O slideshow foi denunciado.
Utilizamos seu perfil e dados de atividades no LinkedIn para personalizar e exibir anúncios mais relevantes. Altere suas preferências de anúncios quando desejar.
Patiesībā...
- mēs tik maz zinām par savas valsts vēsturi,
par tiem, kas ziedoja sevi LATVIJAS VĀRDĀ...
Latvijas simts gadi
[kopš 1914.gada]
Nacionālās neatkarības ideja,
Latvijas valsts izveidošanās, okupācija,
valstiskuma at...
1944. gadā Latvijā saimniekoja vācu okupanti,
un visas pazīmes liecināja, ka zemei draud arī atkārtots
PSRS komunistu režī...
Izmantotie resursi:
Latvija20gadsimts.lv
csb.gov
Zudusī Latvija
wikipedia.org
un citi
Paldies padomdevējiem
un palīgiem
*
...
1914.gadā Helsinkos Miķelis Valters
izdod brošūru Mūsu tautas jautājums,
kuru veltī Rainim; tajā tiek aizstāvētas
Latvijas...
● 1914.gada jūlijā ir sācies I pasaules karš.
● Vācija 1.augustā piesaka karu Krievijai, armijā mobilizē tūkstošiem
latvie...
● 1915.gada 10.jūnijā Jānis Goldmanis iesniedz Krievijas
armijas virspavēlniekam lūgumu atļaut Krievijas armijas
sastāvā d...
● 1917.gada janvārī (1916.gada decembrī pēc vecā stila)
asiņainās Ziemassvētku kaujas un mēģinājumi atbrīvot
Jelgavu.
● 19...
● 1917.gada septembrī vācu karaspēks ieņem Rīgu;
pirms tam smagas aizstāvēšanās
kaujas pie Mazās Juglas, kur latviešu strē...
● 1917.gada 7.novembrī (25.oktobrī) Krievijā boļševiki ar
Ļeņinu priekšgalā sarīko valsts apvērsumu un gāž
Pagaidu valdību...
● 1917.gada 20.decembrī Padomju Krievijā nodibina
Viskrievijas ārkārtējo komiteju cīņai ar kontrrevolūciju un
sabotāžu - "...
● 1918.gada 3.martā Padomju Krievija un
Vācija slēdz mieru Brestļitovskā, paredzot, ka
Latgale paliek Krievijai, Kurzeme u...
● 1918.gada septembrī Jukums Vācietis kļūst
par Sarkanās armijas virspavēlnieku.
● 1918.gada 28.oktobrī Zigfrīds Anna
Meie...
● 1918.gada 15.novembrī Vācijas Tautas
pilnvaroto padome ieceļ līdzšinējo
Vācijas valsts komisāru Baltijas
provincēs Augus...
● 1918.gada 18.novembrī Rīgā Latvijas Tautas
padome proklamē Latvijas valsts neatkarību.
● 1918.gada 25.novembrī vācu vald...
● 1918.gada 26.novembrī vācu
civilpārvalde nodod varu Latvijas
Pagaidu valdībai, kas kļūst par
augstāko varu latviešu apdz...
● 1919.gada 5.janvārī Jelgavā tiek
saformēts Latviešu atsevišķais
bataljons, ko komandē Oskars Kalpaks.
● 1919.gada 13.-15...
● 1919.gada 4.martā Liepājā darbu sāk
Latvijas Preses birojs "Latopress"-
šodienas informācijas aģentūras "LETA"
priekštec...
● 1919.gada 4.maijā nodibina
Latvijas Mākslas akadēmiju.
● 1919.gada 6.maijā Parīzes Miera
konferences ietvaros izveido
sp...
● 1919.gada 10.jūnijā Parīzes Miera konferences Baltijas komisija
izskata Latvijas iespējamo atzīšanu de jure, to noraidot...
● 1919.gada 28.jūnijā Parīzē paraksta
Versaļas līgumu.
● 1919.gada 3.jūlijā noslēgts
Strazdumuižas pamiers, paredzot,
ka v...
● 1919.gada 19.augustā Latvijas Tautas padome vienbalsīgi
pieņem Satversmes sapulces vēlēšanu likumu.
● 1919.gada 14.septe...
● 1919.gada 18.novembrī Bermonta vadītā Rietumkrievijas
atbrīvošanas armija pāriet Vācijas valdības aizsardzībā.
● 1919.ga...
● 1920.gada 2.janvārī uz Maskavu izbrauc Latvijas Sarkanā
krusta delegācija [lai vestu slepenas mieras sarunas ar
Krieviju...
● 1920.gada 26.martā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics
paziņo Krievijas pusei, ka Latvija ir gatava sākt ...
● 1920.gada 14.maijā un pēc tam 18.septembrī Latvija
iesniedz oficiālu lūgumu par uzņemšanu Tautu Savienībā,
bet tos norai...
● 1920.gada 9.jūlijā Padomju Krievija piekrīt pārcelt miera
sarunas ar Latviju uz Rīgu.
● 1920.gada 9.augustā ASV Valsts d...
● 1920.gada 18.septembrī Satversmes
sapulce apstiprina Lāčplēša kara ordeni
ar devīzi "Par Latviju". Ordeņa zīmējumu
izgat...
● 1921.gada 18.martā Rīgā miera līgumu paraksta Krievija un Polija.
● 1921.gada 17.jūnijā Satversmes sapulce apstiprina Zi...
● 1922.gada 5.aprīlī Saeimai neizdodas
vienoties par Satversmes otro daļu, kurā
bija paredzēts noteikt pilsoņu tiesības un...
● 1922.gada 3.decembrī, pateicoties Tautas
labklājības ministrijas Sociālās aprūpes
departamenta direktora A.Sīļa iniciatī...
● 1923.gada 1.novembrī Latvijas
Republikas ārlietu ministrs Zigfrīds
Anna Meierovics paraksta politiskās
savienības līgumu...
● 1924.gada 26.jūnijā Latvijas
Republikas Saeima pieņēma likumu,
kas valsti sadalīja desmit apriņķos.
● 1924.gada 7.decemb...
● 1926.gada 13.maijā Valsts
prezidents Jānis Čakste uzturas
valsts vizītē Igaunijā.
● 1926.gada 17.decembrī Lietuvā
notiek...
1927.gadā sākas Rīgas Brāļu kapu
arhitektoniskā ansambļa veidošana.
Brāļu kapu siena ar Māti Latviju. Rīgas Brāļu kapi ir ...
● 1928.gada oktobrī 3.Saeimas
vēlēšanas.
● 1930.gada 9.aprīlī Latvijas
Republikas Saeima par Valsts
prezidentu ar 55 balsī...
● 1932.gada 6.februārī Latvija un PSRS
paraksta savstarpējās neuzbrukšanas
līgumu.
● 1932.gada 14.martā, lidotājs
Herberts...
● 1932. gada Vasaras Olimpiskajās
spēlēs Jānis Daliņš izcīna sudraba
medaļu.
● 1933.gada 4.aprīlī par Latvijas Valsts
prez...
● 1933.gada 24.septembrī, pēc Pirmā pasaules kara izsauktā pārtraukuma
no jauna darbu uzsāk Rīgas Zooloģiskais dārzs.
● 19...
● 1934.gada 21.decembrī
Ministru prezidents Kārlis
Ulmanis dibina Latvijas
Tirgotāju un rūpnieku kameru
(LTRK).
● 1935.gad...
● 1936.gada 14.jūlijā Vilhelms Munters
kļūst par Latvijas ārlietu ministru.
● 1936.gada 6.oktobrī inženieris Valters
Caps ...
● 1939.gada 7.jūnijā Vācija un
Latvija noslēdz savstarpējās
neuzbrukšanas līgumu.
● 1939.gada 6.augustā atklāj
Lībiešu nam...
● 1939.gada 2.oktobrī PSRS pieprasa Latvijas valdībai
iespēju Latvijā novietot 50 000 karavīru, kā arī
neaizsalstošās Balt...
● 1939.gada 30.oktobrī Vācija noslēdz ar Latviju līgumu par
vācbaltiešu repatriāciju. Latviju pamet ap 60 tūkstoši vācu ta...
● 1940.gada 16.jūnijā Latvijas valdība saņem Padomju
Savienības ultimātu, ar prasību ielaist Latvijā
neierobežotu Sarkanās...
● 1940.gada 5. jūlijā tiek izsludinātas jaunas Tautas
saeimas vēlēšanas.
● 1940.gada 14-15. jūlijā notiek nedemokrātiskas ...
● 1940.gada 18.decembrī Hitlers paraksta
plānu "Barbarosa".
● 1941.gada 25.martā izņem no apgrozības
latus, ieviešot PSRS ...
● 1941.gada 22.jūnijā Vācijas karaspēks uzbrūk PSRS
un ienāk Latvijas teritorijā, to pilnībā okupējot līdz
8.jūlijam.
● 19...
● 1941.gada 17.jūlijā Berlīnē izveido Okupēto
Austrumzemju ministriju – tā pārvalda Baltijas valstu
teritoriju un daļu no ...
● 1941,gada 10.novembrī Rīgā notiek
Latviešu Nacionālistu savienības dibināšana.
● 1941.gada 30.novembrī sākas Rīgas geto ...
● 1943.gada 24.janvārī Berlīnē SS Reihsfīrers Heinrihs Himlers
pavēl izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu.
● 1943.gada...
● 1943.gada 10.februārī Ādolfs Hitlers Berlīnē paraksta rīkojumu
par latviešu leģiona izveidošanu. Vācieši iesauc ap 51000...
● 1943.gada 23.februārī vācu okupācijas vara izsludina 1919.-
1924.gadam dzimušo Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju SS leģi...
● 1943.gada 19.aprīlī Vissavienības komunistiskās
partijas centrālkomitejas (VK(b)P CK) politbirojs
apstiprināja PSRS Augs...
● 1943.gada 13.augustā Rīgā nodibina
latviešu nacionālās pretošanās kustības
centrālo organizāciju –
Latvijas Centrālo pad...
● 1944.gada 10.martā iznāk LCP nelegālā laikraksta "Jaunā Latvija"
pirmais [un, acīmredzot, vienīgais] numurs.
● 1944.gada...
● 1944. gada martā K.Čakste un F.
Cielēns izstrādā Latvijas Centrālās
padomes memorandu, kuru,
neskatoties uz iespējamām v...
● 1944.gada 23.jūlijā Sarkanā armija ieņem
Ludzu, Kārsavu un Aglonu.
● 1944.gada 8.septembrī LCP pēdējā sēde
dzimtenē, pie...
● 1945.gada 19.janvārī iznāk pirmais numurs
laikrakstam “Literatūra un Māksla”.
● 1945.gada 5.februārī Jaltā sanāk ASV, PS...
● 1945.gada 8.maijā Latviešu leģiona 19.divīzijas
komandieris Štrekenbahs nodod pavēli par
kapitulāciju.
● 1945.gada 9.mai...
● 1946.gada 22.decembrī Latvijā nodibina pirmo
kolhozu “Nākotne” Dobeles apriņķī.
● 1947.gada 17.janvārī notiesā nelegālo
...
● 1949.gada 25.martā padomju
vara veic lielāko deportācijuno
Latvijas uz Sibīriju, izvedot ap
43000 cilvēku.
● 1950.gada 1...
● 1953.gada 22.jūnijā pēc Padomju Savienības kompartijas
iniciatīvas PSRS pieņem lēmumu, kas paredz Latvijā
samazināt pārk...
● 1959.gada 10.aprīlī Rīgā notiek pirmās Mākslas dienas.
● 1959.gada 7.-8.jūlijā notiek Latvijas Komunistiskās partijas
Ce...
● 1965.gada 24.februārī Izraēlas specdienesta
MOSSAD kaujinieki nogalina trimdā Argentīnā
(Montevideo) dzīvojošo Herbertu ...
● 1972.gada 6.jūlijā Jānis Lūsis Stokholmas
olimpiskajā stadiona uzstāda pasaules rekordu
šķēpa mešanā, raidot šķēpu 93,8 ...
