O slideshow foi denunciado.
Utilizamos seu perfil e dados de atividades no LinkedIn para personalizar e exibir anúncios mais relevantes. Altere suas preferências de anúncios quando desejar.

Sepse. SIRS. MODS.

3.652 visualizações

Publicada em

Sepse. SIRS. MODS.

Publicada em: Saúde e medicina
  • Hello, I'm 45 and have battled with severe Yeast Infection for the last nine years. A month and a half ago, I stumbled across your Yeast Infection No More program. I had my doubts and didn't think it was the right program for my Yeast Infection or if it was going to work at all, but I did order it because I'll do anything to rid myself of this crippling condition. Over 3 week period, I have seen an improvement that I had never experienced with any other conventional or so called natural treatment. The non-stop vaginal itching and burning have stopped. My skin looks significantly better and I slowly got rid of the psoriasis on my right elbow that I had for years. I can now save the money that I would have wasted on drugs like Monistat and Diflucan. Your suggestions have kept my vaginal yeast infections as well as the other candida related symptoms at bay incredibly well! I also lost about 15 lbs! I am feeling so healthy, too. ▲▲▲ http://scamcb.com/index7/pdf
       Responder 
    Tem certeza que deseja  Sim  Não
    Insira sua mensagem aqui
  • New E-book Reveals Unique Holistic Strategies to Cure candida. Discover How To Quickly And Easily Cure yeast infection Permanently...Even If Everything Else You Tried had Failed...Without Drugs, Without Over The Counters, and Without Nasty Side Effects � Guaranteed! ♥♥♥ https://tinyurl.com/y4uu6uch
       Responder 
    Tem certeza que deseja  Sim  Não
    Insira sua mensagem aqui
  • Six weeks into the program and I no longer suffer from the debilitating symptoms that had practically ruined my life. There are no more migraines, no more joint and knee pains, no more menstrual pain, no more rashes on my chest and no more seborrhea on my eyebrows. It is truly a miracle that you have given me... ➤➤ http://ishbv.com/index7/pdf
       Responder 
    Tem certeza que deseja  Sim  Não
    Insira sua mensagem aqui

Sepse. SIRS. MODS.

  1. 1. Ķirurģiskā infekcija. SIRS. MODS. Ķirurģiska sepse. Anna Simonova Aija Koreņevska RSU MF VI, 3,gr. Rīga, 2013
  2. 2. Ķirurģiskā infekcija JĒDZIENS ∗ Par ķirurģisko infekciju uzskatāmas infekcijas, kuras ārstēšanā ne-ķirurģiskās metodes ir neefektīvas (parasti jāpielieto incīzija/drenēšana vai ekscīzija) un tā parasti aizņem ķermeņa audos avaskulāru (neapasiņotu) telpu; ∗ norit ķirurģiskās operācijas skartā zonā; ∗ Prevalence 8% ∗ Biežāk izpaužas 5.-10. pēcoperācijas dienā
  3. 3. Izplatīšanas ceļi Preventīvie pasākumi: ∗ Endogēni: no paša pacienta ādas vai iekšējiem orgāniem ∗ Iekārtu, instrumentu sterilitāte ∗ Ādas apstrāde ∗ Profilaktiska antibiotiķu lietošana ∗ Audu minimāla traumatizācija ∗ Brūces kopšana postoperatīvi ∗ Eksogēni: instrumenti vai apkārtēja vide. Mikroorganismi kontaminē atvērto brūci, postoperatīvi brūci dzīšanas periodā, hematogēni no cita infekcijas perēkļa.
  4. 4. PATOĢENĒZE 1. Infekcijas izsaucējs 2. Uzņēmīgs makroorganisms 3. Ieejas vārti / Norise slēgtā telpā
  5. 5. Infekcijas izsaucējs ∗ Streptococci var iekļūt caur ādas sīkākajām mikrotraumām un izplatās saistaudos un limfātiskā sistēmā. ∗ Staphylococcus aureus ir visbiežāk sastopamais izsaucējs brūču infekciju gadījumos un pie svešķermeņiem. ∗ Klebsiella - iekšējā ausī, zarnās un plaušu audos. ∗ Zarnu flora - īpaši Enterobacteriacea un Enterococci bieži izraisa ķirurģisko infekciju kopā ar anaerobo floru.
