīdītis. Kad bērni izteica vēlēšanos
dzirdēt par daţādām dabas katastrofām, sagatavojām pārrunas „Kad vēji un viļľi veļas
pār mūsu planētu”.
Kopīgi veicām virtuālo ceļojumu uz Tērveti. Šajā ceļojumā mums lielisks palīgs bija
interaktīvā tāfele un mūsu pašu safotografētie materiāli. Nākošajā dienā bērni devās
ekskursijā uz Sprīdīšiem.
Pasākumā „Ciemos pie naktsputniem” kopīgi iepazināmies ar pūču un ūpju ikdienu,
spēlējām spēles, lasījām pasakas.
Maijā bibliotēku apmeklēja visu pilsētas PII sagatavošanas grupas.
Lai skolēni labāk iepazītu savu pilsētu, sagatavojām pasākumu „Ceļojums pa Ogres
senajām ielām”. Prezentācijas materiālu labi papildināja stāstījums par Ogri, kāda tā
izskatījās senāk, salīdzinājums ar tagadni.
6 pasākumus veltījām Dzejas dienām, īpaši atzīmējot Aspazijas un Raiľa jubilejas.
Skolēnus iepazīstinājām ar faktiem no viľu bērnības, lasījām dzeju. 5.klašu skolēni
deklamēja savus izvēlētos dzejoļus.
Kopā ar mazajiem b/d audzēkľiem veidojām radošo laboratoriju, meklējot atskaľas
daţādiem vārdiem, lai veidotu savus dzejoļus.
5., 6.klasēm nolasījām apskatus par vēstures un ģeogrāfijas tēmām
Piramīdu noslēpumus izpētot
20

21. Kur valda svelme un aukstums plosās ( par kontinentiem).
Veiksmīgs bija pasākums, kuru veltījām Dţanni Rodari jubilejai, jau vasaras mēnešos
skolēni bija iepazinušies ar viľa grāmatām „Sīpoliľa piedzīvojumi” un „Dţelsomino
melu zemē”, tagad iepazīstinājām ar interesantākajiem faktiem no viľa bērnības,
palasījām fragmentus no grāmatas „Pasakas pa telefonu”. Pasākuma nobeigumā
izspēlējām spēles, kuras rakstnieks apkopojis krājumā „Fantāzijas gramatika.”
Māra Runguļa jubileju atzīmēt sākām pavasarī, uzaicinot rakstnieku uz tikšanos.
Rudenī visas 4.klases iepazīstinājām ar autora grāmatām, jo katrs no bērniem jau
vasarā bija izlasījis kādu no M.Runguļa darbiem. Izspēlējām īsu mini konkursu.
21

22. Atzīmējot Vispasaules Drošāka interneta dienu, februārī un martā visā Latvijā notika
daţādi interneta drošībai veltīti pasākumi. Šo pasākumu organizēšanā ir iesaistījušās
Latvijas bibliotēkas. Mūsu nodaļā notika tikšanās ar visu Ogres skolu 4.klašu
audzēkľiem, kuru laikā pārrunājām par droša interneta priekšnosacījumiem. Skolēni
varēja apskatīt izstādi, kurā bērni izsaka savu viedokli par drošu internetu - zīmējumu
un spriedumu veidā.
Notika seši pasākumi, kuros iesaistījās 150 skolēni. Skatījāmies filmiľas, kuras
veidojuši bērni un jaunieši. Pasākuma noslēgumā katram dalībniekam piešķīrām
grāmatzīmi par droša interneta priekšnosacījumiem.
22

23. Novembrī un decembrī pie mums viesojās I.Radziľas darinātā leļļu izstāde. Katra
lelle atbilst kādam literāram tēlam. Šo izstādi apmeklēja 18 bērnu grupas: 1., 2.klases
un bērnudārzi. Bērniem ļoti patika mūsu stāstītās pasakas Gludekļa klejojumi, Mazā,
mazā māmiņa u.c.
Leļļu izstādi papildinājām ar savdabīgu izstādi – Leļļu vēstules.
Bērnu nodaļa novadījusi 93 pasākumus.
23

24. Metodiskais darbs
Regulāri konsultēju Ogres reģiona bibliotēkas par aktualitātēm darbā ar bērniem.
Konsultācijas sniedzu gan telefoniski, gan semināru laikā, kā arī apmeklējot
bibliotēkas klātienē. Semināru laikā iepazīstinu bibliotekārus ar jaunāko literatūru.
Laba sadarbība izveidojusies ar pilsētas skolu bibliotēkām. Kopīgi strādājam ar
lasītājiem - parādniekiem.
Bibliotēku ar tās iespējām reklamēju skolotāju apvienības sanāksmēs.
6. klašu skolēniem latviešu valodas eksāmenā būs jāanalizē kāda no lasītajām
grāmatām, tāpēc pedagogus iepazīstināju ar jaunākajām tendencēm bērnu literatūrā.
Ziemas brīvdienās piedalījos diskusijā „Kā ieinteresēt bērnu lasīt.” Tajā piedalījās 1.-
4.klašu skolotāji no daţādām reģiona skolām. Iepazīstināju skolotājus ar Bērnu žūrijas
darbu, pastāstīju par savām atziľām darbā ar lasītājiem, kopīgi diskutējām par
iespējām, kā rosināt bērnus lasīt, jo skolēnu interese par grāmatu un lasīšanu sarūk, to
aizstāj datori, datorspēles u.c.
Mēs, bērnu literatūras nodaļas darbinieki, apmeklējam visus kursus un seminārus,
kurus piedāvā mūsu reģionālais mācību centrs.
Regulāri apmeklēju LNB Bērnu literatūras centra rīkotos pasākumus. Tie dod daudz
jaunu ideju darbā ar lasītājiem, iespēju kontaktēties ar kolēģiem no citiem reģioniem,
jo daudz problēmu mēs varam atrisināt strādājot un domājot pozitīvi. Tikai optimisti
virza pasauli uz priekšu.
IX. Bibliotēku materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums
Pārskata gadā ierobeţoto finansu līdzekļu dēļ telpu remonti, mēbeļu vai aprīkojuma
iegāde notika reti kur. Ogres CB iegādāti 4 jauni datorkomplekti darbiniekiem;
Ogresgala un Ciemupes bibliotēkas iegādājās jaunus krēslus; Lielvārdes pilsētas
bibliotēkā iegādāts jauns plaukts pirmskolas vecuma bērnu grāmatiľām; pozitīvi
jāvērtē 2010.gadā pie Ķeguma novada bibliotēkas izveidotā velosipēdu stāvvieta.
Projekts realizēts ar ES ERAF finansējumu Latvijas un Igaunijas kopīgā projekta „Ar
velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju” ietvaros.
2010.gadu rezumējot, ar IIS ALISE strādā 10 mūsu reģiona bibliotēkas. Bibliotēkās ir
212 datorkomplekti (2009.gadā – 221), no tiem 159 – lietotājiem (2009.gadā – 168),
24

25. 50 – darbiniekiem (2009.g. – 50), bet 3 darbojas kā serveri.
Reģiona bibliotēkās ir 37 printeri (14 - pilsētās, 23 - pagastos), 9 skeneri (3 - pilsētās,
6 - pagastos), 15 kopētāji (6 - pilsētās un 9 - pagastos), 28 multifunkcionālās iekārtas.
Ogres CB ir paplašinājusi bibliotekāro procesu automatizāciju, nodrošinot saviem
klientiem iespieddarbu attālinātas pasūtīšanas iespējas.
X. Bibliotēku personāls
Rajona publiskajās bibliotēkās strādā 54 bibliotekārie darbinieki. Vairāk nekā pusei
(32 bibliotekārei jeb 59% no kopskaita) bibliotēka ir viľu darba vieta vairāk kā 20
gadus, bet 7 bibliotekāres ir mūsu kolēģes mazāk kā 5 gadus.
Bibliotekārā darba gadi
35
30
25
20
15 bibliotekāru skaits
10
5
0
1 līdz 5 6 līdz 10 11 līdz 20 virs 21
Vērtējot bibliotekāro darbinieku izglītību, aina ir sekojoša: no 54 darbiniekiem 8
darbiniekiem ir augstākā profesionālā, 1 – profesionālais maģistrs, 3 – pirmā līmeľa
augstākā, 16 – vidējā profesionālā; 10 – augstākā akadēmiskā, 5 – vidējā profesionālā
citā specialitātē, 11 – vidējā izglītība, no tiem 4 mācās LU vai LKK.
Mēs, kā reģiona galvenā bibliotēka, rūpējamies, lai bibliotekāro darbinieku izglītība
atbilstu LR MK “Noteikumiem par bibliotēku darbam nepieciešamo darbinieku skaita
un darbinieku amatu ieľemšanai nepieciešamo izglītību”, un process aizvien turpinās.
To bibliotēku darbinieces, kurās ir BIS ALISE, ir apguvušas vai papildinājušas savas
zināšanas šajā jomā, apmeklējot kursus Ogres CB reģionālajā mācību centrā, kā arī
praktiskas nodarbības Ogres CB speciālistu vadībā.
25

