Virtuālā novadpētniecības izstāde

1. Iepazīstot Vidrižu pagasta
kultūrvēsturisko mantojumu
Virtuālā novadpētniecības izstāde

2. Vidriži -
Vidsell, Widdrisch, Widrickshof
Tagadējā Vidrižu pagasta teritoriju veido
1868. gadā dibinātais Igates pagasts, kas
Vidrižu pagastā iekļauts jau 19. gadsimtā,
un Bīriņu pagasta rietumu daļa, kas
pievienota pēc Otrā pasaules kara. Vidriži,
Bīriņi un Igate senatnē bija lībiešu Turaidas
valsts sastāvdaļa. Vidriži (Vidsell,
Widdrisch, Widrickshof) minēti 1582. gada
zemes revīzijas dokumentos, kur norādīts,
ka Vidrižu pagastā ir vismazāk apstrādātās
zemes (1,2%) Turaidas pilsnovadā. 19.
gadsimtā Vidrižu muiža piederēja barona
fon Budberga dzimtai, kura vairākās
paaudzēs bija saistīta ar cara galmu.

3. Vidrižu muižas pils
Vidrižu muiža 19. gadsimtā
piederēja baronu fon Budbergu
dzimtai. Vidrižu (Widdrisch)
muižas pils celta 1870. gadā.
Muižas pils fasādē saskatāms
Budbergu dzimtas ģerbonis. Otrā
pasaules kara laikā ēka tika
izpostīta. Pašlaik muižas ēkā
darbojas Vidrižu pamatskola.

4. Vidrižu muižas īpašnieku
fon Budbergu dzimtas
kapliča celta 18. gadsimtā
un atrodas netālu no
Vidrižu muižas pils.
Vidrižu muižas kapliča ar vārtiem
ir valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis.

5. Barona fon Budberga dzimtas ģērboņi
Fon Budbergu dzimtas ģērbonis pie skolas ēkas sienas un ģērboņi
dzimtas kapenēs ir vēsturiski aizsargājamas vērtības.

6. Vidrižu muižas «Šveices māja»
Uz Rīgas pusi no muižas atrodas barona
«Šveices māja», kas bagātīgi rotāta ar
kokgriezumiem.
Vidrižu muižas «Šveices māja» ir būvēta no
guļbaļķiem un ir viena no nedaudzajām
šāda tipa celtnēm, kas Latvijā saglabājusies.

7. Vidrižu spirta dedzinātava…
22.03.1924. – dibināta «Vidrižu spirta
dedzinātava J. Sarkanbārds un biedri»
15.03.1939. – dibināta «Vidrižu spirta
kopdedzinātava»
26.11.1953. – 19.10.1965. – «Vidrižu
stērķeles rūpnīca»
19.10.1965. – 1.01.1971. – «Vidrižu
cietes rūpnīca»
4.11.1972. – Spirta, cietes ražošanas
apvienības «Aloja» Vidrižu filiāle
11.05.1976. - Alus un vīna ražošanas
apvienības ‘’Rīga’’ Vidrižu filiāle
…

8. Igates muiža
Igates (Īgates, Idsel) muiža ir valsts
nozīmes arhitektūras piemineklis.
Pirmās ziņas par Igates muižu
rakstītajos avotos sastopamas jau 15.
gadsimtā. Igates muižas apbūve
veidojusies laikā no 18. gadsimta
beigām līdz 19. gadsimtam divās
zonās. Saimniecības daļa ar klēti,
pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, un
parādes daļa ar kungu māju, kalpu
māju un parku. Pēdējais muižas
īpašnieks – fon Kampenhauzenu
dzimta. Muižas pils un parks šobrīd ir
teicamā stāvoklī.
Igates muižas
dzirnavas

9. Igates muižas pils
Igates muižas pils (kungu māja) būvēta ap
1880. gadu fon Pistolkorsiem pēc R. H.
Cirkvica projekta neorenesanses stilā. Uz
muižu ved bruģēts piebraucamais ceļš, kas
noslēdzas apaļā parādes pagalmā, pie kungu
mājas. Blakus kungu mājai 19. gs. beigās
veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem,
bet aiz dīķa ir nelielas ūdensdzirnavas.

10. Etnogrāfiskais muzejs -
Alfrēda Andrusa
etnogrāfisko priekšmetu
kolekcija
Igates muižas klētī tagad iekārtots privātais
etnogrāfiskais muzejs - Alfrēda Andrusa
etnogrāfisko priekšmetu kolekcija.
Kolekcija sākta 1972. gados. 1976. gadā
Leona Paegles kolhozs atvēlēja bijušā
Igates pagasta magazīnu (klēti) kolekcijas
izvietošanai. Ekspozīcijā skatāmi
priekšmeti, kas lietoti sadzīvē un darbā līdz
1940. gadam. Fondos glabājas Vidrižu
pagasta teritorijā bijušo kolhozu vēsturiskie
dokumenti, kā arī dokumenti un fotoattēli,
kas atspoguļo pagasta pārvērtības dažādos
laika posmos. Patstāvīgajā ekspozīcijā ir
aptuveni 1500 vienību, fondu materiālos –
apmēram 2000.

11. Igates skola. Emīļa Melngaiļa dzimtās mājas
1872. gadā Igatē atvērta 4 klašu pamatskola, pirmais skolotājs bija
J. Melngailis, Emīla Melngaiļa tēvs. No 1890. gada līdz 1917. gadam
par skolotāju strādāja J. Zālītis, ilggadēji skolotāji Elfrīda un Artūrs
Andrusi. 1974. gadā Igates skola slēgta.
Agrāk Melngaiļa muzejs,
tagad - Melngaiļa sēta.

