Uzstāšanās LU 71. konferencē otrdien. Budžetēšanas informācijas sistēmas izstrāde.

1. Budžeta plānošana,
kontrole un analīze kā IT
sistēmas sastāvdaļa.
Gints Turlajs
LU 71. konference

2. Gints Turlajs
 PhD studies in business economics (2004-2010), degree candidate
 Master in Business Administration (2004)
 Studies in 4 universities: Stockholm School of Economics in Riga, University of
Southern Denmark, University of Latvia, Riga Technical University
 Some academic activites at SSE Riga, RTU
 Author of more than 12 scientific publications, regular speaker in conferences
 CEO of SIA Institute (2011-) (www.aci.lv, www.itinstitute.info,
www.smartcontinent.com)
 CEO of SIA Ekoterm (2012-) (www.siaekoterm.com)
 6 years in banking (SEB bank, Latvijas Banka)
 3 years in international institutions and government (European Commission,
Ministry of Economics of Latvia)
 Media experience: now columnist for business magazine Kapitals, blog, in
magazine «ir», previously biggest newspaper «Diena», etc.
 Currently board member of Economists Association of Latvia, Association of
Latvian Young Scientists (ex-president). Prevously president of Riga Ridzene
Rotary club, founding initiator and board member, president: ESN Riga, AEGEE
Riga, founder and member of many professional associations
2

3. Uzņēmumu un iestāžu vadības sistēmu datorizācija
 Informācijas tehnoloģijas ieņem aizvien svarīgāku vietu uzņēmumu un valsts
iestāžu pārvaldē.
 Datori tiek izmantoti ļoti plaši, tomēr aizvien daži vadības procesi ir grūti
automatizējumi bieži vien sarežģīto lēmumu dēļ, kuriem nav iespējams vai
nav pierasts izmantot matemātiskus algoritmus.
 Ļoti viegli ir datorizējami grāmatvedības procesi, kas arī bija vieni no
pirmajiem procesiem, kas tika automatizēti.
 Parocīga un viegli automatizējama ir arī visas datorizējamās informācijas
glabāšana un veidošana: elektroniskā pasta ziņojumi, dažādi dokumenti,
skaitliskie aprēķini.
 Progresīvākajās sistēmās arī šie elementi tiek labi sakārtoti un tiek radīta
sistēma, lai informācija būt viegli radāma un strukturējama.
 Nākamais solis ir informācijas apmaiņas un lēmumu pieņemšanas sistēmas
radīšana. Šāda sistēma, arī ja darbotos tikai lokālā tīklā visdrīzāk varētu tikt
uzskatīta par web 3.0.
3

4. Uzņēmumu un iestāžu vadības sistēmu datorizācija
 Datori un IS sākotnēji izplatījās akadēmiskajā vidē un
pirmais to pielietojums bija fizikas aprēķini un līdzīgas
darbības. Diezgan drīz tie tika pielietoti arī aprēķiniem
uzņēmumu un iestāžu vajadzībām.
 1953. gadā General Electric (GE) lūdza Arthur
Andersen automatizēt algu aprēķinus, kas tiek
uzskatīts par IT konsultāciju biznesa pirmsākumu, kuru
līdz šai dienai turpina Accenture.
 Jau pirmajos Apple datoros uzstādītās Excel
priekšgājēju programmas padarīja datorizētu
grāmatvedību izplatītu.
4

5. Budžetēšana
 Budžetēšana noteikti ir ļoti sena.
 Ir zināms, ka Hamurabi valstībā tuvajos Austrumos jau
1700-tajos gados pirms mūsu ēras ar likumu bija
regulēta banku darbība.
 Budžetēšanai noteikti šajā laikā jau bija jāeksistē, jo
kreditēšana bez finanšu prognozēšanas nav
iespējama.
5