● No 1974. līdz 1983. gadam kā nelegāla
pretošanās organizācija pastāvēja
Latvijas Neatkarības kustība, līdz tās darbību
p...
● 1979.gada 20.jūnijā PSRS valdība iesniedz
protesta notu Zviedrijas valdībai sakarā ar
Pasaules brīvo latviešu dziesmu di...
● 1982.gada 24.maijā, PSRS apstiprina Pārtikas
programmu, kuras galvenais mērķis bija izbeigt
padomju pilsoņiem ierasto pi...
● 1985.gada 14.jūlijā Luksemburgā
ES valstis paraksta
Šengenas vienošanos.
● 1986.gada 26.aprīlī notiek
atomelektrostacija...
● 1987.gada 23.augustā protesta mītiņš pret Molotova – Ribentropa paktu
Rīgā pie Brīvības pieminekļa.
● 1988.gadā Ženēvā P...
● 1988.gada 15.aprīlī LPSR valdība atļauj tautai svinēt Līgo svētkus.
● 1988.gada 1.-2.jūnijā LPSR Rakstnieku savienības u...
● 1988.gada 27.septembrī LPSR Augstākā Padome
pieņem dekrētu par latviešu tautas
kultūrvēsturiskajiem simboliem, atļaujot ...
● 1988.gada 7.-8.oktobrī notiek Latvijas Tautas frontes
dibināšanas kongress.
● 1989.gadā notiek daļēji brīvas PSRS Augstā...
● 1989.gada 19.februārī Ogrē sanāk
Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības I kongress.
● 1989.gada 12.martā Daugavmalā uz...
● 1989.gada vasarā notiek latviešu trimdas muzikālā
ansambļa “Čikāgas Piecīši” pirmā turneja pa Latviju.
● 1989.gada 23.au...
● 1990.gada 7.februārī Maskavā PSKP CK
pieņem lēmumu atteikties no varas
monopola.
● 1990.gada 15.februārī LPSR Augstākā
P...
● 1990.gada 28.martā dibināta Latvijas Kultūras akadēmija.
● 1990.gada 6.aprīlī par Latvijas Komunistiskās partijas CK
1.s...
● 1990.gada 4-8.jūlijā Rīgā notiek 20.vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki.
● 1990.gada 2.novembrī OMON vienība uzbr...
● 1991.gada 3.martā notiek Latvijas iedzīvotāju aptauja
par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, kurā 2/3
iedzīvotāju nobal...
● 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā
Padome pieņem konstitucionālu likumu
Par Latvijas Republikas valstisko...
● 1992.gada 7.februārī 12 Eiropas valstu ārlietu un
finanšu ministri Māstrihtā paraksta
Eiropas Savienības līgumu.
● 1992....
● 1992.gada 30.janvārī
Rīgas Latviešu biedrība atgūst tai piederošo
ēku Merķeļa ielā, kas padomju okupācijas
gados bija PS...
● 1993.gada martā Latvija no britiem atgūst savu
pirmskara noguldīto zelta krājumu. Latvijas Bankai
piederošās 7,7 tonnas ...
● 1994.gadā pēc straujā iekšzemes kopprodukta
krituma un reformu uzsākšanas 90. gadu
sākumā pirmo reizi Latvijā iekšzemes
...
● 1998. gadā, kad Saeima pieņem grozījumus
Pilsonības likumā, atvieglojot naturalizāciju un
atļaujot pēc 1991.gada dzimušo...
● 2001. gadā, veicot remontdarbus, atrod vienīgo
apzināto LCP Memoranda oriģinālu. Memorandu
sastādīja vairākos eksemplāro...
● 2003.gada referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā
vairākums (67% jeb 676 700) nobalsoja par”, bet „pret” bija
...
● 2006.gadā IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
pieaug par 12%, kas ir maksimālais pieaugums.
Nākamajā gadā pieaugums ir...
● 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā
Māris Štrombergs izcīna zelta medaļu.
● 2009. gada 1. jūlijā stājās spēkā ...
● 2010.gada 8.maijā Rīgā notiek konference "Virzība uz
demokrātisko Eiropu II Pasaules kara laikā. Latvijas
Centrālā padom...
● 2013. gada 21. jūnijā deg Rīgas pils.
● 2013. gada 9. jūlijā Eiropas Savienības finanšu ministri oficiāli uzaicina
Latvi...
● 2014.gada 17. janvārī Rīgā,
Latvijas Nacionālajā operā tiek
atklāts Eiropas kultūras
galvaspilsētas gads.
● 2014.gada 18...
● 2014.gada 17. martā pie Brīvības pieminekļa
tiek iedegtas 189 sveces LCP Memoranda
parakstītāju piemiņai.
● 2014.gada 30...
● 2014.gada 22. jūnijā Dagdas
novadā kādā saimniecībā mājas
cūkām konstatēts klasiskais cūku
mēris. 26. jūnijā pie robežas...
● 2014.gada oktobrī Ministru prezidente Laimdota
Straujuma ikgadējā ziņojumā Saeimai atzīmē, ka
apdraudējums Eiroatlantisk...
2014. gada decembrī
Papildinājumiem, jautājumiem un ierosinājumiem:
lvf@inbox.lv
Sadarbībā ar e-misterija.lv un alare.lv
Próximos SlideShares
Carregando em…5
×

Latvijas vēsture no 1914. līdz 2014. gadam

11.501 visualizações

Publicada em

Bieži vien ir tā, ka mēs pat nezinām, ko varētu atbildēt tiem, kas cenšas nomelnot Latvijas zemi un tautu... Labs palīgs [špikeris, ja gribiet] vēstures zināšanu un patriotisma stiprināšanā varētu būt slaidrāde "Latvijas 100 gadi", kuras pamattēma ir nacionālās neatkarības ideja, Latvijas valsts izveidošanās, okupācija, valstiskuma atjaunošana un laiks līdz 2015.gadam.

Publicada em: Educação

Latvijas vēsture no 1914. līdz 2014. gadam

  1. 1. Patiesībā... - mēs tik maz zinām par savas valsts vēsturi, par tiem, kas ziedoja sevi LATVIJAS VĀRDĀ...
  2. 2. Latvijas simts gadi [kopš 1914.gada] Nacionālās neatkarības ideja, Latvijas valsts izveidošanās, okupācija, valstiskuma atjaunošana un laiks līdz 2015.gadam
  3. 3. 1944. gadā Latvijā saimniekoja vācu okupanti, un visas pazīmes liecināja, ka zemei draud arī atkārtots PSRS komunistu režīms. Latvijas Centrālā Padome izveidoja Memorandu, ko parakstīja 189 Latvijas patrioti. Neraugoties uz iespējamām represijām, viņi paveica to, ko varēja un vajadzēja izdarīt. Iedvesmojoties no tālaika valsts un sabiedrisko darbinieku drosmīgās un atbildīgās rīcības, ir tapis sekojošais Latvijas vēstures faktu apkopojums. Saules mūžu Latvijai!
  4. 4. Izmantotie resursi: Latvija20gadsimts.lv csb.gov Zudusī Latvija wikipedia.org un citi Paldies padomdevējiem un palīgiem * Fotomateriālu īpašnieki nav norādīti. Par visiem jautājumiem rakstīt: lvf@inbox.lv
  5. 5. 1914.gadā Helsinkos Miķelis Valters izdod brošūru Mūsu tautas jautājums, kuru veltī Rainim; tajā tiek aizstāvētas Latvijas valstiskuma idejas. Miķelis Valters ir pirmais latviešu sabiedriskais darbinieks, kurš publiski izvirzīja suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību jau 1903. gadā žurnālā „Proletārietis” rakstā „Patvaldību nost! Krieviju nost!” Miķelis Valters
  6. 6. ● 1914.gada jūlijā ir sācies I pasaules karš. ● Vācija 1.augustā piesaka karu Krievijai, armijā mobilizē tūkstošiem latviešu. ● 1915.gada maijā vācu karaspēks ielaužas Latvijas teritorijā, tiek ieņemta Liepāja. ● 1915.gada vasarā bēgļu gaitās spiesti doties gandrīz pusmiljons Kurzemes un Zemgales iedzīvotāju. Jūlijā uz Iekškrieviju sāk evakuēt Rīgas uzņēmumus, Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās par 50%.
  7. 7. ● 1915.gada 10.jūnijā Jānis Goldmanis iesniedz Krievijas armijas virspavēlniekam lūgumu atļaut Krievijas armijas sastāvā dibināt latviešu vienības. 1.augustā Krievijas armijas Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks Aleksejevs paraksta pavēli par divu latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu. Oktobrī pirmās kaujas ar latviešu strēlnieku bataljonu piedalīšanos. Bataljonus pārveido par pulkiem. ● 1915.gada 30.decembrī Petrogradā (Sanktpēterburgā) latviešu bēgļu organizācijas izveido Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteju ar Vili Olavu, Jāni Čaksti un Arvedu Bergu priekšgalā. 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada augustā
  8. 8. ● 1917.gada janvārī (1916.gada decembrī pēc vecā stila) asiņainās Ziemassvētku kaujas un mēģinājumi atbrīvot Jelgavu. ● 1917.gada 8.martā (23.februārī) Krievijā demokrātiska revolūcija gāž cara monarhiju un pasludina Republiku, Pagaidu valdības vadītājs Aleksandrs Kerenskis. Latviešu strēlnieki ar gāzmaskām Tīreļpurvā
  9. 9. ● 1917.gada septembrī vācu karaspēks ieņem Rīgu; pirms tam smagas aizstāvēšanās kaujas pie Mazās Juglas, kur latviešu strēlnieki aizkavē vācu karaspēka uzbrukumu un izglābj no ielenkuma krievu 12.armiju. ● 1917.gadā dibinātas pirmās latviešu pilsoniskās partijas, piemēram, Latviešu Zemnieku savienība. 14.jūlijā notiek I LZS kongress. Vācu karaspēks šķērso Daugavu pie Ikšķiles 1917. gada 2. septembrī.
  10. 10. ● 1917.gada 7.novembrī (25.oktobrī) Krievijā boļševiki ar Ļeņinu priekšgalā sarīko valsts apvērsumu un gāž Pagaidu valdību. ● 1917.gada 16.novembrī Valkā sākas Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes pirmā sesija. Padome bija iecerēta kā latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. ● 1917.gada 22.novembrī Valkā dibināta sarkanā jeb padomju valdība Friča Roziņa vadībā. ● 1917.gada 11.decembrī Petrogradā ierodas pirmais latviešu sarkano strēlnieku bataljons.
  11. 11. ● 1917.gada 20.decembrī Padomju Krievijā nodibina Viskrievijas ārkārtējo komiteju cīņai ar kontrrevolūciju un sabotāžu - "Čeku". ● 1917.gada 22.decembrī Brestļitovskā sākas miera pārrunas starp Vāciju un Padomju Krieviju. ● 1918.gada 6.janvārī Petrogradā boļševiki atlaiž Satversmes sapulci. ● 1918.gada 28.janvārī Latviešu Nacionālā Pagaidu Padome pulcējās savā otrajā sesijā. ● 1918.gada 30.janvārī Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome deklarē, ka Latvijai jākļūst par brīvu un demokrātisku republiku. ● 1918.gada 20.februārī austrumu frontē vācu karaspēks pāriet uzbrukumā, ieņemot Polocku, Dvinsku un 22.februārī arī Cēsis un Valmieru.