26. Darba samaksas jomā aizvadītajā gadā atkārtots algu samazinājums skāra daudzus
bibliotēku darbiniekus. Centrālajā bibliotēkā Darba samaksas Nolikums, kā arī
Koplīguma vairāki punkti uz nenoteiktu laiku atcelti, tomēr, daţas labas lietas
saglabājās - par darba stāţu Ogres novada pašvaldības iestādēs darbinieks saľem
attiecīgu (1 līdz 6 darbdienu) apmaksātu papildatvaļinājumu. Darbiniekiem, kuru
ikdienas darbs saistīts ar redzes sasprindzinājumu, tiek segta briļļu iegāde (līdz 50
latiem).
Pasākumi bibliotekāriem veicina gan reģiona galvenās bibliotēkas, gan reģiona un
visas Latvijas bibliotekāru sadraudzību, pieredzes apmaiľu, kolēģi savstarpēji gūst
pozitīvas emocijas, gandarījumu un spēku, bet bibliotēku lietotāji - labus, savam
darbam uzticīgus bibliotekārus. Esam ļoti priecīgas būt LBB Vidzemes nodaļas
sastāvā un baudīt saturīgās, pārdomāti organizētās saietkonferences, šoreiz Alūksnē.
29.aprīlī tradicionālajā Kultūras darbinieku dienā Ogres novada Meľģeles pagasta
renovētajā tautas namā sirsnīgā gaisotnē tika godināti Ogres reģiona kultūras
darbinieki - jubilāri - bibliotekāri, tautas namu un muzeju darbinieki. Kā parasti,
jubilāru pulkā – vairums bibliotekāru, kas nozīmīgu gadu skaitu veltījuši
bibliotekārajam darbam. Svētku programmā bija arī pagasta bibliotēkas apmeklējums.
Tradicionālajā reģiona bibliotekāru aktīvā darba sezonas noslēguma izbraukuma
seminārā 27. maijā Lielvārdē iepazināmies ar Lielvārdes pilsētas bibliotēkas bagāto,
interesanto pieredzi. Apmeklējām arī Lāčplēša bibliotēku, apskatījām radošo
nodarbību materiālus darbam ar daţāda vecuma bērniem, uzklausījām pieredzes
stāstījumu. Semināra noslēgumā Andreja Pumpura muzejā klausījāmies un
līdzdarbojāmies muzeja darbinieces dzejnieka biogrāfijas savdabīgajā izklāstā.
XI. Finansiālais nodrošinājums
Salīdzinot ar 2009.gadu, kopējais finansējums 2010.gadā bibliotēkām samazinājies
būtiski – no 524 165 latiem līdz 477 796 latiem, t.i., par nepilniem 9%, bet pašvaldību
finansējums sarucis no 508 779 latiem līdz 466 930, t.i, par 8%. Pašvaldību
finansējums veido 98% no kopējā finansējuma (2009.gadā – 97%). No citiem avotiem
26

27. saľemtais finansējums 2010.gadā samazinājies par 4502 latiem.
Kopējais finansējums
700000
600000
500000
400000 reģionā
300000 pilsētās
200000 pagastos
100000
0
2008 2009 2010
Finansējuma avoti
800000
700000
600000 pašvaldības
500000 budžets
400000
300000 citi avoti
200000
100000
0
2008 2009 2010
Ieľēmumi par maksas pakalpojumiem ļoti strauji samazinājušies, jo datoru un
interneta lietošana jau kopš 2007.gada 1.janvāra visās bibliotēkās ir bez maksas.
Faktiski, tikai daţi maksas pakalpojumi saglabājušies visās pilsētu bibliotēkās un 8
pagastu bibliotēkās.
Pašvaldību finansējums krājuma komplektēšanai palielinājies par 695 latiem jeb
1,6%. Grāmatu iegādei atvēlētais pašvaldības finansējums, salīdzinājumā ar
2009.gadu, palielinājies par 1,8% un sasniedz 72% no kopējā pašvaldības finansējuma
krājuma papildināšanai. Lai gan grāmatu un periodikas proporcija finansējumā mūsu
reģiona bibliotēkās jau vairākus gadus ir optimāla, tomēr priecē fakts, ka pēdējos
gados grāmatu daļa pieaug, kaut vai par pāris procentiem gadā.
27

28. Pašvaldības finansējums krājuma
komplektēšanai
40000
30000
20000 grāmatām
periodikai
10000
0
2008 2009 2010
XII. Bibliotēku publicitāte un darbs ar sabiedrību
Tāpat kā līdz šim, arī 2010.gadā gan vietējo, gan reģiona laikrakstu slejās it bieţi
lasāmi materiāli par bibliotēku aktivitātēm; par semināriem, par jaunumiem daţādās
bibliotēkās, veidoti siţeti Ogres televīzijā, kā arī Zemgales televīzijā. Laba sadarbība
bibliotēkas pakalpojumu un aktivitāšu popularizēšanā izveidojusies ar portāliem
www.ogresnovads.lv , www.ogrenet.lv un www.ogresfakti.lv
Bibliotēku sadaļa novada mājas lapā www.ogresnovads.lv un Ogres CB mājas lapa
www.ocb.lv sekmē reģiona bibliotēku atpazīstamību plašākā sabiedrībā. Attālināto
lietotāju skaits liecina, ka mūsu bibliotēkas mājas lapu tiek apmeklētas bieţi, tātad
cilvēki gūst informāciju gan par darba laiku, gan piedāvātajiem pakalpojumiem un
pasākumiem, gan lieto katalogu un citas mūsu veidotās datubāzes.
2010.gada 15.februārī
Pārskatu sagatavoja
Maruta Jēkabsone,
Ogres Centrālās bibliotēkas direktore
28

29. Atskaite par abonementa darbu 2010. gadā
Abonementa darba uzdevumi
Abonements bibliotēkā pilda starpnieka funkcijas starp iestādes kolektīva sniegumu
un ievērojamu daļu bibliotēkas lietotāju. Šo funkciju veikšanai ir ieguldīts daudz
enerģijas, līdzekļu, kā arī ir veikts rūpīgs, neatlaidīgs un augsti profesionāls ikdienas
darbs.
Abonementa darbinieces Māra Zvirgzdiľa, Sarmīte Lāce un Anna Klaucāne
godprātīgi veic šīs funkcijas.
Lasītāju apkalpošana
Lasītāju apkalpošanā ir notikušas vairākas vērā ľemamas izmaiľas un uzlabojumi:
 No janvāra lietotāji saľem precīzāku informāciju par viľiem izsniegtajām
grāmatām. Līdz ar grāmatām viľi saľem čeku ar šo izsniegto grāmatu
sarakstu.
 Lietotājam ir iespēja saľemt izdruku par viľam izsniegtajām grāmatām par
visu periodu kopš 2006.gada, kad sākta automatizētā grāmatu izsniegšana.
 Ir uzsākta atgādinājumu sūtīšana kavētājiem ar e-pastu ALISES sistēmas
ietvaros, kā rezultātā lasītājs saľem izsmeļošas ziľas par savlaicīgi
nenodotajām
grāmatām.
 Ir izstrādāti un sagatavoti sekojoši dokumenti un izziľas materiāli: lasītāju
reģistrācijas kartītes; veikti labojumi bibliotēkas lietošanas noteikumos, lai
atbilstu veiktajām izmaiľām abonementa praktiskajā darbā; ikviens jaunais
lasītājs saľem bibliotēkas noteikumu īsu, koncentrētu izklāstu, bet
autorizētie lietotāji grāmatu pasūtīšanas pamācību.
 Pilnīgāk tiek izmantotas ALISES elektroniskā kataloga piedāvātās, bet līdz
šim neizmantotās iespējas – elektroniski veidot lasītāju rindas
daudzpieprasītajām grāmatām, kā arī tās rezervēt un pilnīgāk nolasīt
statistikas sniegtos datus.
 Ir notikusi atsacīšanās no papildus (līdz šim sava veida kontrolējošā)
mehānisma - grāmatu pasītēm un lasītāju formulāriem.
29

