The Marc Rothko Art Centre in Daugavpils, Latvia. An interview to Dr. Alessandro Califano by Inga Steimane, Kulturas Forums (March 24-31, 2006 - p.2)

1. 2 2006. gada 24.–31. marts
A K T UA L I TĀT E
Divi atslēgas
Top Marka Rotko mākslas un vārdi
informācijas centrs Daugavpilī Par
Marka Rotko mākslas un infor-
mācijas centra ieceri Daugavpilī
Kulturas Forumam stāsta Daugav-
pils pilsētas domes izpilddirektora vietniece un
attīstības departamenta vadītāja Inga Goldberga.
Inga Goldberga: – Šobrīd ir sagatavots pro-
Marka Rotko centrs varētu būt kā efektīgs zīmols visām kultūras aktivitātēm Daugavpilī jekts, kas ietver centra izveides ieceres pamato-
jumu un skiču projektu Arsenāla ēkas, kurā tiks
I n g a Š T E I M A N E ka tās atrodas iekārtots centrs, rekons-
tepat tuvumā, trukcijai un apkārtnes la-
Turpinājums no 1. lpp. Latvijai pastāv biekārtošanai. Pagaidām
Maksimālā summa, ko projekta iesniedzēji var vīzu režīms, Arsenāla ēka pieder aģen-
Foto: Jurijs DUNAISKIS
pieprasīt no ES fonda, ir Ls 1 000 250. Ja projekts un tas sarežģī tūrai Valsts nekustāmie
tiks apstiprināts, Eiropas Reģionālās attīstības fonds pārvietošanos. īpašumi, un dome to ilg-
(ERAF) piešķirs 75% no kopējā projektam nepiecie- Senais ceļš no termiņā nomā. Bet abas
šamā finansējuma, pārējais finansējums jāiegulda Berlīnes uz Pē- puses pieņēmušas lēmu-
pašvaldībai. Tiek lēsts, ka Marka Rotko mākslas un terburgu gāja mu par ēkas nodošanu
informācijas centra izveidei, kā arī ēkas rekonstruk- caur Varšavu pašvaldības īpašumā, vēl
Publicitātes foto
cijai, ekspozīcijas un radošo rezidenču telpu iekār- un Daugavpi- tikai vajadzīgs Ministru Inga Goldberga: “Ja
tošanai kopumā nepieciešami apmēram 6,3 miljoni li. Arī mūsdie- kabineta lēmums. arī mēs neiegūsim
latu. Plānots, ka Marka Rotko mākslas un informā- nās kartē var Esam saņēmuši at- Eiropas līdzekļus,
cijas centrs redzēt vismaz balsta vēstuli no M. Rot- ieceri turpināsim”
Daugavpils četrus nozī- Daugavpils lepnums ir gan 19. gadsimta cietoksnis... ko ģimenes ar atļauju iz-
cietoksnī varē- mīgus ceļus, mantot mākslinieka vārdu centra nosaukumā. M.
tu vērt durvis kas ved caur Daugavpili uz citām lielām pilsētām te- vai cilvēks ir Rotko ģimenes pārstāvji Daugavpilī viesosies jau
2008.gadā. pat Latvijā, Lietuvā, Polijā – tā ir ļoti liela priekšrocī- pārliecinoši 11. aprīlī, kad tiks atklāta sinagoga. Šajās dienās
Februāra ba, uzsākot domāt par publikas piesaistīšanu jaunam reliģiozs vien- esam domājuši arī nodibināt fondu Marks Rotko
beigās Dau- projektam. Ja šādā aktīvā tranzītvietā tiks reklamēts patis vai aiz- Daugavpilī (darba nosaukums). M. Rotko mākslas
gavpils dome kaut kas jauns, cilvēki noteikti to apmeklēs. Piemēram, ņemts komer- un informācijas centra izveides ieceri atbalsta in-
un Marka Rot- tas nemaz nav tik dārgi lielo šoseju malās pirms Dau- sants, viņam teresenti Londonā, arī Ņujorkā un Vašingtonā.
Foto: Mārtiņš ZILGALVIS
ko mākslas un gavpils reklamēt, ka te ir Marka Rotko dzimtā pilsēta, mūsdienās ir Šobrīd viņi mūs konsultē, bet, tiklīdz būs izveidots
informācijas lieliski saglabājies 19.gadsimta cietoksnis un, protams, mobilais tele- fonds, būs iespēja piesaistīt arī finanses.