  12. 12. ● 1918.gada 3.martā Padomju Krievija un Vācija slēdz mieru Brestļitovskā, paredzot, ka Latgale paliek Krievijai, Kurzeme un Vidzeme nonāk Vācijas atkarībā. Daudzi latviešu strēlnieki dodas uz Krieviju, kur aprīlī tiek izveidota Latviešu padomju divīzija. Tā ir pirmā regulārā Sarkanās armijas karaspēka vienība, kas piedalās visās smagākajās kaujās. ● 1918.gada 15.martā ar Vācijas ķeizara Vilhelma II piekrišanu Jelgavā proklamē Kurzemes hercogistes atjaunošanu. ● 1918.gada 12.jūlijā Latviešu pagaidu nacionālā padome pilnvaro Zigfrīdu Annu Meierovicu pārstāvēt tos ārzemēs. Pildot Latvijas pagaidu nacionālās padomes pilnvarotā pienākumus pie Lielbritānijas valdības, Z.A. Meierovics augustā ierodas Londonā. Zigfrīds Anna Meierovics
  13. 13. ● 1918.gada septembrī Jukums Vācietis kļūst par Sarkanās armijas virspavēlnieku. ● 1918.gada 28.oktobrī Zigfrīds Anna Meierovics Londonā gūst apstiprinājumu no Lielbritānijas valdības, ka tā atzīst Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi par de facto Latvijas valdību. ● 1918.gada novembrī Vācijā notiek revolūcija, kas gāž monarhiju, Padomju Krievija lauž Brestļitovskas miera līgumu. ● 1918.gada 11.novembrī Lielbritānija atzīst Latvijas valstisko neatkarību „de facto”. ● 1918.gada 12.novembrī Latviešu Pagaidu Nacionālā padome pilnvaro Zigfrīdu Annu Meierovicu pārstāvēt LPNP ārzemēs. Jukums Vācietis bija Latviešu strēlnieku komandieris Pirmā Pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks Krievijas Pilsoņu kara laikā.
  14. 14. ● 1918.gada 15.novembrī Vācijas Tautas pilnvaroto padome ieceļ līdzšinējo Vācijas valsts komisāru Baltijas provincēs Augustu Vinnigu par ģenerālpilnvaroto Baltijā. ● 1918.gada 17.novembrī Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās notiek sēde, kurā apvienojas Latviešu Pagaidu Nacionālā padome ar Demokrātisko bloku, izveidojot Latvijas Tautas padomi. Par Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāju ievēl Jāni Čaksti, par Pagaidu valdības Ministru prezidentu - Kārli Ulmani. Jānis Čakste. (dzimis 1859. gada 14. septembrī, miris 1927. gada 14. martā) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents
  15. 15. ● 1918.gada 18.novembrī Rīgā Latvijas Tautas padome proklamē Latvijas valsts neatkarību. ● 1918.gada 25.novembrī vācu valdība Augusta Vinniga personā apliecina gatavību atzīt Latvijas Tautas padomi un Pagaidu valdību. Latvijas neatkarības proklamēšana 1918.gadā
  16. 16. ● 1918.gada 26.novembrī vācu civilpārvalde nodod varu Latvijas Pagaidu valdībai, kas kļūst par augstāko varu latviešu apdzīvotajā etnogrāfiskajā teritorijā. ● 1918.gada 1.decembrī Padomju Krievijas karaspēks iebrūk Latvijā. ● 1918.gada 4.decembrī Krievijā tiek izveidota Latvijas padomju valdība ar Pēteri Stučku priekšgalā. Sākas "sarkanais terors" Latvijā. ● 1918.gada 18.decembrī Rīgas ostā ienāk britu karakuģi. ● 1919.gada 3.janvārī Rīgu ieņem Sarkanā armija. Latvija ir kara stāvoklī ar Padomju Krieviju. Pēteris Stučka
  17. 17. ● 1919.gada 5.janvārī Jelgavā tiek saformēts Latviešu atsevišķais bataljons, ko komandē Oskars Kalpaks. ● 1919.gada 13.-15.janvārī 1.Latvijas Padomju kongress pasludina Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku. ● 1919.gada 25.janvārī nodibina Tautu Savienību. ● 1919.gada 3.februārī par Vācijas karaspēka virspavēlnieku Baltijā kļūst ģenerālis Rīdigers fon der Golcs. ● 1919.gada 3.martā Latvijas teritorijā uzbrukumu Sarkanai armijai sāk vācu 6.rezerves korpuss un landesvērs, kura sastāvā ir arī Oskara Kalpaka komandētais Latviešu bataljons. Oskars Kalpaks, latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris
  18. 18. ● 1919.gada 4.martā Liepājā darbu sāk Latvijas Preses birojs "Latopress"- šodienas informācijas aģentūras "LETA" priekštecis. ● 1919.gada 6.martā krīt landesvēra Latviešu bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks. ● 1919. gada 20. martā dibina Aizsargu organizāciju. ● 1919.gada 31.martā Igaunijas teritorijā izveido Ziemeļlatvijas brigādi. ● 1919.gada 16.aprīlī pret Latvijas Pagaidu valdību Liepājā notiek apvērsums, tiek izveidota provāciska valdība, kuru 11.maijā uzņemas vadīt Andrievs Niedra. Andrievs Niedra. Latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks. Niedras valdība bija provācisks Latvijas Pagaidu valdības Ministru kabinets laikā no 1919. gada 10. maija līdz 26. jūnijam
  19. 19. ● 1919.gada 4.maijā nodibina Latvijas Mākslas akadēmiju. ● 1919.gada 6.maijā Parīzes Miera konferences ietvaros izveido speciālu Baltijas komisiju Esme Hovarda vadībā. ● 1919.gada 22.maijā landesvēra vācu daļas ieņem Rīgu. ● 1919.gada 6.jūnijā sākas Cēsu kaujas, kurās līdz 3.jūlijam pret vācu karaspēku un landesvēra vācu daļām cīnījās Igaunijas armija un Ziemeļlatvijas brigāde ģenerāļa Jorģa Zemitāna vadībā. Jorģis Zemitāns. Latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
  20. 20. ● 1919.gada 10.jūnijā Parīzes Miera konferences Baltijas komisija izskata Latvijas iespējamo atzīšanu de jure, to noraidot. ● 1919.gada jūnijā Jelgavā ierodas bijušais Krievijas armijas virsnieks Pāvels Bermonts, kurš organizē Rietumkrievijas atbrīvošanas armiju. ● 1919.gada 19.-22.jūnijs - kaujas pie Cēsīm. Igauņu un latviešu karaspēks sakauj vācu karaspēka vienības pie Cēsīm 22.jūnijā, vēlāk šo dienu svin kā Varoņu dienu. Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki. Centrā, ģērbies mētelī — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis J. Zemitāns.
  21. 21. ● 1919.gada 28.jūnijā Parīzē paraksta Versaļas līgumu. ● 1919.gada 3.jūlijā noslēgts Strazdumuižas pamiers, paredzot, ka vāciešiem, kas nav Latvijas pavalstnieki, jāatstāj Rīga un Latvija. ● 1919.gada 6.jūlijā Rīgā ienāk Ziemeļlatvijas brigāde ar ģenerāli Jorģi Zemitānu priekšgalā. ● 1919.gada 8.jūlijā Rīgā ar kuģi "Saratov" no Liepājas atgriežas Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. ● 1919.gada 10.jūlijā par Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku ieceļ ģenerāli Dāvidu Sīmansonu. Dāvids Sīmansons. 1919. gada 10. jūlijā tika izdota pavēle nr.1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Sīmansons paziņoja par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā. Šī diena tiek atzīmēta kā Latvijas armijas dzimšanas diena.
  22. 22. ● 1919.gada 19.augustā Latvijas Tautas padome vienbalsīgi pieņem Satversmes sapulces vēlēšanu likumu. ● 1919.gada 14.septembrī Tallinā notiek Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vadītāju un ārlietu ministru konference. ● 1919.gada 28.septembrī svinīga Latvijas Universitātes atklāšana. ● 1919.gada 8.oktobrī Rīgai uzbrukumu sāk Bermonta armija. ● 1919.gada 11.oktobrī sākas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegāciju pārrunas par miera jautājumiem ar Krieviju. ● 1919.gada 10.novembrī Latvijas armija sāk pretuzbrukumu bermontiešiem. ● 1919.gada 11.novembrī no bermontiešiem atbrīvo Pārdaugavu. 11.novembri pēc tam sāk atzīmēt kā Lāčplēša dienu.
  23. 23. ● 1919.gada 18.novembrī Bermonta vadītā Rietumkrievijas atbrīvošanas armija pāriet Vācijas valdības aizsardzībā. ● 1919.gada 21.novembrī no bermontiešu karaspēka tiek atbrīvota Jelgava. 23.novembrī atbrīvo Dobeli un tās apkārtni. ● 1919.gada 26.novembrī Latvijas Pagaidu valdība konstatē, ka Latvijai ir iestājies kara stāvoklis ar Vāciju, pārtraucot ar to diplomātiskās attiecības. ● 1919.gada 5.decembrī Tartu sākas separātiskas Igaunijas sarunas ar Padomju Krieviju par karadarbības pārtraukšanu. ● 1919.gada 9.decembrī Latvijas novērotāju delegācija Tartu saņem no Padomju Krievijas pamiera projektu.
  24. 24. ● 1920.gada 2.janvārī uz Maskavu izbrauc Latvijas Sarkanā krusta delegācija [lai vestu slepenas mieras sarunas ar Krieviju]. ● 1920.gada 3.janvārī sākas Latgales atbrīvošanas kaujas, kopā ar Latvijas armiju cīnās Polijas karaspēks, kopīgiem spēkiem tiek atbrīvota Daugavpils. ● 1920.gada 13.janvārī par savas darbības izbeigšanu paziņo Pētera Stučkas vadītā Sociālistiskās Padomju Latvijas valdība. ● 1920.gada 20.janvārī Latvija un Padomju Krievija paraksta līgumu par pamieru, Krievija apņemas atstāt Latgali. ● 1920.gada 1.februārī tiek pārtraukta kara darbība starp Krieviju un Latviju.
  25. 25. ● 1920.gada 26.martā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics paziņo Krievijas pusei, ka Latvija ir gatava sākt miera sarunas. ● 1920.gada 16.aprīlī Maskavā sākas oficiālas miera sarunas starp Latviju un Padomju Krieviju. ● 1920.gada 17.-18.aprīlī notiek Satversmes Sapulces vēlēšanas, kur ievēlē 150 deputātus. Sapulce darbojas līdz 1922.gada 7.novembrim. ● 1920.gada 1.maijā Satversmes sapulces pirmā sēde. 1.maijs vēlāk ir svētku diena kā Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Satversmes sapulces prezidents ir Jānis Čakste. 1920.gada 1.maijā uz savu pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas tautas vēlētais parlaments - Satversmes Sapulce.
  26. 26. ● 1920.gada 14.maijā un pēc tam 18.septembrī Latvija iesniedz oficiālu lūgumu par uzņemšanu Tautu Savienībā, bet tos noraida, aizbildinoties, ka Latvija nav atzīta de jure. ● 1920.gada 12.jūnijā Latvija un Krievija paraksta bēgļu reevakuācijas līgumu. ● 1920.gada 18.jūnijā Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Ulmaņa vadīto Ministru kabinetu. ● 1920.gada 15.jūlijā tiek noslēgts Latvijas pagaidu miera līgums ar Vāciju.
  27. 27. ● 1920.gada 9.jūlijā Padomju Krievija piekrīt pārcelt miera sarunas ar Latviju uz Rīgu. ● 1920.gada 9.augustā ASV Valsts departaments oficiāli paziņo par Baltijas valstu atzīšanu. ● 1920.gada 11.augustā Rīgā tiek parakstīts miera līgums ar Padomju Krieviju. Latvijas - Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā.
