2. Cukura diabēta epidēmija: globālās
projekcijas, 2011. – 2030.
IDF. Diabetes Atlas 5th Ed. 2011
World 2011 = 366 million
2030 = 552 million
Increase = 51%
3. Slikta glikēmijas kontrole:
problēma pasaules mērogā
• Ziņotās vidējās HbA1c vērtības 2. tipa CD pacientiem pārsniedz
lokālos glikozes mērķus gandrīz visās valstīs
Kilpatrick et al. Curr Med Res Opin 2008;24:2651–61
UK Netherlands
Germany
France
USA
India
China
Japan
4. Diabēts un hospitalizācija
• 12–25% no hospitalizētajiem pacientiem ir CD
– Īstā proporcija varētu būt daudzas reizes lielāka
• 50% no ITN hospitalizētiem pacientiem ir CD vai
prediabēts
• 29% no visām sirds operācijām tiek veiktas CD
pacientiem
• Cukura diabēta pacientu hospitalizācija ik gadu
izmaksā 40 biljonus ASV dolāru
ACE. Endo Pract 2004;10:77–82
Clement. Diabetes Care 2004;27:553–91
ADA. Diabetes Care 2006;29:1955–62
6. ACE/ADA Task Force. Diabetes Care 2009;31(Suppl. 1):S1–S110
Antidiabētiskie līdzekļi
Insulīns
Rekomendēts
OADL
Galvenokārt
nerekomendē
IV insulīns
Kritiski slimi ITN
SC insulīns
Nav kritiski slimi
Rekomendācijas CD kontrolei
hospitālā etapā
IV – intravenozi
SC – subkutāni
OADL – Orālie antidiabētiskie līdzekļi
ITN – Intensīvās terapijas nodaļa
7. Insulīna nepareiza lietošana
hospitālā etapā
1. Hellman. Endocr Pract 2004;10(Suppl. 2):100–8
2. Moghissi. Cleve Clin J Med 2004:71:801–8
Hiperglikēmija
Pārāk mazas vai izlaistas
devas var sekmēt
ketoacidozes attīstību1
Palielinās nāves risks2
Ilgāka uzturēšanās
stacionārā; var radīt
nepieciešamību pārvest
uz ITN2
Hipoglikēmija
Retāks nāves iemesls,
salīdzinot ar
hiperglikēmiju hospitālā
etapā1
Palielināts badošanās
radītas ketozes risks2
Asociēti ar sliktiem
iznākumiem, - sākot ar
kritieniem un sliktu dūšu,
beidzot ar miokarda
išēmiju1
ITN – Intensīvās terapijas nodaļa
8. 8
CRP=C-reactive protein; IL-6=interleukin 6; VEGF=vascular endothelial growth factor.
Desouza CV et al. Diabetes Care. 2010;33(6):1389-1394. REFERENCES to note UK Hypoglycaemia Study Group.
Risk of hypoglycaemia in types 1 and 2 diabetes: effects of treatment modalities and their duration. Diabetologia.
2007;50(6):1140-1147. Cryer PE. Hypoglycemia in Diabetes: Pathophysiology, Prevalence, and Prevention.
Alexandria, VA: American Diabetes Association; 2009.
Kardiovaskulārās hipoglikēmijas sekas
Vazodilatācija
Neitrofīlo leikocītu aktivācija
Trombocītu
aktivācija
VII Faktors
Koagulācijas
izmaiņas
VEGF IL-6 CRO
Iekaisums
Endotēlija
disfunkcija
Sirds ritma variabilitāte
Hemodinamiskas pārmaiņas
Adrenalīns
Kontraktilitāte
Skābekļa patēriņš
Sirds noslodze
Simpatoadrenālā atbilde
Sirdsdarbības ritma izmaiņas
Hipoglikēmija
10. Glikozes kontrole mazina brūču infekciju
risku pacientiem ar CD pēc sirds
operācijām
0
10
20
30
40
50
60
70
100–150 150–200 200–250 250–300
Adaptēts no Zerr et al. Ann Thorac Surg 1997;63:356–61
Dziļobrūčuinfekcijas
(%)
13%
16%
25%
67%
Glikoze 1. pēcoperācijas dienā (mg/dL)
p=0.002
mmol/l = mg/dL / 18
11. Operatīva terapija diabēta pacientam
• Operācijas radīts stress nomāc insulīna
atbrīvošanos un stimulē kontrregulatoro hormonu
sekrēciju.
• Lielas insulīna vai SU devas var radīt hipoglikēmiju
pacientiem, kuriem nav atļautas maltītes.
• Garas darbības SU un garas darbības insulīns dažas
dienas pirms operācijas jānomaina uz īsas darbības
preparātiem.
11
Moghissi et al. Diabetes Care 2009;32:1119–31; Moghissi et al. Endocr Pract 2009;15:353–68
12. Principi diabēta kontrolē operācijas laikā
• Pieņem, ka pacientam nav
insulīna rezervju
• IV insulīns un glikoze
jebkurai operācijai
Ar insulīnu
ārstēts
pacients
• Pieņem, ka pacientam ir
limitētas insulīna rezerves
• IV insulīns un glikoze
nepieciešams lielām
operācijām.
Ar insulīnu
neārstēts
pacients
12
13. Vienkāršots protokols
1. Preoperatīva glikozes kontrole. Operācijas
ieplānošana no rīta, ja iespējams.
2. Anesteziologa konsultācija.
3. Izlaiž brokastis un insulīnu vai OADL operācijas rītā.
4. Ar insulīnu neārstētiem pacientiem, kuriem
paredzēta maza operācija, nepieciešama
novērošana. OADL uzsāk pēc nākamās maltītes.
5. Glikoze-Kālijs-Insulīns. 8:00 – 9:00 operācijas rītā
sāk infūziju:
– 500ml 10% glikoze
– + 15U īsas darbības insulīna
– + 10mmol KCl
13
100 ml/h
14. Kopsavilkums
• Hiperglikēmija hospitālā etapā ir bieži sastopama
un saistīta ar sliktāku klīnisku iznākumu
• Nepareiza insulīna dozēšana var radīt hipoglikēmiju
un citus nevēlamus rezultātus
• Stratēģijas drošības profila uzlabošanai:
– Standartizētas manipulācijas1
– Medmāsu un personāla izglītošana2
– Komunikācijas un sadarbības iedrošināšana2
1. US Pharmacopeia Center for the Advancement of Patient Safety. USP patient safety CAPSLink. 2003.
www.usp.org/pdf/EN/patientSafety/capsLink2003-07-01.pdf; 2. Hellman. Endocr Pract 2004;10(Suppl. 2):100–8