12. Piemineklis Emīlim Melngailim
Emīls Melngailis (1874- 1954), komponists,
diriģents un etnomuzikologs, dzimis 1874. gada
15. februārī Vidrižu pagasta Igates skolā skolotāja
ģimenē. E. Melngailis ir paveicis nozīmīgu darbu
latviešu kultūrā ar darbu par senās tautas
mākslas iekļaušanu profesionālajā mūzikā. E.
Melngaiļa folklorista mūža vākums ir ap 4500
folkloras vienību. Tās publicētas izdevumos
„Latviešu dancis” (1949) un „Latviešu mūzikas
folkloras materiāli” (1951–1953).

13. Kolcenes (Kolzen) muiža Kolcenes muižu 16. gs. saņem lēnī
Johans Bīrings par nopelniem karā ar
Maskaviju. Pēc Bīringiem muiža
vairākkārt tika izlēņota, pirkta un
pārdota, līdz nonāca fon Mengdenu
dzimtas valdījumā.
Apkārtnes zemnieki cauri
gadsimtiem, godādami savu
drošsirdīgo saimnieku Johanu
Bīringu, saukuši Kolcenes muižu par
Bīriņa (Bīringa) muižu, līdz
neatkarīgās Latvijas laikā (1920.
gados) vieta oficiāli ieguvusi Bīriņu
nosaukumu.

14. Bīriņu muižas pils
18. gs. sākums Barons
K. J. Mengdens
19. gs. un 20. gs sākums
fon Pistolkorsu ģimene
Kārlis Johans fon Mengdens uzcēla jaunu kungu māju zviedru baroka stilā un
muižas saimniecisko centru. 18. gs. beigās muiža kā pūra tiesa nonāca fon
Mellinu dzimtas īpašumā. 19. gs. tā nonāca fon Pistolkorsu īpašumā.
18. gs. beigas Grāfs
L. A. Mellins

15. Jaunā Bīriņu muižas pils
Jaunā Bīriņu muižas pils celta no 1857. līdz
1860.gadam fon Pistolkorsu valdīšanas laikā
pēc Rīgas arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa
(1822-1877) projekta. Ēkai bija bagātīgs
dekors – skulptūras, ciļņi, kas zuduši pirmā
Pasaules kara laikā. Pagalma pusē
saglabājusies sienā iemūrēta marmora
plāksne ar uzrakstu „Atstāju mantojumā
Tēvzemes mīlestību„. Pils interjerā dominē
renesanse, par ko liecina ieejas plašais
vestibils ar balkonu un kokgriezumiem
rotātajām divpusējām ozolkoka kāpnēm,
ēdamzāle ar kasetētiem koka griestiem un
izeju uz ezera terasēm, kā arī grezna zāle pils
otrajā stāvā ar gaišām podiņu krāsnīm.

16. Jaunā Bīriņu muižas pils
Pēc Augusta fon Pistolkorsa nāves 1886. gadā Bīriņi nonāca viņa dēla
Aleksandra īpašumā. Viņš 1870. gadā veica plašus muižas pārbūves
darbus, ierīkoja ceļu līdz Neibādei (tagadējiem Saulkrastiem) un
apbūvēja to.

17. Jaunā Bīriņu muižas pils
1925. gadā Grāmatrūpnieku slimo
kase Bīriņu Pili sāk pārbūvēt un
atklāj sanatoriju, kurā ārstē astmu
un sirds slimības. Pēc Otrā
pasaules kara, Bīriņu Pilī atkal
iekārto sanatoriju, uz kuru dodas
atpūtnieki no visas Padomju
Savienības. 1993. gadā Pili sāk
nomāt un vēlāk iegūst īpašumā
Jānis Vimba.

18. Bīriņu muižas kapenes
Bīriņu muižas kapenes uzceltas 1819. gadā ar grāfa
Ludviga Augusta Mellina gādību.
Lai tās izbūvētu izmantots pakalns, kurā izveidota
pazemes telpa, nostiprinot to ar mucveida formas
ķieģeļu velvējumu.
Viena pakalna mala
norakta, veidojot
ieeju, kas atrodas
starp laukakmeņu
mūra sienām.
Ailas un nišas savulaik bijušas izrotātas ar greznām, kaļķu javā atlietām
ozollapu un ziedu vītnēm.

19. Bīriņu skola
Bīriņu 6 klasīgā pamatskola līdz 1889. gadam atradusies vēlākajās kalpu
mājās «Vecskolā». Skolas dibināšanas gads nav zināms. Tagad ēkā
atrodas Bīriņu bibliotēka.

20. Vecupes (Bīriņu) brāļu kapi
Brāļu kapi atrodas netālu no Bīriņiem, pie Vecupes mājām.
Kapos apbedīti 177 Otrā Pasaules karā kritušie padomju armijas karavīri.
Zināmi 165 vārdi.

21. Informācijas avoti
www.zudusilatvija.lv
www.limbazubiblioteka.lv
www.limbazi.lv
www.visitlimbazi.lv
www.vesture.eu
www.letonika.lv
www.birinupils.lv
www.pilis.lv
www.ambermarks.com
www.sovietheritage.blogspot.com
Vidrižu bibliotēkas novadpētniecības krājums
Bīriņu bibliotēkas novadpētniecības krājums
Mūzika: Hallelujah - Violin & Piano (Roy & Rosemary) -
https://www.youtube.com/watch?v=TT5u2xVEO5M