  28. 28. ● 1920.gada 18.septembrī Satversmes sapulce apstiprina Lāčplēša kara ordeni ar devīzi "Par Latviju". Ordeņa zīmējumu izgatavoja brīvības cīņu dalībnieks Jānis Aleksandrs Liberts. ● 1920.gada 13.novembrī Ženēvā ierodas Latvijas delegācija Zigfrīda Annas Meierovica vadībā, jo Tautu Savienībā gatavojas izskatīt jautājumu par Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā. ● 1920.gada 16.decembrī Tautu Savienības asambleja izskatīja Baltijas valstu uzņemšanas jautājumu. Par Latvijas uzņemšanu balsoja piecas valstis - Itālija, Kolumbija, Paragvaja, Persija un Portugāle, pret bija 24, atturējās 13 valstis. ● 1921.gada 26.janvārī Sabiedroto valstu Augstākā padome atzīst Latvijas valsts pastāvēšanu „de jure”. Lāčplēša kara ordenis
  29. 29. ● 1921.gada 18.martā Rīgā miera līgumu paraksta Krievija un Polija. ● 1921.gada 17.jūnijā Satversmes sapulce apstiprina Zigfrīda Annas Meierovica vadīto Ministru kabinetu. ● 1921.gada 1.septembrī Tautu savienības ģenerālsekretāram seram Ērikam Dramondam tiek iesniegts jauns uzņemšanas lūgums, 22.septembrī Latviju uzņem Tautu Savienībā 38 valstu pārstāvjiem balsojot par, 10 - pret. (Latvijas delegācija piedalās visās TS Pilnsapulcēs - asamblejās, izņemot pēdējo - 21., kas notika 1946.gada 8.aprīlī) ● 1922.gada 15.februārī Satversmes sapulce, atturoties pieciem Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātiem, pieņem Latvijas Republikas pamatlikuma – Satversmes pirmo daļu. Latvijas atzīšana de iure. Ārlietu ministrs Z.A. Meierovics, ministrijas darbinieki un diplomātiskie pārstāvji ārvalstīs pēc Latvijas "de iure" atzīšanas. Parīze, 27. – 31.01.1921. (1.rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers)
  30. 30. ● 1922.gada 5.aprīlī Saeimai neizdodas vienoties par Satversmes otro daļu, kurā bija paredzēts noteikt pilsoņu tiesības un pienākumus. ● 1922.gada 27.jūlijā, Latvijas Ministru prezidents Z.A. Meierovics dod rīkojumu izstrādāt noteikumus konkursam par granīta Piemiņas staba (Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušiem karavīriem veltīta Brīvības pieminekļa) celšanu Rīgā. ● 1922.gada 28.jūlijā ASV kā pēdējā no lielvalstīm atzīst Latvijas neatkarību de jure. ● 1922. gada 3. augustā tiek pieņemti noteikumi par naudu. Latvijas rublis tika mainīts pret Latvijas latu attiecībā 50/1. ● 1922.gada 7.-8.oktobrī notiek 1.Saeimas vēlēšanas. ● 1922.gada 14.novembrī Saeima ievēl pirmo Latvijas Valsts prezidentu – Jāni Čaksti. Piecu latu monēta, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara. Izskata autors Rihards Zariņš.
  31. 31. ● 1922.gada 3.decembrī, pateicoties Tautas labklājības ministrijas Sociālās aprūpes departamenta direktora A.Sīļa iniciatīvai un pūlēm, Rīgā, Kapseļu ielas 31. namā nodibināts Latvijas Valsts pirmais bērnunams. ● 1922.gada 22.decembrī Maskavā beidzas atbruņošanās konference, kurā piedalās Krievija, Polija, Lietuva, Igaunija, Somija un Latvija. ● 1923.gada 2.aprīlī Mazirbē dzejnieka un kultūras darbinieka Kārļa Staltes vadībā tiek nodibināta Līvu savienība. ● 1923.gada 18.septembrī, savu pirmo sēdi notur Pieminekļu valde – Latvijas vēsturē pirmā īpašā valstiskā institūcija, kas par savu uzdevumu izvirzīja kultūras pieminekļu aizsardzību. ● 1923.gada 27.septembrī, ap plkst. 23 naktī netālu no Daudzevas stacijas notiek Latvijai sensacionāla pasažieru vilciena aplaupīšana, ko organizē Ansis Kaupēns.
  32. 32. ● 1923.gada 1.novembrī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics paraksta politiskās savienības līgumu ar Igauniju. ● 1924.gada 2.februārī dibina Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. ● 1924.gada 24.martā Latvijā dibināts Triju Zvaigžņu ordenis. ● 1924.gada 28.martā Latvijā skan pirmais sabiedriskais radio raidījums. ● 1924.gada marta beigās palu laikā applūst Jaunjelgava, Līvāni, Ogre, Rīgā ledus sagrauj Lībekas tiltu pār Daugavu. Trīszvaigžņu ordenis
  33. 33. ● 1924.gada 26.jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu, kas valsti sadalīja desmit apriņķos. ● 1924.gada 7.decembrī Latvijā uz pirmo kongresu sanāk rakstnieki un žurnālisti. ● 1925.gada 22.februārī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste oficiālā vizītē apmeklē Igauniju. ● 1925.gada 22.augustā autoavārijā iet bojā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. ● 1925.gada oktobrī 2.Saeimas vēlēšanas. ● 1925.gada 1.novembrī atklāts Rīgas radiofons.
  34. 34. ● 1926.gada 13.maijā Valsts prezidents Jānis Čakste uzturas valsts vizītē Igaunijā. ● 1926.gada 17.decembrī Lietuvā notiek Antana Smetonas vadītais valsts apvērsums. ● 1927.gada 14.martā miris pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. ● 1927.gada 7.aprīlī Latvijas Republikas Saeima ar 73 balsīm "par" ievēl Gustavu Zemgalu par Valsts prezidentu. Gustavs Zemgals 56 gadu vecumā kļuva par otro Latvijas Valsts prezidentu
  35. 35. 1927.gadā sākas Rīgas Brāļu kapu arhitektoniskā ansambļa veidošana. Brāļu kapu siena ar Māti Latviju. Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru
  36. 36. ● 1928.gada oktobrī 3.Saeimas vēlēšanas. ● 1930.gada 9.aprīlī Latvijas Republikas Saeima par Valsts prezidentu ar 55 balsīm “par” ievēl Albertu Kviesi. ● 1930.gada 1.novembrī notiek svinīga Rīgas Centrāltirgus atklāšana, kas ir viena no modernākajām tā laika Eiropas arhitektoniskajām būvēm. ● 1931.gada oktobrī notiek 4.Saeimas vēlēšanas. Alberts Kviesis bija latviešu politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents
  37. 37. ● 1932.gada 6.februārī Latvija un PSRS paraksta savstarpējās neuzbrukšanas līgumu. ● 1932.gada 14.martā, lidotājs Herberts Cukurs Spilves pļavās izmēģināja pirmo Latvijā būvēto planieri jeb bezmotora lidaparātu C4. ● 1932. gada 27.aprīlī Jaunākās Ziņas vēsta, ka Vecrīgā, Peldu ielas galā sākta pilsētas veco vaļņu un kazemātu palieku nojaukšana. ● 1932.gada 11.maijā Rīgā apmeklētājiem atklāj Etnogrāfisko muzeju. Herberts Cukurs 1930. gados kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.
  38. 38. ● 1932. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Jānis Daliņš izcīna sudraba medaļu. ● 1933.gada 4.aprīlī par Latvijas Valsts prezidentu otro reizi ievēl Albertu Kviesi. ● 1933.gada 12.maijā kā politisku apvienību reģistrē Latviešu tautas apvienību Pērkonkrusts. ● 1933.gada 11.jūnijā, Dubultos sanāk Jūrmalas saimniecisko organizāciju apspriede, kuras dalībnieki pieņem rezolūciju, protestējot pret valdības lēmumu atļaut Lietuvas zemeņu importu Latvijā. Jāņa Daliņa izcīnītā sudraba medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko Latvijas sportists ieguva, startējot zem savas valsts karoga
  39. 39. ● 1933.gada 24.septembrī, pēc Pirmā pasaules kara izsauktā pārtraukuma no jauna darbu uzsāk Rīgas Zooloģiskais dārzs. ● 1933.gada 7.oktobrī, iesvēta un atklāj Liepājas cukurfabriku (pēdējo no trijām Latvijas CF). ● 1933.gada 15.decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņem likumu par Latviešu tautas apvienības “Pērkonkrusts” slēgšanu. ● 1934.gada 15.maijā Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis organizē valsts apvērsumu, tiek apturēta Saeimas un visu politisko partiju darbība. 1934. gada 15. maija apvērsums bija antikonstitucionāla valsts varas sagrābšana Latvijā, ko naktī no 1934. gada 15. maija uz 16. maiju, veica Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ar armijas un aizsargu palīdzību, nodibinot autoritāru režīmu
  40. 40. ● 1934.gada 21.decembrī Ministru prezidents Kārlis Ulmanis dibina Latvijas Tirgotāju un rūpnieku kameru (LTRK). ● 1935.gada 18.novembrī atklāj tēlnieka Kārļa Zāles veidoto Brīvības pieminekli. ● 1936.gada 11.aprīlī Latvijas Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis, beidzoties Valsts prezidenta Alberta Kvieša prezidentūrai, pārņem arī Valsts Prezidenta amatu un varu. Brīvības piemineklis tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai, bet mūsdienās tas ir kļuvis arī par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu
  41. 41. ● 1936.gada 14.jūlijā Vilhelms Munters kļūst par Latvijas ārlietu ministru. ● 1936.gada 6.oktobrī inženieris Valters Caps paraksta līgumu par "Minox" fotokameru ražošanu VEF. ● 1937.gada 28.janvārī Latvijas Republika pieņem Civillikumu. ● 1937.gada 13.novembrī no Latvijas izraida "Pērkonkrusta" organizācijas vadītāju Gustavu Celmiņu. ● 1938.gada 22.decembrī dibināta Latvijas Lauksaimniecības akadēmija. Ārlietu ministrs Vilhelms Munters (no kreisās) un sūtnis Kārlis Zariņš uz Baltā nama kāpnēm Dovning Street, 10. Londona, 1938. gada 5. decembris
  42. 42. ● 1939.gada 7.jūnijā Vācija un Latvija noslēdz savstarpējās neuzbrukšanas līgumu. ● 1939.gada 6.augustā atklāj Lībiešu namu Mazirbē. ● 1939.gada 23.augustā Vācija un PSRS noslēdz Molotova-Ribentropa paktu, tā slepenie pielikuma protokoli paredz Latvijas nonākšanu padomju ietekmes sfērā. ● 1939.gada 1.septembrī sākas Otrais pasaules karš. Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Par tā sākumu parasti uzskata Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembrī
  43. 43. ● 1939.gada 2.oktobrī PSRS pieprasa Latvijas valdībai iespēju Latvijā novietot 50 000 karavīru, kā arī neaizsalstošās Baltijas jūras ostas saviem karakuģiem. ● 1939.gada 5.oktobrī Latvija un PSRS noslēdz savstarpējās palīdzības paktu, Latvijai tiek uzspiests līgums, kas paredz Sarkanās armijas karabāzes Latvijas teritorijā. ● 1939.gada 11. oktobrī PSRS IeTK izdod slepenu pavēli Nr. 001223 «Par pretpadomju elementu deportācijas procedūru Lietuvā, Latvijā un Igaunijā» Kam pieder vēstures patiesība ● 1939.gada 15.oktobrī darbu uzsāk Ķeguma HES, lielākā hidroelektrostacija Baltijā.