30. Apmeklētāju konsultēšana un apmācība
Ikvienam apmeklētājam ik dienas ir iespējams saľemt viľu interesējošās ziľas gan
par izdevumiem, gan arī par bibliotēkā piedāvātajiem pakalpojumiem. Tās tiek
sniegtas mutiski, rakstiski (īsu izdruku veidā, piemēram, par daţu novada iestāţu
darba laikiem u.c.) un praktiski (piemēram, attālinātajiem lietotājam tiek parādīts ceļš,
kā pasūtīt grāmatas).
Lasītāju apkalpošanas darba rezultāti redzami trīs galveno darba rādītāju skaitļos.
Lietotāji
Reģistrēto lietotāju skaits praktiski palicis tāds pats kā 2009. gadā:
Lietotāju skaits
Gads 2007 2008 2009 2010
KOPĀ 2407 2389 2545 2540
Bibliotēkā reģistrējušies 436 jaunie lasītāji.
Attiecībā uz bibliotēkas lietotāju sastāvu pa vecuma grupām, vislielākais ir
jauniešu īpatsvars, un tie ir 32%. Tie ir, galvenokārt, jaunieši, kuri mācās vai studē.
Nākamā lielākā lietotāju grupa, ir pensionāri. Tie ir 12%. Nedaudz ir samazinājies
pensionāru skaits, bet palielinājies jauniešu un bezdarbnieku skaits.
Lietotāju sastāvs
Abonementa lasītāju sastāvs
par 2010.gadu
Vidusskolēni Bezdarbnieki Mācībspēki
Uzņēmēji 9% 8% 6%
1%
Tehnikumu
Mājsaimnieces
u.c.audzēkņi
5%
4%
Medicīnas
darbinieki
Studenti
3%
19%
Strādnieki
4%
Pārējie
Policijas
Pensionāri 28%
darbinieki
12%
1%
30

31. Apmeklējumi
Aplūkojot abonementa lasītāju apmeklējumu tabulu un salīdzinot pēdējo gadu
apmeklētību, ir vērojams kāpums kopš 2007. gada, un šogad ne vien sasniegts, bet ir
pat pārsniegts augstais 2004. gada līmenis par 450 apmeklējumiem:
Apmeklējumu skaits
Gads 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
KOPĀ 21080 19354 18450 15 942 17980 18 391 21530
Izsniegumi
Arī izsniegumu skaits vislielākais ir bijis 2004.-2006. gados, bet 2007.-2008. gados
tas ir jūtami samazinājies. No pagājušā gada atkal ir sācis pieaugt izsniegumu skaits,
kas šogad ir turpinājies, gandrīz sasniedzot 2004. gada rādītāju, bet salīdzinot ar 2009.
gadu izsniegumu skaits ir pieaudzis par 1398 izsniegumiem:
Izsniegumu skaits
Gads. 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
KOPĀ 77 129 76 188 71622 68 940 68 259 73 983 75 381
Izmantojot sistēmas ALISE iespējas veidot rindas grāmatām, kā arī uzskaitīt un
nolasīt ar tām saistītos rādītājus, tad šajos uzskaites datos ir redzams, ka šogad ir
tikuši veikti 4123 pasūtījumi. No tiem izpildīti – 3000, atteikti – 901, bet paši
lasītāji atteikušies no 222 grāmatām. Caurmērā rindā vienlaikus lasītāji gaida
apmēram 750 grāmatas, bet rezervēšanā vienlaikus atrodas ap 60 grāmatu.
Grāmatas automatizēti tiek izsniegtas jau piekto gadu.
Kopš 2007. gada par autorizētajiem lietotājiem jau reģistrējušies pavisam 219
(šogad 81) cilvēki.
Darbs ar krājumu
Abonementa fonds ir 37 207 (2009.g. - 38 790) vienības. Ir atlasītas un norakstītas
2054 (2009.g. – 2418) saturā novecojušas un nolietotas grāmatas. Ir atlasītas 1050
(2009.g. – 867) pēdējos gados maz izmantotās grāmatas, kā arī dubleti pārvietošanai
uz krātuves fondu. Kopā datorā pārbaudīts ap 10 000 grāmatu.
Savukārt, fondā saľemtas 1199 (2009.g. – 1249) jaunās iespiedvienības.
Ogres novada iedzīvotāji aktīvi piedalās grāmatu krājuma papildināšanā, dāvinot
bibliotēkai grāmatas un ţurnālus.
31

32. Uzziņu un informatīvais darbs
Informācijas meklēšana ir daļa no informācijas pārvaldības procesa bibliotēkā
(līdztekus informācijas uzglabāšanai, izplatīšanai un tās pārvaldības modernizēšanai).
Automatizētā grāmatu izsniegšana sniedz vienreizēju iespēju lasītājiem precīzi
izsekot iekārotās grāmatas gaitai. Abonementa lietotāju rīcībā ir dators, kurā viľi
paši katalogā var meklēt grāmatas. Datoru pārzinošie lasītāji tiek mudināti to izmantot
un, savukārt, tie, kuri datoru nepārzina, tiek apmācīti.
Šogad ir sniegtas 20 803 (2009.g. - 18 182) uzziņas. Aktīvi tiek izmantotas visas
trīs galvenās uzziľu pakalpojumu formas: atbildes atrašana uz specifiskiem
jautājumiem, palīdzība lietotājam pašam atrast informāciju un lietotāju apmācīšana
bibliotēkas resursu izmantošanā. Četru galveno uzziľu pieprasījumu tipu: tematiskā,
faktogrāfiskā, precizējošā un adresālā izpilde notikusi galvenokārt mutiskā veidā.
Ir izveidots saraksts par 2009. g. izdotajām Ogres Centrālajā bibliotēkā lasītākajām
grāmatām.
Dokumentācija
Atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem, modernizācijai un izmaiľām lasītāju
apkalpošanā ir veikti sekojošie darbi dokumentācijā:
Pārskatīti amatu apraksti un izdarīti labojumi tajos.
Izdarīti labojumi Bibliotēkas lietotāju noteikumos.
Izstrādāta norakstīšanas lapa nozaudētajām un atvietotajām grāmatām.
Ir labotas, papildinātas un pagatavotas grāmatzīmes.
Izstrādātas jaunas lasītāju reģistrācijas kartītes.
Iedziļinoties ALISES sniegto pakalpojumu klāstā un tās praktiski mēģinot izmantot,
ir atklājušās vairākas būtiskas nepilnības, par kurām ir ticis sagatavots rakstveida
skaidrojums un pieprasījums. Tās attiecas uz parādnieku atlasi, e-pasta sūtīšanas
iespējām katalogā ALISE, čeku drukāšanu un statistiku.
SBA
No abonementa uz citām Latvijas bibliotēkām, un tās ir, galvenokārt, Ogres novada
un Ogres reģiona pagastu bibliotēkas, izsniegti 285 (2009.g. – 326; 2008.g. – 250)
dokumenti. Jāatzīst, ka visaktīvāk grāmatas no abonementa ir pieprasījušas
Ciemupes, Birzgales, Meľģeles, Mazozolu un Ķeipenes bibliotēkas, kas ir ap 68% no
kopējā pieprasījuma.
32