Publicitātes foto
centra veido- labi restorāni. Prombraucot cilvēki to pamanīs, bet at- fons. Un tūris- Ilze Zveja: – Kā notiek līdzekļu piesaiste
tāji bija aici- pakaļbraucot – noteikti apstāsies. Kaut vai katrs otrais ma informācija projektam, vai esat ieguvuši atbalstu no Ei-
nājuši Romas – tas jau ir liels ienākums pilsētas budžetā. mobilajā telefo- ropas reģionālās attīstības fonda?
muzejnieku, – Daugavpilieši aktīvi gatavo projektu ERAF nā ir vēl viens – Projektu esam iesnieguši, un šobrīd no-
Alesandro Kalifano: “Mobilais izcilu muzeolo- finansējuma iegūšanai. Vai ir kādi īpaši faktori, būtisks publi- ... gan mākslinieks Marks Rotko tiek to kvalitatīvā izvērtēšana. Ja arī mēs ne-
telefons ļauj piegādāt informāciju ģijas speciālis- kurus jūs ieteiktu ņemt vērā? kas piesaistī- iegūsim Eiropas līdzekļus, kaut tas būtu labs
arī par muzejiem” tu, mūsdienu – Kultūras projektiem vien, piemēram, muzeja, šanas veids. Tiklīdz jūsu telefons nonāk šī reģiona uz- atbalsts un stimuls projekta pirmā posma īs-
muzeja sabied- ekspozīcijas atvēršanai vai pieminekļa rekonstrukci- tveres zona, tā parādās ziņa, ka Daugavpils ir Marka tenošanai, ieceri turpināsim, vienīgi tas varētu
risko attiecību ekspertu doktoru Alesnadro Kalifano jai ES nemaz tik daudz naudas nav. Bet šajā gadīju- Rotko centrs, ka te notiek tāda un tāda izstāde. Īsziņu prasīt ilgāku laiku. Projekta pirma posma uz-
(Alessandro Califano) kā konsultantu projekta saga- mā muzeja veidošanas budžetu var papildināt ar tālāk- informāciju var veidot selektīvu, ka ar jaunpienācēju sākšanai vajadzētu ap 1,5 miljoni latu, daļu,
tavošanai. Alesandro Kalifano Daugavpilī uzstājās ar izglītības programmām, un tā jau ir nauda no citām attiecīgā reģionā tā “sasveicinās”, bet ar projāmbraucē- protams, atvēlētu pašvaldība.
daudzpusīgu ideju prezentāciju, ņemot vērā projekta – no ES izglītības resursiem paredzētajām kabatām. ju – “atvadās”, novēlot faktiski vienu un to pašu – ap- – Kādus darbus ir paredzēts veikt pirma-
tapšanas sākumstadiju – ziedojuma veidā (!). Lai pro- Pilsētai būs jāapmāca vietējie gidi, kas var izstāstīt, meklēt Marka Rotko centru, pie viena nosūtot mājas- jā projekta īstenošanas posmā un kad centrs
fesionālās atziņas projicētu vietējā realitātē, viņš at- kas ir cietoksnis, kur dzimis Marks Rotko un citas lie- lapas adresi. varētu uzsākt darbu?
teicās no ērta brauciena vieglajā auto un ceļu no Rī- tas, tas nozīmē, ka pilsēta var izstrādāt izvērstu pie- – Jūsu specialitāte šķiet ļoti itāliska – muzeja – Pirmajā posmā ir jāizstrādā projekts un jā-
gas uz Daugavpili mēroja vilcienā. Ar mūžīgās pilsētas augušo apmācības programmu. Tā ir lieliska iespēja sabiedrisko attiecību eksperts. Manuprāt, Lat- veic jau konkrēti darbi – ēkas fasāžu rekonstruk-
kultūras mantojuma ekspertu Kultūras Forums sa- attīstīties un iegūt finansējumu. vijā muzeja sabiedriskās attiecības veido katra cija, jumta un logu nomaiņa, lai arī VNĪ ir rūpē-
vus lasītājus iepazīstināja pērn vasarā, kad viņš uzstā- – Vai Daugavpils varētu izmantot Marka konkrētā projekta, izstādes vadītājs pēc labākās jies par celtni un tā ir labi saglabāta. Pusei ēkas
jās ar atmiņā paliekošu referātu Nacionālā Mākslas Rotko centru arī citu kultūras tūrismam intere- sirdsapziņas un vienlaikus – savas informētības tiks rekonstruētas arī iekštelpas, lai varam iekār-
muzeja simtgades konferencē. Tagad izjautājam viņu santu objektu popularizēšanai? par to, ko šīs sabiedriskās attiecības varētu no- tot Marka Rotko mākslas zālēs, galerijas, māk-
par Marka Rotko mākslas un informācijas centra izre- – Noteikti. Daugavpilī izstaigāju vietas ar izcili zīmēt. Kā jūs īsi skaidrotu savu nodarbošanos? slinieku studijas, konferenču zāli un informācijas
dzēm Daugavpilī un Kalifano atzīst, ka projektam var skaistām vecticībnieku ēkām. Diemžēl, redzams, ka – Tehniski es esmu Romas pilsētas kultūras man- centru. Ja mums būs pietiekami daudz līdzekļu,
būt spoža nākotne. jau daudz kas tiek “renovēts”, jo jaunie mantinieki tojuma departamenta vecākais kurators. Projektu me- tad pirmo posmu varam īstenot apmēram divu
Inga Šteimane: – Ar ko būtu jāsāk Marka Rot- grib dzīvot moderni. Pirmām kārtām būtu veicams rū- nedžeris, kas atbild par sabiedriskajām attiecībām un gadu laikā un centra atklāšana varētu būt 2008.