  44. 44. ● 1939.gada 30.oktobrī Vācija noslēdz ar Latviju līgumu par vācbaltiešu repatriāciju. Latviju pamet ap 60 tūkstoši vācu tautības Latvijas pilsoņu. ● 1939.gada 30.novembrī bez kara pieteikuma PSRS sāk uzbrukumu Somijai. Latvijas tauta simpatizē somiem un armija sniedz izlūkošanas datus somu dienestiem (par agresiju pret Somiju 14.decembrī PSRS izslēdz no Tautu Savienības). ● 1940.gada 14.-15. jūnijā Padomju Savienības karaspēka vienības uzbrūk Latvijas robežposteņiem Latvijas robežsargu brigādes III Abrenes bataljona 2.sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes mītnei Šmaiļos. Vācbaltiešu izceļošana 1939. gadā. Molotova-Ribentropa pakts paredzēja Baltijas valstu nonākšanu PSRS interešu sfērā, tāpēc Ādolfs Hitlers izsludināja vācbaltiešu pārvietošanu, kas paredzēja Latvijā un Igaunijā dzīvojošos vāciešus izmitināt uz dzīvi Vācijas nupat okupētajā Polijas teritorijas daļā, kas bija nosaukta par Vartelandi
  45. 45. ● 1940.gada 16.jūnijā Latvijas valdība saņem Padomju Savienības ultimātu, ar prasību ielaist Latvijā neierobežotu Sarkanās armijas kontingentu. ● 1940.gada 17.jūnijā Sarkanā armija okupē Latvijas teritoriju. ● 1940.gada 19.jūnijā PSRS ārkārtas pārstāvja Andreja Višinska vadībā tiek izveidota jauna Latvijas Tautas valdība ar zinātnieku – mikrobiologu Augustu Kirhenšteinu priekšgalā. 1940. gada jūnijā, kad Latviju okupēja padomju karaspēks, A. Kirhenšteins kļuva par Latvijas Republikas Ministru prezidentu. Faktiski šīs valdības vienīgais uzdevums bija imitēt valstisko patstāvību līdz brīdim, kad Latvija iestāsies Padomju Savienībā.
  46. 46. ● 1940.gada 5. jūlijā tiek izsludinātas jaunas Tautas saeimas vēlēšanas. ● 1940.gada 14-15. jūlijā notiek nedemokrātiskas Tautas saeimas vēlēšanas. ● 1940.gada 21. jūlijā Latvijas Tautas saeima pasludina Latviju par Padomju republiku, Kārlis Ulmanis atstāj Valsts prezidenta amatu, nākamajā dienā viņu arestē un deportē uz Krieviju, nometina Ziemeļkaukāzā Vorošilovskā. Latvijas SPR prezidenta un valdības galvas amatu pārņem Augusts Kirhenšteins, un šajos amatos viņš ir līdz 25.augustam, kad spēkā stājas PSRS konstitūcija. ● 1940.gadā 5.augustā Maskavā pieņem lēmumu par Latvijas uzņemšanu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, noslēdzot Latvijas aneksiju un inkorporāciju PSRS. ● 1940.gada 13.augustā Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR Konstitūciju.
  47. 47. ● 1940.gada 18.decembrī Hitlers paraksta plānu "Barbarosa". ● 1941.gada 25.martā izņem no apgrozības latus, ieviešot PSRS naudu - rubli. ● 1941.gada 14.maijā PSRS valdība un Vissavienības Komunistiskā (boļševiku) partijas centrālkomiteja pieņem lēmumu "Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no Baltijas republikām, Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas un Moldāvijas". ● 1941.gada 10.jūnijā arestē daudzus virsniekus, kas bija pārveidotajā Latvijas armijā - Sarkanās armijas 24. teritoriālajā korpusā. Komandieris ģenerālmajors Roberts Kļaviņš. ● 1941.gada 14.jūnijā notiek Latvijas pilsoņu pirmā masveida deportācija uz PSRS, izsūta ap 20000 cilvēku. Deportējamās ģimenes tika nosūtītas uz dzelzceļa stacijām, kur vīriešus nošķīra un nosūtīja uz dažādām PSRS Iekšlietu tautas komisariāta t.s. "pārmācības darbu nometnēm". Deportētās sievietes, bērnus un gados vecos cilvēkus izsūtīja mūža nometinājumā uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahstānas ziemeļu rajoniem
  48. 48. ● 1941.gada 22.jūnijā Vācijas karaspēks uzbrūk PSRS un ienāk Latvijas teritorijā, to pilnībā okupējot līdz 8.jūlijam. ● 1941.gada 1.jūlijā vācu karaspēks ieņem Rīgu. Latviešu tautas līderi izveido Latvijas organizāciju centru un sāk atjaunot pirmsokupācijas laika varas iestādes, bet vācu okupācijas varai ir citi plāni, un šīs aktivitātes tiek pārtrauktas. ● 1941.gada 4.jūlijā Rīgā nodedzina divas ebreju sinagogas. ● 1941.gada 9.jūlijā vācu vara atļauj veidot brīvprātīgo vienības no latviešu karavīriem, ko komandē pulkvedis Voldemārs Veiss. Tās sauc par kārtības dienesta (policijas) bataljoniem un paredz nodarbināt Latvijā.
  49. 49. ● 1941.gada 17.jūlijā Berlīnē izveido Okupēto Austrumzemju ministriju – tā pārvalda Baltijas valstu teritoriju un daļu no Baltkrievijas. Par ministru iecēla Alfrēdu Rozenbergu. Par Austrumzemju - Ostland reihskomisāru iecēla Heinrihu Lozi, par Latvijas ģenerālkomisāru iecēla Oto Dreksleru. ● 1941.gada augustā, pēc atkāpšanās kaujām Latvijā, tiek likvidēts 24.Teritoriālais korpuss. ● 1941.gada 3.augustā Sarkanajā armijā izveido 201.latviešu strēlnieku divīziju ar apmēram 10000 karavīriem. ● 1941.gada 17.augustā vācu okupācijas varas iestādes aizliedz "Pērkonkrusta" organizāciju. ● 1941.gada 21.oktobrī pirmos latviešu kārtības dienesta bataljonus nosūta uz Austrumu fronti. ● 1941.gada 23.oktobrī Rīgā ebrejus sadzen geto.
  50. 50. ● 1941,gada 10.novembrī Rīgā notiek Latviešu Nacionālistu savienības dibināšana. ● 1941.gada 30.novembrī sākas Rīgas geto iemītnieku masveida iznīcināšana – pavisam holokaustā Latvijā iet bojā no 70 000 līdz 90 000 ebreju. ● 1942.gada martā vācu okupācijas varas pārstāvis Austrumzemju lietu ministrs Ostlandes Reihsministrs Alfrēds Rozenbergs nolemj atļaut izveidot Latvijā pašpārvaldi – Ģenerāldirektoriju. ● 1942.gada 20.septembrī Turkmenistānā, Krasnovodskas cietumā apcietinājumā mirst Kārlis Ulmanis. ● 1942.gada 9.maijā tiek iecelti Latvijas pašpārvaldes ģenerāldirektori ar ģenerāli Oskaru Dankeru priekšgalā.
  51. 51. ● 1943.gada 24.janvārī Berlīnē SS Reihsfīrers Heinrihs Himlers pavēl izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. ● 1943.gada 29.janvārī nacisti izdod rīkojumu par visu čigānu arestu un nosūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm. ● 1943.gada 8.februārī trīs latviešu kārtības dienesta bataljonus - 16.Zemgales, 19. Latgales un 21.Liepājas bataljonu apvienoja 1.latviešu grenadieru pulkā, komandieris pulkvežleitnants Voldemārs Veiss. Drīz izveido arī 2.(Imantas) latviešu grenadieru pulku, apvienojot 18.Kurzemes, 24.Talsu un 26.Tukuma bataljonus. Komandieris pulkvedis Kārlis Lobe. Brigādi, kurā bija abi pulki un artilērijas divizions, maijā nosūta uz Volhovu. Latviešu SS brīvprātīgajā leģionā mobilizētie puiši. Rīga, 1943.gada vasara
  52. 52. ● 1943.gada 10.februārī Ādolfs Hitlers Berlīnē paraksta rīkojumu par latviešu leģiona izveidošanu. Vācieši iesauc ap 51000 latviešu, kas dzimuši no 1919.līdz 1924.gadam. Kara tālākā gaitā mobilizācija skāra vīriešus no 1906.gada līdz 1928.gadā dzimušajiem. Kopā zem ieročiem dažādās vācu karaspēka daļās bija iesaukti ap 110000 Latvijas pilsoņu. ● 1943.gada 11.februārī, nacistiskajā Vācijā izdod rīkojums, saskaņā ar kuru katrs 15 gadu vecumu sasniedzis vācu skolnieks tiek ieskaitīts tā sauktajos gaisa spēku izpalīgos, vāciski Luftwaffenhelfer. Okupētajā Latvijā pie skolnieku iesaukšanas izpalīgos nacistu vara ķērās 1944.gada vasarā, līdzīgi kā latviešu leģiona gadījumā, apelējot pie nacionālajām jūtām (zēnu formastērpus rotāja sarkanbaltsarkanas lentes). Tika iesaukti 4139 zēni no Rīgas, Madonas, Bauskas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķiem. ● 1943.gada 15.februārī Vācijas SS vadības galvenā pārvalde izdod pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu.
  53. 53. ● 1943.gada 23.februārī vācu okupācijas vara izsludina 1919.- 1924.gadam dzimušo Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju SS leģionā. ● 1943.gada martā par latviešu leģiona ģenerālinspektoru iecēla ģenerāli Rūdolfu Bangerski. ● 1943.gada 26.martā pavēle par 15.latviešu SS divīzijas izveidošanu; augustā jaunizveidotajā 15.divīzijā bija 10621 karavīrs. ● 1943.gada 5.aprīlī Stokholmā notiek Baltijas valstu sūtņu apspriede, kurā piedalījās no Latvijas puses V.Salnais, no Igaunijas – H.Laretejs un Lietuvas – V.Gylys. Apspriedē izstrādāja iesniegšanai ANO paredzētas deklarācijas tekstu (šo deklarāciju vēlāk nosūtīja arī LCP, lai tā Latvijā organizētu nepieciešamo parakstu vākšanu). Latviešu Leģiona ģenerālinspektors Rūdolfs Bangerskis leģionāru apmācībās
  54. 54. ● 1943.gada 19.aprīlī Vissavienības komunistiskās partijas centrālkomitejas (VK(b)P CK) politbirojs apstiprināja PSRS Augstākās padomes prezidija dekrēta projektu "Par vācu fašistisko ļaundaru, kuri vainīgi pie padomju civiliedzīvotāju un gūstā kritušo sarkanarmiešu nogalināšanas un mocīšanas, dzimtenes nodevēju no padomju pilsoņu vidus un viņu atbalstītāju sodīšanas pasākumiem". Ar dekrētu tika pasludināts publiskais nāvessods pakarot, kā arī noteikta vēl viena soda norma – nosūtīšana katorgas darbos uz 15 līdz 20 gadiem. Uz šā dekrēta pamata 1943.gada 11.jūnijā PSRS iekšlietu tautas komisārs Lavrentijs Berija izdeva pavēli "Par katorgas darbu nodaļu organizēšanu PSRS IeTK labošanas darbu nometnēs". ● 1943.gada 22.jūlijā no Ventspils ar motorlaivu Gotlandē ierodas nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Leonīds Siliņš, nogādājot Zviedrijā ziņas par neseno padomju okupāciju un stāvokli vācu okupētajā Latvijā. Leonīds Siliņš
  55. 55. ● 1943.gada 13.augustā Rīgā nodibina latviešu nacionālās pretošanās kustības centrālo organizāciju – Latvijas Centrālo padomi, ko uzņemas vadīt Konstantīns Čakste. Padomi veidoja lielāko pirmskara Latvijas Republikas politisko partiju pārstāvji. ● 1943.gada 13.septembrī, augstākais SS un policijas vadītājs Ostlandē Fridrihs Jekelns atļauj latviešu ieroču SS daļām pie formas tērpa lietot nacionālo krāsu vairodziņu ar uzrakstu ''Latvija''. ● 1943.gada 28.novembrī Irānā Teherānas konferencē tiekas ASV prezidents Franklins Rūzvelts, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils un PSRS vadītājs Staļins. Staļins panāk sev tiesības pēc kara brīvi rīkoties Baltijas valstīs un Austrumeiropā. Nacionālo krāsu vairodziņš, ko vācieši atļāva lietot pie latviešu ieroču SS daļu formas tērpiem
  56. 56. ● 1944.gada 10.martā iznāk LCP nelegālā laikraksta "Jaunā Latvija" pirmais [un, acīmredzot, vienīgais] numurs. ● 1944.gada 14.martā gestapo arestē Pērkonkrusta organizācijas vadītāju Gustavu Celmiņu. ● 1944.gada martā izveido otru latviešu leģiona divīziju - 19.divīziju. 16.martā kaujās pie Veļikajas upes abas divīzijas ir apvienotas un cīnās kopā. Šo datumu pēc kara izvēlas atzīmēt par latviešu leģiona piemiņas dienu. Gustavs Celmiņš. Ugunskrusta, vēlāk Pērkonkrusta priekšnieks, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieris, politiķis. Pēc kara Itālijā izdod laikrakstu "Brīvā Latvija". 1949. gadā izceļo uz ASV, kur ieņem dažādus amatus valsts struktūrās
  57. 57. ● 1944. gada martā K.Čakste un F. Cielēns izstrādā Latvijas Centrālās padomes memorandu, kuru, neskatoties uz iespējamām vācu okupācijas iestāžu represijām, parakstīja 189 Latvijas politiskie un sabiedriskie darbinieki. ● 1944.gada 29.aprīlī gestapo arestē LCP vadītāju Konstantīnu Čaksti, vēlāk 2.jūlijā arī Bruno Kalniņu, Paulu Kalniņu un citus. ● 1944.gada 25.maijā Rīgā ar nāvi soda padomju pagrīdes vadītājus Imantu Sudmali un Džemu Bankoviču. ● 1944.gada jūlijā karadarbība sākas Latvijas teritorijā. LCP 1944.g. 17. marta Memoranda parakstu lapas. Memorands bija aicinājums atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret atkārtotu padomju okupāciju.