33. Lasītāji ar īpašām vajadzībām
Ogres CB izmantojuši 9 (2009.g. – 7) redzes invalīdi. Viľu vajadzībām no Latvijas
Neredzīgo bibliotēkas saľemti 75 (2009.g. – 41) audiokasetēs un 12 (2009.g. – 6)
CD ierakstos ierakstīti daiļdarbi. Kopā saľemtas 838 (718 – latviski; 120 – krieviski)
kasetes. Tie ir 602 (2009.g. – 705) izsniegumi audiokasetēs un 3 (2009.g. – 8)
izsniegumi CD ierakstos.
Darbs ar parādniekiem
Bibliotēkas lietotāji ir kļuvuši apzinīgāki, jo pēdējos gados būtībā ir mainījies šī
darba raksturs. Pirmkārt, lasītāji jau ļoti savlaicīgi saľem atgādinājumus par grāmatu
nodošanas kavējumiem. Otrkārt, šis darbs tiek veikts regulāri un neatslābstoši.
Grāmatu nodošanas kavētāji ir saľēmuši ap 500 (2009.g. – 410) telefona zvanu,
nosūtītas 29 (2009.g. – 22; 2008.g. – 54; 2007.g. – 326) vēstules ar atgādinājumiem,
nosūtītas 224 vēstules e-pastā. Atgādinājumi e-pastā izrādījušies iedarbīgs līdzeklis,
lai lietotājs atcerētos par grāmatu nodošanu. Rezultātā 57% no kavētājiem parādu ir
nokārtojuši. Padarītajam darbam ar parādniekiem ir attiecīgi rezultāti – pēc
atgādinājumiem parādus nokārtojuši 183 (2009.g. – 92; 2008.g.-188) 2010. gada un
155 (2009.g. – 135; 2008.g. – 106) iepriekšējo gadu parādnieki.
Pasākumi, kursi, lasītāju klubiņš
Bibliotēkas prestiţu ceļ un tās publicitāti veicina ne tikai pamatpakalpojumu
sniegšana augstā līmenī, bet arī bibliotēkas kā kultūras iestādes realizēšanās. Tā ir
izstāţu, lekciju, tikšanos, atceres dienu, pēcpusdienu u.c. rīkošana.
Abonementa darba specifika ir tāda, ka bibliotēkas darba laikā darbinieces pastāvīgi
atrodas kontaktā ar lasītāju, līdz ar to aktīva kāda pasākuma sagatavošana un pat
piedalīšanās tajos nav iespējama, jo pasākumu sagatavošana un organizēšana ir
atsevišķs ilglaicīgs, rūpīgs un atdevi un iedvesmu prasošs darbs.
Abonementa darbinieces ir piedalījušās svarīgākajos bibliotēkā rīkotajos
pasākumos. Tie ir gan literārie, gan neliterārie pasākumi, kā arī pasākumi
bibliotekāriem. Tie ir sekojošie:
Mākslinieku Gunāra Placēna un Leona Krivāna viesošanās 23.aprīlī, Bibliotēku
nedēļa, Ogres novada literāri radošās apvienības „Sirdsdoma” dzejnieces Ilgas
Rēdmanes vadībā kopā ar Ogres CB organizētais septembra dzejas dienu pasākums
18. septembrī, tradicionālā Ogres rajona Kultūras darbinieku diena 29. aprīlī, Ogres
33

34. CB darbinieku pirmsatvaļinājumu pikniks maija beigās, kā arī pieredzes apmaiľas
braucieni uz Gulbenes bibliotēku 29. jūlijā un uz Pārventas bibliotēku Venstpilī 30.
septembrī.
Abonementa darbinieces ir piedalījušās arī bibliotēkā organizētajos kursos,
semināros: kursi saistībā ar sistēmas ALISE uzlabojumiem (Māra Zvirgzdiľa),
seminārs 15. aprīlī, kurā par Gaismas pils saturisko daļu lekciju nolasīja LNB
arhitekte Nita Apsīte, un ar savu pieredzi bibliotekārajā darbā dalījās Rīgas Centrālās
bibliotēkas direktore Doloresa Veilande. 14. decembrī dalījāmies pieredzē seminārā
”Pārmaiľu spēks”, kas notika Valmierā.
Savu darbību ir turpinājis arī Bibliotēkas Lasītāju klubiľš.
Noformēšanas darbs
Daudz darba šogad ieguldīts noformējumā - izlabots teksts un vēlreiz sagatavotas
grāmatzīmes, izveidoti un noformēti vairāki uzraksti par bibliotēkas piedāvājumu
lasītājiem. Ir pagatavoti 540 (2009.g. – 325) daleľi, kā arī 20 uzraksti abonementa
atklātā fonda grāmatu plauktu galiem.
Secinājumi, tendences
Apkopojot šā gada abonementa darba rādītājus, var izdarīt galvenos secinājumus.
Turpinās lietotāju apkalpošanas modernizēšana. Lietotāji bibliotēkā saľem arvien
pilnvērtīgākus pakalpojumus, kas atbilst bibliotēkā pieejamajām jaunākajām IT.
Piekto gadu lietotājiem grāmatas tiek izsniegtas automatizēti. Ikviens lasītājs var
saľemt precīzas ziľas par grāmatu. Arvien lielāks skaits lasītāju sāk izmantot iespēju
pasūtīt un rezervēt grāmatas attālināti, t.i., neierodoties bibliotēkā. Saľemot grāmatas,
lasītājs saľem arī izsniegto grāmatu saraksta izdruku. Kavētāji atgādnes par grāmatu
nodošanas termiľu ar precīzi uzrādīto grāmatu sarakstu saľem arī ar e-pasta
starpniecību.
Abonementa lietotāju skaita pastāvīgums liecina par bibliotēkas pakalpojumu
kvalitātes stabilitāti, bet apmeklējumu un izsniegumu skaita palielināšanās varētu būt
saistīta ar valsts ekonomisko stāvokli.
Darbu atvieglo atbalsts gan no novada pašvaldību vadības, gan arī no bibliotēkas
vadības.
Abonementa vadītāja Anna Klaucāne
34

35. Atskaite par Ogres Centrālās bibliotēkas pieaugušo lasītavas darbu
2010. gadā
Lasītāju apkalpošana
Ogres Centrālas bibliotēkas lasītava piedāvā saviem lietotājiem plašu
pakalpojumu klāstu: interneta un datoru izmantošanu, 2 abonētas datu bāzes, uzziľu
literatūras krājumu daţādās zinātľu nozarēs, ESIP, 50 preses izdevumus. Bibliotēkas
lietotājiem ir iespēja izprintēt, nokopēt, ieskenēt sev nepieciešamos dokumentus,
izmantojot lasītavas tehniskos resursus.
Lietotāju reģistrāciju 2010. g. sākām veikt, izmantojot BIS „Alise” cirkulācijas
moduli. 2010. gadā lasītavā tika reģistrēti 2445 (2009.g. - 1877) lietotāji, tai skaitā
1542 (2009.g. - 1259) datorlietotāji. Reģistrēto lietotāju skaits ir palielinājies par 568.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, novērojams pieaugums par 30,3%. Apmeklējumu
skaits 2010.g. ir 21958 (2009.g.- 24110). Apmeklējumu skaits, attiecībā pret 2009.g.,
samazinājies par 2152, t.i. par 9,8 %.
Izsniegums bija 38473 (2009.g.-43331 ) iespiedvienības, t.sk. 3338 grāmatas.
Patiesībā grāmatu izsniegumu skaits varētu būt lielāks, jo nav iespējams piefiksēt tās
grāmatas, ko lietotāji skatās tieši pie plaukta un noliek vietā, un lasītavā izsniegto
grāmatu skaits sākot ar 2010.g. tiek fiksēts automatizēti BIS „Alise”. Izsniegums,
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 4858 vienībām, t.i. apmēram par
11%. Uz pieaugošā lasītāju skaita fona, ššo izsnieguma samazināšanās faktu varētu
izskaidrot ar to, ka lasītavas lietotāji vairāk izmanto informācijas tehnoloģijas, ko
piedāvā OCB lasītava. Par to arī liecina pieaugušais datorlietotāju skaits 2010.g. -
1542 (2009.g. – 1259), tas ir par 283 datorlietotājiem vairāk nekā pērn. Datorlietotāju
skaits ir pieaudzis par 18,4%.
Lasītavā lietotāju rīcībā joprojām ir 11 datori, kurus gada garumā izmantoja
15512 (2009.g. -14975) reizes, pavadot pie tiem 16624 (2009.g.-16421) stundu.
Pieaudzis arī Wi-Fi Interneta izmantotāju skaits - 447 , un 2010.gadā, tas ir par 188
vairāk nekā pērn (259). Wi-Fi pakalpojuma izmantošanas kāpinājumu veicināja
pasākums „Bezvadu zemene”, kas notika 2010.g. jūlijā, un tajā OCB pārstāvēja 17
Wi-Fi Interneta lietotāji. Pasākuma reklamēsanas gaitā mēdijos atkārtoti tika uzsvērta
Wi-Fi pieejamība visās Latvijas publiskajās bibliotēkās. Datorlietotāju pieauguma
skaitu izraisa arī tas, ka Internets bibliotēkā ir bezmaksas. Lasītavas datori ir
35