6. Budžetēšana
 Tiek uzskatīts, ka vārds budžets nāk no franču valodas
(senajā franču valodā bougette ir maks).
 Mūsdienās šis vārds nozīmē: finanšu plāns un plānoto
ieņēmumu un izdevumu uzskaitījums.
 Tas ir arī uzkrāšanas, aizņemšanās un un naudas
tērēšanas plāns. Budžetu varam arī uzskatīt par
organizācijas plānu, kas ir izteikts naudas izteiksmē.
 Mērķis ir prognozēt ieņēmumus un izdevumus,
konstruēt modeli kā bizness varētu būt finansiāli
veiksmīgs, realizējot stratēģijas.
 Plānus varam salīdzināt ar dzīvē novēroto rezultātu.
Budžetēšana var ļaut veiksmīgi ierobežot izdevumus.
6

7. Budžetēšana
 Hārvardas prof. Kenets Merčants jau 1979.gadā 19
ASV elektronikas uzņēmumu apsekojumā secina, ka
budžetēšana atšķiras lielajos un mazajos uzņēmumos.
 Jau tad finanšu uzskaite daudzos uzņēmumos bija
daļēji elektronizēta.
 Tomēr, lai arī grāmatvedība mūsdienās ir datorizēta
pat vismazākajos uzņēmumos, aizvien MU
budžetēšana var nenotikt vispār vai arī notikt
neformālā veidā. Bieži ar to var nodarboties tikai
vadītājs, turklāt, daudzos gadījumos arī neveicot
nekādus pierakstus.
7

8. Budžetēšana
 Lielos uzņēmumos budžetēšanas process ir formālāks.
 Arī mūsdienās process nav pilnībā datorizējams, jo ir
ļoti daudz faktoru, kas var ietekmēt uzņēmuma
ieņēmumus un izdevumus nākotnē, tādēļ ekspertu
viedoklis par šiem notikumiem ir ļoti svarīgs.
 Resursu vadības sistēma var sastādīt budžeta
piedāvājumu, izmantojot kādu prognozēšanas metodi.
Tomēr parasti šādām automātiski sastādītām
prognozēm par labu nāk eksperta korekcijas.
8

9. Budžetēšana
 Hārvardas prof.Jensens 2003.g. norāda uz
budžetēšanas trūkumiem, jo tā midina cilvēkus melot
(Jensen, Paying People to Lie: The Truth About the
Budgeting Process, 2003), (Jensen, Corporate
budgeting is broken, let's fix it, 2001).
 Budžets tiek izmantots arī darbinieku darba
efektivitātes mērīšanai.
 Tādēļ darbinieki ir ieinteresēti pēc iespējas augstākās
izdevumu prognozēs un zemākās ieņēmumu
prognozēs, lai tos būtu vieglāk izpildīt un pārpildīt.
 Savukārt vadītāji ir ieinteresēti pretējā.
9

10. Budžetēšana
 Savukārt vadītāji ir ieinteresēti sastādīt to padoto
budžetus ar pēc iespējas lielāku ieņēmumu un mazāku
izdevumu apjomu. Līdzīgi ir valsts uzņēmumos.
 Valsts iestādēs padotie ir ieinteresēti pieprasīt pēc
iespējas lielāku dotācijas apjomu un to arī līdz galam
notērēt, lai līdzekļu apjoms netiktu samazināts
nākamajā gadā.
 Pārraugi - valdība un parlaments - parasti ir
ieinteresēti pieškirt mazāku budžeta finansējumu
budžeta iestādēm.
10

11. Budžetēšana
 Valstīm parasti ir nepieciešama pretcikliskā budžeta
vadība. Labs budžeta politikas vadības mehānisms ir
ieviests Zviedrijā, kur ar likumu nostiprināta atsevišķa
fiskālā padome, kas pārsvarā sastāv no akadēmiķiem,
kas sagatavo priekšlikumu par budžeta apjomu.
 Par šo priekšlikumu balso parlaments. Tikai pēc tam
notiek diskusijas par budžeta līdzekļu sadalīšanu
konkrētiem mērķiem.
11

