Signe Mežinska: Racionāla zāļu lietošana
•
1 gostou•1,581 visualizações
Medikamenti ir ne tikai ķīmiskas vielas, kas fiziski ietekmē cilvēka organismu, bet arī sociāls un kultūras fenomens, kura nozīmi lielā mērā veido priekšstati, idejas un emocijas. Kas ietekmē mūsu zāļu lietošanas paradumus? Cik lielā mērā mūsu attieksmi pret zālēm nosaka racionāli argumenti? Ko nozīmē saprātīga/racionāla zāļu lietošana? Vai zāles vienmēr ir vajadzīgas?
Recomendados
Recomendados
Mais conteúdo relacionado
Mais procurados
Mais procurados (20)
Destaque
Destaque (9)
Semelhante a Signe Mežinska: Racionāla zāļu lietošana
Semelhante a Signe Mežinska: Racionāla zāļu lietošana (9)
Mais de SkeptiCafe
Mais de SkeptiCafe (13)
Signe Mežinska: Racionāla zāļu lietošana
- 1. Racionāla zāļu lietošana Ieva Salmane-Kuļikovska Signe Mežinska
- 2. KAS IR ZĀLES? http://www.freedigitalphotos.net
- 3. Medikamenti • Jebkura viela vai vielu salikums: – kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu slimības vai veiktu šo slimību profilaksi – ko var izmantot vai ievadīt ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai noteikt medicīnisko diagnozi
- 4. Antropologu skatījums • Visos laikmetos un kultūrās cilvēki materiālām substancēm ir piedēvējuši transformējošas īpašības • Tas, kas pamato medikamentu iedarbību laju skatījumā, pirmkārt, ir to “lietiskums” (thinginess) • Medikamenti ir lietojami konkrētā veidā, kas rada cerību uz fizisku iedarbību van der Geest S, Whyte SR, Hardon A, The anthropology of pharmaceuticals: a biographical approach, Annu Rev Anthropol, 1996; 25:153–78
- 5. Antropologu skatījums • Medikamentu kultūras (simboliskā) loģika parādās jau tradicionālajās sabiedrībās • Pastāv noteikti spēki, kurus cilvēki tiecas iegūt, pārvaldīt un manipulēt ar dažādu http://handhtraveloguetanzania.blogspot.com priekšmetu starpniecību van der Geest S, Whyte SR, Hardon A, The anthropology of pharmaceuticals: a biographical approach, Annu Rev Anthropol, 1996; 25:153–78
- 7. Miss Lydia E. Pinkham's Vegetable Compound • Viens no populārākajiem 19.gs. beigu “patenta” medikamentiem • “for all those painful Complaints and Weaknesses so common to our best female population“ • 20% alkohola
- 8. Placebo efekts • Placebo latīniski - “es iepriecināšu” • Inerta, neaktīva substance • Tiek lietota pētījumos, lai objektīvi pārbaudītu jaunu zāļu efektivitāti • Placebo efekts – veselības uzlabošanās, kas balstās uz pacienta ticību vielas efektivitātei
- 9. Faktori, kas ietekmē placebo efektu • Placebo raksturojumi – izskatās kā īstas zāles – lielākas tabletes, kapsulas utt. tiek uzskatītas par iedarbīgākām – vairākas tabletes ir iedarbīgākas nekā viena – injekcijas ir iedarbīgākas nekā tabletes http://www.freedigitalphotos.net
- 10. Faktori, kas ietekmē placebo efektu • Pacienta attieksme – Ja personai ir gaidas, ka zāles palīdzēs, placebo efekta iespēja ir lielāka – Tomēr, placebo efekts var iestāties pat tad, ja persona ir skeptiska par iedarbību – Iespējamais skaidrojums - pašsuģestija http://www.freedigitalphotos.net
- 11. Faktori, kas ietekmē placebo efektu • Ārsta pacienta attiecības – Ja persona uzticas ārstam, placebo efekta iespējamība ir lielāka http://www.freedigitalphotos.net