36. maksimāli noslogoti, par to liecina brīţiem izveidojusies rinda, kurā gaida pat līdz
15 lietotājiem un 597 atteikumi, kad lasītāji nevēlējās gaidīt rindā.
Uzziņu un informatīvais darbs
Kvalitatīvas bibliotēkas lietotāju apkalpošanas pamats ir labi nokomplektēts,
daudzpusīgs bibliotēkas uzziľu krājums, kas atvieglo veikt uzziľu sniegšanu, bet
mūsdienšā informācija ātri noveco un bieţi grāmatās nevar sameklēt nepieciešamo
informāciju. Tad lasītavas darbinieces uzziľu sniegšanai izmanto abonētās datu bāzes
un citas iespējas, ko piedāvā bibliotēkā pieejamās IT.
2010.gadā lasītavā tika sniegtas 5644 (2009.g. - 5975) uzziľas.
Ogres centrālās bibliotēkas lasītavā lietotājiem ir pieejamas divas abonētās
datu bāzes: Lursoft laikrakstu bibliotēka un Letonika. Lursoft laikrakstu bibliotēka
tika izmantota 63 (2009.g.- 64) reizes. Datu bāzē gada garumā tika apskatīti 813
raksti.
Meklējot informāciju lietotāju vajadzībām, bieţi izmantojam LNB analītikas
datu bāzi. 2010.g. LNB analītikas datu bāze tika izmantota 219 (2009.g.- 187) reizes.
LNB analītikas datu bāze ir saistīta ar Lursoft laikrakstu bibliotēku un meklējot
bibliogrāfisko informāciju vienlaicīgi var tikt pie avīţu rakstu pilnajiem tekstiem.
Lasītavas darbinieces ne tikai pašas izmanto ššo datu bāzi uzziľu sniegšanai, bet arī
apmāca lasītavas lietotājus, īpaši studentus, izmantot LNB analītikas datu bāzi
referātu un kursa darbu sagatavošanā.
Uzziľu sniegšanai izmantojam arī OCB veidotās datu bāzes: grāmatu EK un
novadpētniecības datu bāzi.
Sareţģīto uzziľu meklēšanai izmatojam arī citas datu bāzes - 381 reizi,
tādas kā Centrālās Statistikas pārvaldes datu bāzi, Eurostat datu bāzi, E-
bibliotēka.lv, Directoryofopen Access journals ţurnālu pilno tekstu datu bāzi,
Googlebooks grāmatu pilno teksu datu bāzi un u.c.
2010.g februārī un martā 16 cilvēkiem tika sniegtas konsultācijas par Lattelecom
virszemes televīzijas komplekta iegādi un uzstādīšanu.
25. februārī seminārā pagastu bibliotekāriem Elita Juberte stāstīja par E-
bibliotēkas piedāvātām iespējām un reģistrēšanas kartību, ka arī par 3TD „Veiksmes
stāstiem“.
Oktobrī OCB lasītavu apmeklēja Ogres Profesionālās vidusskolas izglītības
programmas „Sekretariāta un biroja darbs” 3. kursa audzēknes. Audzēknēm tika
36

37. pastāstīts par OCB lasītavas krājumu, abonētām datu bāzēm, OCB elektronisko
katalogu, par iespēju attālināti rezervēt grāmatas un pagarināt grāmatu lietošanas
termiľu. Audzēknes tika informētas par iespēju reģistrēties e-bibliotēkā. Tika
nodemonstrēti E-bibliotēkā pieejamie informācijas resursi.
Novembrī tika veikta lasītavas apmeklētāju anketēšana ar nolūku noskaidrot,
kādās ar IT saistītās jomās tie gribētu papildināt savas zināšanas, apmeklējot OCB
rīkotas apmācības. Rezultāti tika apkopoti un tiks ľemti vērā, plānojot darbu
2011.gadā.
Gada beigās tika sniegtas vairākas konsultācijas par Mans Lattelecom
pakalpojuma izmantošanas iespējam. Lietotājiem tika parādīts, kā var atteikties no
Lattelecom papīra rēķina, kuru piegādā pa pastu, un tikt pie rēķina elektroniskā vidē.
ESIP – Eiropas Savienības informācijas punkts
Aktivitātes bibliotēkā:
aprīlis – maijs Eiropas nedēļas ietvaros:
1. Izstāde „Labākai Eiropai”
Kādam nolūkam kalpo Eiropas Savienība? Kā tā darbojas? Ko tā jau ir sasniegusi
savu pilsoľu labā, un ar kādiem jauniem izaicinājumiem tā sastopas šodien? Vai
globalizācijas laikmetā ES var konkurēt ar pārējām ekonomikas lielvarām un saglabāt
savus sociālos standartus? šTie ir daţi jautājumi, uz kuriem var meklēt atbildes,
iepazīstoties ar izstādes "Labākai Eiropai" materiāliem.
2. Izstāde – stends „Jaunākie materiāli par Eiropas Savienību”
Jaunākie drukātie materiāli par Eiropas Savienību, kas pieejami interesentiem
līdzľemšanai.
3. Spēles „40 minūtēs apkārt Eiropai” izspēles.
Divās izspēlēs piedalījās 8 cilvēki – galvenokārt studenti.
4. Spēles „Ceļojums patērētāju tiesībās” izspēle.
Viena izspēle – 4 cilvēki.
21.oktobris:
Mācību nodarbība 14 novada bibliotekāriem par Latvijas un Eiropas Savienības
statistiku, ko vadīja LR Centrālās statistikas pārvaldes Informācijas centra vecākā
referente S. Roze.
Īss ieskats Latvijas statistikā (www.csb.gov.lv) un pamatīgs ieskats Eiropas
Savienības statistikā (epp.eurostat.ec.europa.eu), kā arī daudzpusīgās iespējas, ko
37

38. piedāvā Eurostat mājas lapa: kas ir Eurostat, tabulas, diagrammas, kartes, to
veidošanas plašās iespējas, valstu profili, bezmaksas publikācijas angļu un latviešu
valodās, to lejuplādējamās elektroniskās versijas un pasūtīšana, u.c.
Nodarbība bija ļoti lietderīga bibliotekāriem kā informācijas sniedzējiem, informējot
un konsultējot bibliotēkas lietotājus, jo interese par statistiku, īpaši studentu vidū, ir
liela, bet publiskajās bibliotēkās pieejamo jaunāko papīra formāta statistikas materiālu
ir diezgan maz.
Lektore bija parūpējusies arī par izdales materiāliem – Latvijas Statistikas un
EUROSTAT publikācijām, piemēram, „Statistikas gadagrāmata 2009”u.c.
Elita – ESIP koordinatore – piedalījusies:
15. aprīlī, Rīgā ES informācijas sniedzēju forumā „Sabiedrība, saziľa, informācija”
4. septembrī eksperta statusā diskusijā „Es, Latvija un ES”, Ogrē, Kultūras centrā
29. oktobrī Rīgā, LU Lielajā zālē, ar Eiropas Komisijas iniciatīvu un LR Labklājības
ministrijas atbalstu rīkotā konferencē „Veidosim kopā labāku sabiedrību visiem – cīľā
pret nabadzību un sociālo atstumtību Latvijā”.
Koordinatoru semināros Rīgā, ES mājā:
24.02., 21.04., 15.09., 15.12.
SBA un Elektroniskā dokumentu piegāde (EDP)
2010.g. Ogres Centrālās bibliotēkas lietotāju vajadzībām no Latvijas
Nacionālās bibliotēkas krājuma SBA kārtā tika pasūtīti 26 (2009.g.-62) izdevumi. No
LNB krājuma esam saľēmusi 21 grāmatu un 5 atteikumus. Atteikumu iemesli –
grāmatas neatrodas LNB krātuvēs. Acīmredzami ir samazinājies SBA pieprasījumu
skaits. Tas varētu būt saistīts ar to, ka iepriekšējos gados ššo pakalpojumu aktīvi
izmantoja Ogres pilsētas PII darbinieces, kas mācījās augstākajās mācību iestādēs.
Mācību procesa sekmīgai gaitai bija nepieciešama pedagoģiskā literatūra un PII
audzinātājas aktīvi izmantoja SBA pakalpojumu, lai tiktu pie grāmatām, kuras
neatradās OCB krājumā.
Elektronisko dokumentu piegādi (EDP) 2010.g. veicām tikai no OCB krājumā
pieejamiem dokumentiem. šŠo pakalpojumu pārsvarā izmantoja Ogres novada un
pagasta bibliotēkas. 2010. gadā tika nosūtīti 326 dokumenti.
EDP no Latvijas Nacionālas bibliotēkas krājuma netika izmantota sakarā ar to,
ka no 2010.g. janvāra špakalpojums ir maksas. Viena ieskenēta lapa maksā 0,10 Ls.
38