  6. 6. ∗ Anaerobie: Bacteroides un Peptosteptococci ir biežākie izraisītāji, kā arī Clostridia ∗ Pseudomonas un Serratia ∗ Sēnītes (Histoplasma, Coccidioides, Candida, Nocardia, Actinomyces) Arī ∗ Parazīti (Amoeba, Echinococcus) izraisa abscesus, īpaši - aknās. ∗ Mycobacterium tuberculosis
  7. 7. ∗ Piesārņojuma pakāpe: vismaz 105 mikroorganismu uz audu gramu. ∗ >70% Staphylococci konstatē antibakteriālu rezistenci. Līdzīgi arī Pseudomonas aeruginosa.
  8. 8. UZŅĒMĪGS MAKROORGANISMS NESPECIFISKIE AIZSARGMEHĀNISMI ∗ ∗ ∗ ∗ Anatomiskās barjeras Organisma mikroflora Imūnšūnas Fagocitoze SPECIFISKIE AIZSARGMEHĀNISMI ∗ Humorālā un šūnu imūnatbildes reakcijas
  9. 9. AIZSARGMEHĀNISMU PAVĀJINĀŠANĀS ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ Cukura diabēts HIV-infekcija Anēmija, hronisks alkoholisms, narkomānija u.c. Imunodepresantu un citostātiķu lietošana, radio/ ķīmijterapija Hipoproteinēmija un avitaminoze. steroīdi, vecums> 65, aptaukošanās, smēķēšana ∗ Paaugstināts endogēnās kontaminācijas risks (KZT operācijas) ∗ Paaugstināts eksogēnās kontaminācijas risks (ieilgušas operācijas, netīra brūce) ∗ http://www.nice.org.uk/nicemedia/live/11743/42378/42378.pdf
  10. 10. IEEJAS VĀRTI ∗ Skar uzņēmīgas, parasti slikti apasiņotas vietas audos (brūces) vai dabisku slēgto telpu. ∗ Galvenie faktori ir slikta perfūzija, vietēja hipoksija, acidoze. ∗ Orgāni, anatomiskie viedojumi ar “šauru izeju” (aklās zarnas piedēklis, žultspūslis, urīnvadi utml.) ∗ Svešķermeņi, dzīvot-nespējīgi audi (infarktu zonas!) , traumas ir infekcijas attīstības veicinošie faktori.
  11. 11. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA ∗ Pēc klīniskās gaitas un procesa rakstura: ∗ Akūta ķirurgiskā infekcija: ∗ nespecifiska strutaina, anaeroba; ∗ specifiska (stinguma krampji); ∗ Hroniska ķirurģiskā infekcija: ∗ nespecifiska; ∗ specifiska (tbc, lues, aktinomikoze u.c.); ∗ atbilstoši mikroflorai ∗ Aeroba; Anaeroba
  12. 12. Klasifikācija 2 ∗ Superficiāla infekcija: skar ādu, zemādu. Pazīmes: tūska, eritēma, sāpes, paaugstināta temperatūra, strutu izdalīšanās. ∗ Dziļa infekcija: skar fasciju un muskuļus. Pazīmes: abscess, drudzis, brūces jutīgums, brūces malu nesaturēšana. ∗ Orgānu vai dobuma infekcija. Pazīmes: abscess, drudzis, strutu izdalīšanās. ∗ Komplicēta intraabdomināla infekcija izplatās ārpus orgāna peritoneālā telpā, izsaucot peritonītu vai abscesu. ∗ Nekomlicēta infekcija ietver sevī intramurālu iekaisumu bez izplatības ārpus skarta orgāna ∗ http://cid.oxfordjournals.org/content/5
  13. 13. Klasiskās iekaisuma pazīmes
  14. 14. VISPĀRĒJIE SIMPTOMI ∗ Intoksikācijas klīniskās izpausmes. drudzis, galvassāpes, vājums, apetītes trūkums ∗ Raksturīgas ķermeņa t° diennakts svārstības par 1,5∗ 2,0 °C. Rīta t° mēdz būt normāla vai subfebrila, drudzis ar 39-40 °C – vakaros. Kardiovaskulārā sistēma – tahikardija ∗ Respiratorā – elpas trūkums ∗ Liesas palielināšanās ∗ Raksturīgās izmaiņas atšķirībā no sepses: visas ∗ izpausmes ātri mazinās un izzūd, sanējot primāro perēkli.