  58. 58. ● 1944.gada 23.jūlijā Sarkanā armija ieņem Ludzu, Kārsavu un Aglonu. ● 1944.gada 8.septembrī LCP pēdējā sēde dzimtenē, pieņem deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu. ● 1944.gada 22.septembrī ģenerāļa Kureļa grupa sāk atiešanu no Skrīveru pagasta caur Rīgu uz Kurzemi. ● 1944.gada 13.oktobrī Sarkanā armija bez kaujām ieņem Rīgu (sk. Mores kaujas). ● 1944.gada 14.novembrī vācieši veic ģenerāļa Kureļa grupas atbruņošanas akciju. ● 1944.gada 18.novembrī Kurzemē Ugāles pusē notiek pirmā kauja starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem. (Roberts Rubenis) ● 1944.gada 19.novembrī vācu kara tiesa Liepājā daļai ģenerāļa Kureļa virsnieku piespriež nāves sodu. Jānis Kurelis. Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieris. Bija arī viens no LCP memoranda parakstītājiem
  59. 59. ● 1945.gada 19.janvārī iznāk pirmais numurs laikrakstam “Literatūra un Māksla”. ● 1945.gada 5.februārī Jaltā sanāk ASV, PSRS un LIelbritānijas vadītāji. ● 1945.gada 13.februārī sabiedroto aviācija sāk bombardēt Drēzdeni, iet bojā arī daudzi bēgļi no Latvijas. ● 1945.gada 21.februārī pa ceļam no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgu mirst LCP priekšsēdētājs Konstantīns Čakste. ● 1945.gada 20.aprīlī Potsdamā, Vācijā, tiek dibināta Latvijas Nacionālā padome, kura pretendē uz Latvijas Pagaidu valdības statusu, ko vada ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. ● 1945.gada 29.aprīlī 15.ieroču SS divīzija saņem pavēli Berlīnes aizstāvēšanai izveidot kaujas spējīgu pulku, par komandieri ieceļot pulkvedi Vili Janumu (divīzija drīz vien padodas amerikāņu karaspēkam pie Šverinas).
  60. 60. ● 1945.gada 8.maijā Latviešu leģiona 19.divīzijas komandieris Štrekenbahs nodod pavēli par kapitulāciju. ● 1945.gada 9.maijā kapitulē vācu karaspēka grupējums Kurzemē. Ieročus noliek arī latviešu leģionāri no 19.divīzijas. Trīs okupācijas, deportācijas un karš ir prasījis ap 500000 tūkstošu cilvēku upurus. ● 1945.gada 3.oktobrī Austrijā, Lustenavā uz pirmo sēdi sanāk Vācijā esošā Latvijas Centrālās Padomes daļa. ● 1945.gada 31.oktobrī PSRS Valsts drošības komiteja Ventspilī sāk plašus Latvijas Centrālās Padomes aktīvistu arestus. ● 1945.gada 20.novembrī darbu sāk Nirnbergas kara tribunāls. ● 1946.gada 16.maijā Rīgā tiesāt sāk Latvijas Centrālās Padomes aktīvistus.
  61. 61. ● 1946.gada 22.decembrī Latvijā nodibina pirmo kolhozu “Nākotne” Dobeles apriņķī. ● 1947.gada 17.janvārī notiesā nelegālo laikrakstu “Latvis” un “Mazais Latvis” izdevējus un izplatītājus K.Dravu un J.Liezeri, abiem piespriežot nāves sodus. ● 1947.gada 15.februārī PSRS aizliedz laulības PSRS pilsoņiem ar ārzemniekiem. ● 1947.gada 17.februārī sāk raidīt radiostacija Amerikas balss, ko PSRS klausās nelegāli. ● 1947.gada 21.maijā PSKP CK lēmums par lauksaimniecības kolektivizāciju Baltijā. ● 1947.gadā Rīgā atklāj pirmo trolejbusa līniju. ● 1948.gada 10.decembrī Ņujorkā ANO pieņem Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.
  62. 62. ● 1949.gada 25.martā padomju vara veic lielāko deportācijuno Latvijas uz Sibīriju, izvedot ap 43000 cilvēku. ● 1950.gada 12.janvārī PSRS atjauno nāves sodu. ● 1950.gada 5.jūnijā nodibina Rīgas Medicīnas institūtu un P.Stradiņa Medicīnas muzeju. ● 1950.gada 19.jūlijā sāk kursēt elektriskais vilciens maršrutā Rīga - Dubulti. ● 1950.gada 26.novembrī uz pēdējo sēdi sanāca Latvijas Centrālās Padomes Vācijā esošā daļa. ● 1951. gada 3. jūnijā notiek pirmais Amerikas Balss raidījums latviešu valodā. Kā apkaroja... ● 1953.gada 5.martā mirst Padomju Savienības vadītājs Josifs Staļins. 1949. gada marta deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem 1949. gada 25.-28. martā. Deportācijās tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 cilvēku...
  63. 63. ● 1953.gada 22.jūnijā pēc Padomju Savienības kompartijas iniciatīvas PSRS pieņem lēmumu, kas paredz Latvijā samazināt pārkrievošanas tendences. ● 1954.gada 6.novembrī darbu sāk Latvijas Televīzija. ● 1955.gada 28.aprīlī PSRS AP atceļ deportētajiem specnometinājuma statusu. ● 1955.gada 14.maijā izveidota Varšavas līguma valstu organizācija. ● 1956.gada 25.februārī PSKP XX kongresā Ņikita Hruščovs apsūdz Staļinu noziegumos pret savu tautu. ● 1956.gada pavasarī lieli plūdi, ūdens ieplūst Ķeguma HESa mašīntelpās, Lubānas ezera apkaimē plūdi ilgst no 11.maija līdz 26.jūnijam. ● 1957.gada 5.novembrī Rīgā atklāj satiksmi pār Oktobra (tagad Akmens) tiltu.
  64. 64. ● 1959.gada 10.aprīlī Rīgā notiek pirmās Mākslas dienas. ● 1959.gada 7.-8.jūlijā notiek Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas plēnums, lai nosodītu nacionālkomunistus, no darba atbrīvo vairākus LPSR valdības locekļus, piemēram, Eduardu Berklavu, Vili Krūmiņu un citus. ● 1959.gadā tiek aizliegti Līgo svētki. ● 1959.gada 12.septembrī Rīga svin pirmās Dzejas dienas. ● 1960.gada 27.janvārī atklāj VEF kultūras pili. ● 1960.gada 20.jūlijā atklāj jauno Rīgas dzelzceļa staciju. ● 1962.gada 5.janvārī žurnāla “Zvaigzne” lasītāji varēja iepazīties ar fantastisku prognozi, ka 1981. gadā visa PSRS un tātad arī Latvija dzīvos komunismā, Kurzemes piekrastē no platformām iegūs naftu, Rīgā būs metro, bet milicijas vairs nebūs, jo komunismā likumpārkāpēju nav!
  65. 65. ● 1965.gada 24.februārī Izraēlas specdienesta MOSSAD kaujinieki nogalina trimdā Argentīnā (Montevideo) dzīvojošo Herbertu Cukuru. ● 1965.gadā atklāj Pļaviņu HES, izpostot Daugavas senlejas unikālus objektus – Staburagu, Pērses ūdenskritumu un citus. ● 1967.gada 2.maijā Stokholmā darbu sāk Starptautiskais kara noziegumu tribunāls. ● 1969.gada 2.novembrī bija visspēcīgākā vētra, vēja ātrums 48m/s. ● 1970.gada 15.aprīlī atklāj Rīgas sporta pili. ● 1970.gada 16.aprīlī Rīgā atklāj Latviešu sarkano strēlnieku muzeju, tagad Okupācijas muzeja ēku. ● 1972.gada aprīlī ASV astronauti - Apollo 16 apkalpe uz Mēness nogādā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogus (nav plaši apstiprināts).
  66. 66. ● 1972.gada 6.jūlijā Jānis Lūsis Stokholmas olimpiskajā stadiona uzstāda pasaules rekordu šķēpa mešanā, raidot šķēpu 93,8 metrus tālu. ● 1972.gada 14.septembrī, Latvijas PSR Ministru padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieks E.Ratnieks nosūta Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam Vilim Krūmiņam izziņu, norādot, ka gada pirmajos astoņos mēnešos Rīgu apmeklējuši 1110 latviešu izcelsmes tūristi no Rietumeiropas un Amerikas. ● 1973.gadā izveido Gaujas Nacionālo parku. ● 1973.gadā notiek dziesmu svētku simtgades svinības Rīgā. ● 1974.gada 3.augustā Austrālijas premjerministra Vitlema valdība paziņo par Baltijas valstu de jure atzīšanu PSRS sastāvā, izraisot latviešu un citu baltiešu trimdinieku aktīvu pretdarbību, kā rezultātā Austrālija šo lēmumu atceļ.
  67. 67. ● No 1974. līdz 1983. gadam kā nelegāla pretošanās organizācija pastāvēja Latvijas Neatkarības kustība, līdz tās darbību pārtrauca PSRS Valsts drošības komitejas izdarītie aresti un kratīšanas. LNK dalībnieki bija Pāvils un Olafs Brūveri, Jānis Rožkalns, Jānis Vēvers, Alfrēds Lēvalds, Gunārs Astra, Alfrēds Aperats, Edmunds Cirvelis – kopumā ap 20 cilvēku. ● 1975.gadā PSRS kopā ar 32 pasaules valstīm paraksta Helsinku deklarāciju, kas aizliedz ar varu grozīt valstu robežas un prasa stingru cilvēktiesību ievērošanu. Tiek arestēta Baltijas delegācija. ● 1976.gada 27.jūlijā Monreālas olimpiskajās spēlēs basketboliste Uļjana Semjonova, spēlējot PSRS izlases sastāvā, iegūst pirmo olimpisko medaļu.