39. Pasākumi
28. janvārī lasītavas darbinieces organizēja tematisko pasākumu „Tīģeris
tīģera gadā“ bibliotēkas darbiniekiem.
2010.gada 1.jūlijā ārpus bibliotēkas darba laika Ogres Centrālās bibliotēkas
teritorijā notika pasākums. Bibliotēka atbalstīja Wi-Fi lietotājus, kuri piedalījās
sacensībās "Bezvadu zemene". Sacensību uzvarētājs varēja tikt pie galvenās balvas –
portatīvā datora. Pasākuma mērķis bija informēt sabiedrību par iespēju izmantot
bibliotēku piedāvāto bezvadu internetu – 24 stundas diennaktī, ārpus bibliotēku
telpām un darba laika. Ogres Centrālo bibliotēku pārstāvēja 17 sacensību dalībnieki.
Galveno balvu neviens no mūsu dalībniekiem neieguva, bet 4 konkursa dalībnieki
saľēma veicināšanas balvas.
19.oktobrī Ogres Centrālās bibliotēkas lasītavā notika Ogres novada dzejnieku
apvienības "Sirdsdoma" un Cēsu kultūras biedrības "Harmonija" dalībnieku tikšanās.
Dzejnieki dalījās pieredzē, izvērtēja kopīgo un atšķirīgo.
15. novembrī sākās Letonikas organizētais konkurss "Meklē un atrodi datu
bāzē letonika.lv" , kurā Ogres centrālo bibliotēku pārstāvēja 4 lasītāji un 1
bibliotekārs.
Publicitāte
Janvārī piedalījāmies Valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas”
realizētajā publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” pozitīvo
līdzcilvēku veiksmes stāstu apkopošanā, nosūtot savu veiksmes stāstu par OCB
lasītāju Aleksandru Pavlovu. Veiksmes stāsts par uzľēmēju, kuršš izmanto OCB
lasītavā pieejamās IT biznesa attīstībai, radīja interesi projekta autoros. Rezultātā
OCB lasītavā tika nofilmēts neliels video siţets. To ierakstīja un izdeva diskā
„Bibliotēka manā ceļā uz labāku dzīvi“ kopā ar vēl citiem 8 veiksmes stāstiem.
4. februārī Ogres CB veiksmes stāstu varonis - lasītājs Aleksandrs Pavlovs ar
ģimeni un OCB pārstāve Elita, piedalījās CD „Bibliotēka manā ceļā uz labāku dzīvi“
prezentācijas pasākumā. šŠīs īsfilmas vēlāk translēja LTV.
4. februārī OCB pasākumu zālē notika bezmaksas seminārs ''Praktiski rīki un
metodes personīgās naudas plūsmas sabalansēšanai'', kurā ar zināsanām dalījās SIA
39

40. Euroaudit valdes priekšsēdētājs Jānis Pikmanis, Naudas plānošanas centra eksperts, If
apdrošināšana Rīgas klientu apkalpošanas centru vadītājs Andis Suseklis, ka arī
lasītavas vadītāja Gaļina Sabļina, kas pastāstīja par bezmaksas un maksas
pakalpojumiem, kas ir pieejami OCB. Seminārā varēja piedalīties jebkuršš
interesents.
25. februārī „Ogrēnietī” tika publicēts raksts „Bibliotēkā var lasīt ne tikai
grāmatas” par Ogres Centrālajā bibliotēkā piedāvātajiem bezmaksas un maksas
pakalpojumiem.
20.aprīlī Elita vadīja nodarbību Senioru kluba biedriem, ko organizēja Ogres
Attīstības un Inovāciju mācību centrs (AIMC) par bibliotēku katalogiem Internetā ,
grāmatu meklēšanu un rezervēšanu OCB elektroniskajā katalogā.
27. aprīlī Elita Senioru klubiľa biedrus mācīja izmantot Interneta resursus:
elektroniskās grāmatas, datu bāzi Letonika, E-bibliotēku u.c.
Profesionālā pilnveide
OCB lasītavas darbinieces aktīvi piedalījās visās apmācībās, kuras organizēja
Ogres reģionālais mācību centrs.
28. maijā, 2.jūlijā un 4. jūlijā Elita apmeklējusi kursus Ogres AIMC „Tīmekļa
2.0 tehnoloģijas”. Turpat, rudenī, Elita apguva „Attēlu apstrādi ar bezmaksas
programmu GIMP”.
No 1. marta līdz 3. martam, Rigā Elita piedalās Jaws kursos, apgūstot
programmu, kas paredzēta vājredzīgiem lietotājiem darbā ar datoru.
3. jūnijā, LNB, Elita piedalījās prezentācijā par koptulkošanas projektu
„Valodu krasts”. Prezentācijas mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar iniciatīvas
“Valodukrasts” piedāvāto mašīntulkošanas sistēmu, diskutēt par jaunās tulkošanas
platformas lietderību, priekšrocībām un attīstības iespējām nākotnē.
Maijā Jolanta apmeklējusi kursus Ogres AIMC, kuros papildināja zināšanas
darbā ar programmu Microsoft Excel, par ko ir saľēmusi apliecinājumu.
OCB pieaugušo lasītavas vadītāja Gaļina Sabļina septembrī devās uz ASV,
Illinoisas Universitāti , kur piedalījās Globālo bibliotēku līderu un inovatoru 4 nedēļu
apmācību programmā. Programmu sagatavoja Ilinoisas Universitātes Mortensona
centrs. Mortensona Centrs sadarbojas ar vairāk nekā 90 pasaules valstīm, nodrošinot
40

41. apmācību programmas bibliotēku darbiniekiem, kā arī veicinot bibliotekāru un
bibliotēku sadarbību.
14. decembrī lasītavas vadītāja Gaļina Sabļina piedalījās seminārā Vidzemes
reģiona galveno bibliotēku vadītājiem un vadošajiem speciālistiem, gūstot vērtīgas
idejas darbam lasītāju apkalpošanas jomā.
Lasītavas darbinieces piedalījās arī kolektīva pieredzes apmaiľas braucienos
uz Gulbenes bibliotēku un Pārventas bibliotēku Ventspilī.
Darbs ar krājumu
Gads sākās ar periodikas norakstīšanu un nodošanu makulatūrā. Krātuve tika
sagatavota, lai tajā varētu pārvietot preses izdevumus, kuri lasītāju zālē vairs nav
aktuāli (piemēram, 2008.gada izdevumus).
Divas reizes gadā notiek jauno turpinājumizdevumu abonēšana.
Pavasarī grāmatu krājums tika pārskatīts un no tā tika izľemti atkārtotie
grāmatu izdevumi un saturā novecojusī literatūra.
Grāmatu krājumā tika atjaunotas grāmatu plauktu norādes, kā arī plauktu galu
norādes. Rudenī tika pabeigts grāmatu marķējums. Katrai grāmatai uz muguriľas tika
pielīmēta zīme, uz kuras ir UDK numurs un autora zīme. Tas atvieglo kārtības
uzturēšanu grāmatu plauktos. Grāmatu marķēšanas procesu palīdzēja pabeigt
datoroperatoru kursu praktikante Jolanta Alksne, kas no oktobra vidus bija 6 nedēļu
praksē OCB.
Secinājums
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, novērojams lasītavas lietotāju skaita
pieaugums - par 30,3%. Tas varētu būt labs apliecinājums tam, ka ikviens
apmeklētājs atrod lasītavā tam nepieciešamo informāciju un saľem kvalitatīvus
bibliotekāros pakalpojumus lasītavas draudzīgajā un mājīgajā vidē. Lasītavas
darbinieces palīdz lietotājiem orientēties gan drukātās, gan elektroniskās informācijas
plūsmā. Konsultē lietotājus IT piedāvāto aktuālo iespēju izmantošanā. Lasītavas
kolektīvs strādā ar attieksmi - viss lietotāja vajadzībām, un lietotāji spēj to novērtēt.
Lasītavas vadītāja Gaļina Sabļina
41