12. Budžetēšana
 Noderīgas varētu būt arī tādas pieejas kā zero-based
budgeting - tiek analizēta katras pozīcijas
nepieciešamība kā pretstats incremental budgeting,
kad budžetu veidojam uz iepriekšējā budžeta pamata,
parasti mazliet palielinot izdevumus.
 No Pasaules Bankas programmām uz citiem sektoriem
ir veiksmīgi izplatījusies arī results-based budgeting,
kad, piešķirot līdzekļus mērķa sasniegšanai, tiek
mērīta šo mērķu sasniegšana.
12

13. Budžetēšana
 Visviekāršākā ir inkrementālā budžetēšana, saskaņā ar
kuru budžeta izdevumi tiek pārskatīt (gandrīz vienmēr
palielināti) proporcionāli, balstoties uz to, kādi tie ir
bijuši iepriekšējos periodos.
 Lai arī lielā mērā šī pieeja ir neprogresīva, tā tiek
izmantota nospiedošajā vairumā gadījumu. Daļēji tas
tā ir tādēļ, ka politikā līdzekļu apjoma samazināšana
lielākajā daļā valstu ir saistīta ar milzīgu
neapmierinātību. Tomēr results-based budgeting
izmantošana varētu būt ļoti noderīga. Periodiski,
vismaz dažās nozarēs, būtu vērts veikt arī zero-based
budgeting.
13

14. Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze
 Ļoti interesants pētījums ir veikts un publicēts Santa
Fe, Argentīnā (Brusa, Caliusco, & Chiotu, 2006).
 Pētījumu par valsts budžeta sastādīšanas datorizāiju
un ontoloģijām nemaz nav veikts daudz.
14

15. Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze
15

16. Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze
 Valsts sektorā nepieciešamā, vai dažos gadījumos arī
liekā, kompleksitāte ir tik augsta, ka nav iespējams
izveidot kopēju ontoloģijas modeli.
 Informācija parasti tiek glabāta un apstrādāta ļoti
dažādos veidos.
 Salīdzinājumā ar privāto sektoru augstākais
kompleksitātes līmenis arī ir saprotams, jo valstis
parasti ir krietni lielākas par uzņēmumiem.
 Turklāt valstis parasti arī nodarbojas ar
kompleksākiem un grūtāk izmērāmiem jautājumiem.
Ja uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu, tad valsts darbības
mēŗkis ir izpildīt ļoti daudzas funkcijas
16

17. Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze
17

18. Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze
 Autori savietojamībai piedāvā izmantot ontoloģijas un
kādu no tās atbasltošajiem rīkiem, piemēram, Protege
vai WebOde.
 Ir vēlams budžetēšanas procesu arī attiecīgi
dokumentēt un nekoncentrēt zināsānas par to tikai
dažu personu starpā, lai būtu nodrošināta
pārmantojamība un būtu iespējama sabiedrības
kontrole.
18

19. Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze
 Piedāvā šādus budžeta sastādīšanas posmus
 Fiskālā gada uzsākšana un klasifikatoru sadalīšana.
 Sākotnējā budžeta sagatavošana un resursu aplēse.
 Budžeta politikas definēšana un izdevumu prognozēšana.
 Galveno izdevumu noteikšana.
 Izveidot budžeta projekta uzmetumu.
 Prezentēt budžeta projekta uzmetumu likumdevējam.
 Izstrādāt jaunu budžetu saskaņā ar budžeta likumu.
 Veikt līdzekļu sadali budžeta izpildei.
 Izstrādāt budžeta modifikācijas.
 Programmēt budžea izpildi.
 Rekonstruēt budžetu.
 Noslēgt fiskālo gadu.
19