  68. 68. ● 1979.gada 20.jūnijā PSRS valdība iesniedz protesta notu Zviedrijas valdībai sakarā ar Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienām, kas notiek Gotlandē. ● 1979. gada 23. augustā Maskavā izziņots 45 okupēto Baltijas valstu cilvēktiesību aizstāvju aicinājums jeb tā sauktā Baltijas harta. ● 1979.gada 12.decembrī PSRS ieved Afganistānā karaspēku. Afganistānas karā tika iesaistīti 3640 Latvijas iedzīvotāji, no tiem 51 karā krita, bet viens pazuda bez vēsts. ● 1981.gada 1.aprīlī PSRS ievieš vasaras laiku. ● 1981. gada 17. jūlijā atklāj Vanšu tiltu pār Daugavu Rīgā. ● 1982.gada 23.aprīlī, pie Latviešu sarkano strēlnieku pieminekļa atklāj posteni nr.1. Komjaunatnes funkcionāri uzskatīja, ka stilizētās strēlnieku formās tērptā godasardze veicinās jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas darbu. Latviešu strēlnieki pie sava pieminekļa Rīgā
  69. 69. ● 1982.gada 24.maijā, PSRS apstiprina Pārtikas programmu, kuras galvenais mērķis bija izbeigt padomju pilsoņiem ierasto piena produktu un gaļas deficītu un panākt, ka nepieciešamo lauksaimniecības produkciju nav jāpērk ārzemēs. ● 1983.gada naktī uz 26.septembri PSRS gaisa telpas kontroles centrā Serpuhovā dežurējošais virsnieks Staņislavs Petrovs saņem kontrolsistēmas signālu par ASV raķešuzbrukumu PSRS. Pārbaudot izrādās, ka signālu radījusi kļūme datorsistēmā. Notikušo turēja slepenībā līdz 1998.gadam. Vēlāk Petrovs saņēma vairāku Rietumu nevalstisko organizāciju balvas ''par atomkara novēršanu''. 2011.gadā dāņi Rīgā uzņēma filmu par S.Petrovu "Cilvēks, kurš izglāba pasauli". ● 1982. gadā iznāk Jura Podnieka filma «Strēlnieku zvaigznājs». Stāsts par sarkanajiem latviešu strēlniekiem saviļņo visu Latviju. ● 1985.gada 11.martā par PSRS un PSKP vadītāju kļūst Mihails Gorbačovs, kurš uzsāk pārbūves un atklātības politiku.
  70. 70. ● 1985.gada 14.jūlijā Luksemburgā ES valstis paraksta Šengenas vienošanos. ● 1986.gada 26.aprīlī notiek atomelektrostacijas avārija Černobiļā - Ukrainā, tās glābšanas un radiācijas neitralizēšanas pasākumos tiek mobilizēti un nosūtīti daudzi simti Latvijas iedzīvotāju. ● 1986.gada 10.jūlijā sevi publiski piesaka Liepājā dibināta Latvijas cilvēktiesību aizsardzības grupa Helsinki - 86. ● 1987.gadā notiek tautas protesta kustība pret Daugavpils HES un Rīgas metro celtniecību. ● 1987.gada 14.jūnijā Rīgā pirmais mītiņš, pieminot 1941.gada deportāciju upurus. 1987. gada 14. jūnijā [pieminot 1941. gada deportāciju upurus] notika leģendārs gājiens no Bastejkalna ozola līdz Brīvības ieminekļa pakājei. Gājiena priekšgalā bija divi latviešu jaunieši – Eva Biteniece un Rolands Silaraups
  71. 71. ● 1987.gada 23.augustā protesta mītiņš pret Molotova – Ribentropa paktu Rīgā pie Brīvības pieminekļa. ● 1988.gadā Ženēvā PSRS apņemas izvest savu karaspēku no Afganistānas. ● 1988.gada 31.janvārī Latvijas TV sākas slavenā Atmodas laika raidījuma "Labvakar" laiks. ● 1988.gada 25.martā Latvijas padomju varas iestādes dod atļauju piemiņas pasākuma rīkošanai, atceroties 1949.gada 25.marta deportāciju upurus. Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki-86” organizētais protesta mītiņš 1987. gada 23.augustā sakarā ar Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas gadadienu. Mītiņā pulcējās ievērojams skaits cilvēku. Vairākus no viņiem represīvās iestādes aizturēja.
  72. 72. ● 1988.gada 15.aprīlī LPSR valdība atļauj tautai svinēt Līgo svētkus. ● 1988.gada 1.-2.jūnijā LPSR Rakstnieku savienības un citu radošo savienību plēnumā Mavriks Vulfsons paziņo, ka PSRS 1940.gadā okupēja Latviju. ● 1988.gada 8.jūnijā PSRS legalizē privāto uzņēmējdarbību. ● 1988.gada 10.jūlijā Rīgā Arkādijas parkā notiek Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas sapulce. ● 1988.g. jūlijā starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica" ir pirmā reize padomju režīma laikā, kad visu triju Baltijas valstu nacionālie karogi atkal ir redzami tautai. ● 1988.gada 23.septembrī Rīgā sākas pirmais starptautiskais filmu festivāls Arsenāls. Mavriks Vulfsons LPSR Rakstnieku savienības un citu radošo savienību plēnumā 1988.gadā
  73. 73. ● 1988.gada 27.septembrī LPSR Augstākā Padome pieņem dekrētu par latviešu tautas kultūrvēsturiskajiem simboliem, atļaujot publiski lietot arī Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. ● 1988.gada 7.oktobrī plaša tautas manifestācija Rīgā Mežaparkā “Par tiesisku valsti Latvijā”. Mežaparka estrādē 1988.g. 7.oktobrī notiek manifestācija ar devīzi - "Par tiesisku valsti Latvijā". Tajā piedalās 120 000 cilvēku no visas Latvijas.
  74. 74. ● 1988.gada 7.-8.oktobrī notiek Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. ● 1989.gadā notiek daļēji brīvas PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas. Maskavā ir arī LTF biedri, kas aktīvi piedalās PSRS reformēšanas procesos. PSRS Tautas deputātu kongress par PSRS prezidentu ievēl Mihailu Gorbačovu . ● 1989.gada 7.-8.janvārī kā pretspēku Latvijas Tautas frontei nodibina LPSR Darbaļaužu Internacionālo fronti. Latvijas Tautas Frontes dibināšanas kongresā
  75. 75. ● 1989.gada 19.februārī Ogrē sanāk Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības I kongress. ● 1989.gada 12.martā Daugavmalā uz LTF rīkoto manifestāciju sapulcējas 250000 cilvēku. ● 1989.gada 23.martā notiek PSRS Tautas deputātu vēlēšanas, ļaujot pirmo reizi blakus komunistu partijas piedāvātajiem kandidātu sarakstiem izvirzīt alternatīvus kandidātu sarakstus. ● 1989.gada 5. maijā Latvijas PSR AP pieņem Valodu likumu, ar kuru latviešu valodai tiek piešķirts valsts statuss. ● 1989.gada 18.maijā Lietuvas Augstākā padome pieņem deklarāciju par valsts neatkarību un suverenitāti. ● 1989.gada 26.jūnijā Latvijā durvis ver tobrīd pirmā privātā kredītiestāde, vēlākā Rīgas Komercbanka. ● 1989.gada 29.jūlijā Latvijas PSR Augstākā padome izsludina suverenitāti un nolemj, ka tās lēmumiem ir augstākā vara Latvijas teritorijā.
  76. 76. ● 1989.gada vasarā notiek latviešu trimdas muzikālā ansambļa “Čikāgas Piecīši” pirmā turneja pa Latviju. ● 1989.gada 23.augustā notika Baltijas tautu miermīlīga protesta akcija – Baltijas ceļš, no Viļņas līdz Tallinai cauri Rīgai izveidojot cilvēku ķēdi. ● 1989.gada 3.decembrī Maltā tiekas PSRS un ASV prezidenti Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs, pielikts punkts "aukstajam karam". Baltijas ceļa demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis
  77. 77. ● 1990.gada 7.februārī Maskavā PSKP CK pieņem lēmumu atteikties no varas monopola. ● 1990.gada 15.februārī LPSR Augstākā Padome pieņem lēmumu atjaunot Latvijas valstisko suverenitāti, atjaunojot vēsturiskos Latvijas karogus, himnu un ģerboni. ● 1990.gada 18.martā LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās uzvaru gūst Latvijas Tautas frontes atbalstītie deputātu kandidāti. ● 1990.gada 22.martā Rolanda Rikarda mājās pulcējas Romāns Apsītis, Egils Levits, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs un rodas ideja uzrakstīt dokumentu, kas vēlāk kļūst par neatkarības deklarāciju. Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē jau 1921. gada 15. jūnijā
  78. 78. ● 1990.gada 28.martā dibināta Latvijas Kultūras akadēmija. ● 1990.gada 6.aprīlī par Latvijas Komunistiskās partijas CK 1.sekretāru ievēl Alfrēdu Rubiku. ● 1990.gada 7.aprīlī sašķeļas Latvijas Komunistiskā partija. ● 1990.gada 8-23.aprīlī notiek Pilsoņu kongresa vēlēšanas, tiek ievēlēti 259 delegāti, kas savā sesijā ievēl 50 cilvēku lielu Latvijas komiteju. ● 1990.gada 4.maijā LPSR Augstākā Padome pieņem deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. ● 1990.gada 20.maijā komunistiskie un impēriskie spēki Latvijā nodibina Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju. 1990. gada 4. maijā pēc Deklarācijas pieņemšanas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”
  79. 79. ● 1990.gada 4-8.jūlijā Rīgā notiek 20.vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. ● 1990.gada 2.novembrī OMON vienība uzbrūk Rīgas Preses namam, terorizējot tā darbiniekus. ● 1991.gada 2.janvārī PSRS iekšlietu karaspēka speciālā milicijas vienība OMON ieņem Preses namu Rīgā, sākas bruņoti uzbrukumi Latvijas Republikas varasiestādēm. ● 1991.gada 13.-27.janvārī Latvijas iedzīvotāji masveidā piedalās valsts nozīmes objektu aizsardzībā uz barikādēm Rīgā. ● 1991.gada 15.janvārī Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja mēģina sagrābt varu Latvijā, paziņojot par Latvijas Republikas Augstākās Padomes atlaišanu. ● 1991.gada 20.janvārī OMON uzbrūk Latvijas Iekšlietu ministrijai un nogalina vairākus cilvēkus. Barikāžu aizstāvju nevardarbīgā pretošanās ne tikai deva pretsparu OMON specvienībām, bet arī ar plaša starptautiskā atbalsta palīdzību novērsa PSRS vadības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un no Vitebskas ievest PSRS regulāro karaspēku
  80. 80. ● 1991.gada 3.martā notiek Latvijas iedzīvotāju aptauja par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, kurā 2/3 iedzīvotāju nobalso par valsts neatkarības atjaunošanu. ● 1991.gada 19.martā ar likumu lībieši tiek pasludināti par Latvijas seno pamattautību. ● 1991.gada 19.aprīlī Maskavā Latvijas delegācija, ko vada Anatolijs Gorbunovs, tiekas ar Mihailu Gorbačovu, kurš deklarē, ka PSRS neatzīs Latvijas neatkarību. ● 1991.gada 12.jūnijā par Krievijas Federācijas prezidentu ievēl Borisu Jeļcinu, kurš amatā stājas 10.jūlijā. ● 1991.gada 19.augustā Maskavā radikālo komunistu sarīkots valsts apvērsuma mēģinājums – augusta pučs. Latvijā Baltijas kara apgabala komandieris ģenerālis V.Kuzmins izsludina ārkārtas stāvokli.
  81. 81. ● 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālu likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, pasludinot Latvijas Republiku par neatkarīgu valsti. ● 1991.gada 23.augustā Islandes Republika pirmā no valstīm pasaulē paziņo ar Latvijas valstiskuma atzīšanu. ● 1991.gada 11.septembrī Latvijas valstisko neatkarību atzīst PSRS. ● 1991.gada 11.septembrī Latvija iestājas Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē – EDSA. ● 1991.gada 25.decembrī Mihails Gorbačovs atkāpjas no PSRS prezidenta amata. ● 1991.gada 30.decembrī oficiāli beidz pastāvēt PSRS. ● Sākot ar 1991.gadu, Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumam ir mīnus zīme.
  82. 82. ● 1992.gada 7.februārī 12 Eiropas valstu ārlietu un finanšu ministri Māstrihtā paraksta Eiropas Savienības līgumu. ● 1992.gada 15.maijā Latvijā vizītē ierodas Francijas prezidents Fransuā Miterāns. ● 1991.gada 18.septembrī Latvija tiek uzņemta ANO. ● 1991.gada 4.oktobrī Latvijas un Krievijas ārlietu ministri paraksta protokolu par diplomātisko sakaru atjaunošanu starp abām valstīm. ● 1991.gada 21.decembrī Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Moldova paraksta deklarāciju par NVS izveidošanu.
