Latvijas
emigrantu
kopienas
Nacionālā identitāte,
transnacionālās attiecības un
diasporas politika
LU Filozofijas un Socioloģijas institūts
Dr.Inta Mieriņa un kolēģi
Ārvalstīs dzīvojošo
situācija, vēlmes un
vajadzības
24.07.2015., Cēsis

ĪSI par pētījumu
› Finansējums: Eiropas
Sociālais Fonds
«Cilvēkresursu piesaiste
zinātnei»
› Neatkarīga 11 migrācijas
pētnieku un 5 piesaistītu
ekspertu grupa
› LU Filozofijas un
Socioloģijas institūtā
sadarbībā ar Ekonomikas
un Vadības Fakultāti.
› Norises laiks: 2014.g.
janvāris – 2015.g. augusts
www.migracija.lv

ESF projekts "Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika"
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Metodoloģija
• Politikas dokumentu analīze:
• aptvertais laika periods 2008.-2014.gads
• (attīstības un politikas plānošanas dokumenti, tiesību akti un to projekti,
informatīvie ziņojumi)
• Aptaujas dati: 14 068 Latvijas emigrantu 15+ aptauja no 118
valstīm.
• Aptaujas metode: internetaptauja.
• Aptaujas laiks: 2014. gada 4. augusts – 30. oktobris
• Turpmākā analīzē izmantoti statistiski svērti dati, lai korekti atspoguļotu visu
vecuma/dzimuma/tautību/izglītības/valstu/emigrācijas viļņu viedokli.
• Padziļinātas intervijas u.c. metodes:
• 18 padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar tiem, kuri un atgriezušies.
• 90 padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar Latvijas emigrantiem
Lielbritānijā (13), Zviedrijā (10), Norvēģijā (15), ASV (15), Vācijā (22)
• Intervijas ir veiktas laikā no 2014. gada februārim līdz novembrim

Cik nopietna problēma ir
emigrācija?
Kas notiek ar
aizbraucējiem?

Ko viņi dara, kā viņiem iet?
Mīts vai patiesība?

Mīts Nr.1.
› Aizbraukušie kā «sēņu lasītāji», zemu
kvalificēti strādnieki, dara neadekvati
zemas kvalifikācijas darbu

Patiesība
› Diasporas pārstāvji vidēji izglītotāki nekā Latvijas iedzīvotāji
(t.sk. OECD dati)
› Aptuveni puse Latvijas diasporas pārstāvju strādā kā biroja
darbinieki: vadītāji, speciālisti, kalpotāji
› Salīdzinoši mazāk Īrijā (trešdaļa), vairāk - ASV, Kanādā,
Austrālijā, Jaunzēlandē, Austrumeiropā (ES) un NVS valstīs.
› Divas trešdaļas «jaunās» diasporas pārstāvju, kuri strādāja
‘biroja darbu’ Latvijā strādā biroja darbu arī ārzemēs
› 44% «jaunās» diasporas pārstāvju lielā mērā darbā izmanto
savu iegūto kvalifikāciju/izglītību – nedaudz mazāk nekā
vidēji Latvijā
› Salīdzinoši mazāk (35%) savu kvalifikāciju izmanto tie, kuri
aizbrauca krīzes un pēckrīzes gados (2009.g. vai vēlāk)
› No tiem, kuri aizbrauca 2000.g. vai vēlāk, 41% šobrīd strādā
zemākā profesijā nekā Latvijā, bet 23% – augstākā

Mīts Nr.2.
› Emigranti kā vieglas dzīves tīkotāji, sava
labuma meklētāji

Patiesība
› Daudzi jaunās diasporas pārstāvji jūt, ka viņiem nebija
iespējas neaizbraukt:
› 43% aizbrauca, jo nespēja «savilkt galus» kopā;
› 23% aizbrauca, jo nespēja atrast darbu Latvijā;
› 14% nespēja tikt galā ar kredīta saistībām (un nevar
atgriezties nenokārtotu kredītsaistību dēļ)
› 11% aizbrauca, jo apprecējās ar ārzemnieku/-ci
› 34% regulāri un 38% reizēm finansiāli atbalsta tuviniekus
Latvijā
› Tikai 5% tuvinieki neatbalsta aizbraukšanu, 48% spēcīgi
(pilnībā) atbalsta
› Daudz biežāk aizbraukšanas iemesls ir zemās algas un
perspektīvu trūkums, nevis nespēja atrast jebkādu darbu