  15. 15. 15 15.01.14
  16. 16. Sepse ∗ Sepse= SIRS+ Infekcija ∗ SIRS kritēriji ∗ Aizdomas par infekciju ∗ Septisks Šoks = SIRS + Smaga sepse + Refraktāra Hipotenzija. Pacients neatbild uz šķidrumu ievadīšanu ∗ Smaga sepse, ja pievienojas MODS ∗ Acidozes pazīmes hipoperfūzijas dēļ (zems pH, augsts laktāts), hipoksija, oligūrija, neskaidra apziņa. Pacients atbild uz šķidrumu ievadi, skābekļa inhalācijām, orgānu disfunkcija tiek novērsta.
  17. 17. SIRS kritēriji ∗ ∗ ∗ ∗ Temperatūra > 38oC vai < 36oC SF >90 x/min EF >20 x/min vai PaCO2 < 32 mmHg WBC >12,000/mm3 vai < 4,000/mm3, vai >10% neitrofili ∗ http://www.mdanderson.org/education-and-research/resources-for-professionals/clinical-tools-and-resourc algorithm.pdf
  18. 18. Aizdomas par infekciju ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ Nesena ķirurģiska manipulācija Cukura diabēts Imūnosupresija Redzama brūce Invazīva ierīce (i/v kat., urīna kat.) Infiltrāts uz Rtg krūšu kurvim Klepus ar krēpām
  19. 19. Biežākie izraisītāji ∗ Gram+ Staphylococcus, Streptococcus, Enterococcus spp. ∗ Gram- Escherichia coli, Proteus, Pseudomonas, Klebsiella Retāk: ∗ anaerobi: Bacteroides, Clostridia, Fusobacterium spp. ∗ Candida spp., Cryptococcus, Fusarium spp. ∗ Mikobaktērijas ∗ Riketsijas ∗ Parazīti ∗ Vīrusi
  20. 20. Biežākie primāri perēkļi ∗ Urīnceļi: katetri ∗ Vēdera dobums: holecistīts, peritonīts, abscess, apendicīts, peritonīts ∗ Plaušas: pneimonija, empiēma ∗ CNS: meningīts ∗ Āda, mīkstie audi: trauma, i/v kateteri ∗ https://www.clinicalkey.com/topics/surgery/sepsis.ht ml
  21. 21. Urīnceļi ∗ Jebkura iejaukšanās var veicināt infekcijas rašanos ∗ Simptomi: dizūrija, temperatūra, SIRS
  22. 22. Vēdera dobums ∗ Izpaužas 5-10 dienas pēc operācijas ∗ Ātra un smaga gaita ∗ Parasti vajadzīga reoperācija vai iejaukšanās radioloģiskā kontrolē (abscesa drenāža) ∗ http://ptolemy.library.utoronto.ca/content/critical-care-and-trauma-part-8-surgical-sepsis
  23. 23. Plaušas ∗ Ļoti augsta temperatūra 12-24 stundas pēc visp. anestēzijas. ∗ Cēlonis: atelektāze, biežāk apakšējās daivās. ∗ Terapija: Fizioprocedūras, atsāpināšana, mobilizācija ∗ Komplikācija: pneimonija pēc 2-3 dienām
  24. 24. CNS ∗ Biežāk imūnsupresētiem, zīdaiņiem ∗ Simptomi: drudzis, izsitumi (eritēma_-->petehijas), vemšana, galvassāpes, mialgija, vedersāpes, tahikardija, tahipnoja, hipotenzija, apziņas traucejumi ∗ http://emedicine.medscape.com/article/221473-overview#aw2aab6b2b2
  25. 25. Āda ∗ Izpaužas 3-7 dienas pēc operācijas ∗ Tīras operācijas (krūšu dziedzera operācijas): Staphylococcus, Streptococcus ∗ Kontaminētas operācijas (resnās zarnas operācijas): E. coli, pseudomonas spp. ∗ Jebkura manipulācija caur ādu var būt par sepses attīstības iemeslu (i/v kat., epidurāli kat.)
