2. Ķīmiskie elementi: atomi, molekulasĶīmiskie elementiķīmisko elementu relatīvā atommasaķīmisko elementu simboli vielas sastāva nemainībaķīmiskās formulas. Relatīvā molekulmasa
3. Atomi Sastāv no kodola un negatīvām elementārdaļiņām (elektroniem) kas riņķo pa orbitālēm ap kodolu; Kodola iekšienē ir neitrālas (neitroni) un pozitīvas (protoni) elementārdaļiņas; Protonu un elektronu skaits atomos ir vienāds; Elektroniem praktiski nav masas, protoniem un neitroniem masa katram ir 1 relatīvā atommasa;
4. Atomu elementārdaļiņu aprēķināšana pēc periodiskās tabulas Vispirms vērojam periodisko tabulu; Atrodam nepieciešamo elementu, piemēram, Cu (varš); Bez problēmām varam noteikt elektronu skaitu – elektronu skaits ir vienāds ar elementa kārtas skaitli , tātad – 29 elektroni Protonu skaits ir vienāds ar elektronu skaitu, tātad 29 protoni Neitronu skaitu var noteikt veicot aprēķinus, tā kā elektroniem masas nav un protoniem masa ir 1 relatīvā atommasa, un neitroniem arī ir 1, tad atņemot no kopējās elementa relatīvās atommasas protonu rel. Atommasu iegūsim neitronu relatīvo atommasu un iegūsim arī to skaitu, jo arī neitroniem masa ir 1, tatad 63-29 = 34 neitroni
6. 1. uzdevums Nosaki šo elementu protonu, elektronu un neitronu skaitu, izmantojot ķīmisko elementu periodiskās tabulas HClAuCa K
7. Ķīmiskie elementi Ir noteikts atomu veids; Vienkārša viela un ķīmiskais elements nav sinonīmi; Vienkāršām vielām sauc vielas, kuras veido viens ķīmiskais elements, piemēram O2; Par ķīmiskiem savienojumiem sauc vielas, kuras veido dažādi ķīmiskie elementi, piemēram, CO2;
9. Metāliskie elementi Veido vienkāršas vielas ar metāliskām īpašībām; Šīs vienkāršās vielas sauc par metāliem; Piemēri; Zelts Sudrabs Dzelzs Alumīnijs Varš
10. Nemetāliskie elementi Veido vienkāršas ar nemetāliskām īpašibām; Sauc par nemetāliem; Piemēri Sērs Fosfors Ūdeņradis skābeklis
11. 2. uzdevums Iedali šos elementus divās grupās: metāliskie un nemetāliskie elementi, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu C F Ta LiAs I Zn O N MoCa B
12. Ķīmisko elementu relatīvā atommasa Molekulu masa un izmēri ir ļoti mazi; Masa ir vēl mazāka Atoma masa ir viena atoma masa, ja tā ir izteikta masas vienībās (grami, kg, u.c.) Ja atoma masa ir izteikta atommasas vienībās u, tad to apzīmē par atommasu; Relatīvā atommasa Ar ir saitlis , kas parāda, cik reižu atommasa ir lielāka par atommasas vienību (kas ir 1/12 daļa no oglekļa atoma masas).
14. Ķīmisko elementu simboli Ķīmiskos elementus apzīmē ar elementa latīniskā nosaukuma pirmo burtu vai kopā ar kādu nākamo burtu, lai neatkārtotos divi vienādi elementu apzīmējumi; Ķīmiskais simbols ir ķīmiskā elementa saīsināts apzīmējums
15. 3. uzdevums Nosaki šiem ķīmiskajiem elementiem relatīvo atommasu un pieraksti elementu latvisko nosaukumu, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu SiSe P Fe Ca Y AgCu N XeSnHg
16. Ķīmisko elementu koeficents Ja nepieciešams norādīt vairākums viena elementa atomus, tad izmanto koeficentu; Koeficents, reizina katra elementa atomu skaitu molekulā ( 2H2O = H četri atomi, O divi atomi) Piemēram, 3H – trīs ūdeņraža atomi; 5Hg – pieci dzīvsudraba atomi 3O2 - ? skābekļa atomi
17. Indekss Indekss ķīmiskajā formulā apzīmē atomu skaitu; Piemēram, H2O Ķīmiskā formula ir vielas sastāva nosacīts apzīmējums ar ķīmiskajiem simboliem un indeksiem Divi ūdeņraža atomi
18. Vielas sastāva nemainība Katrai ķīmiskai vielai neatkarīgi no tās iegūšanas vietas un iegūšanas paņēmiena ir viens un tas pats sastāvs;
19. Relatīvā molekulmasa Pamatojoties uz vielas sastāva nemainību, var noteikt ķīmisko formulu; Piemērs; H2O , skābeklis un ūdeņradis ir saistīti masu attiecībā 1:8 Abu elementu relatīvā atommasa ir zināma, var aprēķināt atomu skaita vienkāršāko attiecību ūdens molekulā; 8 masas vienības skābekļa savienojas ar 1 masas vienību ūdeņraža; 16 masas vienības skābekļa savienojas ar x masas vienībām ūdeņraža; Sastāda proporciju: 8 masas vien. / 16 masas vien. = 1 nmasas vien. / x masas vien. = 2 masas vien. ūdeņraža (tā kā atoma relatīvā atommasa ir 1 tad ir divi atomi).
20. Molekulu masa. Relatīvā molekulmasa Par vielas molekulmasu sauc molekulas masu, kas izteikta atommasas vienībās u; Relatīvā molekulmasa ir skaitlis, kas rāda, cik reižu vielas molekulas masa ir lielāka par 1/12 no oglekļa atoma masas; Relatīvo molekulmasu apzīmē ar Mr; Ogļskābās gāzes (CO2) molekulmasa – Mr = Ar (C) + Ar (O2) = Mr = 12 + 2 x 16 = 44
21. Formulmasa Piemīt vielām, kurām nav molekulas, piemēram joni, NaCl – kuru kristālrežģi veido joni; Izmanto šo pašu molekulmasas formulu, taču sauc par formulmasu; Mr = Ar (Na) + Ar (Cl) = Mr = 23 + 35,5 = 58,5
22. 4. uzdevums Nosaki šīm molekulām molekulmasas, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu H2O CH42FeS2H2
23. Ķīmisko elementu vērtība Ķīmisko elementu formu sastādīšanā izmanto likumsakarības; Atomiem piemīt īpašība kā vērtība; Vērtība ir elementa atomu spēja pievienot vai aizvietot noteiktu skaitu ūdeņraža atomu vai cita vienvērtīga elementa atomu; H-Cl H-O-H 2H=C=H2 I I I II IV I HCl H2O CH4
24. 5. uzdevums Nosaki elementu vērtības pēc molekulām (cik ir atomu skaitu); H2O Li2O Al2O3 Cu2O MgO Fe2O3