- 12. Medikalizācija • Process, kurā noteikti ikdienas dzīves notikumi vai raksturojumi kļūst par medicīnas daļu, tos sāk pārraudzīt veselības aprūpes sistēma, ārsti un citi medicīnas profesionāļi. Parasti medikalizācija ir saistīta ar sociālo attieksmju un terminoloģijas maiņu. • dzemdību un seksualitātes medikalizācija • politisko represiju medikalizācija (psihiatrija) • priekšstats, ka visas slimības ir ārstējamas ar zālēm
- 13. Farmaceitikalizācija • Viens no medikalizācijas veidiem • Galvenokārt tiek konstruēta plašsaziņas līdzekļos (supercilvēka tēls u.c.) • Reklāma rada habitus – noteiktu attieksmju un rīcības dispozīciju • Disease mongering • Risinājums – alternatīvas informācijas pieejamība, izglītošana
- 15. Disease mongering (slimību tirgošana) • Terminu ieviesa žurnāliste Lynn Payer grāmatā Disease-Mongers: How Doctors, Drug Companies, and Insurers Are Making You Feel Sick (1992) • “trying to convince essentially well people that they are sick, or slightly sick people that they are very ill” • Cits termins: “the corporate construction of disease” (Ray Moynihan, Iona Heath and David Henry, British Medical Journal)
- 16. Disease mongering taktikas • normāla funkcija ar kuru kaut kas nav kārtībā un kas ir jāārstē • neesošas ciešanas • hormonu līdzsvara ”slimības” • selektīva statistikas izmantošana • plaši izplatītu simptomu interpretēšana Menopauze, sieviešu seksuālā disfunkcija, uzmanības deficīta sindroms, sociālais kautrīgums, plikpaurība utt.
- 17. New disease: motivational deficiency disorder
- 18. KĀ MĒS IZVĒLAMIES UN LIETOJAM ZĀLES?
- 19. Izplatītākās zāļu lietošanas problēmas • Lietošanas informācijas neievērošana • Pašārstēšanās ar recepšu medikamentiem • Neatbilstoši medikamenti (antibiotikas – vīrusiem) • Polifarmācija • Relatīvi drošu medikamentu pārmērīga lietošana (t.sk. augu izcelsmes) • Kombinēto medikamentu pārmērīga lietošana • Nevajadzīgi dārgu medikamentu lietošana
- 20. Informācijas avoti par bezrecepšu medikamentiem, vitamīniem un uztura bagātinātājiem Latvijā, n=506 13% 22% Tikai ar mediķi Tikai ar citu avotu Gan ar mediķi, gan ar citu avotu 65%
- 21. I. Salmane-Kuļikovska, S. Mežinska Latvijas iedzīvotāju medikamentu lietošanas paradumi saaukstēšanās slimību gadījumos (2010)
- 22. Būtisko zāļu koncepcija (PVO) • 1975. gadā PVO izstrādāja būtisko zāļu koncepciju • šobrīd PVO sarakstā ir vairāk kā 350 būtiskāko medikamentu, kas ārstē 90% slimību • mazāk zāļu dod labāku efektu ārstēšanā, vienlaikus palīdzot ietaupīt naudu • Thomas Pogge (filozofs, politiķis) “World Poverty and Human Rights” http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs325/en/index.html
- 24. Uz pierādījumiem balstītā medicīna (Evidence based medicine) • zinātniski pamatota medicīnas prakse • termins ir radies McMaster University Kanādā • tiek lietots kopš 90. gadiem • jauna pieeja objektīvu datu iegūšanas, apstrādes un izmantošanas metodoloģijā
- 25. EBM pamatojas uz 1. Ārsta individuālo klīnisko pieredzi (internā evidence) 2. Pacienta vērtībām un vēlmēm 3. Aktuālām zinātniskās klīniskās medicīnas atziņām, kuru pamatā ir klīniski pētījumi (eksternā evidence)
- 26. Pierādījumu veidi (drošības samazināšanās secībā) sistematizēts nejaušinātu klīnisko pētījumu apskats nejaušināts klīniskais pētījums klīniski pētījumi bez nejaušināšanas ekspertu lēmums, kas iegūts konsensa veidā
- 27. Racionāla zāļu lietošana – PVO definīcija • pacientam piemēroti medikamenti • atbilstošās devās • pareizā laikā • par iespējami zemāko cenu http://www.freedigitalphotos.net
- 28. KĀ IZPRAST JĒDZIENA “RACIONĀLS” DAUDZPUSĪGUMU