ko mākslas un informācijas centra veidošana? pīgs dokumentācijas darbs. Tālāk pilsēta varētu pie- jaunajām tehnoloģijām tajās – tāds kā kvalitātes kon- gadā. Dažādas akcijas, izstādes un pasākumus
Alesandro Kalifano: – Svarīgi Marka Rotko kam- dāvāt mainīt vai atpirkt šīs vecās mājas no tiem, kas trolieris tai informācijai, kādu izplata muzeji. Mana Arsenāla ēkā mēs plānojam rīkot jau šovasar,
paņā iesaistīt vietējos iedzīvotājus jau kopš paša sāku- nevēlas vairs tādās dzīvot. Un veidot vēl vienu sais- specialitāte ir muzeoloģija. Esmu eksperts preventīvajā varbūt pat Mākslas dienu ietvaros.
ma. To es uzsvēru sarunās ar pilsētas mēru un citiem tošu kultūras tūrisma objektu – vecticībnieku kvartā- krājuma aprūpē – uzzinu arvien jaunus paņēmienus, – Kādi ir paredzēti M. Rotko mākslas un
projekta veidotājiem. Un jāatzīst, ka tas jau tiek darīts lu. Marka Rotko centrs varētu būt kā efektīgs zīmols kā novērst, attālināt priekšmetu sabrukšanu. Vienmēr informācijas centra darbības virzieni.
– daudzi interesējas par slaveno daugavpilieti Rotko. visām kultūras aktivitātēm Daugavpilī. Arī latviešu gan paturot prātā, ka lielākai daļai priekšmetu absolū- – Atslēgas vārdi centra darbības veidošanai ir
Kaut vai fakts, ka Rotko simtgade Daugavpilī tika no- nacionālajam kultūras mantojumam. Kurš nespecia- ta pasargāšana nav iespējama. Muzejniekam vienmēr divi – Marks Rotko un pats cietoksnis kā kultūras
svinēta ar apmeklētājiem pārpilnu konferenci, liecina lizējies eiropietis gan zina, kas īsti ir vecticībieki. Ne- jāapzinās, ka kaitējums, kas rodas, priekšmetu eks- piemineklis. Ceru, ka varēsim izstādīt Marka Rot-
par to. Ja tie, kas dzīvo šajos daudzstāvu namos, paši reti pat nezina, ka Krievijā eksistē pareizticība. Toties ponējot, ir nenovēršams. Bet to var pēc iespējas mini- ko darbu oriģinālus. Domāju, ka viens no galeriju
izvēlēsies, kuru Marka Rotko gleznu reproducēt uz fa- Marks Rotko ir globāls logo – tādu nebūs daudz, kas malizēt, attālināt, tādējādi pagarinot priekšmeta dzīvi. darbības akcentiem būs Daugavpils, Daugavpils
sādes, tad viņi to visticamāk necentīsies sabojāt. Gluži neko nebūs dzirdējuši par viņu. Un līdz ar šo logo var Tehnoloģijas arvien attīstās. Tomēr bojājums ir neizbē- reģiona mākslinieku un Daugavpils sadraudzības
pretēji – raudzīsies, lai neviens cits arī to nedarītu. Bet, veidot mārketingu daudz kam citam. gams. Es cenšos būt visaptverošs visos ar muzeju sa- pilsētu mākslas dzīves popularizēšana un apzinā-
ja tiks uzstādīta kāda laba reprodukcija ar brīdinājumu – No kurienes Daugavpils varētu gaidīt un istītajos jautājumos: dokumentācija, no tās izrietoša šana. Kaut vai šogad daugavpilietim Salomonam
“Neaiztieciet!”, jau nākamajā naktī tā būs pagalam. arī veicināt tūristus? identitāte, šīs identitātes mārketings plašā mantojuma Geršovam, kurš ir Marka Šagāla audzēknis, atzī-
Jauna muzeja, informācijas centra atvēršana nav – Daugavpilieši ir sākuši strādāt ar tūrisma aģen- kontekstā. Ja nereti mūsdienu speciālists cenšas sašau- mēsim 100. gadskārtu. Tikko esmu arī atgriezu-
vienas dienas darbs. tūrām, kas organizē tūristu plūsmu no Skandināvijas. rināt savu jomu līdz pat tam, ka “zina visu par neko”, sies no Vitebskas (Baltkrievija) un mums ir kopī-
– Ar ko būtu jāsāk Marka Rotko mākslas un Es savukārt aicināju nopietni apzināties svētceļniekus tad es cenšos zināt par muzeju kopumā, par muzeja gas pasākumu ieceres ar Marka Šagāla muzeju.