  26. 26. Rīcības ∗ Novērtēt SIRS, MODS ∗ P.a.a., laktāts, asins gāzes, elektrolīti (NA,K,Cl, Mg, P, Ca), Bi, Alat, Asat, SF, LDH, albumīns, kreatinīns, glikoze ∗ PL, aPTL, fibrinogēns ∗ Urīna, asins uzsējumi, mikrobu jutība ∗ SpO2>92%, MAP > 65 mmHg (1/3 (SBP - DBP) + DBP), CVP 8-12 mmHg, Urīns >0.5 mL/kg/st, ScvO2 >70% ∗ Specifiski: krēpu, abscesa strutu, cerebrospinālā šķidruma izmeklēšana ∗ Rtg, USG, EchoKg, CT ∗ ∗ http://emedicine.medscape.com/article/168402-workup#aw2aab6b5b7 http://www.mdanderson.org/education-and-research/resources-for-professionals/clinicaltools-and-resources/practice-algorithms/clin-management-sepsis-management-adult-webalgorithm.pdf
  27. 27. ∗ Jāsaprot, kā SIRS, sepse un MODS ir viena patoloģiska procesa dažādas stadijas. ∗ MODS ir SIRS gala iznākums un tas ir vairāku neatkarīgu orgānu sistēmu sabrukums. ∗ MODS ir galvenais nāves iemesls ITN pacientiem. ∗ Trīs un vairāku orgānu disfunkcija tiek asociēta ar 90-95% mortalitāti.
  28. 28. MODS ATTĪSTĪBA Iekaisumu kaskāde ∗ I fāze - lokāla citokīnu izdale, lai veicinātu iekaisumu kā organisma atbildes reakciju uz audu bojājumiem ∗ II fāze - citokīnu izdale asins straumē, lai pastiprinātu lokālās reakcijas, tiek iesaistīti dažādi augšanas faktori, kā arī makrofāgi un trombocīti, Mērķis - homeostāzes nodrošināšana ∗ III fāze - tad, ja nav nodrošināta homeostāze; citokīnu izdale rosina destrukciju – MODS – divu vai vairāku orgānu disfunkcija, organisma homeostāze nav iespējama bez iejaukšanas
  29. 29. Iekaisumu kaskāde ∗ TNFa IL - 1 ∗ (ierosina drudzi, kā arī stresa hormonu izdale - noradrenalīns, vazopresīns, aktivizē renīna - angiotenzīna - aldosterona sistēmu, inicē trombīna veidošanos) ∗ NF-kB ∗ nuclear factor kappa-light-chain-enhancer of activated B cells ∗ IL - 6, IL - 8, IF ∗ (IL-6 ierosina C-reaktīvā proteīna un prokalcitonīna izdali) ∗ koagulācijas kaskāde, komplementa kaskāde, NO izdale, trombocītu aktivējošais faktors, prostaglandīni, leikotriēni (notiek kumulatīva uzkrāšanās)
  30. 30. CARS ∗ Kompensators pretiekaisuma atbildes sindroms (compensatory anti-inflammatory response syndrome. 1996 Bone) ∗ Mērķis: limitēt iekaisuma procesus ∗ IL-4, IL-10 - atbild par IL-1, TNFa, IL-6, IL-8 samazināšanu; ∗ darbojas vai nu saistot citokīnus vai arī bloķējot receptorus ∗ Aktivēta glikokortikoīdu ražošana (inhibē citokīnu izdali) ∗ Pacienta spēju atveseļoties pēc audu, orgāna bojājuma nosaka balanss starp SIRS un CARS
