1. Balsenes ļaundabīgi audzēji
LU MF 5.kursa 8.grupas studente
Emma Sokolova

2. Epidemioloģija
• 35-50% no visiem galvas un kakla
ļaundabīgiem audzējiem;
• 2-5% no visiem ķermeņa audzējiem;
• Vīrieši slimo ~ 10-20 reizes biežāk
nekā sievietes;
• Parasti audzējs attīstās 50-60 gadu
vecumā.
Latvijā - 2,5-3% ļaundabīgo
audzējum gadā vidēji 120-130 jaunu
balsenes vēža gadījumu (LVSR dati).

3. Etioloģija
Galvenie riska faktori ir
• smēķēšana;
• alkohola lietošana.
Tiem kombinējoties,
saslimšanas riks 3x↑.
Pārējie RF:
• jonizējošā radiācija (īpaši agrīnā vecumā),
• hronisks iekaisums,
• hiperkeratoze,
• leikoplakija,
• apdegums (ķīmisks vai termisks) u.c.,
• azbests,
• darbs kokapstrādē.

4. Balsenes trīs «stāvi»:
• augšējā, vestibulārā daļa virs balss
spraugas (supraglottis);
• vidējā daļa (balss saišu apvidus) – balss
sprauga, rima glottidis (glottis);
• apakšējā, subhordālā daļa (subglottis).
Tiem ir atšķirīga
• embrionālā izcelsme,
• anatomiska uzbūve,
• klīniskā aina vēža gadījumā un prognoze.

5. Patomorfoloģija
90-95% gadījumu attīstās dažādas diferenciācijas pakāpes plakanšūnu vēži.
Pēc starptautiskās klasifikācijas izšķir šādas audzēja morfoloģiskās formas:
I. Epiteliālie audzēji:
• Vēzis (intraepiteliāls vēzis);
• Plakanšūnu vēzis;
• Verukozā karcinoma (plakanšūnu
vēzis);
• Vārpstveida (plakanšūnu vēzis);
• Adenokarcinoma;
• Adenoīdā cistiskā karcinoma;
• Karcinoīdais audzējs;
• Nediferencēts audzējs;
• Citi.
II. Mīksto audu audzēji:
• Fibrosarkoma;
• Rabdomiosarkoma;
• Angiosarkoma;
• Kapoši sarkoma un citi.
III. Kaulaudu un skrimšļu audzēji:
• Hondrosarkoma un citi.
IV. Limfātisko un asinsrades audu audzēji.
V. Jauktie audzēji.
VI. Sekundārie audzēji.
VII. Neklasificējamie audzēji.
VIII. Īstiem jaunveidojumiem līdzīgie
procesi.

6. Attīstība, gaita un klīniskā aina (I)
Augšējās, vestibulārās daļas audzēji
• vairumā gadījumu sākas uzbalseņa apvidū,
• sākumā infiltrē gļotādu,
• aug, nemanāmi bojājot apkārtējos audus –
muskuļaudus un saistaudus.
Parasti audzējs augs eksofīti un atgādina
ziedkāpostu, agrīni metastazē kakla limfmezglos.
Šās lokalizācijas audzēja sākumstadijā ir
• svešķermeņa sajūta rīklē,
• nelielas sāpes,
• diskomforts, rijot ēdienu.
Vēlāk sāpes, traucējumi pieaug.

7. Attīstība, gaita un klīniskā aina (II)
Balsenes vidējāš daļas audzēji
parasti sākas īstās balss saites brīvajā
malā.
Specifisks agrīns simptoms ir
aizsmakums, kas ilgst vairāk nekā
vienu mēnesi. Taču audzējam
progresējot, tas var izplatīties pa visu
balss saiti, infiltrēt pretējās puses balss
saiti. Balss saites kļūst nekustīgas,
pakāpeniski audzējs slēdz balss
spraugu, veidojas stenoze, asfiksijas
draudi.

8. Attīstība, gaita un klīniskā aina (III)
Balsenes subhordālie audzēji
parasti attīstās
• endofīti,
• asimptomātiski.
Agrīnu simptomu tiem nav.
Izplatoties uz augšu, audzējs var infiltrēt
vestibulārā aparāta elementus, uz leju –
ieaugt trahejā. Ielaistos gadījumos
audzējs var
• slēgt balsenes lūmenu,
• izaugt uz kakla priekšpusi,
• ieaugt vairogdziedzerī.