informācijas centra veidošana? uz Aglonu kā potenciālu publiku. Ir izplatīts aizsprie- visdažādākajiem aspektiem, cik vien iespējams daudz. Noteikti tiks rīkoti plenēri, konferences. Mūsu
– Tas ir ilgstošs informācijas atlases un izplatīšanas dums, ka svētceļnieki ir vienīgi reliģiozi, neko apkārt Es negatīvi vērtēju šo “padziļināto sašaurinātību”, kad, mērķis ir būt atvērtiem dažādām izpausmēm,
process neviss speciālistiem, bet plašai publikai. Mar- neredzoši ļaudis. Un ka tie ir vientuļnieki, askēti. Taču piemēram, kardiologs neko nezina par kuņģa darbību varbūt arī ienest reģiona tautas tradīcijas šajā
ka Rotko centram Daugavpilī būtu jāpiesaista ne tikai tas ir maldīgs priekšstats. Lielākā daļa svētceļnieku sirdsdarbības kontekstā. Kad studējam, apgūstam zi- centrā, jo labi apzināmies, kur atrodamies un kas
Latvijas publika, bet vismaz vēl Polijas un Lietuvas ie- dodas uz Aglonu organizēti no savām draudzēm, un šī nāšanas, bet tās vēl nav zināšanas par realitāti. Uz rea- būs cilvēki, kas apmeklēs topošo centru.
dzīvotāji. Ar Krieviju un Baltkrieviju, neraugoties uz to, kustība tiek koordinēta no vietējā centra. Otrkārt, to, litāti ir jāraugās pilnīgi. – Ilze ZVEJA
Baleta festivāla sarunas. Hans Hof Ensemble IERAKSTU AFIŠA
Nīderlandē mūsdienu deja tiešām ir ļoti populāra, pastāv dažādi virzieni, taču mēs tajos neiederamies
Margarita Šakina. Caur sir-
B a i b a B E I N A R O V I Č A Andrea Bolla: – Jā, Nīderlandē mūsdienu deja pulciņš, bet tas nav liels. Deja pasaulē nav pati popu- di debesīs, Upe tuviem un tā-
tiešām ir ļoti populāra, pastāv dažādi virzieni, taču mēs lārākā māksla. liem, 2006
H
ans Hof Ensemble no Nīderlandes ir 11. tajos neiederamies. Esam vairāk dejas teātris, mēs ne – Jūs teicāt, ka jūsu trupa saņem valsts fi- Ierakstu sērijas Mantojums
Starptautiskā Baltijas baleta festivāla program- tikai dejojam, bet arī dziedam un runājam uz skatuves, nansējumu, tātad Nīderlandē pastāv kaut kāda jaunais izdevums iepazīstina ar
mas pēdējie viesi. Trupas kodolu pašlaik veido trīs mums ir folkmūzika, dzīvā mūzika uz skatuves. sakārtota sistēma. Pastāstiet, lūdzu, par to! vienu no izcilākajām Latvijas
domubiedri, horeogrāfi un dejotāji Andrea Bolla, An- – Andrea Bollas izglītība saistīta ne tikai ar Pols Peivijs: – Nīderlandē finansējumu ir iespē- teicējām, ar Margaritu Šakinu.