42. Pārskats par CB bibliobusa darbu 2010. gadā
1. Darbības vispārīgs raksturojums.
Ogres CB bibliobuss darbojas Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, apkalpo
iedzīvotājus šo triju novadu 12 pagastos, regulāri un precīzi ievērojot maršrutus,
noteikto laiku un datumu grafikus. Lasītāji tiek apkalpoti pēc iespējas tuvāk viľu
dzīves vietai. Bibliobusā notikusi darbinieku maiľa: no 05.05.2010. līdz 30.06.2010.
par bibliotekāri strādāja Aija Ţilvinska, bet no 01.07.2010. bibliobusa bibliotekāre ir
Ruta Iranoviča.
2.Bibliobusa pakalpojumu pieejamība.
Ir iedzīvotāju kategorijas, kurām daţādu iemeslu dēļ ir apgrūtinoši apmeklēt
stacionārās bibliotēkas, piemēram, pensionāriem, ģimenēm ar maziem bērniem,
invalīdiem, jo bibliotēka atrodas patālu no dzīves vietām, un sabiedriskais vai cita
veida transports nav pieejams. Bibliobusa pieturas ir bieţi vien pie pašām mājām,
māju ceļa galā. Bibliobusa darbinieku rīcībā ir mobilais telefons, kas nodrošina
iespēju operatīvi sazināties un vienoties par lasītājam vajadzīgajām grāmatām, kā arī
atgādināt lasītājam par grāmatu lietošanas termiľu.
Gada laikā lasītāji tika apkalpoti 5 novadu un 2 pilsētas maršrutos, katrā no
tiem - 1 reizi mēnesī. Iedzīvotājiem bibliobusa pakalpojumi pieejami 40 pieturvietās.
2010. gadā lasītāju skaits pa maršrutiem:
1. pilsētas maršrutā - 34
2. pilsētas maršrutā – 40
1. novadu maršrutā - 35
2. novadu maršrutā – 41
3. novadu maršrutā - 42
4. novadu maršrutā - 44
5. novadu maršrutā - 26
kopā 262 lasītāji.
2010. gadā lasītāju skaits ir nedaudz – par 24 – pieaudzis, salīdzinot ar
2009.gadu. Lielākā lasītāju grupa ir pensionāri - 56%, mājsaimnieces - 2%,
strādājošie daţādās nozarēs - 15%, bezdarbnieki - 8%, mājsaimnieces, lauksaimnieki
- 16%, skolēni – 3%.
42

43. Izsniegums bibliobusā - 9810 grāmatas, tātad, katrs lasītājs gadā izlasījis vidēji
37,4 grāmatas. Apmeklējumu skaits - 1886, katrs lasītājs bibliobusu apmeklējis vidēji
7,2 reizes gadā, tomēr ir arī “ilglasītāji”. Kavētājiem tiek zvanīts, ir gadījumi, kad
„pazudušie” lasītāji jāmeklē caur pagastu pārvaldēm.
Visvairāk lasītā literatūra - daiļliteratūra, krimināla rakstura grāmatas, taču
pieprasītas ir arī grāmatas par ceļojumiem, vēsturi, biogrāfiska rakstura darbi, mākslas
grāmatas, enciklopēdijas. Vecāka gada gājuma lasītāji ļoti labprāt lasa latviešu autoru
darbus. Vasaras periodā pieaug pieprasījums pēc grāmatām par dārzkopību, medicīnu,
ēdienu un konservu gatavošanu, rokdarbiem. Ir lasītāji, kuri grāmatas ľem vairumā
(10 un vairāk), jo lasa visa ģimene, pat kaimiľi.
Apmeklētāju interesi raisīja izstādes, kuras bija iekārtotas bibliobusā: „Ēdienu
receptes ikdienā un svētku reizē‟‟, “Bibliobusa maršruti novadu kartē”, „‟ Sveika,
ziema”, “Klusais Ziemassvētku laiks‟‟.
3.Darbs ar krājumu.
Ľemot vērā lasītāju grupas un lasītāju pieprasījumus, kopumā krājuma
komplektēšana notiek atbilstoši tiem, stingri ievērojot naudas līdzekļu lietderīgu
izlietošanu. Lai izpildītu lasītāju pieprasījumus, bieţi tiek izmantots CB pieaugušo un
arī bērnu literatūras nodaļas krājums, jo vasarā bibliobusā parādās skolēni, kas labprāt
lasa pedagogu ieteikto literatūru. Gada laikā izsniegtas 82 grāmatas no šiem
krājumiem.
Grāmatu krājums tiek regulāri kārtots un izvērtēts; tiek atlasītas lasītāju
nolietotas, pēc satura novecojušas grāmatas, kā arī lasītāju profilam neatbilstošas
grāmatas, un tās tiek tālāk piedāvātas apmaiľas krājumam. Regulāri tiek atlasītas
grāmatas labošanai.
Bibliobusa lasītājiem piedāvājam iepazīties ar ţurnāliem, ko dāvinājuši citi lasītāji,
pārsvarā pilsētas iedzīvotāji.
4.Sadarbība ar citām bibliotēkām.
Bibliobusa krājumu savu lasītāju pieprasījumu apmierināšanai aktīvi izmanto
Rembates, Tomes un Krapes bibliotēkas. šŠo bibliotēku darbinieces un arī lasītāji
regulāri - 1 reizi mēnesī - apmeklē bibliobusu, izvēloties tās grāmatas, kuras nav šo
bibliotēku krājumos. šŠīm bibliotēkām 2010.gadā izsniegtas pavisam 430 grāmatas.
43

44. 5.Bibliobusa finansiālais nodrošinājums
Pārskata gadā bibliobusa finansējums bijis sekojošs: Ogres novada pašvaldības
līdzekļi 894,43 Ls; iegādāto grāmatu eksemplāru skaits - 160. Dāvinājumi – 9
eksemplāri par 29,21 Ls
6.Bibliobusa publicitāte
Ogres CB mājas lapā sadaļā www.ocb.lv/bibliobuss var atrast informāciju par
bibliobusa maršrutiem, pieturvietām, laikiem.
Apmeklējot septembrī Ogres pilsētu, eksprezidents G. Ulmanis iepazinās ar
bibliobusa darbu, maršrutiem, vēlējās uzzināt, cik lasītāju, kādi darba apstākļi un,
galvenais, kas interesē lauku ļaudis ššobrīd.
Decembra mēnesī laikraksta “Ogres Vēstis Visiem” ţurnālists Uldis Prancāns viesojās
bibliobusa 5.novadu maršrutā , lai kontaktētos ar lauku ļaudīm, uzklausītu viľu
problēmas. Rezultātā tapa interesants raksts, kas stāsta par lauku ļauţu šodienas dzīvi
un bibliobusa vietu tajā.
Bibliobusa bibliotekāre Ruta Iranoviča
44

45. Ogres Centrālās bibliotēkas Informācijas resursu attīstības nodaļas
atskaite, 2010.
2010.gadā nodaļas darbinieki apstrādāja jaunās grāmatas, dāvinājumus un
par projekta līdzekļiem saľemtos iespieddarbus:
Centrālā Bērnu nodaļa Ogresgala Ciemupes
bibliotēka bibliotēka bibliotēka
Pašvaldības 1099 6350.09 744 2829.59 268 1182.00 177 759.98
līdzekļi
Dāvinājumi 383 957.90 79 142.41 354 865.48 81 240.77
Projekti (KKF) 13 77.08 4 23.99
Atvietošana 28 93.21 45 107.76
KOPĀ 1523 7478.28 872 3103.75 622 2047.48 258 1000.75
Pavisam Ogres Centrālajai bibliotēkai un bibliobusam, Bērnu nodaļai, Ogresgala
un Ciemupes bibliotēkām apstrādāti 3 275 eks. par summu 13 630,26 Ls.
Lai atbrīvotu fondu no mazizmantotās literatūras, 2010.gadā no abonementa uz
krātuvi tika pārcelti 1093 eksemplāri. No lasītavas uz abonementu tika pārcelti 32
eksemplāri (mazizmantoti vai arī iegādāti jauni izdevumi), bet no pamatfonda uz
bibliobusa fondu 402 eksemplāri. Pavisam Ogres Centrālajā bibliotēkā no fonda uz
fondu pārcelti 1634 ekemplāri.
No Plāteres bibliotēkas fonda uz Madlienas bibliotēkas fondu pārcelti 408 eks.,
bet no Juglas bibliotēkas uz Suntaţu bibliotēkas fondu pārcelti 545 eks.
Norakstīti no CB krājuma - 2054 eksemplāri par Ls 2463.53
No Bērnu nodaļas krājuma – 1508 eks. par Ls 1055.16
Pēc iesniegtajiem sarakstiem no elektroniskā kopkataloga izslēgti 174 eks. - no
Meľģeles, Ķeguma, Birzgales un Tīnūţu bibliotēku krājumiem.
Ogres CB elektroniskais kopkatalogs.
Uz 2011.gada 17.janvāri elektroniskajā katalogā ir 54 235 ieraksti ar
231 224 eksemplāriem, tas ir par 2697 ierakstiem vairāk nekā 2009.gadā. Pievienoto
eksemplāru skaits palielinājies par 36 060 vienībām. Pēc sarakstiem, kurus iesniegušas
Birzgales, Krapes, Ķeipenes, Tomes, Lēdmanes, Madlienas, Meľģeles, Rembates,
45