20. Pamatjēdzieni trijniekos
20

21. UML modelis
21

22. Nacionālās attīstības plānošanas sistēma: Bičevsksis, Karnītis&Karnītis
22

23. Santa Fe Argentīnā budžeta procesa analīze
 Kopējo valsts plānu nospraušanu un izpildi vēl
komplicētāku padara arī daudzās pašvaldības, kurām ir
savi autonomi budžeti.
 Minētā pētījuma autori (Bičevskis, Karnītis & Karnītis)
piedāvā datu noliktavās pazīstamajam
multidimensionālajam kubam līdzīgu idejisko
struktūru, lai sakārtotu un attēlotu pašvaldību mērķus
un to izpildīšanai paredzētos budžetus.
23

24. Nacionālās attīstības plānošanas sistēma: Bičevsksis, Karnītis&Karnītis
24

25. Piedāvātā valsts uzdevumu un to izpildītāju hierarhija
25

26. Piedāvātā valsts uzdevumu un to izpildītāju hierarhija
26

27. Diemžēl trūkst valsts iniciatīvu saprotamā datu attēlošanā, bet ir
privātas, ši attēla autors Jurģis Bērziņš ciparunieze.wordpress.com
27

28. Diemžēl trūkst valsts iniciatīvu saprotamā datu attēlošanā, bet ir
privātas, ši attēla autors Jurģis Bērziņš ciparunieze.wordpress.com
28

29. MK POLSIS
 Ministru kabineta paspārnē darbojas valsts politikas
dokumentu inoformācijas sistēma POLSIS, taču tā ir
sen veidota, ļoti vienkārša un būtībā ir tikai
dokumetnu apkopojums.
29

30. Daniel Trka analizējis Čehijas gadījumu
30

31. Daniel Trka analizējis Čehijas gadījumu
31

32. Mans piedāvājums budžeta «metamodelim»
Pozīcija
Ieņēmumi Izdevumi Valsts funkcija
32

33. Problēma ar viekāršu modelēšanu
 Diemžēl lietotāji bez IT izglītības nesaprot pat tādas
modelēšanas sintakses kā UML un BPMN.
 Tādēļ ir vai nu jāiegulda resursi darbinieku un vadības
apmācībā, vai arī jāpiedāvā vienkāršāku sintaksti.
 Īpaši aizņemti un papildus apmācības nealkstoši ir
vadītāji, kuru sapratne par problēmām arī ir kritiski
svarīga.
 Izeja no situācijas varētu būt savādākas sintakses
ieviešana, kas varētu balstīties uz visiem intuitīvi
saprotamo plūsmkartes (flowchart) procesu
modelēšanas sintaksi.
33

34. Problēma ar viekāršu modelēšanu
 Tomēr problemātiski ir arī ja katrs izmanto savu
vienkāršoto modelēšanas sintaksi.
 Iepriekšējās BPMN versijas ir vienkāršākas, tādēļ
varbūt ir iespējams neizmatot sarežģītāku un jaunāku
sintaksi.
34

35. Kādu sistēmu es piedāvāju?
 Budžeta sastādīšanai nepieciešams spriedums par
nākotnes attīstību un attīstības virzieniem.
Automatizēti iespējams sastādīt vien uzmetumu, kas
balstās uz iepriekšējā gada rezultātiem.
 IS, kas būtu balstīta web 2.0 tehnoloģijās, izmantotu
komunikāciju un kolaborāciju, būtu ļoti noderīga.
 Tajā būt jāpārskata iespējas veidot sacensību par
labākajiem rezultātiem. Piemēram, varētu vaidot
„goda dēli”, attēlojot augstākās vietās tos, kas ir
ierobežojuši izdevumus un vairojuši ieņēmumus.
35

36. Kādu sistēmu es piedāvāju?
 Svarīga būtu daudzlīmeņa elektroniskā dokumentu
saskaņošana un vīzēšana un vispārēja komunikācijas
un dokumentu saskaņošanas un aprites
nodrošināšana.
36

37. gints@aci.lv
Tel: +371 29409509
Skype, LinkedIn, facebook, SlideShare:
meklēt Gints Turlajs
37