  31. 31. Disbalanss ∗ Pārmērīga proinflammatory citokīnu izdale izraisa SIRS, ar iespējamu orgānu disfunkciju ∗ Pārmērīga anti-inflammatory atbilde izraisa imūnsupresiju
  32. 32. MODS IZPAUSMES / KOMPLIKĀCIJAS ∗ Pieaugušo respirators distresa sindroms (ARDS) ∗ Diseminēta intravaskulāra koagulācija (DIC) ∗ Akūta nieru mazspēja ∗ Kuņģa-zarnu trakta asiņošana ∗ Aknu mazspēja ∗ CNS disfunkcija ∗ Kardiāla mazspēja ∗ Nāve
  33. 33. Respirators distresa sindroms (ARDS) ∗ Plaušas viens no pirmajiem orgāniem, kas tiek iesaitīts MODSā. ∗ ARDS attīstās pēc 24-48 stundām pēc primāra bojājuma. ∗ Tahipnoe ∗ Ortopnoe ∗ Cianoze ∗ MPV ar vai bez PEEP ∗ PaO2/FiO2 <300 ∗ PaO2 <70 mm Hg ∗ SaO2 <90%
  34. 34. Kardivaskulāra sistēma ∗ Tahikardija ∗ Hipotensija ∗ Aritmijas ∗ Sirdsdarb. apstāšanās ∗ Inotropu nepieciešamība ∗ Paaugstināti CVS, PAWP (pulmonary artery wedge pressure) ∗ Izsviedes frakcija ∗ P:VAS attiecība ∗ SMT, (EF)
  35. 35. DIC ∗ Sindroms, kura rezultātā masīva hemorāģija kombinējas ar koagulopātijas mazspēju. Pilnīgs hemastātiskās sistēmas sabrukums. Tiek traucēta koagulācija, fibrinolīze, trombocītu funkcija. ∗ Daudzi hemostāzes komponenti tiek patērēti ātrāk nekā organisms spēj tos producēt, tādēļ DIK sauc arī par PĀRTĒRIŅA KOAGULOPĀTIJU. ∗ Trombocitopēnija ∗ Pavairots PT vai aPTL ∗ Samazināts C proteīns ∗ Pavairoti FDP (fibrinogen degradation products) ∗ Pavairoti D-dimēri
  36. 36. Renāla sistēma ∗ Hipoperfūzija un renāli toksiskas zāles – nieru išēmija – samazinas to funkcija – azotēmija, samazinās Kr klīrenss, EL disbalanss, šķidrumu pārslodze ∗ Oligūrija ∗ Anūrija ∗ NAT
  37. 37. Gremošanas trakts ∗ Hipoperfūzija ---zarnu išēmija vai infarkts ∗ KZT asiņošana vai perforācija ∗ Ileus ∗ Akalkulozs holecistīts ∗ Akūts pankreatīts ∗ Išemiskais hepatīts ∗ Enterālas barošanas intolerance ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ↑ Amilāze, ↑ Lipāze Samazināts pHi ALAT, ASAT ↑ Hipoalbuminēmija Hiperbilirubinēmija Dzelte
  38. 38. Gremošanas trakts ∗ Hipoperfūzija – išemija – 1. samazinās zarnu sieniņas aizsargbarjera – notiek baktēriju translokācija – sistēmiska infekcija – SIRS 2. Samazinās zarnu peristaltika – zarnu mikroflora kolonizē orofaringsa rajonu – notiek baktēriju aspirācija – aspirācijas pneimonija
  39. 39. Nervu un endokrīna sitēma ∗ Samaņas un apziņas traucējumi ∗ Dezorientācija ∗ Delīrijs ∗ Psihoze ∗ Svara zudums ∗ Hiperglikēmija

×