46. Taurupes bibliotēkas, elektroniskajā katalogā izveidoti 76 jauni apraksti un pievienoti
2086 eksemplāri.
Datu ievades dinamika gadā EK (nos./eks.):
Gads Ierakstu skaits + Eks. skaits +
2005. 37 553 + 6357 95 772
2006. 41 765 + 4212 113 742 + 17 970
2007. 45 062 + 3297 136 337 + 22 595
2008. 48 346 + 3284 167 705 + 31 368
2009. 51 538 + 3192 195 164 + 27 459
2010. 54 235 + 2697 231 224 + 36 060
Eksemplāru skaita pieaugums ir ļoti liels, jo skolu bibliotēkas pievieno arī mācību
grāmatas, kuras tiek iepirktas daudzos eksemplāros (atkarībā no skolēnu skaita klasēs).
Bibliotēku krājumu atspoguļojums elektroniskajā kopkatalogā (%)
Bibliotēka Krājums uz 01.01.11. Elektroniskajā katalogā %
(eks.)
Ikšķiles novads
Ikšķiles CB 22552 8654 38.4
Tīnūţu 7442 5994 80.5
Lielvārdes novads
Lielvārdes pils. b. 13451 12005 89.2
Lielvārdes bērnu b. 8267 6835 82.7
Jumpravas 9179 5117 55.7
Lēdmanes 10737 2660 24.8
Lāčplēša 8572 5613 65.5
Ķeguma novads
Ķeguma pils. b. 22203 9541 42.9
Birzgales 4921 1573 32.0
Tomes 4041 1692 41.9
Rembates 6066 1943 32.0
Ogres novads
Ķeipenes 10789 1763 16.3
Krapes 4432 1789 40.4
Madlienas 13113 6298 48.0
Mazozolu 4723 1890 40.0
Ogresgala 10111 8559 84.6
Ciemupes 5140 4316 84.0
Meľģeles 3798 2233 58.8
Lauberes 5900 4639 78.6
Suntaţu 7075 1585 22.4
Taurupes 7532 2077 27.6
KOPĀ: 190 044 96776 50.9
46

47. Apraksti, kurus Ogres elektroniskajam kopkatalogam pievieno gan
pilsētu bibliotēkas, gan skolu bibliotēkas, tiek regulāri rediģēti.
Tiek veidoti un rediģēti apraksti Novadpētniecības datu bāzē. Uz
2011.gada 17.janvāri datu bāzē ir 17 254 ieraksti. No 2010.gada rudens tiek veidoti
apraksti rakstiem no portāliem ogrenet.lv un ogresfakti.lv
Analītikas datu bāzē ir 2403 ieraksti. 2010.gadā rediģēti iepriekšējos gados
veidotie apraksti. 2010.gadā datu bāze papildināta ar aprakstiem no ţurnāla
„Skolotājs” (2004-2009).
2010.gadā izstrādāta jauna Ogres Centrālās bibliotēkas krājuma attīstības
koncepcija.
IRAN darbinieki sniedz gan metodisku, gan praktisku palīdzību visiem
pilsētu, pagastu un skolu bibliotekāriem par:
1. krājumu veidošanas jautājumiem
2. krājumu organizēšanas jautājumiem
3. UDK klasifikāciju
4. aprakstu veidošanu EK
5. komplektēšanas un norakstīšanas procesiem BIS Alisē.
Skolu bibliotēkas.
2010.gadā darbu BIS Alise uzsāka Ogres Profesionālas vidusskolas bibliotēka,
Jumpravas vidusskolas bibliotēka, Lielvārdes vidusskolas un Lielvārdes pamatskolas
bibliotēkas.
Bibliotēka Ar kādu moduli strādā Ievadīto eks. skaits uz
01.01.2011.
Ogres ģimnāzija Kataloģizācija ; 17284
Komplektēšana no 2010.g.
janv.
Ogres pamatskola Kataloģizācija ; 13163
Komplektēšana no 2010.g.
janv.
Ogres amatniecības vsk. Kataloģizācija ; 10604
(Komplektēšana no
2011.g. janv.)
Ogres profesionālā vsk. Kataloģizācija 2306
47

48. Jaunogres vsk. Kataloģizācija 8632
Ogres 1.vsk. Kataloģizācija 3392
Ogresgala pamatsk. Kataloģizācija 376
Lielvārdes vsk. Kataloģizācija 1606
Lielvārdes pamatsk. Kataloģizācija 1341
Jumpravas vsk. Kataloģizācija 289
Jumpravas Kataloģizācija 0
internātpamatsk.
Kaibalas pamatsk. Kataloģizācija 1
Ķeipenes pamatsk. Kataloģizācija 250
Suntaţu vsk. Kataloģizācija 7
Suntaţu internātsk. Kataloģizācija 0
Ikšķiles vsk. Kataloģizācija (no 10
2010.g.oktobra)
Tīnūţu pamatsk. Kataloģizācija (no 3
2010.g.decembra)
KOPĀ: 59264
Uz 2011.gada 1.janvāri skolu bibliotēkas elektroniskajam kopkatalogam ir jau
pievienojušas 59 264 eksemplārus.
2010.gadā BIS Alisē nestrādāja Ogres meža tehnikuma bibliotēka, Suntažu
vidusskolas un Suntažu sanatorijas-internātskolas, Madlienas, Ķeguma, Taurupes
vidusskolu bibliotēkas, Kaibalas (nepilna darba slodze), Ogresgala, Birzgales,
Rembates, Krapes, Lauberes, Tomes, Lēdmanes, Mazozolu, Meņģeles pamatskolu
bibliotēkas un Jumpravas internātpamatskolas (nepilna darba slodze) bibliotēka.
Iespējams, ka Mazozolu, Meľģeles, Kaibalas, Krapes skolas skars reorganizācija,
tāpēc bibliotekāri nesteidzas ar darba uzsākšanu BIS Alisē.
Ogres CB
Informācijas resursu attīstības nodaļas vadītāja: Janīna Metlāne
48

49. Grāmatsējējas veikums 2010.gadā
Ogres novadam
Bibliotēka Sašūtas jaunās Sašūtas, Salabotas, Kopā (eks.)
grāmatas (eks.) apvilktas ar salīmētas
līmplēvi (eks.) lietotās grām.
(eks.)
Ogres Centrālā
bibliotēka 472 493 563 1528
OCB Bērnu
nodaļa 178 248 123 549
Bibliobuss
20 131 39 190
Ciemupes
bibliotēka 10 33 5 48
Ogresgala
bibliotēka 86 151 88 325
Ogres novada
bibliotēkas 26 63 26 115
Kopā:
792 1119 844 2755
Apvilktas grāmatu muguriľas : 2871 , apvilkti grāmatu stūrīši : 550
Ikšķiles un Lielvārdes novadiem
Bibliotēka Sašūtas grām. Apvilktas ar Salabotas Kopā Muguriľas
(eks.) līmplēvi grām. (eks.)
Ikšķiles nov.
bibliotēkas 81 150 80 311 161
Lielvārdes
nov. bibliotēkas 46 139 32 217 78
Kopā
127 289 112 528 239
Grāmatsējēja: Irēna Lielmane
49