- 29. Kas ir racionalitāte • Formālā (mērķracionālā, stratēģiskā) racionalitāte – sistēmas perspektīva • Substantīvā (vērtībracionālā, komunikatīvā, normatīvā) racionalitāte – lietotāja perspektīva
- 30. Formālā racionalitāte • Raksturo sitēmu, t.sk. armācijas nozari • iekšējā kolonizācija – saplūst sistēmas un indivīda uzskati • veicina patērētāju sabiedrība ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, definējot indivīdu vēlmes un vajadzības • medikalizācija un farmaceitikalizācija • PVO definīcija – formālā racionalitāte, objektīva, ar simptomiem saistīta nepieciešamība
- 31. Lai noskaidrotu to, kā iedzīvotāji lieto zāles, jāpēta vairāki līmeņi • Mājsaimniecība • Vietējā sabiedrība • Veselības aprūpes institūcijas • Nacionālais līmenis • Starptautiskais līmenis
- 32. Kas ietekmē lietotāja racionalitāti? • Priekšstati par nepieciešamību lietot zāles • Priekšstati par zāļu efektivitāti • Medikamentu nozīme lietotājam (simboliska, metaforiska, metonīmiska u.c.) • Ģimenes modelis un lomas ģimenē • Ekonomiskie aspekti • Demogrāfija • Pieejamā informācija (t.sk. zāļu reklāmas) Kultūra, sociālā sistēma un vēsturiskā pieredze
- 33. Ārsta – pacienta attiecības • 18% nopietnu, novēršamu zāļu lietošanas kļūdu rodas tādēļ, ka ārstam nav pietiekamas informācijas par pacientu pirms zāļu izrakstīšanas • 29% kļūdu zāļu izrakstīšanas procesā ir saistītas ar nepietiekamu informāciju par pacientu • Compliance - > concordance • Ārsta loma pašārstēšanās procesā • Efektīva ārsta-pacienta komunikācija var uzlabot pacienta veselību tikpat jūtami kā medikamenti Lesar TS, Briceland L, Stein DS. Factors related to errors in medication prescribing. JAMA. 1997 Jan 22- 29;277(4):312-7
- 34. MĀRKETINGS http://pharmamkting.blogspot.com
- 35. Farmācijas firmu mārketings • Vērsts uz industrijas peļņas palielināšanu • Augsta efektivitāte • Daudzlīmeņu kampaņas, kas vērstas gan uz pacientiem, gan ārstiem
- 37. Biežākās zāļu reklāmas kļūdas • Apgalvojumi bez pamatojuma • Pārspīlējumi • Pievienotie informācijas avoti ir maldinoši interpretēti • Veicina pašdiagnozi • Attur no profesionālas medicīniskās palīdzības meklēšanas • Adresēta bērniem • Zinātnisku pierādījumu trūkums 95 procentiem iesniegto reklāmu Zāļu valsts aģentūra ir veikusi korekcijas
- 38. Latvijā zāļu reklāmās ir aizliegta informācija, kas: • rada iespaidu, ka, lietojot zāles, pacienta vispārējais veselības stāvoklis ievērojami uzlabosies • rada iespaidu, ka zāļu drošību un efektivitāti garantē to dabiskā izcelsme • neatbilstoši, satraucoši vai maldinoši attēlo, kā slimība pārvērš cilvēka ķermeni vai kā zāles iedarbojas uz cilvēka ķermeni vai tā daļām • rosina iegādāties zāles, pamatojot zāļu iegādes nepieciešamību ar īpašu zāļu cenu vai sniedzot paziņojumu, ka zāles tiek pārdotas komplektā ar citām zālēm vai precēm
- 39. Vai reklāma ietekmē ārstus? • Pētījumi rāda, ka farmācijas firmu mārketings ietekmē zāļu izrakstīšanu • Augstākas izmaksas un neracionāla izrakstīšana ir saistīta ar to: – cik bieži farmācijas firmu pārstāvji ir bijuši informācijas avots – pārstāvju uzticamības vērtējumu • Pat dažas kontakta minūtes var ietekmēt zāļu izrakstīšanu Arch Fam Med 1996;5:237 Soc Sci Med 1988;26:1183
- 40. Farmācijas firmu pārstāvju ietekme 70% 60% 50% 40% None 30% A Little A Lot 20% 10% 0% You Other MDs Am J Med 2001;110:551
- 42. Psihofarmakoloģija • Kognitīvo funkciju uzlabošana un normalizēšana: ▫ uzmanība ▫ atmiņa ▫ u.c.