Mīts Nr.3.
› Aizbraukušajiem iet smagi – krāpniecības,
diskriminācija darba tirgū, slikta attieksme
no darba devēju un apkārtējo puses

Patiesība
› Nodarbinātības rādītāji ļoti augsti – daudzās valstīs
augstāki nekā vietējo vidū (Hazans, 2015); maz
bezdarbnieku.
› Zināma diskriminācija pastāv:
› 17% jaunās diasporas pārstāvju par līdzīgu darbu saņem
mazāku atalgojumu nekā vietējie
› 14% biežāk nekā vietējiem uzdod neizdevīgus un/vai
nepatīkamus darbus
› 12% izvirza stingrākas disciplīnas, produktivitātes un darba
grafika prasības
› 9% darba devējs nemaksā sociālās apdrošināšanas
iemaksas
› Tomēr jaunās diasporas pārstāvji šobrīd ir būtiski
apmierinātāki ar darbu ārzemēs nekā Latvijā: vairāk kā
70% ir apmierinātāki ar darbu un darba apstākļiem (tikai
7% neapmierinātāki)
› Darba devēju attieksmi ārzemēs jaunās diasporas
pārstāvji vērtē būtiski labāk nekā Latvijā!

Mītnes zemes un Latvijas
salīdzinājums
Skalā no 1 līdz 7 Skalā no 1 līdz 10

Attiecības ar apkārtējiem
› 64% Latvijas diasporas pārstāvju starp draugiem ir
arī vietējie (t.sk. 62% pēc 2000.g. aizbraukušajiem)
› Lielākā daļa (47%) jaunās diasporas pārstāvju ir
apmierinātāki arī ar attiecībām ārpus ģimenes (16%
neapmierinātāki).
› 72% apmierinātāki ar dzīvi kopumā (6%
neapmierinātāki
› Tikai 20% jaunās diasporas pārstāvju drīzāk vai
pilnībā piekrīt, ka «Ir sajūta, ka ārzemēs nevienam
neesmu vajadzīgs»

Mīts Nr.5.
› Aizbraukušajiem nerūp Latvija un Latvijā
notiekošais

Patiesība
› Saikne ar Latviju nav zudusi:
– 63% (t.sk. 71% latviešu un 49% krievu) Latvijas diasporas
pārstāvju jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, kas ir vairāk
nekā ar valsti, kurā dzīvo šobrīd
– 66% regulāri seko ziņām par Latviju
– 52% katru dienu, un 75% vismaz reizi nedēļā lasa Latvijas ziņu
portālus
– 63% (t.sk. 72% latviešu un 49% krievu) atzīmē Jāņus un 34% (t.sk.
48% latviešu un 9% krievu) – 18.novembri
– 42% pozitīvi vērtētu ieceri veidot atsevišķu TV kanālu ārzemēs
dzīvojošajiem, 33% būtu pret, 25% grūti pateikt

Cik daudzi gribētu...

Mīts Nr.6.
› Latviešu kopiena ka monolīts veselums

Patiesība
› Ļoti daudzveidīga: augstu un zemu kvalificētie,
«vecā» un «jaunā» diaspora
› Trūkst pašorganizēšanās un kopienas sajūtas
Ir
biedrs/piedalās...
Visi
diasporas
pārstāvji Latvieši
Ārzemēs dzīvojošo latviešu (diasporas) organizācija 10,9 16,2
Ārzemēs dzīvojošo latviešu mākslinieciskās pašdarbības grupa
(piemēram, latviešu koris vai deju kopa) 4,0 6,1
Neformāla interešu grupa, kur pulcējas Latvijas izcelsmes cilvēki
(grāmatu klubs, adīšanas pulciņš, sporta komanda, utml.) 6,6 8,7
Reliģiskā vai baznīcas organizācija, draudze 8,7 6,5
Nav biedrs nevienā organizācijā vai grupā 67,6 63,8
Pats vai bērns (-i) piedalījies diasporas nometnē 9 10
Bērns apmeklē vai ir apmeklējis latviešu skoliņu 16 20
Piedalās Latvijas diasporas On-line grupās un vēstkopās. 26 34