  83. 83. ● 1992.gada 30.janvārī Rīgas Latviešu biedrība atgūst tai piederošo ēku Merķeļa ielā, kas padomju okupācijas gados bija PSRS Baltijas kara apgabala Virsnieku nams. ● 1992.gada 19.martā sākas Krievijas armijas izvešana no Latvijas. ● 1992.gada 11.aprīlī, pēc vairāk nekā piecdesmit gadu pārtraukuma, militārā patruļkuģa "Sams" mastā atkal uzvijas Latvijas karaflotes karogs. ● 1992.gada 7.maijā Latvijas Banka laiž apgrozībā Latvijas rubļus. ● 1992.gada 1.jūlijā par nederīgām pasta pakalpojumos atzīst PSRS pastmarkas. ● 1992.gada 11.novembrī pie Brīvības pieminekļa, bet 2002.gada 11.novembrī pie Rīgas pils atjauno militāro godasardzi. Rīgas Latviešu biedrības nams 1910.gadā
  84. 84. ● 1993.gada martā Latvija no britiem atgūst savu pirmskara noguldīto zelta krājumu. Latvijas Bankai piederošās 7,7 tonnas zelta tomēr paliek glabāties ārzemēs – tajā pašā Lielbritānijā un arī Šveicē. Pēc situācijas 2011. gada rudenī Latvija zelta rezervju ziņā pasaules valstu sarakstā ierindojas 67. vietā. ● 1993.gada 5.martā Latvijā sāk atteikties no Latvijas rubļiem un apgrozībā nonāk pirmās 5 latu banknotes. ● 1993.gada 5.-6.jūnijā 5.Saeimas vēlēšanas: iegūstot 36 mandātus, uzvarēja savienība Latvijas Ceļš. Vēlētāju aktivitāte bija ļoti augsta – nobalsoja 89,9% no kopumā 1,1 miljona vēlētāju. ● 1993.gada 17.jūnijā, no gaisa spēku bāzes Lielvārdē aizlidoja pēdējās Latvijā izvietotās Krievijas militārās lidmašīnas. ● 1993.g. jūnijā Valmierā notiek Pirmās Pasaules latviešu Trīszvaigžņu spēles. ● 1993.gada 6.jūlijā notiek 5.Saeimas pirmā sēde, kur pilnā apjomā tiek atjaunota Satversme.
  85. 85. ● 1994.gadā pēc straujā iekšzemes kopprodukta krituma un reformu uzsākšanas 90. gadu sākumā pirmo reizi Latvijā iekšzemes kopprodukts nevis samazinājās, bet pieauga par 0,6%. ● Latvijā kļūst pieejams internets un informācija no pirmā www servera. ● 1995.gads bija pēdējais Latvijas jaunāko laiku vēsturē, kad par nozieguma izdarīšanu piemēroja nāves sodu. ● Banku sistēmas krīze un problēmas iezīmējās 1994.gadā, bet savu kulmināciju sasniedza 1995.gadā, kad bankrotēja 19 bankas, krīzes situāciju sasniedzot maijā ar „Bankas Baltija” darbības apturēšanu. ● 1998.gadā tā saucamās Krievijas krīzes laikā notiek eksportējošo nozaru pārorientēšanās uz Eiropas valstu tirgiem. Eksporta īpatsvars uz NVS valstīm samazinās un turpina rukt līdz pat 2003.gadam.
  86. 86. ● 1998. gadā, kad Saeima pieņem grozījumus Pilsonības likumā, atvieglojot naturalizāciju un atļaujot pēc 1991.gada dzimušos nepilsoņu bērnus reģistrēt par Latvijas pilsoņiem, 73% no Latvijas iedzīvotājiem bija Latvijas pilsoņi, bet 27% bija nepilsoņa statuss (2009. gadā – attiecīgi 82% pilsoņu un 16% nepilsoņu). ● 1999. gada 17.jūnijā par Valsts prezidenti pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek ievēlēta sieviete – Vaira Vīķe-Freiberga. ● 2000.gadā, saskaņā ar 31.marta tautas skaitīšanas datiem, Latvijā bija 2 377 383 iedzīvotāji. ● 2000.gadā atklāj piemiņas plāksni ebreju glābējam Žanim Lipkem pie viņa dzīvesvietas Ķīpsalā. Viņš un sieva Johanna ir saņēmuši Izraēlas valsts apbalvojumu “Taisnīgais starp tautām”. Vaira Vīķe – Freiberga ir līdz šim vienīgā Latvijas prezidente - sieviete
  87. 87. ● 2001. gadā, veicot remontdarbus, atrod vienīgo apzināto LCP Memoranda oriģinālu. Memorandu sastādīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja, lai izvestu no Latvijas un nodotu Rietumu sabiedroto valdībām. Latvijas Kara muzeja īpašumā esošais Memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19, dz. 5 (kara laikā nr.16), zem grīdas dēļiem. Šajā dzīvoklī savulaik bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Veščunas – Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir atrodams 189 Memoranda parakstītāju vidū. LCP Memoranda teksts latviešu valodā
  88. 88. ● 2003.gada referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vairākums (67% jeb 676 700) nobalsoja par”, bet „pret” bija 33% jeb 325 980 balsstiesīgo [nobalsojušo] vēlētāju. ● 2003. gada 31. decembrī Radio Brīvā Eiropa izbeidz savu darbību Latvijā. ● 2004.gada 29.martā Latvija kļūst par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, un NATO valstu lidmašīnas sāk patrulēt gaisa telpā virs Baltijas valstīm. ● 2004.gada 1.maijā Latvija kļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. ● 2004.gadā no olimpiskajām spēlēm Atēnās Latvijas sportisti mājās pārved četras sudraba medaļas. ● 2005.gada 1.janvārī lats tika piesaistīts eiro pēc kursa EUR 1 = LVL 0,702804.
  89. 89. ● 2006.gadā IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaug par 12%, kas ir maksimālais pieaugums. Nākamajā gadā pieaugums ir 10%, bet 2008.gadā, sākoties ekonomiskajai krīzei, IKP samazinās par 4,6% un 2009. gadā vēl par 17,8%, kas ir viena no pasaulē straujākajām recesijām. ● 2007.gadā inflācija sasniedz rekordu un psiholoģiski ietekmējošo divciparu skaitli – 10,1%. ● 2007. gadā Latvijā uzņem vēsturisku mākslas filmu Rīgas sargi par 1919. gada novembra notikumiem. ● 2008. gads. Lai novērstu valsts maksātnespēju, decembrī Latvijas valdība paraksta vienošanos ar EK, SVF, Pasaules Banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par starptautisku aizņēmuma programmu.
  90. 90. ● 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā Māris Štrombergs izcīna zelta medaļu. ● 2009. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunais teritoriāli administratīvais iedalījums, kas Latvijas teritoriju sadalīja 109 novados un 9 republikas pilsētās. Pirms tam Latvijā bija vairāk nekā 500 zemākā līmeņa administratīvo vienību. ● 2009. gadā ekonomiskās lejupslīdes rezultātā bezdarba līmenis Latvijā palielinājās un atkal bija viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. ● 2010. gadā Latvijas ražotāji atgūst konkurētspēju un pieaug pieprasījums ārvalstu tirgos, kas izraisa preču eksporta pieaugumu par 30% un eksporta kopapjoms pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstību nopietni apdraud demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un pieaugošā emigrācija.
  91. 91. ● 2010.gada 8.maijā Rīgā notiek konference "Virzība uz demokrātisko Eiropu II Pasaules kara laikā. Latvijas Centrālā padome un kurelieši" konferences materiāli ● 2011,gada 14. janvārī pirmo reizi Latvijas vēsturē P.Stradiņa universitātes klīniskajā slimnīcā tiek veikta aknu pārstādīšanas operācija. ● 2011.gada 26.janvārī, par godu Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas 90.gadadienai, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Ārlietu ministrijā atklāj izstādi “Latvijas starptautiskajai atzīšanai 90 gadi”. ● 2011,gada 1. decembrī Saeima atbalsta grozījumus likumos, kas paredz nāvessoda pilnīgu atcelšanu Latvijā. ● 2012. gada 24. jūlijā pie Latvijas Kara muzeja atklāj informatīvo plāksni, kas apliecina, ka šajā ēkā glabājas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautais 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memorands.
  92. 92. ● 2013. gada 21. jūnijā deg Rīgas pils. ● 2013. gada 9. jūlijā Eiropas Savienības finanšu ministri oficiāli uzaicina Latviju iestāties eirozonā [ar 2014. gada 1. janvāri]. Ar 1. oktobri produktu un pakalpojumu cenas Latvijā mazumtirdzniecībā jāsāk norādīt divās valūtās: latos un eiro. ● 2013. gada 5. novembrī — Krievijas šahists Garijs Kasparovs lūdz viņam piešķirt Latvijas pilsonību. ● 2013. gada 21. novembrī, sabrūkot jumtam "Maxima" veikala ēkai Rīgā, Zolitūdē, bojā iet 54 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti. 27. novembrī Valdis Dombrovskis paziņo par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata. ● 2014.gada 1. janvārī Latvija oficiāli pievienojas eirozonai, latus nomainot pret eiro. Zolitūdes traģēdija ir lielākā katastrofa Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas
  93. 93. ● 2014.gada 17. janvārī Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā tiek atklāts Eiropas kultūras galvaspilsētas gads. ● 2014.gada 18. janvārī notiek pirmo 2000 grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno ēku. Grāmatas no rokas rokā nodod 14 000 cilvēku ķēde. ● 2014.gada 1. martā tiek parakstīts Latvijas Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidentes un ārlietu ministra paziņojums par Krievijas iejaukšanos Ukrainā. Akcija "Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde" pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas
  94. 94. ● 2014.gada 17. martā pie Brīvības pieminekļa tiek iedegtas 189 sveces LCP Memoranda parakstītāju piemiņai. ● 2014.gada 30.aprīlī apmeklētājiem pirmo reizi tiek atvērta Stūra māja jeb nams Brīvības ielā 61, kur ilgstoši atradās Valsts drošības komiteja (VDK). Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga – 2014 ietvaros te tapis projekts "Stūra māja". Jurģis Klotiņš par 17. marta pasākuma idejas rašanos: “ Tautai ir svarīgi atcerēties savus varoņus. Informācijas telpa ir ļoti aizņemta ar 16. martu. LCP darbība līdz šim ir parādījusies epizodiski. Ļoti daudzi par šo vēsturisko notikumu nezina”.
  95. 95. ● 2014.gada 22. jūnijā Dagdas novadā kādā saimniecībā mājas cūkām konstatēts klasiskais cūku mēris. 26. jūnijā pie robežas ar Baltkrieviju trim meža cūkām un Krāslavas novadā trim mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris. ● 2014.gada 9. jūlijā Rīgā sākas 8. Pasaules koru olimpiāde. Tajā piedalās ap 20 000 dziedātāju no visas pasaules. ● 2014.gada 25.augustā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar partneriem aizsāk sociālo kustību " Latvijas labums", aicinot izvēlēties un iegādāties Latvijā ražotas preces un pakalpojumus. Sociālā kustība “Pērc vietējo” nav īstermiņa kampaņa, bet gan ilgtermiņa domāšana
  96. 96. ● 2014.gada oktobrī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ikgadējā ziņojumā Saeimai atzīmē, ka apdraudējums Eiroatlantiskajai telpai saistībā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā saglabājas kā galvenā problēma Latvijas drošības kontekstā. ● 2014. gada 13. decembrī Rīgā pirmoreiz notiek Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija. ● 2015. gada janvārī sāksies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi.
  97. 97. 2014. gada decembrī Papildinājumiem, jautājumiem un ierosinājumiem: lvf@inbox.lv Sadarbībā ar e-misterija.lv un alare.lv

×