- 43. Kognitīvā uzlabošana • Ja medikamenti var uzlabot kognitīvos procesus, tie teorētiski var uzlabot arī vesela cilvēka kognitīvos procesus • Stimulējoši medikamenti, kas uzlabo uzmanību cilvēkiem ar uzmanības deficīta sindromu, var uzlabot arī veselu cilvēku uzmanību
- 44. Kognitīvā uzlabošana • Šobrīd notiek intensīvi pētījumi atmiņu stimulējošu medikamentu jomā • Lai gan pētījumu mērķis ir demences pacientu stāvokļa uzlabošana, ir iemesls domāt, ka šie medikamenti uzlabotu arī veselu cilvēku atmiņu
- 45. Kognitīvā uzlabošana • Nevēlamu atmiņu novēršana («atmiņas rediģēšana» • Tiek veikti pētījumi saistībā ar posttraumatiskā stresa sindromu (propranol), tomēr rezultāti varētu tikt izmantoti arī plašāk Kindt M, Soeter M&Vervliet B. Beyond extinction: erasing human fear responses and preventing the return of fear. Nature Neuroscience 12, 256 - 258 (2009)
- 46. Riski • Dabiskās baiļu reakcijas pavājināšanās • Citi iespējami blakusefekti
- 47. Atmiņas un identitāte • Vai iejaukšanās atmiņas procesos varētu mainīt identitāti? • Kāda ir atmiņu nozīme identitātes veidošanā?
- 48. Ētiskie apsvērumi • Drošība ▫ salīdzinot ar, piemēram, plastisko ķirurģiju, neirozinātnē balstīti uzlabojumi iejaucas daudz sarežģītākās sistēmās ▫ nav pārbaudīti ilgtermiņa lietošanas riski
- 49. Ētiskie apsvērumi • Sociālās sekas ▫ Kā tas ietekmēs to cilvēku dzīvi, kas nelietos uzlabojošus medikamentus? ▫ Vai noteiktās jomās “uzlabojošu” medikamentu lietošana būtu jākontrolē līdzīgi kā dopings? ▫ Kā tas ietekmēs ikdienas mācību un darba pieredzi? ▫ Vai medikamentu cenas dēļ neradīsies sociālā nevienlīdzība?
- 50. Ētiskie apsvērumi • Vērtības un cilvēka pašizpratne ▫ Vai sevis uzlabošana vienmēr ir morāli pieņemama? ▫ Vai noteiktu īpašību uzlabošana nedraud ar šo īpašību priekšmetiskošanu? ▫ Vai netiks mainīti priekšstati par kognitīvo spēju normām? ▫ Vai “uzlabošana” nemazinās izglītības, cilvēka centienu utml. vērtību?
Notas do Editor
- Dažādi piemēri no vēstures – mīlas dzērieni, burvju zāles un dziras utt.
- “Patent" medicines, which were characterized by secret ingredients and exaggerated advertising claims of cure, and "ethical" medicines(so-called from the AMA Code of Ethics), which were openly labeled drugs listed in the official U.S. Pharmacopoeia and advertised to physicians rather than to the general public
- http://www.youtube.com/watch?v=RoppJOtRLe4
- Te es sameklēšu interesantus faktus par zāļu patērēšanu un to nepieciešamību
- Varbūt šo vajadzētu izvērst plašāk un papildināt ar piemēriem?