Mīts Nr.7.
› Tikai būtiska ekonomiskās situācijas
uzlabošanās var atgriezt viņus mājās (līdz
ar to šo procesu nekā nav iespējams
veicināt)

Mīts Nr.8.
› Ārzemēs dzīvojošie kaut ko gaida, ka
viņiem piedāvās

Patiesība
› Tā vietā, lai sekmētu cilvēku atgriešanos, drīzāk būtu jākoncentrē
dažāda veida resursi uz to, lai saglabātu esošo cilvēkkapitālu
Latvijā :
› (..) Tad, ja mēs viņus kaut kā dabūsim šeit, viņiem dzīves līmenis
smagi kritīsies (..). Mēs neko neiegūsim no tā. Jautājums man ir –
kāpēc mums vajag, lai atbrauc atpakaļ tie, kas aizbraukuši? Dēļ tā
skaita? Dēļ profesionālisma? (..) varbūt viņi var dzīvot Anglijā un
vienalga kaut ko dot Latvijai, viņiem te nav obligāti jādzīvo, un to
saikni noteikti vajadzētu veidot un izmantot tos cilvēkus vai viņu
profesionalitāti, vai vienalga, dažādi tie mehānismi. (..) tas varbūt ir
tas, ko vairāk vajadzētu veicināt, nekā fizisku atgriešanos. (Sieviete,
29 gadi, atgriezusies)
› (..) tas ir grūti piesaistīt latviešus Latvijai, bet man otrs jautājums, –
vai tas tiešām vajadzīgs? Jo redziet, tas, kas gribēs, tas tāpat dzīvos
Latvijā. (..) es domāju, ka šis lēmums jāatstāj katram indivīdam
tomēr. Latvijas valstij jācenšas darīt vienkārši, ko var, lai latvieši
Latvijā justos laikam omulīgāk vēl, lai galvenais uzlabotos
ekonomiskā situācija. (Vīrietis, 36 gadi, atgriezies)

Patiesība
› Potenciālajiem atpakaļmigrantiem atgriezties palīdzētu:
› atbalsts nodarbinātības jomā – palīdzība darba
atrašanā;
› minimālās algas līmeņa celšana līdz līmenim, kas ļauj
apmierināt cilvēka pamatvajadzības;
› mājokļa nodrošinājums vismaz pirmajam laikam (pirmie
mēneši līdz pusgadam);
› sociālā palīdzība bērnu vajadzību nodrošināšanai (bērnu
pabalsti);
› atbalsts skolēniem, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā.
› Identitātes un valodas saglabāšana diasporā, t.sk. bērnu
vidū
› skaidra pārliecība par valsts pozitīvu virzību un stabilu
attīstību!

Vēlamā alga
› Tiem pēc 2000.g.aizbraukušajiem, kurus
atgriezties kavē nespēja Latvijā atrast
pieņemamu darbu, tika jautāts, kādai būtu
jābūt neto darba samaksai mēnesī, lai viņus
varētu ieinteresēt darbs Latvijā.
› Alga līdz 500EUR ieinteresētu reti kuru ārpus
Latvijas dzīvojošo, kuru atgriešanos kavē nespēja
atrast pieņemamu darbu;
› 700EUR būtu pieņamama 20%;
› 1000 EUR turpretī varētu ieinteresēt aptuveni pusi
(54%) aizbraukušo (!)
› Alga 1500 EUR piesaistītu 75% aizbraukušo.

Pētniecība
› Nopietna diasporas pētniecība Latvijā ir
tikai aizsākumos
› Joprojām nav vienotības par jēdzieniem
› Nepieciešama regulāra informācijas
ieguve par mūsu tautiešiem ārpus
Latvijas(migrācijas monitorings)

Pateicamies
› Pētnieku grupa pateicas katram, kas piedalījās
pētījumā, kā arī mūsu informatīvajiem
atbalstītājiem!

Paldies par uzmanību!
inta.mierina@lu.lv