dreass Denks un Klauss Jurgens. Hans Hof Ensemble deju, bet arī ar improvizāciju. Vai jūs mēdzat jams saņemt divējādi. Pirmais veids ir lūgt finansēju- Teicēja pārstāv Ziemeļlatgales
nav kolektīvs ar patstāvīgu sastāvu, dalībnieku sastāvs improvizēt savās izrādēs? mu katram atsevišķam iestudējumam, un šādu finan- tradicionālās dziedāšanas stilu.
tajā mainās, bieži tiek uzaicināti viesmākslinieki.Uz Klaudija Trajano: – Mūsu nolūks nav improvi- sējumu piešķir, piemēram, pašvaldība. Otrs veids ir Teicējas repertuārs, pamatā mantots no mātes Sta-
Rīgu atbraukuši faktiskā trupas līdere Andrea Bol- zēt speciāli, taču reizēm kaut kas notiek un izrādē tiek valsts finansējums, un to piešķir uz četriem gadiem. ņislavas Šaicānes, aptver visas galvenās funkcionālās
la, dejotāja un iestudējuma horeogrāfijas līdzautore veiktas izmaiņas. Taču tagad mums nav tādu krēs- Valsts līdzekļus var saņemt tad, kad esi sevi apliecinā- nišas, kādas bija dziedāšanai tradicionālās kultūras
Klaudija Trajano un mūziķis Pols Peivijs. Viņi ir lu, ar kādiem mēs mēģinājām Temptapsi Island, un jis tā sauktajā pirmajā līmenī. apstākļos. Albumā dzirdama 21 dziesma no četrām
sanākuši kopā, lai radītu izrādi Temtapsi Island, kuras mums bija jāpieņem teātra krēsli, kādi ir te, un jāuz- dažādām kolekcijām, sākot ar 1983. gada ierakstiem,
pasaules pirmizrāde notika festivāla laikā 22. martā. stājas ar tiem. Tātad jau sanāk improvizācija. kas atrodami Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu
Paši trupas dalībnieki skaidro, ka nosaukums – Jūsu mājas lapā es atradu, ka jums ir visai arhīvā, 1990. gada Māra Jansona ieskaņojumi, kas
Temptapsi Island radies no Pola Peivija izrunas, mik- maz iestudējumu. glabājas viņa vadītajā Tautas mūzikas centra arhīvā,
sējot angļu un nīderlandiešu vārdu temptation (kais- Andrea Bolla:– Laikam informācija nav sen at- Mārtiņa Boiko un Gitas Lanceres veiktie ieraksti, kas
lība), bet sala iestudējuma tapšanas laikā izvērtusies jaunota. Patiesībā mums ir diezgan daudz izrāžu, un pieejami Latvijas Radio fonotēkā un jaunākie 2005.
par simbolu, par tādu kā svētlaimīgo salu, patvērumu mēs diezgan daudz uzstājamies. Mēs saņemam valsts gada Latvijas Radio studijā tapušie dziedājumu ie-
no visa ikdienišķā. Temptapsi Island ir stāsts par di- finansējumu, un starp citiem nosacījumiem ir noteikti raksti. Albuma bukleta tekstu autores etnomuzikolo-
Foto: Mārtiņš ZILGALVIS
vām sievietēm un viņu savstarpējam attiecībām, klāt- arī mūsu pienākumi sniegt 55 izrādes gadā. Ja izrādei ģe Anda Beitāne un folkloriste Iveta Tāle devušas iz-
esot vienam vīrietim. Iestudējuma veidošanās procesu nav panākumu, mums jāveido jauna izrāde. Tad mēs smeļošu anotāciju klausāmajam materiālam.
inspirējusi un ietekmējusi filma Kill Bill un tās stilis- to izrādām, dodamies viesizrādēs pa Nīderlandi un 24. martā pulksten 15 Rīgas Centrālās biblio-
tika. Sarunā piedalās visi trīs mākslinieki. ārpus tās. Vairums izrāžu paliek repertuārā aptuve- tēkas telpās Rīgā, Brīvības ielā 49 / 53, notiks albu-
Baiba Beinaroviča: – Nīderlande ir slave- ni divus gadus, bet mums ir arī tādi iestudējumi, kas ma prezentācijas pasākums ar Margaritas Šakinas
na ar izkoptām mūsdienu dejas tradīcijām. tiek izpildīti pat četrus un piecus gadus. Jā, mums ir piedalīšanos.
Kāda ir jūsu vieta Nīderlandes dejas ainā? publika, kuriem mēs patīkam, mums pat ir savs fanu – Ilze ZVEJA
Mēs ne tikai dejojam, bet arī dziedam un runājam uz
skatuves, mums ir dzīvā mūzika uz skatuves