9. Metastazēšanās
Metastazēšanās ceļi atkarīgi no
audzēja lokalizācijas. Ļoti reti
metastazē īsto balss saišu audzēji.
Visbiežāk metastazē vestibulārās
daļas audzēji. Metastāzes parasti
lokalizējas augšējos un vidējos
jugulāros limfmezglos,
submandibulāros mezglos; līdz 25%
gadījumu tās ir abpusējas.
Subhordālās daļas audzēji metastazē
apakšējos jugulāros, paratraheālos
un mediastinālos limfmezglos.

10. Klasifikācija
Klasificējot balsenes audzejus pēc
TNM sistēmas, simbolu T lieto katrai
balsenes daļai atsevišķi.
Tx, T0, Tis tiek apzīmēti tāpat kā citu
audzēju gadījumā.
Balsenes reģionālie limfmezgli (N) ir
cervikālie mezgli.
Distālās metastāzes tiek vērtētas kā
parasti.

11. Iedalījums stadijās
• 0 stadija – TisN0M0;
• I stadija – T1N0M0;
• II stadija – T2N0M0;
• III stadija:
- T3N0M0,
- T1-3N1M0;
• IV stadija:
- T4N0-1M0,
- T, jebkurš N2M0,
- T, jebkurš N3M0,
- T, jebkurš N, jebkurš M

12. Diagnostika
Sākumdiagnostikā ir svarīgi
nepalaist garām sākotnējos, ne visai
tipiskos simptomus:
• neskaidru sajūtu kaklā rijot,
• sāpīgu rīšanu,
• balss pārmaiņas,
• aizsmakumu.
Anamnēzes dati par kaitīgiem
arodfaktoriem, iepriekšējiem balsenes
iekaisumiem. Ģimenes anamnēze.
Jāveic spoguļa, fibrooptiskā
laringoskopija, kā arī biopsija. Metastāžu
konstatēšanai izmanto DT vai MR
skenēsanu u.c.

13. Terapija (I)
Galvenās ārstēšanas metodes ir apstarošana un ķirurģiska
ārstēšana, tās dažādi variējot. Katram slimniekam ārstēšana
jāpiemēro individuāli.
0 stadijas gadījumā – radikāla staru terapija, operācija, lāzerterapija.
I stadija – staru terapija vai saudzējoša radikāla operācija, rezecējot
bojātās balsenes daļas.
II stadija – apstarošana vai radikāla balsenes operācija;
mazdiferencētiem vai infiltratīviem audzējiem – radikāla staru terapija.

14. Terapija (II)
III stadija – radikāla staru terapija mazdiferencētiem un
endofītiskiem audzējiem, ķirurģiska ārstēšana augsti diferencētiem
audzējiem – parasti dažāda veida paplašināta balsenes rezekcija
vai laringektomija ar pēcoperācijas staru terapiju.
IV stadija – ja nav attālas mts, ārstēšanu variē. Reizēm tiek veikta
primārā audzēja un kakla limfmezglu operācija (laringektomija),
dažkārt nākas operēt arī blakus esošos audus vai orgānus. Seko
pēcoperācijas staru terapija. Ja ir attālas mts, vairumā gadījumu
lieto paliatīvu staru terapiju.

15. Terapija (III)
Recidīvu terapija ir individuāla. Iespējama
operatīvā ārstēšana vai staru terapija, retāk
ķīmijterapija ar
• cisplastīnu,
• 5-fluoracilu,
• metotreksātu,
• bleomicīnu,
• vinblastīnu,
• taksolu u.c. preparātiem.
Ja divu kursu terapija šķiet efektīva,
ārstēšanu turpina līdz sešiem kursiem.

16. Prognoze
Prognoze balsenes vēža gadījumā, protams, atkarīga no audzēja
• stadijas,
• izplatības,
• histoloģiskās formas,
• brieduma pakāpes,
• slimnieka vecuma un vispārējā stāvokļa.
Plakanšūnu balsenes vēža radikālai ārstēšanai 1. un 2.
stadijas gadījumā parasti labvēlīgs iznākums ar piecu gadu
dzīvildzi pat līdz 90%.
Radikāli ārstētiem 3.-4. stadijas balsenes vēža
slimniekiem piecu gadu dzīvildze ir ap 40-50%.

17. Paldies par uzmanību!